Tradicionālā transkripcija

[rudens]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[rudens]


[r] – ’skanenis’.’]

[u] – īsais patskanis

[d] – balsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[n] – ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



rudsakne

-en-piedēklis

-s galotne

ruden – vārda celms

-ens izskaņa




pērn+rud-en

š-o+rud-en

t-o+rud-en

viņ+rud-en




rudens patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

 ruden-s

 rudeņ-i

Ģ.

 ruden-s

 rudeņ-u

D.

 ruden-im

 rudeņ-iem

A.

 ruden-i

 rudeņ-us

I.

 ar ruden-i

 ar rudeņ-iem

L.

 ruden-ī

 rudeņ-os

V.

 ruden!

 rudeņ-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsNāk rudens apgleznot Latviju.

2) izteicēja daļa – Vismelanholiskākais gadalaiks ir rudens.

3) galvenais loceklisGaisā virpuļojošas lapas un saltas vēja brāzmas. Rudens.

4) papildinātājs – Pamodos un aiz loga ieraudzīju rudeni.

5) laika apstāklis Rudenī visaktīvākie ļaudis ir sēņotāji.

6) apzīmētājs Rudens darbi laukos prasa talcinieku rokas.



rudens apavi, rudens apģērbs, rudens aukas, rudens āboli, rudens darbi, rudens diena, rudens mētelis, rudens nakts, rudens salnas, rudens sēnes, rudens skumjas, rudens smarža, rudens svētki, rudens talka, rudens vakars, rudens vēji, rudens vēlziede

 

zelta rudens

 

agrs rudens, astronomiskais rudens, skaists rudens, silts rudens, slapjš rudens, vēls rudens



rudens, rudens, dsk. rudeņi, v.

Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.

Vēls rudens. Rudens diena. Rudens vakars. Rudens nakts. Vasara iet pret rudeni. Jūtams rudens tuvums.

Zelta rudens – sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.

Rudens pienāca. Koku lapas, pārvērtušās sarkanas, brūnas un dzeltenas, lidinājās .. vējā. Lauki tapa tukši, siens no pļavām jau sen bija savests šķūņos vai samests kaudzēs .. Blaumanis 6, 13.

Rudenī nārsto mūsu republikas upju vērtīgākās zivis – laši, taimiņi, sīgas un foreles. Rīgas Balss 79, 245, 4.

.. vasara gāja uz rudens pusi .. Kurcijs 4, 291.

pārn. Tagad jau rugainēs pastaigājas rudens, uzvilcis pelēkus svārkus, uzmetis tīmekļu daudzkrāsainos tīklus tīrumiem un pļavām. Vējāns 5, 157.

Zelta rudens vilināt vilina nepalikt mājā .. Sports 81, 166, 3.

// ģen.: rudens, adj. nozīmē Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai. Tāds, ko izmanto šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.

Rudens āboli. Rudens raža. Rudens sēja. Rudens salnas. Rudens tirgus. Rudens mētelis.

Novembrī līdz pat salam turpinās lauku rudens aršana .. Dabas un vēstures kalendārs 71, 46.

Arī pilsētas ģimenes dārziņiem nav svešas rudens talkas .. Grīva 9, 195.

.. vēlie rudens ziedi vēstīja, ka drīz pamirs visa daba un iestāsies ziema. Fimbers 1, 238.

Otrās dienas pievakarē pārnāca mājās Silamiķis, drūms kā rudens mākonis. Niedre 12, 91.

// pārn. Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma beigu posms (piemēram, kādai parādībai), kam parasti seko norišu pārtraukums, (kā) bojāeja.

Lai tāda brīža nav, kas skumjās jānožēlo, Kad .. dzīves rudens kvēlos .. Kaldupe 2, 10.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


rudens rudiņs; rudenī rudiņ; iz rudiņa; pa rudiņam
[Sagatavots pēc:
http://vuordineica.lv/]


rudens – lapkritis; lapu laiks; dzeltu laiks apv.


rudens – pavasaris


Melns (arī drūms) kā rudens (arī negaisa, krusas) mākonis saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Botānikā rudens vēlpiene.


Ekonomikārudens gadatirgus.


Hidrometeoroloģijā ­– rudens, lapu rudens krāsmaiņa, rudens ekvinokcija, rudens garojums, rudens ledus iešana, rudens Mēness, rudens salna.


Lauksaimniecībāagrais rudens arums, rudens adoniss, rudens apstrādāšana, rudens aršana, rudens arumu ecēšana, rudens helēnija, rudens krokuss, rudens kultūra, rudens papuve, rudens sēja.


Tekstilrūpniecībārudens vilna.


UzvārdiRudens, Rudene.


VietvārdiRudens Pauniņi, zemniekmāja; Rudeņi, ciems, arī zemniekmāja; Rudens dzirnavas; Rudeņu kapi; Rudeņu mežs; Rudeņu purvs; Rudeņkalni, zemniekmāja; Rudeņsmēde, zemniekmāja; Rudenāji, zemniekmāja; Rudentiņš, lauks.


rudens, mantots vārds, lš. ruduõ (ģen. rudens) ‘t. p.’. Atv. no adj. ruds – pēc rudens lapu sarkanbrūnās krāsas. Latviešu valodā izzudis senākais rudens apzīmējums, kas saskan ar pr. assanis, kr. óсень ‘rudens’ – laikam skaužot homonīmiju ar vārdu asins, apv. asens (Endzelīns).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 133]


angļu – autumn

baltkrievu  восень

čigānu – pallinaj; šerad

franču – automne

grieķu  φθινόπωρο

igauņu – sügis

krievu  осень

latīņu  autumnus

lībiešu – si’kš

lietuviešu  ruduo

poļu – jesień

somu – syksy

vācu – der Herbst

zviedru – höst



Pēc sausa rudens nāk vējaina ziema.


Ja rudenī ir daudz salnu un miglu un kad ar rietuma vēju nenāk lietus, tad būs daudz slimību.


Kad rudenī ir skaists laiks, tad būs agra ziema.


Kad skaidrs rudens, tad gaidāma vējaina ziema.


Ja rudenī daudz miglas, tad ziemu gaidāms daudz sniega.


Redzēt vēlā rudenī uzziedam ābeles un ķiršus nozīmē, ka sagaidāms bagātīgs augļu gads tiem, kuri paspēs izsargāt savus kokus no vēlajām naktssalnām.


Jo rudinī ilgi stuov lopas uz kūkim, tad pavasarā ilgi navā zuoles.


Ja rudenī kokiem lapas paliekot ilgāki nenobirušas, tad pavasaris būs vēls.


Ja rudeņos kurmji rok augstus rakumus, tad ziemā būs liels sniegs.


Ja rudenī skursteņi slikti velk, tad nākošā vasarā gaidāmi pērkona negaisi.


Ja ir vēls rudens, tad būs arī agrs pavasars.


Rudens nāk, rudens nāk
Ne visiem rudens nāk,
Meitiņām, lapiņām,
Tām divām rudens nāk:
Raud meitiņa, novedama,
Trīc lapiņa, nobirdama.
[LD 13787-10]

Rudens nāk, rudens nāk,
Rudens darbi nedarīti:
Kviešu rija neizkulta,
Līgaviņa neprecēta.
[LD 13792-0]

 

Rudens nāca, rudens nāca,
Rudens meitas brīdināja;
Ik lapiņa pačabēja,
Ik meitiņa drebēt dreb.
[LD 13788-3]

Es pievīlu tautu dēlu
No rudens rudenī:
Pērn sacīju, pūra nav;
Šogad brālis sievu ņēma.
[LD 14898-0]

 

No priedītes uz priedīti
Krauklīts skrēja krauklēdams;
No rudens rudenī
Es dzīros sievu ņemt.
[LD 13774-0]

Ziedi, mana linu druva,
Zilajiem ziediņiem;
Nāks rudens, atvedīšu
Dzeltengalvu rāvējiņu.
[LD 28380-6]


Mārtiņi

Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās ir svinama diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Mārtiņi noslēdz garu un smagu darba posmu, kurš sākas ap Jēkabiem (25. jūlijā) ar rudzu pļauju un turpinās pēc Miķeļiem (29. septembrī), kad svin appļāvības jeb rudenājus, padarot atlikušos rudens darbus.

Līdz Mārtiņiem jābeidz rudens aršana un kulšana, lai nosvinētu apkūlības. Pēc Mārtiņiem beidzas arī pieguļas un ganu laiks, nokauj tos lopus, kurus neturēs pa ziemu. Galvenās rūpes un rituāli veltīti mājlopu, galvenokārt zirgu, pārziemošanai.

Par darbiem, kas jāpadara līdz Mārtiņiem, stāsta daudzi latviešu ticējumi.

Līdz Mārtiņiem jāapar zeme, jo pēc Mārtiņdienas tā dodas atpūtā. Ja pēc Mārtiņdienas zemi arot vēl traucē, tad nākamā gadā nav gaidāma nekāda raža.

Pēc Mārtiņdienas nejāj pieguļā un lopus nelaiž ganos, jo tad zirgus un govis plēš vilki.
[Sagatavots pēc: Vīpulis 1993 : 272]



***


Es ieslīgstu siltā, mitrā tumsā

Un nebaidos noslīkt,

Jo tā ir rudens tumsa,

Bet rudens – mans brālis.

 

Es ieslīgstu siltā, mitrā tumsā

Un nebaidos noslīkt,

Varbūt tāpēc, ka sen jau esmu

noslīkusi…

 

Vairs neelpoju ne gaisu, ne gaismu,

Es elpoju tumsu

Dziļi, dziļi.

Nebaidos ar tumsu aizrīties, 

Jo tā ir rudens tumsa,

Bet rudens – esmu es. [Buša 2001 (manuskripts)]


Piemini Latviju, kad ap tevi trako sveši rudens vēji. Atceries tad vētras, kas dažkārt plosījās arī tavā dzimtenē, lauza kokus mežā un jūrā gremdēja kuģus vai izmeta zvejus tālu zemju krastos; bet tās bij īslaicīgas likstas, kas dzīvojot drīz izdzisa no atmiņas, un Latvijas rudens tavā latvieša apziņā guļ kā bagāts gada laiks.

Atceries vien, kā ap sētām, pakalnos un līdzenumos visur slējās stati, stirpas un kaudzes. Atceries nedēļas pagāja, ievedot labību, darinot bietes un kāpostus, savācot saknes. Kuļmašīnas sīca kā lapsenes dienām un naktīm, līdz raža bija nogulusi apcirkņos.

Debesis bij Latvijas rudeņos tik dzidras kā dzintars, rotātas nedaudzām mākoņu svītrām, kas laistījās rožaini zaļgani zilajā plašumā.

Atceries: kad laukā strādādams, tu acis pacēli, lai redzētu, cik tālu vēl zeme bij no vietas pārstiepta ar tīmekļiem kā ar zīda šķidrautu.

Un tad sāka koki bālēt, dzeltēt, sārtoties visdažādākās nokrāsās.

Atceries dzidros rudens rītus, kad jau salna apzieda pļavas un sniegu. Debesis tad austrumos bij dzeltenas kā vasks, un rietumos kvēloja plata varavīksne. Rubeņiem sajuka visi jēdzieni par gada laikiem, un tie sāka rubināt kā pavasarī.

Tad uzkrita pirmais sniegs, lai pēc trim dienām atkal pazustu.

Sekli ūdeņi rītos pārvilkās ar ledu, kas līdz vakaram atkal izkusa, saulītes sasildīts.

Bet lielāko tiesu bij pelēkas, miglainas dienas, gan dzestras, bet vēl ne aukstas. Līdz tad pamazām iestājās ziema. [Jausudrabiņš 1991 : 275–276]




Līga Purmale Septembris 3.


Līga Purmale Septembris 4.

 

Līga Purmale Sniegs septembrī.


Ģederts Eliass Zīlēni rudenī.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]



Autore M. Purviņa.

 


Autore M. Purviņa.


Autore M. Purviņa.

 

Autore M. Purviņa.

 

Autore M. Purviņa.

 

Autore M. Purviņa.

 

Autore M. Purviņa.



Dziesma Visskaistākās ogas pasaulē. Imanta Ziedoņa vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda Austra Pumpure.