roka

Tradicionālā transkripcija

[rùoka]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ru͜okɑ̆]

[r] – skanenis

[uo] – divskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

rok+aut-s

rok+balst-s

rok-as+bumb-a

rok-as+burt-lic-is

rok+darb-s

rok-u+darb-s

rok-as+grāmat-a

rok-as+granāt-a

rok-laik-s

rok-as+meit-a

rok-as+naud-a

rok-as+puisis

rok+rakst-s

rok+rat-s

rok+riņķ-is

rok+rit-en-is

rok+rok-ā

rok-as+sait-e

rok+sarg-s

rok-as+som-a

rok-as+spied-ien-s

rok-as+sprādz-e

rok+svir-a

rok+vad-īb-a

rok+zāģ-is

brīv+rok-as

priekš+rok-a

virs+rok-a

rok+laiž-a

rok+peln+is, rok+peln+e

rok+spārņ+i

rok+tur+is

ab+roc+īg-s, ab+roc+īg-a

balt+roc+is, balt+roc+e

četr+roc+īg-s, četr+roc+īg-a

div+roc+īg-s, div+roc+īg-a

maz+roc+īg-s

paš+roc+īg-s

sav+roc+īb-a

vien+roc+is

virs+roc+is

roka – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Svarcēlāja rokas nespēja noturēt rekordsvaru.

2) izteicēja daļa – Viens no izteiksmīgākajiem aktiera instrumentiem ir rokas.

3) galvenais loceklis – Novārgušu cilvēku rokas…

4) papildinātājs – Rokai ir īpaši jutīga elkoņa locītava.

5) vietas apstāklis – Garāmgājējs rokā turēja maisiņu ar tukšām pudelēm.

6) apzīmētājs – Pēc diriģenta rokas mājiena orķestris ieskanējās pilnā skaļumā.

roka, -as, s.

1. Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).

Maciņš izkrīt no rokām.

Rokas bumba – rokasbumba.

Rokas grāmata – rokasgrāmata.

Rokas meita novec. – rokasmeita.

Rokas puisis novec. – rokaspuisis.

Rokas nauda – rokasnauda.

Aiz (arī pie) rokas – saņemot (kāda) roku (iet, vest, arī turēt).

Uz rokām (arī rokas) – tā, ka ir pacelts rokās (rokā).

Zem rokas – saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, arī turēt).

Pa labai rokai (arī pa labi roki, retāk pa labo roku) – pa labi.

Pa kreisai rokai (arī pa kreisi roki, retāk pa kreiso roku) – pa kreisi.

(Pa)spiest (arī saspiest) roku – cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.

Rokas spiediens – ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.

(Pa)kratīt roku (kādam) – satvert (kāda) roku un to īsu brīdi (pa)kratīt, parasti sveicinot.

Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku – (pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu. (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam.

Piedāvāt roku – sniegt roku atbalstam.

Krist pie rokas (arī piedurknes) – strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni).

Paņemt rokā grāmatu (arī avīzi, žurnālu u. tml.) – palasīt, iesākt lasīt (grāmatu, avīzi, žurnālu u. tml.).

Nostāties uz rokām – novietoties vertikāli balstā uz rokām.

Savilkt (arī sažņaugt) roku (arī pirkstus, plaukstu) dūrē – izveidot dūri.

Lauzīt rokas – vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).

Sažņaugt rokas – cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).

Mest ar roku – māt ar roku.

(No)plātīt rokas – ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.

Paplest rokas – ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.

Nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās – nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.

Še roka! sar. – lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.

Liena .. pārlaida delnu savas izkapts kātam: Osis to bij iztaisījis no sausas eglītes .. ar baltu kļavas koka kloķīti kreisajai rokai .. Upīts 4, 202.

.. nesamie novelk rokas, soļi tomēr iznāk smagi. .. Viņa apstājas, noliek čemodānus un atpūšas. Ezera 1, 11.

Putriņu māte mēdza iespiest rokas sānos, paspert dažus draudošus soļus tuvāk un .. enerģiski klāt vaļā: „Vai man vieglāk, ka citiem tāpat ..” Dinere 10, 170.

sal. .. viļņi viņu [peldētāju] lēni šūpoja kā mātes rokas bērnībā. Grīva 7, 38.

pārn. Pār .. jumtu cieši savijas zaru rokas, kurās nereti skraida caunas un vāveres. Grigulis 13, 78.

pārn. Esi mūžam sveicināta, tu pelēkā smilts, kas .. manas pēdas kādreiz saņēmusi mīkstām rokām! Jaunsudrabiņš l a, 23.

pārn. Dienā iztvīkušo zemi ar valganu roku noglāsta nakts. Zāļu stiebri nolīkuši rasas smagumā .. Vilks 2, 34.

.. tā sauca viņa māsu, kas kalpoja lielmātei par rokas meitu un nu kā ik vakaru nāca savai kundzei garšīgo Liepavota ūdeni nest. Valdis 1, 26.

Beidzot arī Rūdi aizsauca uz klēti. Vilmeris tam iedeva rubli rokas naudas: nākamajā vasarā viņš būšot Rūda saimnieks. Sēlis 1, 111.

Līze .. apspieda kliedzienu – tur aizgāja viņas līgavainis .. ar citu pie rokas. Sakse 2, 6.

Paņēmu kucēnu uz rokām un sāku nest .. Ezera 17, 48.

Vīrietis paņēma sievieti zem rokas, un viņi abi aizgāja pa ēnaino celiņu .. Grīva 9, 59.

Roplaiņu mājas pagalms. Pa labai rokai dzīvojamā ēka, pa kreisai klētiņa. Blaumanis 6, 273.

Dzīvoklis viņam skaistā vietā, tūlīt aiz Torņakalna stacijas viadukta pa labi roki .. Bērnība 47, 12, 10.

Visiem bija pacilāts garastāvoklis, visi spieda rekordistiem rokas .. Saulītis 12, 260.

Meitene satvēra puiša roku un cieši to paspieda. Tas bija uzticama drauga rokas spiediens, novēlējums izturēt .. Saulītis 12, 224.

„Rita, jums jābēg!” Krists stingri saspieda meitenes roku. Skujiņš 5, 119.

„Dzīvosim kā tēvs ar meitu, kā bērns ar tēvu. Kādas ilgas apdomāšanas te vajaga? Nāc, dod roku un saki „jā”!” Blaumanis 2, 76.

Pagalmā viņš sadūrās ar Vizmu. Viņa padeva cimdā sasildītu mazu roku. Saulītis 12, 315.

Šoferis padeva roku, un Egle iekāpa augstajā mašīnā. Birze 5, 87.

.. Tu glābdams roku sniedz .. Rainis I b, 94.

Tieši tāpēc, ka man tik grūti gājis, tagad gribas pasniegt roku citam. Zigmonte 2, 230.

Nekad netiku redzējis veco krustmāti lasām savā nodabā grāmatas. Viņa pat avīzi nepaņēma rokās. J. Kalniņš 2, 231.

.. viņš saderēja ar .. Vijumu, ka pārmetīs kūleni un nostāsies uz rokām. Jakubāns 1, 121.

Jurģis bija satraukts, stāvēja muguru pagriezis, dūrēs savilktām rokām. Preilis 1, 48.

Visi citi [Roplaiņu ļaudis] stāvēja, rokas lauzīdami, ap [nošauto] Krustiņu. Blaumanis 6, 190.

Līzbete dažreiz apstājās sētsvidū un klausījās, rokas sažņaugusi .. Upīts 4, 125.

Pa ieliņu draugiem pretī skrēja .. Juris. .. Viņš jau pa gabalu meta ar roku. Satrauktās kustības liecināja, ka sakāms kas ārkārtīgi svarīgs. Branks 1, 69.

Pagalmā izskrējis, vectēvs rokas vien noplātīja – Krišiņš [pieradināta vārna] patlaban paslēpa kūpošo pīpi klētiņas salmu jumtā. K. Grigulis 3, 50.

Krauze paplēš rokas, .. parausta plecus .. un atstāj telpas, durvis aiz sevis aizcirzdams. Rihters 1, 343.

.. viņa [Helēna] izstāstīja visu, visu, kas noticis pēdējās stundās. Kā atskanējis šāviens, ka Reinis nomiris viņas rokās, ka šāvējs bijis Frickalns .. Birze 3, 153.

Bērniņš dila ar katru dienu un pēdīgi nespēja vairs pat krūti pavilkt. Tā viņš arī izdzisa Zanes rokās. Sakse 2, 29.

„Nu, še roka! Kas nāks šķirt?” tēvocis pastiepa plato plaukstu. Dripe 2, 34.

// lok.: rokā, rokās, apst. nozīmē Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.

Atspiest galvu rokās. Saķerties rokās. Sadoties rokās.

Upīšu Mārtiņš ienāca salocītiem grožiem rokās, tos viņš bij gribējis uzkārt pusgraudnieka istabā pie sakām. Upīts 4, 147.

Rītos viņa [Zane] .. ielēja putru spainīšos, ko nest pļāvējiem, un ar kāšiem plecos un maizes kulīti rokā devās uz pļavu. Sakse 2, 68.

// lok.: rokā, rokās, apst. nozīmē Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta. Tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.

Pēc dziedātājiem ienāca .. Švauksts .. mazu ceļinieka somiņu pie sāniem un baltiem cimdiem rokā .. Kaudzītes l a, 366.

Lai gan nav auksti, tomēr Juris mauc rokā pirkstainus cimdus .. Birznieks-Upītis 1, 24.

// lok.: rokā, rokās, apst. nozīmē; pārn. Tā, ka (kas) ir iegūts, arī panākts, apgūts, sagaidīts.

„Ir gan jums, vaļiniekiem, dzīve! Vai jums jābēdā, ka tīrums izkalst vai apslīkst .. Nostrādā savas nedēļas, un labības pūrs .. rokā!” pukojas Breksis. Sakse 2, 36.

Devu zīlītēm barību tikai tad, kad viņas .. pie loga .. pieklauvēja ar knābīti. Nu amats man bija rokā! Tiklīdz barība gāja uz beigām, dažas zīlītes pielaidās pie loga un bungoja, ka visa māja skan. K. Grigulis 2, 10.

// ģen.: rokas, adj. nozīmē Tāds, ko darbina ar šo ekstremitāti (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.). Tāds, ko darba, izmantošanas procesā cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ekstremitātē.

Rokas bremze. Rokas vinča. Rokas svari. Rokas sūknis. Rokas plēšas. Rokas urbjmašīna. Rokas lukturis. Rokas šaujamierocis. Rokas ložmetējs.

Rokas zāģis – rokzāģis.

Rokas granāta mil. – ar roku metama granāta.

Pašām pirmām vajadzībām gan pamala [graudus] .. mājās uz tēvu tēvu rokas dzirnavām .. Kaudzītes l a, 251.

Veicīgi iegriezusi pajumtē rokas ratiņus .. viņa sveicina Vilmerieni. Sēlis 5, 217.

Namdaru darbos lieto .. rokas zāģi ar stingru muguru .. Šterns 2, 27.

.. var sadzirdēt ložmetēju kaukšanu, .. rokas granātu grāvienus. Rihters 1, 466.

// ģen.: rokas, retāk roku, adj. nozīmē Tāds, ko dara, veic ar šīm ekstremitātēm.

Rokas veidošana. Rokas metināšana. Rokas kniedēšana. Rokas nītīšana.

Roku darbs – nemehanizēts darbs.

Ar automātiskajām centrālēm aizstātas rokas apkalpes telefona centrāles .. Horizonts 76, 5, 20.

Daudz roku darba vēl nesen bija zivju pirmapstrādes nodaļā. .. Zivju pirmapstrāde tagad pilnīgi mehanizēta .. Zinātne un Tehnika 64, 1, 7.

Tā Sapa tagad katru dienu sēdēja uz čubu maisiņa pie puķu dārziņa un strādāja kādu roku darbu. Birznieks-Upītis 6, 51.

// ģen.: rokas, retāk roku, adj. nozīmē Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem. Tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm.

Rokas bagāža. Rokas pulkstenis. Roku dzelži. Roku dvielis.

Rokas sprādze – rokassprādze.

Rokas soma – rokassoma.

Rokas somiņa – rokassomiņa.

// savienojumā ar apzīmētāju; pārn. Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.

Čaklas rokas. Strādīgas rokas. Saudzīgas rokas. Palīdzīgas rokas. Devīgas rokas.

Mana bērnība pagāja sūri, bez mātes gādīgās rokas .. Kļava 1, 267.

.. tā viņas [akmens šķilas] ir saliktas kopā, it kā kāds to būtu darījis ar uzmanīgu roku. Brigadere 2, 334.

„Bez vīrieša rokas un prāta puiku nav iespējams uzaudzināt.” Dinere 10, 81.

// Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dzīvniekiem, parasti primātiem).

Pērtiķa rokas.

2. sar. Piedurkne.

Kleita ar garām rokām.

Tas [galdnieka zellis], uzlocītām rokām, cītīgi slīpē ar smilšpapīru mahagonija .. gultas galus. Sēlis 4 a, 55.

3. Samērā garš, kustīgs (ierīces, ietaises u. tml.) darba elements.

Mehāniskā roka padod caurules posmus nolaišanas un pacelšanas mehānismam .. Zinātne un Tehnika 82, 6, 5.

Robota „roka” satver apaļu metāla sagatavi un paliek to zem spiednes. Rīgas Balss 83, 249, 1.

// Detaļa, elements (ierīcē, ietaisē u. tml.), kura (ko) satur, balsta, uz kuras (ko) novieto.

Steļļu roka. Vērpjamā ratiņa roka.

// Rokturis.

.. turamās rokas [arklam] ar skaistā līkumā izliektiem apaļiem galiem koši zilas .. Upīts 4, 210.

Rokas puisis niev. – rokaspuisis. [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

roka – rūka; labā roka – lobuo rūka; kreisā roka – kairuo rūka; strādāt ar rokām – dareit ar rūkom; pārlikt (mētāt) no vienas rokas otrā – puorlikt (svaideit) nu rūkys rūkā; roku balsts (krēslam) – parūcs; pie rokas – pa rūkai; ciemiņi nenāca tukšām rokām – na tukšom rūkom atguoja gosti; nēsāt uz rokām – nosuot iz rūku
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

roka – ķepa, ķetna, nagi vienk., knaģi vienk.

Ar devīgu roku – ļoti labprāt, bagātīgi.

Labā roka sar. – vislabākais un visuzticamākais palīgs.

Zelta rokas – saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.

Laimīga roka – saka, ja cilvēkam veicas, laimējas (piemēram, kādā pasākumā).

Nelaimīga roka – saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).

Ar drošu roku – droši.

Viegla roka – saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.

(Ar) vieglu roku – pavirši. Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).

Smaga roka – saka, ja cilvēks sāpīgi sit.

Stingra roka – saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.

Svešas rokas – saka par sveša cilvēka darbību, darbu.

Rokas augšā! – pavēle pacelt rokas un padoties.

Rokas nost! – pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās.

Brīvas rokas – saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.

Rādīt ar roku (arī ar pirkstu) – tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas.

Atraisīt rokas – novēršot šķēršļus, radīt iespēju brīvi rīkoties.

Raut darbu no rokām ārā – steigties padarīt cita darbu; ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.

Iet no rokas sar. – saka, ja kas (parasti darbs) veicas.

(No)turēt abām rokām – ļoti censties paturēt, saglabāt sev.

Rokas (biežāk nagi, pirksti) niez sar. – saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.

Roka nedreb (arī nenodreb) – saka, ja (kāds) jūtas nedrošs, bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību.

Tas ir kāda roku darbs – saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).

Iziet caur daudzu rokām – pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu).

Iziet caur kāda rokām – pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).

Iemēģināt roku – iesākt ko darīt.

Pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) – pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.

Iesist roku sar. – iegūt (kur, kādā darbā) iemaņas.

Bāzt roku (arī pirkstus) ugunī – ļoti riskēt.

No rokas pārdot (arī tirgoties) – pārdot (tirgoties) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.

Zem rokas pārdot (arī tirgoties) sar. – pārdot (tirgoties) slepeni, nelikumīgi.

Palaist rokas sar. – sist (kādam), kauties.

Dot vaļu rokām sar. – sist (kādu), kauties.

Pacelt roku (pret kādu) – iesist (kādam); uzbrukt (kādam), parasti ar ieroci.

Roka paslīd – saka, ja iesit (kādam), ieper (kādu) par sodu.

(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) – (ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).

Nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt – nekā nedarīt (ar ko, kur).

Būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) – noteikti pretoties, nepiekrist.

Pacelt roku pret savu dzīvību – izdarīt pašnāvību.

Pielikt sev roku – izdarīt pašnāvību.

Mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm – noslepkavot.

Rokas smērēt sar. – izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.

Pievaldīt rokas – savaldīties (parasti, lai kādam nesistu).

Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) – atrasties bezdarbībā.

Nolaist rokas – pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.

Rokas nolaižas (retāk atkrīt) – saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.

Roka neceļas – saka, ja nav apņēmības (ko darīt).

Atmest (retāk pamest) ar roku – ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam); pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).

Rokas par īsām – saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.

Viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām – saka, ja uztraukumā neveicas darbs.

Kā bez rokām – saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.

Aiz rokas vadāms – saka par nedrošu, neizlēmīgu cilvēku.

Saistīt rokas (un kājas) – atņemt rīcības brīvību.

Kā saistītām (arī sasietām) rokām – saka, ja ir atņemta rīcības brīvība.

(Iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) – nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.

Izņemt grožus no rokām – atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.

Izlaist no (savām) rokām – zaudēt ietekmi, varu, īpašuma tiesības (pār ko).

Pa roku galam – pavirši, nevīžīgi.

Uz ātru roku sar. – steidzīgi, arī steigā; pavirši, kaut kā.

(Ar) kailām (arī plikām) rokām – bez ieroča. Bez darbarīkiem; ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.

(Ar) tukšām rokām – bez kaut kā. Bez cienasta, dāvanas; bez kā nesama.

Dzīvot no rokas mutē – dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.

Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) – zaudēt ko iegūtu vai gandrīz iegūtu; izdot (naudu).

Nelaist kapeiku no rokām – netērēt naudu.

Kā ar roku atņemt (arī noņemt) – uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).

Berzēt rokas (arī plaukstas) sar. – būt apmierinātam, priecīgam.

Likt roku uz sirds – būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).

Mazgāt rokas nevainībā – slēpt savu vainu, līdzdalību.

Rokas nav tīras – saka, ja (kāds) ir izdarījis (ko) negodīgu, sliktu.

Rokām taustāms – acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.

Nav ar pliku roku (pa) ņemams – saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.

Uz savu roku – patstāvīgi.

Uz vienu roku – kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.

Kā cimds ar roku – saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā.

(Ar) atplestām rokām – ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).

Ar abām rokām saņemt – pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.

Nēsāt uz rokām – izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.

Būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām – būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.

Kā rokas (biežāk savus) piecus pirkstus sar. – ļoti labi (pazīt, zināt).

Lūgt roku – lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu).

Piedāvāt roku (arī roku un sirdi) – bildināt.

Iegūt roku – panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēt (kādu).

Iegūt sirdi un roku – panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēt (kādu).

Pie rokas (arī pa rokai) – turpat blakus, līdzās.

Ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt) – saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.

Darba pilnas rokas – saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.

Bez rokām (var) palikt – saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.

Uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt – saka par to, kas ir nelielā skaitā.

Izraut nāvei no rokām (arī no nagiem, zobiem) sar. – ar lielām grūtībām izglābt no nāves.

Uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) – personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.).

Meklēt rokā – intensīvi meklēt.

Dzīt rokā – neatlaidīgi meklēt.

Sadzīt rokā – neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.

Sadzīt (retāk (sa)dabūt)) galus rokā (arī kopā) sar. – ar grūtībām izdibināt, izzināt.

Ķert rokā – gūstīt. Censties panākt, notvert.

Dabūt rokā – sameklēt.

Dabūt savās rokās – iegūt savā īpašumā, rīcībā.

Ņemt (arī paņemt, saņemt) (vadību, varu) savās rokās – ņemt (kādu, ko) savā pārziņā, savā aizbildniecībā.

Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās – pārņemt vadību, pārvaldīšanu.

(Sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) – pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības.

Ņemt acis rokā (biežāk pirkstos) – ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.

Turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās – savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā.

Turēt grožus (savās) rokās – būt par vadītāju.

Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās – būt (atrasties, nodot) drošībā.

Visas kārtis rokā – saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.

Visi gali rokā – saka, ja kas ir skaidri zināms.

Naudas maks (kādam) rokās – saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).

Krist (arī nokļūt, (no)nākt, atrasties) (kāda) rokās, arī nagos sar. – nonākt (kāda varā, rīcībā).

(Ie)krist (pašam) (no sevis) rokās (arī plaukstā, klēpī, mutē) – rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.

Pāriet (arī nonākt) citās rokās – pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.).

(Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) – negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).

Ar ieročiem rokās – ar bruņotu varu.

Akls ierocis (kā) rokās – saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.

(Ne)doties rokā (arī rokās) – (ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem); (ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku); (ne)būt (viegli) uztveramam, izprotamam; (ne)būt viegli iegūstamam.

Dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) sar. – (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).

Atdot (arī nodot) grožus kāda rokās (arī kādam) – uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.

Grūst rokā (arī nagos, rīklē) vienk. – nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).

(Kā) ar cimdiem rokās – saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).

Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) – dedzīgi ķerties pie darba.

Roku rokā –  tā, ka cits citam ir saņēmuši rokas.

No rokas rokā – saka, ja (kas) tiek nodots tālāk citam.

Iet no rokas rokā – pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.

Iet roku rokā – darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Celtniecībā – atgriezeniskās lāpstas roka, rokas ēvele.

Lauksaimniecībā – rokas kaplis.

Mašīnbūvē – roka, manipulatora roka, rasēšanas roka, robota roka.

Sporta spēlēs – bumbas nodošana no rokas rokā.

Tekstilrūpniecībā – figurālais rokas izgriezums, rokas šķēres, rokas garums līdz trešajam pirkstgalam.

Vingrošanā ­ – atbalsta roka, noapaļota roka.

Vietvārdi – Roka, pļava; Rokas birze; Rokas kalns, tīrums; Rokas pļava; Rokpeļņi, zemniekmāja; Rokpeļņu krūmi; Rokupīte; Rociņas, zemniekmāja.

roka, mantots vārds; lš. rankà, pr. rancko, kr., bkr., ukr. рук!, bulg. рък!, asor., č. ruka, p. ręka ‘t. p.’ Pamatā ide. *Oer– ‘griẽzt, liekt’ atv. *Orenk– : *Oronk– > b. *rank-, no kā *rankā– > la. roka. Baltu un slāvu valodās izzudis ieskaņas O-; dažās valodās Or– pārveidojies par br-: no gallu *Orankā– > lat. branca ‘ķepa’.

Vārda roka sākotnējā noz. ‘liektais, liecamais (orgāns); līkums’ .

No tās pašas saknes arī b. *renk– ‘vākt’, no kā lš. ripkti ‘lasīt, vākt’, tā ka roka varēja būt arī ‘vācēja’ (Endzelīns, Frenkels).

Izteikts arī uzskats, ka ssl. rRka aizgūts no b. *rankā-, jo slāvu valodās šis vārds ir pilnīgi izolēts, kamēr baltu valodās tam ir atbilstoši vārdi dažādās skaņumijas pakāpēs (Klims). No baltu seno cilšu valodām laikam oset. rox ‘pavada, iemaukti’ (< *ronx < *ranx < *ranka-).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 128]

angļu – hand

baltkrievu – рука

čigānu – vast

franču – bras; main

grieķu – χέρι  

igauņu – käsi

krievu – рука

latīņu – manus

lībiešu – ke’iž

lietuviešu – ranka

poļu – ręka

somu – käsi

ukraiņu – рука

vācu – die Hand

zviedru – hand, arm

Ģederts Eliass Annas portrets.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

Autore A. Otomere.