Tradicionālā transkripcija

[rùoka]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ru͜okɑ̆]


[r] ’skanenis’.’]

[uo] ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[k] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



rok-sakne, vārda celms

-a galotne




rok+aut-s

rok+balst-s

rok-as+bumb-a

rok-as+burt-lic-is

rok+darb-s

rok-u+darb-s

rok-as+grāmat-a

rok-as+granāt-a

rok-laik-s

rok-as+meit-a

rok-as+naud-a

rok-as+puisis

rok+rakst-s

rok+rat-s

rok+riņķ-is

rok+rit-en-is

rok+rok-ā

rok-as+sait-e

rok+sarg-s

rok-as+som-a

rok-as+spied-ien-s

rok-as+sprādz-e

rok+svir-a

rok+vad-īb-a

rok+zāģ-is

brīv+rok-as

priekš+rok-a

virs+rok-a


rok+laiž-a

rok+peln+is, rok+peln+e

rok+spārņ+i

rok+tur+is

ab+roc+īg-s, ab+roc+īg-a

balt+roc+is, balt+roc+e

četr+roc+īg-s, četr+roc+īg-a

div+roc+īg-s, div+roc+īg-a

maz+roc+īg-s

paš+roc+īg-s

sav+roc+īb-a

vien+roc+is

virs+roc+is




roka patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

rok-a

rok-as

Ģ.

rok-as

rok-u

D.

rok-ai

rok-ām

A.

rok-u

rok-as

I.

ar rok-u

ar rok-ām

L.

rok-ā

rok-ās

V.

rok-a!

rok-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsSvarcēlāja rokas nespēja noturēt rekordsvaru.

2) izteicēja daļa – Viens no izteiksmīgākajiem aktiera instrumentiem ir rokas.

3) galvenais loceklis Novārgušu cilvēku rokas

4) papildinātājs – Rokai ir īpaši jutīga elkoņa locītava.

5) vietas apstāklisGarāmgājējs rokā turēja maisiņu ar tukšām pudelēm.

6) apzīmētājsPēc diriģenta rokas mājiena orķestris ieskanējās pilnā skaļumā.



rokas bagāža, roku iet no rokas, māt ar roku, nēsāt uz rokām, plātīties (ar) rokām, sakrustot rokas, sasist rokas, sniegt roku

 

paša rokām, savās rokās



roka, -as, s.

1. Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).

Maciņš izkrīt no rokām.

Rokas bumba – rokasbumba.

Rokas grāmata rokasgrāmata.

Rokas meita novec. rokasmeita.

Rokas puisis novec. rokaspuisis.

Rokas nauda rokasnauda.

Aiz (arī pie) rokas saņemot (kāda) roku (iet, vest, arī turēt).

Uz rokām (arī rokas) tā, ka ir pacelts rokās (rokā).

Zem rokas saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, arī turēt).

Pa labai rokai (arī pa labi roki, retāk pa labo roku) pa labi.

Pa kreisai rokai (arī pa kreisi roki, retāk pa kreiso roku) pa kreisi.

(Pa)spiest (arī saspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.

Rokas spiediens ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.

(Pa)kratīt roku (kādam) satvert (kāda) roku un to īsu brīdi (pa)kratīt, parasti sveicinot.

Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu. (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam.

Piedāvāt roku sniegt roku atbalstam.

Krist pie rokas (arī piedurknes) strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni).

Paņemt rokā grāmatu (arī avīzi, žurnālu u. tml.) palasīt, iesākt lasīt (grāmatu, avīzi, žurnālu u. tml.).

Nostāties uz rokām novietoties vertikāli balstā uz rokām.

Savilkt (arī sažņaugt) roku (arī pirkstus, plaukstu) dūrē izveidot dūri.

Lauzīt rokas vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).

Sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).

Mest ar roku māt ar roku.

(No)plātīt rokas ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.

Paplest rokas ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.

Nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.

Še roka! sar. lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.

Liena .. pārlaida delnu savas izkapts kātam: Osis to bij iztaisījis no sausas eglītes .. ar baltu kļavas koka kloķīti kreisajai rokai .. Upīts 4, 202.

.. nesamie novelk rokas, soļi tomēr iznāk smagi. .. Viņa apstājas, noliek čemodānus un atpūšas. Ezera 1, 11.

Putriņu māte mēdza iespiest rokas sānos, paspert dažus draudošus soļus tuvāk un .. enerģiski klāt vaļā: „Vai man vieglāk, ka citiem tāpat ..” Dinere 10, 170.

sal. .. viļņi viņu [peldētāju] lēni šūpoja kā mātes rokas bērnībā. Grīva 7, 38.

pārn. Pār .. jumtu cieši savijas zaru rokas, kurās nereti skraida caunas un vāveres. Grigulis 13, 78.

pārn. Esi mūžam sveicināta, tu pelēkā smilts, kas .. manas pēdas kādreiz saņēmusi mīkstām rokām! Jaunsudrabiņš l a, 23.

pārn. Dienā iztvīkušo zemi ar valganu roku noglāsta nakts. Zāļu stiebri nolīkuši rasas smagumā .. Vilks 2, 34.

.. tā sauca viņa māsu, kas kalpoja lielmātei par rokas meitu un nu kā ik vakaru nāca savai kundzei garšīgo Liepavota ūdeni nest. Valdis 1, 26.

Beidzot arī Rūdi aizsauca uz klēti. Vilmeris tam iedeva rubli rokas naudas: nākamajā vasarā viņš būšot Rūda saimnieks. Sēlis 1, 111.

Līze .. apspieda kliedzienu – tur aizgāja viņas līgavainis .. ar citu pie rokas. Sakse 2, 6.

Paņēmu kucēnu uz rokām un sāku nest .. Ezera 17, 48.

Vīrietis paņēma sievieti zem rokas, un viņi abi aizgāja pa ēnaino celiņu .. Grīva 9, 59.

Roplaiņu mājas pagalms. Pa labai rokai dzīvojamā ēka, pa kreisai klētiņa. Blaumanis 6, 273.

Dzīvoklis viņam skaistā vietā, tūlīt aiz Torņakalna stacijas viadukta pa labi roki .. Bērnība 47, 12, 10.

Visiem bija pacilāts garastāvoklis, visi spieda rekordistiem rokas .. Saulītis 12, 260.

Meitene satvēra puiša roku un cieši to paspieda. Tas bija uzticama drauga rokas spiediens, novēlējums izturēt .. Saulītis 12, 224.

„Rita, jums jābēg!” Krists stingri saspieda meitenes roku. Skujiņš 5, 119.

„Dzīvosim kā tēvs ar meitu, kā bērns ar tēvu. Kādas ilgas apdomāšanas te vajaga? Nāc, dod roku un saki „jā”!” Blaumanis 2, 76.

Pagalmā viņš sadūrās ar Vizmu. Viņa padeva cimdā sasildītu mazu roku. Saulītis 12, 315.

Šoferis padeva roku, un Egle iekāpa augstajā mašīnā. Birze 5, 87.

.. Tu glābdams roku sniedz .. Rainis I b, 94.

Tieši tāpēc, ka man tik grūti gājis, tagad gribas pasniegt roku citam. Zigmonte 2, 230.

Nekad netiku redzējis veco krustmāti lasām savā nodabā grāmatas. Viņa pat avīzi nepaņēma rokās. J. Kalniņš 2, 231.

.. viņš saderēja ar .. Vijumu, ka pārmetīs kūleni un nostāsies uz rokām. Jakubāns 1, 121.

Jurģis bija satraukts, stāvēja muguru pagriezis, dūrēs savilktām rokām. Preilis 1, 48.

Visi citi [Roplaiņu ļaudis] stāvēja, rokas lauzīdami, ap [nošauto] Krustiņu. Blaumanis 6, 190.

Līzbete dažreiz apstājās sētsvidū un klausījās, rokas sažņaugusi .. Upīts 4, 125.

Pa ieliņu draugiem pretī skrēja .. Juris. .. Viņš jau pa gabalu meta ar roku. Satrauktās kustības liecināja, ka sakāms kas ārkārtīgi svarīgs. Branks 1, 69.

Pagalmā izskrējis, vectēvs rokas vien noplātīja – Krišiņš [pieradināta vārna] patlaban paslēpa kūpošo pīpi klētiņas salmu jumtā. K. Grigulis 3, 50.

Krauze paplēš rokas, .. parausta plecus .. un atstāj telpas, durvis aiz sevis aizcirzdams. Rihters 1, 343.

.. viņa [Helēna] izstāstīja visu, visu, kas noticis pēdējās stundās. Kā atskanējis šāviens, ka Reinis nomiris viņas rokās, ka šāvējs bijis Frickalns .. Birze 3, 153.

Bērniņš dila ar katru dienu un pēdīgi nespēja vairs pat krūti pavilkt. Tā viņš arī izdzisa Zanes rokās. Sakse 2, 29.

„Nu, še roka! Kas nāks šķirt?” tēvocis pastiepa plato plaukstu. Dripe 2, 34.

// lok.: rokā, rokās, apst. nozīmē Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.

Atspiest galvu rokās. Saķerties rokās. Sadoties rokās.

Upīšu Mārtiņš ienāca salocītiem grožiem rokās, tos viņš bij gribējis uzkārt pusgraudnieka istabā pie sakām. Upīts 4, 147.

Rītos viņa [Zane] .. ielēja putru spainīšos, ko nest pļāvējiem, un ar kāšiem plecos un maizes kulīti rokā devās uz pļavu. Sakse 2, 68.

// lok.: rokā, rokās, apst. nozīmē Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta. Tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.

Pēc dziedātājiem ienāca .. Švauksts .. mazu ceļinieka somiņu pie sāniem un baltiem cimdiem rokā .. Kaudzītes l a, 366.

Lai gan nav auksti, tomēr Juris mauc rokā pirkstainus cimdus .. Birznieks-Upītis 1, 24.

// lok.: rokā, rokās, apst. nozīmē; pārn. Tā, ka (kas) ir iegūts, arī panākts, apgūts, sagaidīts.

„Ir gan jums, vaļiniekiem, dzīve! Vai jums jābēdā, ka tīrums izkalst vai apslīkst .. Nostrādā savas nedēļas, un labības pūrs .. rokā!” pukojas Breksis. Sakse 2, 36.

Devu zīlītēm barību tikai tad, kad viņas .. pie loga .. pieklauvēja ar knābīti. Nu amats man bija rokā! Tiklīdz barība gāja uz beigām, dažas zīlītes pielaidās pie loga un bungoja, ka visa māja skan. K. Grigulis 2, 10.

// ģen.: rokas, adj. nozīmē Tāds, ko darbina ar šo ekstremitāti (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.). Tāds, ko darba, izmantošanas procesā cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ekstremitātē.

Rokas bremze. Rokas vinča. Rokas svari. Rokas sūknis. Rokas plēšas. Rokas urbjmašīna. Rokas lukturis. Rokas šaujamierocis. Rokas ložmetējs.

Rokas zāģis rokzāģis.

Rokas granāta mil. ar roku metama granāta.

Pašām pirmām vajadzībām gan pamala [graudus] .. mājās uz tēvu tēvu rokas dzirnavām .. Kaudzītes l a, 251.

Veicīgi iegriezusi pajumtē rokas ratiņus .. viņa sveicina Vilmerieni. Sēlis 5, 217.

Namdaru darbos lieto .. rokas zāģi ar stingru muguru .. Šterns 2, 27.

.. var sadzirdēt ložmetēju kaukšanu, .. rokas granātu grāvienus. Rihters 1, 466.

// ģen.: rokas, retāk roku, adj. nozīmē Tāds, ko dara, veic ar šīm ekstremitātēm.

Rokas veidošana. Rokas metināšana. Rokas kniedēšana. Rokas nītīšana.

Roku darbs nemehanizēts darbs.

Ar automātiskajām centrālēm aizstātas rokas apkalpes telefona centrāles .. Horizonts 76, 5, 20.

Daudz roku darba vēl nesen bija zivju pirmapstrādes nodaļā. .. Zivju pirmapstrāde tagad pilnīgi mehanizēta .. Zinātne un Tehnika 64, 1, 7.

Tā Sapa tagad katru dienu sēdēja uz čubu maisiņa pie puķu dārziņa un strādāja kādu roku darbu. Birznieks-Upītis 6, 51.

// ģen.: rokas, retāk roku, adj. nozīmē Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem. Tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm.

Rokas bagāža. Rokas pulkstenis. Roku dzelži. Roku dvielis.

Rokas sprādze rokassprādze.

Rokas soma rokassoma.

Rokas somiņa rokassomiņa.

// savienojumā ar apzīmētāju; pārn. Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.

Čaklas rokas. Strādīgas rokas. Saudzīgas rokas. Palīdzīgas rokas. Devīgas rokas.

Mana bērnība pagāja sūri, bez mātes gādīgās rokas .. Kļava 1, 267.

.. tā viņas [akmens šķilas] ir saliktas kopā, it kā kāds to būtu darījis ar uzmanīgu roku. Brigadere 2, 334.

„Bez vīrieša rokas un prāta puiku nav iespējams uzaudzināt.” Dinere 10, 81.

// Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dzīvniekiem, parasti primātiem).

Pērtiķa rokas.

2. sar. Piedurkne.

Kleita ar garām rokām.

Tas [galdnieka zellis], uzlocītām rokām, cītīgi slīpē ar smilšpapīru mahagonija .. gultas galus. Sēlis 4 a, 55.

3. Samērā garš, kustīgs (ierīces, ietaises u. tml.) darba elements.

Mehāniskā roka padod caurules posmus nolaišanas un pacelšanas mehānismam .. Zinātne un Tehnika 82, 6, 5.

Robota „roka” satver apaļu metāla sagatavi un paliek to zem spiednes. Rīgas Balss 83, 249, 1.

// Detaļa, elements (ierīcē, ietaisē u. tml.), kura (ko) satur, balsta, uz kuras (ko) novieto.

Steļļu roka. Vērpjamā ratiņa roka.

// Rokturis.

.. turamās rokas [arklam] ar skaistā līkumā izliektiem apaļiem galiem koši zilas .. Upīts 4, 210.

Rokas puisis niev. rokaspuisis. [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


roka – rūka; labā roka – lobuo rūka; kreisā roka – kairuo rūka; strādāt ar rokām – dareit ar rūkom; pārlikt (mētāt) no vienas rokas otrā – puorlikt (svaideit) nu rūkys rūkā; roku balsts (krēslam) – parūcs; pie rokas – pa rūkai; ciemiņi nenāca tukšām rokām – na tukšom rūkom atguoja gosti; nēsāt uz rokām – nosuot iz rūku
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


roka – ķepa, ķetna, nagi vienk., knaģi vienk.


Ar devīgu rokuļoti labprāt, bagātīgi.


Labā roka sar. – vislabākais un visuzticamākais palīgs.


Zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.


Laimīga roka saka, ja cilvēkam veicas, laimējas (piemēram, kādā pasākumā).


Nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).


Ar drošu roku droši.


Viegla roka saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.


(Ar) vieglu roku pavirši. Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).


Smaga roka saka, ja cilvēks sāpīgi sit.


Stingra roka saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.


Svešas rokas saka par sveša cilvēka darbību, darbu.


Rokas augšā! pavēle pacelt rokas un padoties.


Rokas nost! pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās.


Brīvas rokas saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.


Rādīt ar roku (arī ar pirkstu) tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas.


Atraisīt rokas novēršot šķēršļus, radīt iespēju brīvi rīkoties.


Raut darbu no rokām ārā steigties padarīt cita darbu; ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.


Iet no rokas sar. – saka, ja kas (parasti darbs) veicas.


(No)turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.


Rokas (biežāk nagi, pirksti) niez sar. – saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.


Roka nedreb (arī nenodreb) saka, ja (kāds) jūtas nedrošs, bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību.


Tas ir kāda roku darbs saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).


Iziet caur daudzu rokām pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu).


Iziet caur kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).


Iemēģināt roku iesākt ko darīt.


Pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.


Iesist roku sar. – iegūt (kur, kādā darbā) iemaņas.


Bāzt roku (arī pirkstus) ugunī ļoti riskēt.


No rokas pārdot (arī tirgoties) pārdot (tirgoties) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.


Zem rokas pārdot (arī tirgoties) sar. – pārdot (tirgoties) slepeni, nelikumīgi.


Palaist rokas sar. – sist (kādam), kauties.


Dot vaļu rokām sar. sist (kādu), kauties.


Pacelt roku (pret kādu) iesist (kādam); uzbrukt (kādam), parasti ar ieroci.


Roka paslīd saka, ja iesit (kādam), ieper (kādu) par sodu.


(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu)(ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).


Nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt nekā nedarīt (ar ko, kur).


Būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) noteikti pretoties, nepiekrist.


Pacelt roku pret savu dzīvību izdarīt pašnāvību.


Pielikt sev roku izdarīt pašnāvību.


Mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm noslepkavot.


Rokas smērēt sar. – izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.


Pievaldīt rokas savaldīties (parasti, lai kādam nesistu).


Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā.


Nolaist rokas pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.


Rokas nolaižas (retāk atkrīt) saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.


Roka neceļas saka, ja nav apņēmības (ko darīt).


Atmest (retāk pamest) ar roku ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam); pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).


Rokas par īsām saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.


Viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.


Kā bez rokām saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.


Aiz rokas vadāms saka par nedrošu, neizlēmīgu cilvēku.


Saistīt rokas (un kājas) atņemt rīcības brīvību.


Kā saistītām (arī sasietām) rokām saka, ja ir atņemta rīcības brīvība.


(Iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.


Izņemt grožus no rokām atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.


Izlaist no (savām) rokām zaudēt ietekmi, varu, īpašuma tiesības (pār ko).


Pa roku galam pavirši, nevīžīgi.


Uz ātru roku sar. steidzīgi, arī steigā; pavirši, kaut kā.


(Ar) kailām (arī plikām) rokām bez ieroča. Bez darbarīkiem; ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.


(Ar) tukšām rokām bez kaut kā. Bez cienasta, dāvanas; bez kā nesama.


Dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.


Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) zaudēt ko iegūtu vai gandrīz iegūtu; izdot (naudu).


Nelaist kapeiku no rokām netērēt naudu.


Kā ar roku atņemt (arī noņemt) uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).


Berzēt rokas (arī plaukstas) sar. – būt apmierinātam, priecīgam.


Likt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).


Mazgāt rokas nevainībā slēpt savu vainu, līdzdalību.


Rokas nav tīras saka, ja (kāds) ir izdarījis (ko) negodīgu, sliktu.


Rokām taustāms acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.


Nav ar pliku roku (pa) ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.


Uz savu roku patstāvīgi.


Uz vienu roku kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.


Kā cimds ar roku saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā.


(Ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).


Ar abām rokām saņemt pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.


Nēsāt uz rokām izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.


Būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.


Kā rokas (biežāk savus) piecus pirkstus sar. – ļoti labi (pazīt, zināt).


Lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu).


Piedāvāt roku (arī roku un sirdi) bildināt.


Iegūt roku panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēt (kādu).


Iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēt (kādu).


Pie rokas (arī pa rokai) turpat blakus, līdzās.


Ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt) saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.


Darba pilnas rokas saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.


Bez rokām (var) palikt saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.


Uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt saka par to, kas ir nelielā skaitā.


Izraut nāvei no rokām (arī no nagiem, zobiem) sar. – ar lielām grūtībām izglābt no nāves.


Uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.).


Meklēt rokā intensīvi meklēt.


Dzīt rokā neatlaidīgi meklēt.


Sadzīt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.


Sadzīt (retāk (sa)dabūt)) galus rokā (arī kopā) sar. – ar grūtībām izdibināt, izzināt.


Ķert rokā gūstīt. Censties panākt, notvert.


Dabūt rokā sameklēt.


Dabūt savās rokās iegūt savā īpašumā, rīcībā.


Ņemt (arī paņemt, saņemt) (vadību, varu) savās rokās ņemt (kādu, ko) savā pārziņā, savā aizbildniecībā.


Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās pārņemt vadību, pārvaldīšanu.


(Sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības.


Ņemt acis rokā (biežāk pirkstos) ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.


Turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā.


Turēt grožus (savās) rokās būt par vadītāju.


Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās būt (atrasties, nodot) drošībā.


Visas kārtis rokā saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.


Visi gali rokā saka, ja kas ir skaidri zināms.


Naudas maks (kādam) rokās saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).


Krist (arī nokļūt, (no)nākt, atrasties) (kāda) rokās, arī nagos sar. – nonākt (kāda varā, rīcībā).


(Ie)krist (pašam) (no sevis) rokās (arī plaukstā, klēpī, mutē) – rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.


Pāriet (arī nonākt) citās rokās pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.).


(Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) – negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).


Ar ieročiem rokās ar bruņotu varu.


Akls ierocis (kā) rokās saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.


(Ne)doties rokā (arī rokās) (ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem); (ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku); (ne)būt (viegli) uztveramam, izprotamam; (ne)būt viegli iegūstamam.


Dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) sar. (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).


Atdot (arī nodot) grožus kāda rokās (arī kādam) uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.


Grūst rokā (arī nagos, rīklē) vienk. – nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).


(Kā) ar cimdiem rokās saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).


Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) dedzīgi ķerties pie darba.


Roku rokā   tā, ka cits citam ir saņēmuši rokas.


No rokas rokā saka, ja (kas) tiek nodots tālāk citam.


Iet no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.


Iet roku rokā darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Celtniecībāatgriezeniskās lāpstas roka, rokas ēvele.


Lauksaimniecībārokas kaplis.


Mašīnbūvēroka, manipulatora roka, rasēšanas roka, robota roka.


Sporta spēlēsbumbas nodošana no rokas rokā.


Tekstilrūpniecībāfigurālais rokas izgriezums, rokas šķēres, rokas garums līdz trešajam pirkstgalam.


Vingrošanā ­ – atbalsta roka, noapaļota roka.


VietvārdiRoka, pļava; Rokas birze; Rokas kalns, tīrums; Rokas pļava; Rokpeļņi, zemniekmāja; Rokpeļņu krūmi; Rokupīte; Rociņas, zemniekmāja.


roka, mantots vārds; lš. rankà, pr. rancko, kr., bkr., ukr. рук!, bulg. рък!, asor., č. ruka, p. ręka ‘t. p.’ Pamatā ide. *Oer– ‘griẽzt, liekt’ atv. *Orenk– : *Oronk– > b. *rank-, no kā *rankā– > la. roka. Baltu un slāvu valodās izzudis ieskaņas O-; dažās valodās Or– pārveidojies par br-: no gallu *Orankā– > lat. branca ‘ķepa’.

Vārda roka sākotnējā noz. ‘liektais, liecamais (orgāns); līkums’ .

No tās pašas saknes arī b. *renk– ‘vākt’, no kā lš. ripkti ‘lasīt, vākt’, tā ka roka varēja būt arī ‘vācēja’ (Endzelīns, Frenkels).

Izteikts arī uzskats, ka ssl. rRka aizgūts no b. *rankā-, jo slāvu valodās šis vārds ir pilnīgi izolēts, kamēr baltu valodās tam ir atbilstoši vārdi dažādās skaņumijas pakāpēs (Klims). No baltu seno cilšu valodām laikam oset. rox ‘pavada, iemaukti’ (< *ronx < *ranx < *ranka-).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 128]


angļu – hand

baltkrievu – рука

čigānu – vast

franču – bras; main

grieķu – χέρι  

igauņu – käsi

krievu – рука

latīņu – manus

lībiešu – ke’iž

lietuviešu – ranka

poļu – ręka

somu – käsi

ukraiņu – рука

vācu – die Hand

zviedru – hand, arm



Rokas kā miroņam, kā ledus.


Roka, kas dod, nekad nepazudīs nekur.

 

Ko rokas padara, to acis apbrīno.

 

Devīgai rokai Dievs palīdz.

 

Ar vieglu roku allaž asu rīksti griež.

 

Kad roku nebūs, tad tālu netiksi.

 

Labāk ar abām rokām dot, nekā ar vienu jemt.

 

Daudzi ir to, kas roku spiež, maz ir to, kas līdzi cieš.

 

Tīras rokas, tīra sirds.

 

Čaklas rokas visur der.

 

Neviens rokā nedos, ja pats nemeklēsi.

 

Ar kailu roku ezi neķer.

 

Netīras rokas var nomazgāt, bet sliktus darbus – nē.

 

Dzīvo – no rokas mutē!

 

Roka roku mazgā – abas tiek baltas.

 

Čaklas rokas darba nebīstas.

 

Kam čaklas rokas, tam darbs sokas.

 

Rokas klēpī turēdams, maizi nenopelnīsi.

 

Neviens nekož pats savā rokā.

 

Kas slinku roku strādā, top nabags, bet čakla roka dara bagātu.

 

Negaidi uz citiem. Pats pieliec roku, tavs darbs veiksies un tev būs nauda un maize. 

 

roka, kas dod, stāv augstāk nekā tā, kas ņem.

 

Roka pie darba, sirds pie Dieva.

 

Ar vienu roku glaudīt, ar otru plūkt.

 

Kad roku reiz pie arkla pielicis, tad neskaties atpakaļ.

 

Kāda roka, tāds cimds.

 

Čakla roka valdīs, slinka dos meslus.

 

Ar vienu roku nomet, ar abām nevar atrast.

 

Viena roka noliek, piecas sešas neatdod.

 

Melnas rokas, balta maize.

 

Jo baltākas rokas, jo melnāka maize.

 

Lai tava labā roka nezin, ko kreisā dara.

 

Katrs nav ar pliku roku ņemams.

 

Strādā ar rokām, bet ne ar muti.

 

Kam siltas rokas, tam auksta sirds, kam aukstas rokas, tam silta sirds.

 

Kam aukstas rokas, tam daudz naudas. 

 

Kas rokā, tas mutē.

 

No rokas mutē.

 

Ko dari, to dari ar rokām

 

Necerē uz to, kas vēl nav rokā.

 

Treis rūkas, kai vystu zagļam. 

 

Labs tas, kas rokā

 

Ar svešām rokām viegli ogles grābt.

 

Rokas strādā, bet galva baro.


Ka pi cylvāka kosuos rūka aukšuok placa, itei pīzīmēj, ka jis guleis uz jaunys vītys.

 

Kad cilvēkiem rokas top sausas, tad būs lietus.

 

Saliekot rokas lūgšanas stāvoklī, ja kreisās rokas īkšķis krusto labās rokas īkšķi, tad dzīvē sieva ņem virsroku par vīru un otrādi.

 

Ja roka tirpst, tad uz tās rokas pirksta vajaga uzmaukt vara gredzenu; tad vairs netirps.

Nedrīkst rokas likt krustiem pie krūtīm, tad velna bērnus auklē.

 

Ja rokas svīst, tad jāpaņem rokā varde un rokas vairs nesvīdīs.

 

Kad roka ierūsējusi, tad rados kāds mirst.

 

Kad rokām pirksti aprūsa, tad būs jāglāsta mironis.

 

Ja kam nebejs suoks suopet rūka, lauž vysi kauly, tod vajag pajimt vylnys dīgu un īdūt vacuokam sātys, lai jis tū dīgu deviņi reizis sasīn un apsīn slymam uz tuos suopeigys rūkys. Par kaidu dīnu slyms byus vasals, rūka jam byus vasala, jis struoduos vysaidu dorbu.

 

Nedrīkst neko liet pār roku, jo tad tas tiek dots velnam.

 

Nekad nedrīkst neko liet pāri par roku, tad paliek skops.

 

Ja rokas krustā sniedz, tad kāzas būs.

 

Pār roku nedrīkstot otram nekā dot, jo tad izsakot pret to cilvēku nicināšanu.

 

Ja ar roku ko nepareizi izdara, tad saka, ka meitas roku nogulējušas.

 

Ja sapnī rokas mazgā siltā ūdenī, tad kašķis uzmetīsies uz rokām.


Cauri gāju bērzu birzi,
Rokā nesu vainadziņu;
Cauri gāju puišu pulku,
Rokā nesu dvēselīti.
[LD 6222-0]


Dievs man deva, Dievs man deva,
Dievs rokā neiedeva,
Dievs rokā neiedeva,
Iekam pate nepelnīju.
[LD 6854-0]


Puķīte meitiņa
Pār lauku iet.
Tec, tec, brālīti,
Ķer viņu rokā,
Ķer viņu rokā,
Būs līgaviņa.
[LD 33599-0]


Plata upe, šauras laipas,
Nevareju pāri tikt;
Rokā nesu raibus cimdus,
Rokā zīļu vainadziņu.
[LD 18783-0]


Gotiņ’ manu raibuliņu
Vakarā ēdināju,
No druviņas pāriedama,
Rokā nesu dāboliņu.
[LD 32427-0]


Kājām gāju, rokā vedu
Nosvīdušu kumeliņu,
Meklēdamis bāliņami
Patīkamu līgaviņu.
[LD 11883-1]


Baltābola pļavu gāju,
Rokā nesu vainadziņu;
Vaj tie stulbi, pļāvējiņi,
Ka tie manis neredzēja?
[LD 28599-0]



Svens Kuzmins Harizma.

 

Ģederts Eliass Annas portrets.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Autore A. Otomere.