Tradicionālā transkripcija

[riêt]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ri͜eˀt] 


[r] – ’skanenis’.’]

[ie] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



rie– – sakne, vārda celms

-tgalotne






ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

rej-u

rej-am

esmu rēj-is

esmu rēj-us-i

esam rēj-uš-i

esam rēj-uš-as

2.

rej

rej-at

esi rēj-is

esi rēj-us-i

esat rēj-uš-i

esat rēj-uš-as

3.

rej

rej

ir rēj-is

ir rēj-us-i

ir rēj-uš-i

ir rēj-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

rēj-u

rēj-ām

biju rēj-is

biju rēj-us-i

bijām rēj-uš-i

bijām rēj-uš-as

2.

rēj-i

rēj-āt

biji rēj-is

biji rēj-us-i

bijāt rēj-uš-i

bijāt rēj-uš-as

3.

rēj-a

rēj-a

bija rēj-is

bija rēj-us-i

bija rēj-uš-i

bija rēj-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

rie-š-u

rie-s-im

būšu rēj-is

būšu rēj-us-i

būsim rēj-uš-i

būsim rēj-uš-as

2.

rie-s-i

rie-s-it/rie-s-iet

būsi rēj-is

būsi rēj-us-i

būsit/būsiet rēj-uš-i

būsit/būsiet rēj-uš-as

3.

rie-s

rie-s

būs rēj-is

būs rēj-us-i

būs rēj-uš-i

būs rēj-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiek rie-t-s

 

ir ticis rie-t-s

 

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tika rie-t-s

 

bija ticis rie-t-s

 

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiks rie-t-s

 

būs ticis rie-t-s

 

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

rej-ot

esot rēj-is

esot rēj-us-i

esot rēj-uš-i

esot rēj-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

rie-š-ot

būšot rēj-is

būšot rēj-us-i

būšot rēj-uš-i

būšot rēj-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot rie-t-s

 

esot ticis rie-t-s

 

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot rie-t-s

 

būšot ticis rie-t-s

 

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

rie-tu

būtu rēj-is

būtu rēj-us-i

būtu rēj-uš-i

būtu rēj-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu rie-t-s

 

būtu ticis rie-t-s

 

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-rej

ir bijis jā-rej

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-rej

bija bijis jā-rej

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-rej

būs bijis jā-rej

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-rej

būtu bijis jā-rej

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-rej

esot bijis jā-rej

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-rej

būšot bijis jā-rej

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

rie-s-im!

2.

rej!

rej-iet!

3.

lai rej!


Teikumā var būt:

1) izteicējsVisi ciema suņi skaļi rēja.

2) teikuma priekšmetsRiet sunim nozīmē izteikt emocijas.



suņi rej

 

skaļi riet



riet, reju, rej, rej. pag. rēju.

1. nepārej. Radīt īsas aprautas balss skaņas (piem., par suni, šakāli).

2. pārej. Apriet.

Suns rej gājēju.

3. nepārej., pārn., sar. Skaļi, strupi, asi runāt (parasti dusmās)
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 917]


riet, reju, rej, rej, pag. reju; intrans.

Radīt raksturīgas, samērā īslaicīgas balss skaņas (parasti par suni).

Strazdiņos sacēlās suņu kņada, varēja dzirdēt, ka lielais, pie klēts pieķēdētais Pakans plēsās un raustīja ķēdes, rēja kaukdams un dusmās aizraudamies .. Brigadere 3, 304.

// pārn. Radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem).

.. kauca lielgabali, rēja ložmetēji, mežs stenēja .. Jokums 1, 46.

// pārn.; sar. Ļoti skaļi, strupi runāt (parasti dusmās).

Pie .. [aktrises] balss plūdenajām intonācijām pieradušo skatītāju pārsteidza strupais runas veids, kad Lizalka, mūžam ar visu neapmierināta, rēja uz cilvēkiem gluži kā suns. Dzene 3, 139.

Rejošs klepusdobjš, dziļš, parasti biežs, klepus.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


riet – rīt; suns rej – suņs rej; sākt riet – aizrīt; riet uz kaimiņu – rīt kaimiņa
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


riêt. ka viênã mãjã suņi rêja, ta citâs a sâka riêt. zaķi rèi, es duõmãju, ka sùnc – eu! eu! 
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 200]

 

riêt aizskārt, saukāt. tama mãja ix palaîžņ b¥n, reŠ garehgãjeŠs.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine II 2000 : 250]

 

riêt kas jìr, i rài.
[Sagatavots pēc: Reķēna II 1998 : 300]


riet – (vienmuļi) užģēt apv., vaukšķēt, kvaņķēt, kveņķēt, kvankstēt, kvekšķēt, klimstēt, vankšķēt, lankšķēt, ļekstēt, žvankstēt, ķaukstēt, ķuikstēt, kversktēt, kveršķēt, (nikni) ņerīties, sar. – klapstēt, klemstēt, klemst, kvelkstēt, kvelkt, klankšķēt, klankstēt, kļenkstēt, apv. – lādināt, lavināt, ņavināt
[Sagatavots pēc: LVSV 2002 : 337–338]


Jau kapsētas suņi rej (kādam) sar. – saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Kapsētas suņi rej saka, ja kādam paredzama drīza nāve.

 

Ne suns pakaļ nerej saka, ja ko neuzzina, nepamana, ja par ko neliekas ne zinis.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : II 447]


riet, mantots vārds; lš. rieti riet, lamāt, bārt, pr. rigewings strīdīgs, ķildīgs. kr. apv. раять trokšņot, ar troksni skanēt. Pamatā ide. *reikliegt, baurot, riet, no kā *reitei > * b. reitei/ti > ab. rietei/ti > la. riet. Saknes ei verba tag. formās (reju < *reiu).

Verbs riet pārn. bārt’, biežāk refl. rieties bārties, lamāties, piem., par nieku sarieties.

Homonīma riet kost (apv.) pamatā ir ide. *reiskrāpēt, raut, griezt, no kā raizes, rieva.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 120]


angļu  to bark

baltkrievu  брахаць

čigānu  bašél

franču  aboyer

grieķu – γαβγίζω

igauņu  haukuma

krievu – лаять

latīņu – latrare

lietuviešu  loti

poļu – szczekać

somu – haukkua

ukraiņu – гaвкати

vācu – bellen

zviedru – skälla



Suņa mode riet.

 

Ko rej kā suns? Ej uz ceļa cilvēkus riet.

 

Neļauj sunim riet bez vajadzības.

 

Tu sunim neaizliegsi riet.

 

Rej, rej, sunīt, bet tikai nekod.

 

Ne visi tie suņi nikni, kuri rej.

 

Kungs brauc, suņi rej.

 

Rej apkārt kā suns.

 

Rej kā suns bez vajadzības.

 

Rej kā suns kaķi.

 

Rej kā suns, ņaud kā kaķis.

 

Rej kā suns mēnesnīcu.

 

Rej kā vilks.

 

Suns rej tur, kur viņu baro.

 

Suns suni nerej.

 

Kur suns rej, tur troksnis ceļas.

 

Jo suni rīda, jo suns rej.

 

Vecs suns nekad nerej bez vajadzības.

 

Suns rej, ciemiņi būs.

 

Jo vairāk suns rej, jo mazāk to dzird.

 

Viens suns vien ilgi nerej.

 

Rej, cik gribi, tomēr ar riešanu nekā laba nepanāksi.

 

Ja suns nerej cūku, tad cūka rej suni.

 

Visi nav suņi, kas rej.

 

Kas ēd siļķes asti, to suņi ļoti rej.

 

Nu, tev jau kapsētas krancis rej.

 

Vilkam no suņa nav bail, bet nepatīk, kad rej.


Ziemsvētku sestdienas vakarā lai meitas slauka istabu no visiem četriem stūriem. Mēslus lai izber krustcelēs un lai gaida, kamēr kāds suns sāks riet. Cik reizes suns ries, pēc tik gadiem apprecēsies.

 

Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules lēkta jaunai meitai jāiet zem bērza, jāsasukā mati un skaļi jāizkliedzas. Kurā pusē sāks riet suņi, uz to pusi viņu aizprecēs.

 

Suņi rej sirdīgus un bezkaunīgus cilvēkus.

 

Ar raugu ceptu maizi nedrīkst dot ēst lopu sunim, lai tas lopus labi rej.

 

Neviens suns to nerej, kas iebāž kreisā padusē maizi un to no reizes izvelk un iemet sunim, kad tas rej.

 

Kad suns rej, tad tam vajag teikt: Ej mājā karotes mazgāt,”  – tad tas vairs neries.

 

Suns varot nāvi paredzēt. Ja kāds mājā ir slims un suns daudz rej, tad domā, ka slimnieks mirs.

 

Ja suns rej mājas cilvēku, tad tas cilvēks paliks bagāts.

 

Kad suns sēž un rej bez iemesla, tad būs kāda nelaime.

 

Kad tālu no ziemeļiem dzird suņus rejam, tad būs labs laiks.

 

Kad sapnī redz suni rejam, būs ar ienaidnieku darīšanas. Ja suni pārvar, tad ienaidnieku uzvarēs.

 

Suns zagļus rej sirdīgāk nekā citus cilvēkus.

 

Kad Jurģa dienā strādā uz lauka ar zirgiem, tad vilks rej kumeļus.



Rej kā suns, mauj kā vērsis, pogā kā lakstīgala. – Atbalss.

 

Māja apdzīvota, bet suņi tur nerej, un gaiļi tur nedzied. – Kapsēta.

 

Rej kā suns – nav suns. – Lapsa.

 

Sarkans sunītis dienu rej, nakti guļ. – Mēle.



Krancīts rēja, svainīts nāca,

Ar ko svaini mielosim?

Dzīsim kaķi peļu riet,

Iesim paši vāverēs. [LD 26575-4]

 

Iemācīju vilku riet,

Ij lācīti dancināt;

Tautu dēla nevarēju

Pa savam prātiņam. [LD 27139-1]

 

Ko tie tēva suņi rej

Aiz māsiņas rožu dārza?

Tautiets groza kumeliņu,

Gaida rožu šķinējiņu. [LD 13434-1]


Meistara zaglis rāda, kā zog

Reiz bija vienam saimniekam ļoti gudrs un uzticams suns, saukts Brikus. Istabā tas nemaz nenāca – ārā vien uzturējās, un par velti tas jau nekad nerēja. Cik dažu labu reizi uzmodināja Brikus saimnieku no miega riedams, kad kādi nakts blandoņi viņam gribēja ko nokrampēt. Tam pašam saimniekam bija arī puisis, Ansis vārdā. Nevarēja jau par viņu sūdzēties, ka tas būtu slinks darbā, bet citā ziņā bija tas pagalam nevaldāms: bija kur krogū kāds izrīkojums – Ansim jau vajadzēja tur būt, kaut arī zeme ar debesi kopā jauktos. Vēl tas būtu pieciešams, ja Ansis viens pats būtu gājis un nebūtu Briku līdzi ņēmis, lai gan to saimnieks viņam bija cieti aizliedzis. Pa kādiem ziemas svētkiem saimnieki aizbrauca pie radiem, bet Ansis nolaidās danču bērnos ar Briku līdz. Krogā nu viņš uzdzīvoja, ka tik putēja vien, un nemaz nelūkoja pēc Brikus, un tad nu Brikus bija savu ceļu ņēmis un pazudis. Saimnieks, mājās pārnācis un Briku vairs neatradis, dabū zināt, ka Ansis vainīgs. Viņš palika dusmīgs un noteica, ka Ansim jauna gada naktī mājas jāsargā suņa vietā. Ansis par tādu lielu netaisnību ļoti sapiktojās, nogāja uz mežu, kur zināja zagļu mājas, izstāstīja zagļiem, ka jauna gada naktī viņam jābūt par suni un ka nu laiks ko krietnu ķert. Jauna gada naktī lika saimnieks Ansim ārā iet un mājas sargāt; bet zagļi jūdza zirgus, piebrauca pie klēts un jau atlauza durvis. Ansis nogāja pie kambara loga un rēja suniski: Vau, vau, vau – lauž, lauž, lauž!

Kad zagļi krāva mantu iekšā, tad Ansis atkal rēja: Vau, vau, vau – krau, krau, krau!

Kad zagļi bija vezumus piekrāvuši un brauca projām, tad viņš atkal rēja: Vau, vau, vau – brauc, brauc, brauc!

Saimnieks un saimniece, gultā gulēdami, smējās vien par Anša jokiem. Bet no rīta saimnieks atrada klēti tukšu un sauca pēc Anša, kas bija ielīdis gulēt salmu kaudzē. Ansis nāca saimniekam pretī četrrāpus riedams: Vau, vau, vau! Saimnieks prasīja, kālab viņš nav mājas apsargājis.

Kā nu ne! Vai nesacīju, ka lauž, ka krauj, ka brauc?

Saimnieks redzēdams, ka pie Anša nevarēs pietikt, atlaida viņu, teikdams: Jāpriecājas par tādiem uzticamiem māju sargiem! Ej nu otram māju sargam pakaļ!
[http://valoda.ailab.lv/]


Satikušies divi suņi: padomju un amerikāņu. Kā klājas?” prasījis amerikānis. Tā nekas, atbild padomju kolēģis, man nesen pagarināja ķēdi par trīs metriem. Taču ēdiena trauku pārbīdīja par četriem metriem. Bet riet mēs drīkstam, cik uziet.
[Laiks 1988 : 4]



Mežs rudenīgi rej uz mums

 

Mežs rudenīgi rej uz mums,

no zilās spalvas padebesis pil,

un norises kā līgans atspīdums

ar vēsu plaukstu krūtis vaļā šķir.

 

Lai lido lapa – vēstnese un vaids,

tai krēpēs sēkla krīt un smejas,

un tumsas lūpās valdzinošs un skaists

peld laiks pār iznīcības lejām.

 

Ar tālā telpā šūdinātiem tērpiem

jau zeme rotājas un mūs pie malas vāc,

vējš slauka gaisu netveramiem svētkiem,

kur mūsu galds ar klusu sveci klāts.

 

Kur apvelk straumes miera kreklus bālus,

kur gaismas vaigiem cauri izspīd nakts,

sniegs auklē zemes liesos mālus,

un katrai ugunij labs prāts. [Avotiņš 1980 : 41]

 

 

Suņi rej

 

No sētas kad uz sētu

Suns sunim atsaucas,

Ir krēslas brīdis klātu,

Jau zvaigznes iedegas.

 

Gan žēlas, gan ar gaudas

Tiem balsīs ieskanas,

Kā nevaidamas raudas

Pēc glāstu siltuma.

 

Ja smilkstēt viņi stājas,

Rej prieka skurbumā, –

Pats saimnieks nācis mājās

Pēc darba līdumā.

 

Ja rudens naktīs žēli

Un gari viņi raud, –

Iet kādam agri, vēli

Uz mūžu liktens draud.

 

Suns visu redz un saprot,

Kas nācis un kas ies.

Ar man tīk līdz tam labprāt

Pār sētām sasaukties. [Eliass 1939 : 12]

 

 

***


Suns krēslā rēja ilūzijas

Un baltus punktus trenkā vējš,

Kur viņus pielikt! Vai pie bija!

Uz balta baltu neredzēs. [Krile 1989 : 13]

 

 

Rej nikni suņi tēvzemē

 

Tie suņi, kas tur nikni rej,

Ir visi svešām spalvām,

Tie pierej ausis pasaulei,

Ka minot tiem uz galvām.

 

Bet suņi, kam tur zobi zib,

Nav sargi mūsu mājām,

Tie glūn un slepus iekost grib,

Ja piekrist var pie kājām.

 

Tie suņi tā ir mācīti

Un atvesti ar varu,

Tie kūdīti un rīdīti

Ir vienmēr tik uz karu.

 

Grib tauta mieru tēvzemē,

Tai svešie suņi lieki,

Tā sūta ziņu pasaulē,

Lai prom iet bezdarbnieki.

 

Bet suņi nenorimst vēl riet,

Prom nevelkas pat lēnām,

Baigs drauds tie tēvuzemei šķiet

Ar savām tumšām ēnām.

 

Kas uzliks suņiem uzpurņus,

Kas viņus projām raidīs,

Ja pasaule tik saldi dus?

Vai Dievs vēl ilgi gaidīs?! [Kalniņš 1992 : 3]

 

 

Suns rej mēnesi

 

Reiz nejauši pa niekam

No Kvekša notrūkstas

Kāds zirgs ne visai mazs.

Gandrīz no kažoka suns izlēca aiz prieka:

Vau vau! Man pretinieka

Vairs nav.

Rau, rau,

Pat zirgi bīstas jau. Au! Au!

Te mēnesim pat jāsmejas.

Un tiešām! Zilgmē spīd un smaida tas.

No dusmām siekalas sāk plušķim tecēt:

Man zemē jānor-rauj tā debess svece!

Viņš gaisā lec uz pakaļkājām,

Bez gala dusmīgs kverkst un rājas,

Kā ezis spalvu slej

Un rej, un rej:

Nu re-re-redzēsim, cik ilgi tu vēl degsi,

Kauc, iedomības apmāts, Kveksis.

Un tā vēl šodien mēness mierīgs spīd,

Bet rējējs negantais jau izmisumā krīt. [Rūja 1982 : 6]

 

 

Visi ciema suņi…

 

Kad visi ciema suņi rej,

Tos nekaitini, mezdams oli,

Bet savaldies un tālāk ej.

Kad visi ciema suņi rej

Un izaicinot pakaļ skrej,

Tu tādēļ negausini soli.

Lai ciema suņi rej, lai rej … [Purvs 1973 : 7]


Ceļš bija aizpūsts, sniegs – dziļš, un, lai gan Jancis spēra garus soļus, tomēr aizvien palika iepakaļus, un viņam šad tad, lai neaizkavētu tēvu, vajadzēja pa gabaliņam patecēt.

Puisēnam metās karsti, arī elpot vajadzēja ātrāk un smagāk.

– Nekas, nekas! – Jancis mierināja sevi. – Kad būšu liels, gan tikšu līdz. Un tagad…

Bet te skaļa suņu riešana iztraucēja puiku: no tuvējām mājām metās kā deviņi gājējiem ceļā pāris nelielu ganu suņu.

Īpaši mazākais likās negants. Acis tam dzirkstīt dzirkstīja, un ar saviem apskaužami baltiem zobiem viņš strādāja, it kā gribētu Janci vai gabalos sakapāt.

Puikam neatlikās nekā vairāk kā ieķerties ar vienu roku tēva kažokā, ar otru satvert spieķi stingrāk.

– Tie gan laikam abi briesmīgi nikni? – Jancis bažīgi teica.

– Nebīsties nekā! – tēvs atbildēja. – Nevajag tikai iesākt karu, tad viņi neaiztiks. Riet jau viņu amats.

Dārznieks uzsvilpa un palabināja suņus, kas tūliņ kļuva lēnāki. Vēl gabaliņu gājējus pavadījuši, tie sāka viens otru dzenāt un tvarstīt un aiztecēja mierīgi savā sētā atpakaļ. [Valdis 1992 : 196–197]

 

Te dzīvības tik kā no ceļmalas mājām izskrējuši suņi, kas skaļi rej un izliekas ļoti dusmīgi, taču vajag tikai apstāties un parunāties, lai viņi pārstātu klaigāt un dažkārt pat sāktu luncināt astes un gabaliņu pavadītu. Bet kas tad ir suns pret meža zvēriem?

Beidzot viņas no lielceļa iegriežas pīlādžu gatvē, un gatves galā atkal parādās suns – tāds rudi baltu spalvu kumšķis, kas, sparīgi riedams, veļas viņām pretī.

– Rakstiņ! Rakstiņ! – mammucis paplikšķina pa ceļgalu, klāt aicinādams.

Rakstiņš uzslien vienu ausi, apstājas, parej vēl un tad, pa brīdim ieķaukstēdamies, nāk klāt. Aposta, apsēžas, padod mammucim ķepu. Arī Billi aposta, padod ķepu un tad, priecīgi riedams, metas uz māju atpakaļ pieteikt ciemiņus. [Belševica 2004 : 157]

 

Vārds riet izmantots Leona Paegles stāsta jaunatnei nosaukumā Rej, rej, Krancīt! stāstu krājumā Darba bērni (1921).




Anatolijs Zelčs Tā krasta vientuļās ugunis (Suņi rej) (2007).



Dziesma Deģenerāts. Pētera Brūvera vārdi, Valta Pūces mūzika.

 

Dziesma Par ziloņiem un trauku veikaliem. Mārtiņa Freimaņa vārdi un mūzika.

 

Dziesma Vēja suns. Kaspara Dimitera vārdi, Zigmara Liepiņa mūzika.

 

Tautasdziesma Visi ciema suņi rēja.


Riešana ir parasta suņa uzvedība, kas tomēr var kļūt traucējoša. Ja riešana traucē kaimiņus, neļauj suņa saimniekiem naktī gulēt vai biedē viesus, tas suņa īpašniekiem rada problēmas. Ir daudzi iemesli, kāpēc suns mēdz riet, un ir svarīgi tos saprast, pirms mēģināt risināt problēmu. Suņa sodīšana šo problēmu padarīs tikai sliktāku, tādēļ no tās derētu izvairīties.

Daudzi suņi rej, kad viņi ir sajūsmināti. Viņi parasti to kaut kad savas dzīves laikā iemācās, jo kāds viņus ir uzslavējis par riešanu. Suns rej, kad mājās ir ciemiņi vai arī jebkāda cita priecīga notikuma laikā, piemēram, pirms pastaigas vai ēšanas. Suņi, kas rej aiz sajūsmas, parasti izskatās tā, it kā nespētu sevi kontrolēt, un savu sajūsmu viņi izpauž, arī lēkājot, skraidot apkārt un smilkstot.

Divi vissvarīgākie uzdevumi saimniekiem, kuru suņi kļūst pārāk sajūsmināti, ir kontrole un trenēšana. Daudzi suņi vienkārši kļūst sajūsmināti, ja viņiem ir pārāk maz fizisko kustību. Šādiem suņiem vispirms nepieciešams stingri un laipni iemācīt pakļaušanos, lai varētu iemācīt viņiem neriet. Dažreiz ir noderīgi iemācīt suni riet pēc komandas, lai varētu likt sunim riet noteiktā laikā. Suņi, kas rej aiz sajūsmas, mēdz ātri atgriezties pie vecajiem paradumiem.

Daži suņi rej tāpēc, ka viņi ir ar kaut ko neapmierināti. Šādos gadījumos suņi mēdz skrāpēt vai košļāt logus, durvis, vārtus vai žogu, lai piekļūtu sava satraukuma objektam.

Vispirms ir nepieciešams noskaidrot, kas izraisa suņa riešanu. Bieži vien tas notiek, kad suns dzird ārpusē citus suņus, redz kaķi dārzā vai zina, ka laukā notiek kaut kas satraucošs, kur viņš labprāt piedalītos. Dažreiz tas ir kaut kas, ko viņš var saost. Nekastrēts suns var saost kuci līdz pat desmit kilometru attālumā. Tas suni var ļoti satraukt.

Ja suns rej uz lietām, kuras viņš var redzēt vai dzirdēt no mājas iekšpuses, sunim nevajag ļaut piekļūt logiem vai durvīm. Šajā gadījumā var palīdzēt suņu būdas izveidošana mājā. Ja riešanu izraisa kādas skaņas ārpusē, ierakstiet šīs skaņas un atskaņojiet tās sunim, līdz viņš pierod pie tām un vairs nesatraucas. Sāciet tās atskaņot ļoti klusi, mierīgā un klusā laikā un, kad suns sāk pie tām pierast, pamazām palieliniet skaļumu.

Suņi, kas rej aiz neapmierinātības, parasti ir aktīvi un inteliģenti suņi, kuriem nepieciešams daudz fizisko un garīgo aktivitāšu. Ar parastām pastaigām viņiem droši vien nepietiek. Pastaigas jāapvieno ar kontrolētām spēlēm un fiziskām aktivitātēm.

Var būt noderīgi iedot sunim kādu rotaļlietu vai kaulu, kas var mazināt satraukumu, mudinot viņu spēlēties ar rotaļlietu.

Daži suņi rej tādēļ, lai aizsargātu savas mājas. Tas ir ļoti normāli noteiktām sugām, bet to bieži vien izraisa tādi paši iemesli kā riešana aiz sajūsmas. Atšķirība ir tajā, kā suns rīkojas riešanas laikā. Sajūsmināti suņi luncina asti un priecīgi sagaida apmeklētājus. Suņi, kas sargā māju, arī var luncināt asti, bet ne sajūsminātā veidā. Viņi mēdz būt ļoti modri un uzbrūkoši savā uzvedībā. Suns, kas sargā, pārstās riet tūlīt, kad draudi īpašumam būs pazuduši. Piemēram, ja mājas īpašnieks atver durvis un parāda, ka atnācējs ir gaidīts, suns pārstās riet.

Dažas suņu šķirnes ir speciāli paredzētas sargāšanai. Šie suņi visdrīzāk jau ļoti jauni sāks riet, sargājot mājas. Saimnieki bieži vien pamudina viņus tā rīkoties. Citi suņi sargā mājas tādēļ, ka viņi nav pārliecināti, kurš ir atbildīgs par ciemiņu ielaišanu mājās. Abos gadījumos sunim nepieciešams iemācīt, ka saimnieks ir tas, kurš izlemj, kuru cilvēku laist mājā, kuru ne. Maz ticams, ka varētu būt iespējams ietekmēt suņa vēlmi sargāt māju, kamēr neviena nav mājās.

Šādu suņu saimniekiem nepieciešams būt ļoti pārliecinošiem līderiem. Palīdzēs laipna un stingra audzināšana, īpaši iemācot sunim nākt pie saimnieka, kad viņš tiek saukts, un iet, neraustot saiti. Nepieciešams izmainīt arī citus noteikumus mājās. Sunim nevajadzētu ļaut kāpt uz mēbelēm bez uzaicinājuma. Viņam ir jāiemāca, ka viņam jānopelna visa uzmanība, vispirms paklausot komandām. Ja viņš mēģina pieprasīt uzmanību, suns jāignorē. Varētu būt noderīgi aplikt kakla siksnu un iemācīt viņu sēdēt, kad ierodas apmeklētāji. Viņam būtu jāiemāca sēdēt, kad mājās pārnāk kāds ģimenes loceklis un vēlas ar viņu sasveicināties.

Daži suņi mēdz riet tāpēc, ka viņiem ir garlaicīgi un nav, kur izlietot savu enerģiju. Bieži vien šādi suņi mēdz bojāt dažādas mantas mājās. Garlaikoti suņi var arī neriet visu laiku. Viņi dažreiz mazliet parej un tad apklust, ja atrod kaut ko citu, ar ko sevi nodarbināt.

Suņi, kas rej aiz garlaicības, parasti ir jauni un aktīvi suņi. Viņiem ir vajadzīgas garīgās un fiziskās aktivitātes. Pirmais risinājums šai problēmai ir nodrošināties, ka suns tiek pietiekami fiziski noslogots. Ja jūs to nespējat darba dēļ, varbūt varat atrast kādu, kas var izvest pastaigā jūsu suni. Kontrolētas spēles un mācības nogurdinās inteliģentus suņus, dažreiz pat vairāk nekā gara pastaiga.

Ir pieejamas dažādas rotaļlietas, kuras var padarīt daudz interesantākas, iepildot tajās kādus gardumus. Tās var kaut kur paslēpt, lai suns tās varētu atrast, kad viņš iziet laukā.

Daži suņi rej tāpēc, ka viņi ir iemācījušies: tas ir labs veids, kā pievērst sev uzmanību. Tas bieži vien sākas tādēļ, ka viņi ir sabārti par riešanu, kad bija vēl kucēni. Šādi suņi mazliet parej un pēc tam gaida, vai kāds atnāks. Viņi vienmēr pārstāj riet, līdzko kāds pievērš viņiem uzmanību. Šādi suņi parasti ries, kad viņu īpašnieks skatās televizoru, sarunājas pa telefonu, runā ar kādu draugu vai jebkādā citā brīdī, kad viņiem liekas, ka viņi tiek ignorēti.

Daži suņi rej, kad viņu īpašnieka nav mājās, lai pievērstu sev uzmanību, bet citi ries uz saviem saimniekiem, kad viņi tiek ignorēti. Abas šīs problēmas izraisa vieni un tie paši iemesli. Suns uzskata, ka viņš rejot iegūst to, ko vēlas. Daudzi suņi kliegšanu uz viņiem vai sodīšanu uzskata par uzmanību, un suns ries pat vēl vairāk, ja domās, ka jūs varētu viņam uzkliegt.

Daži suņi rej tad, kad ir nobijušies no cilvēkiem, citiem suņiem vai noteiktās situācijās. Šādi suņi ries, bet turēsies tālāk no bailes izraisošā objekta. Parasti viņiem tad ir atglaustas ausis un aste tiek turēta zemu. Pat nelielas kustības vai acu kontakts izraisa riešanu. Šādi suņi parasti pārstāj riet, ja viņus ignorē.

Nobijušies suņi parasti rej, lai brīdinātu, ka viņi nav laimīgi. Zināmā mērā tas ir labi, jo suns pasaka, kā viņš jūtas. Tomēr šādi suņi var arī kādu sakost, tāpēc tas ir jāuztver nopietni.

Suņi rej arī tāpēc, ka viņi nevar izturēt to, ka ir atstāti vienatnē. Šādi suņi var arī atstāt izkārnījumus un piečurāt māju vai nodarīt citādus bojājumus. Šie suņi parasti sāk riet ļoti drīz pēc tam, kad ir atstāti vieni, un, saimniekam atgriežoties, uzvedīsies ārkārtīgi sajūsmināti un satraukti. Parasti viņi arī tad mājās seko pa pēdām saimniekam.

Satraukti suņi ries tāpēc, ka viņi nespēj tikt galā ar stresu. Ir ļoti svarīgi pieradināt šādus suņus palikt mājās vienatnē. Dažreiz vislabāk ir sākt ar kādas telpas atrašanu mājā, kurā suns jūtas ļoti laimīgs un mierīgs. Sākumā atstājiet suni šajā telpā vienatnē uz dažām minūtēm. Pamazām pagariniet laika posmu, lai suns pierod pie atrašanās vienatnē. Labāk būs, ja jūs suni pirms un pēc atstāšanas telpā vienatnē ignorēsiet vismaz 20 minūtes. Palīdzēt risināt šo problēmu var kārtīga izspēlēšanās un izstaigāšanās ar suni, lai viņš ir nogurdināts. Dažreiz noder pie ārdurvīm uz grīdas nolikts kāds vecs īpašnieka apģērba gabals, kas sunim apliecinās, ka vēl kāds ir mājās.
[http://www.dzd.lv/]