Tradicionālā transkripcija

[reõêt]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[reʣeːˀt]


[r] ’skanenis’.’]

[e] – īsais, šaurais patskanis

[õ] – balsīgais troksnenis

[e] – garais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ē.



redz-sakne

-ē-piedēklis

-t galotne

redzē- – vārda celms

-ēt izskaņa




gaiš+redz+īb-a

gaiš+redz+īg-s, gaiš+redz+īg-a

īs+redz+īb-a

tāl+redz+īb-a

tāl+redz+īg-s, tāl+redz+īg-a

tuv+redz+īb-a

tuv+redz+īg-s, tuv+redz+īg-a


redzams

neredzams




redzēt patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 2. grupa

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

redz-u

redz-am

esmu redzē-j-is

esmu redzē-j-us-i

esam redzē-j-uš-i

esam redzē-j-uš-as

2.

redz-i

redz-at

esi redzē-j-is

esi redzē-j-us-i

esat redzē-j-uš-i

esat redzē-j-uš-as

3.

redz

redz

ir redzē-j-is

ir redzē-j-us-i

ir redzē-j-uš-i

ir redzē-j-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

redzē-j-u

redzē-j-ām

biju redzē-j-is

biju redzē-j-us-i

bijām redzē-j-uš-i

bijām redzē-j-uš-as

2.

redzē-j-i

redzē-j-āt

biji redzē-j-is

biji redzē-j-us-i

bijāt redzē-j-uš-i

bijāt redzē-j-uš-as

3.

redzē-j-a

redzē-j-a

bija redzē-j-is

bija redzē-j-us-i

bija redzē-j-uš-i

bija redzē-j-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

redzē-š-u

redzē-s-im

būšu redzē-j-is

būšu redzē-j-us-i

būsim redzē-j-uš-i

būsim redzē-j-uš-as

2.

redzē-s-i

redzē-s-it/redzē-s-iet

 

būsi redzē-j-is

būsi redzē-j-us-i

būsit/būsiet redzē-j-uš-i

būsit/būsiet redzē-j-uš-as

3.

redzē-s

redzē-s

būs redzē-j-is

būs redzē-j-us-i

būs redzē-j-uš-i

būs redzē-j-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tieku redzē-t-s

tieku redzē-t-a

tiekam redzē-t-i

tiekam redzē-t-as

esmu ticis redzē-t-s

esmu tikusi redzē-t-a

esam tikuši redzē-t-i

esam tikušas redzē-t-as

2.

tiec redzē-t-s

tiec redzē-t-a

tiekat redzē-t-i

tiekat redzē-t-as

esi ticis redzē-t-s

esi tikusi redzē-t-a

esat tikuši redzē-t-i

esat tikušas redzē-t-as

3.

tiek redzē-t-s

tiek redzē-t-a

tiek redzē-t-i

tiek redzē-t-as

ir ticis redzē-t-s

ir tikusi redzē-t-a

ir tikuši redzē-t-i

ir tikušas redzē-t-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiku redzē-t-s

tiku redzē-t-a

tikām redzē-t-i

tikām redzē-t-as

biju ticis redzē-t-s

biju tikusi redzē-t-a

bijām tikuši redzē-t-i

bijām tikušas redzē-t-as

2.

tiki redzē-t-s

tiki redzē-t-a

tikāt redzē-t-i

tikāt redzē-t-as

biji ticis redzē-t-s

biji tikusi redzē-t-a

bijāt tikuši redzē-t-i

bijāt tikušas redzē-t-as

3.

tika redzē-t-s

tika redzē-t-a

tika redzē-t-i

tika redzē-t-as

bija ticis redzē-t-s

bija tikusi redzē-t-a

bija tikuši redzē-t-i

bija tikušas redzē-t-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšu redzē-t-s

tikšu redzē-t-a

tiksim redzē-t-i

tiksim redzē-t-as

būšu ticis redzē-t-s

būšu tikusi redzē-t-a

būsim tikuši redzē-t-i

būsim tikušas redzē-t-as

2.

tiksi redzē-t-s

tiksi redzē-t-a

tiksit/tiksiet redzē-t-i

tiksit/tiksiet redzē-t-as

būsi ticis redzē-t-s

būsi tikusi redzē-t-a

būsit/būsiet tikuši redzē-t-i

būsit/būsiet tikušas redzē-t-as

3.

tiks redzē-t-s

tiks redzē-t-a

tiks redzē-t-i

tiks redzē-t-as

būs ticis redzē-t-s

būs tikusi redzē-t-a

būs tikuši redzē-t-i

būs tikušas redzē-t-as

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

redz-ot

esot redzē-j-is

esot redzē-j-us-i

esot redzē-j-uš-i

esot redzē-j-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

redzē-š-ot

būšot redzē-j-is

būšot redzē-j-us-i

būšot redzē-j-uš-i

būšot redzē-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot redzē-t-s

tiekot redzē-t-a

tiekot redzē-t-i

tiekot redzē-t-as

esot ticis redzē-t-s

esot tikusi redzē-t-a

esot tikuši redzē-t-i

esot tikušas redzē-t-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot redzē-t-s

tikšot redzē-t-a

tikšot redzē-t-i

tikšot redzē-t-as

būšot ticis redzē-t-s

būšot tikusi redzē-t-a

būšot tikuši redzē-t-i

būšot tikušas redzē-t-as

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

redzē-tu

būtu redzē-j-is

būtu redzē-j-us-i

būtu redzē-j-uš-i

būtu redzē-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu redzē-t-s

tiktu redzē-t-a

tiktu redzē-t-i

tiktu redzē-t-as

būtu ticis redzē-t-s

būtu tikusi redzē-t-a

būtu tikuši redzē-t-i

būtu tikušas redzē-t-as

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-redz

ir bijis jā-redz

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-redz

bija bijis jā-redz

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-redz

būs bijis jā-redz

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-redz

būtu bijis jā-redz

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-redz

esot bijis jā-redz

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-redz

būšot bijis jā-redz

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

redzē-s-im!

2.

redz-i!

redz-iet!

3.

lai redz!


Teikumā var būt:

1) izteicējs Gadu skaitam tuvojoties lielajai, apaļajai jubilejai, vectēvs redzēja arvien sliktāk.

2) teikuma priekšmetsVienreiz redzēt savām acīm ir vērtīgāk, nekā simtreiz lasīt.



redzēt brīnumus, redzēt ciešanas, redzēt grūtības, redzēt laimi, redzēt nabadzību, redzēt pretimnācēju, redzēt prieku, redzēt sapni, redzēt sāpes, redzēt vienaldzību

 

redzēt tālumā, redzēt tuvumā

 

labi redzēt, miglaini redzēt, skaidri redzēt

 

gribas redzēt, nevar redzēt, var redzēt



redzēt, redzu, redzi, redz, pag. redzēju; trans.

1. Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.

Redzēt elpu – redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.

Nav ko redzēt – saka, ja (kur) nav nekā īpaša, interesanta, ko redzēt.

// intrans. Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.

Kad vectēvs nevar ko saredzēt vai sameklēt, viņš arvien uzkabina acaines [acenes] uz deguna un tad tūlīt redz. Brigadere 2, 112.

Kaķis tumsā redz labāk nekā cilvēks, tāpēc ka viņa acu tīklene .. labi uztver vāji apgaismotus priekšmetus. Bērnība 56, 11, 40.

// intrans. Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).

Tīklene ir nesalīdzināmi svarīgāka un sarežģītāka par acs optisko aparātu: tieši ar tīkleni jau arī acs redz. Zinātne un Tehnika 77, 3, 10.

.. uz jaunceltnes stāv vīrs ar ķelli drošā rokā, un acis – jaunas, jaunas, tālu redzēt var. Kroma 2, 36.

// Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); arī vērot.

Redzēju, cik tu biji satraukts, kad pirms stundām trim plēsi vaļā aploksni. Kalndruva 5, 225.

Kalējs .. pasmaidīja, bet visi redzēja, cik grūti viņam bija izspiest smaidu. Sakse 7, 39.

Viņš redz sievas sejā izbailes. Līvs 2, 126.

2. Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).

Pirmajai partijai Egle ierosināja molekulā ievest arī radioaktīvus atomus, lai redzētu, kur jaunās zāles paliek ķermenī. Birze 5, 60.

Targals: Nāc tuvāk, stāsti, ko tu redzējis, Es gribu zināt, kas jūs visus biedē .. Aspazija 3, 336.

// Jaust, noprast.

Hertai pēc atvaļinājuma tā bija pirmā darba diena. Viņa aplika krāsainas gliemežvāku krelles, lai sanatorijā redzētu, ka viņa bijusi Krimā. Birze 5, 170.

Istaba bija maza, bet mājīga, un katrā sīkumā varēja redzēt, ka te dzīvo sieviete. Vilks 5, 15.

pārn. .. mazais kucēns pamazām auga, un vērīgākam skatienam bija redzams, ka dienās tas patiesi būs liels un vērā ņemams suns. Zigmonte 8, 10.

// Saprast, apzināties.

Konduktore bārās, bārās .., taču, redzēdama, ka viss šis nebēdīgais [jauniešu] bars tā kā tā nepaklausīs, nogurusi nepievērsa tam vairs nekādas uzmanības. Vilks 5, 116.

Līze redzēja, ka nekāda prātīga runāšana [kaimiņos] nav gaidāma un vedināja Andri mājup. Sakse 2, 37.

3. Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi); izjust.

Redzēt grūtības. Redzēt ciešanas. Redzēt sāpes. Redzēt laimi. Redzēt vienaldzību. Redzēt uzplaukumu.

Veidenbaums redz postu visapkārt. Viņš nespēj būt vienaldzīgs pret to. Vējāns 5, 12.

Es neesmu redzējis cilvēcības, Kas žēlo un jūt. Rainis I b, 430.

Viņai vajadzēja redzēt pieticību un prieku, lai varētu vēl ticēt laimei. K. Skalbe 1, 62.

// Sajust (par dzīvniekiem).

.. tas teļš par velti tur nebļauj un suns pelavu pūnē gan zin, ko viņš gaudo. Kustoņi tādās reizēs [cilvēka nāves tuvumu] redz vairāk nekā cilvēks. Upīts 4, 217.

.. kad vistas redzēja, ka no mums nekā liela nedabūs, tās aizzagās uz rudziem .. J. Kalniņš 2, 78.

4. Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties (ko) redzes atmiņā.

Redzēt sapni – sapņot (miegā).

Redzēt sapnī – būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.

Viņa [kino operatora] atzinību ir iemantojuši tikai nedaudzi jaunās paaudzes mākslinieki. Tajos Arnis sakās redzam mūsu mākslas nākotni. Brodele 17, 133.

Atgūlies uz muguras un aizvēris acis, redzu tos visus [divdesmit gadus] plašā, nesaraustītā ainā savā priekšā. .. esmu atkal dzimtenē. Gan kā zēns, klejodams pa liekni ar lopu baru, gan kā jauneklis, palīdzēdams tēvam apsargāt mežu. Birznieks-Upītis 6, 278.

Māte daudzas lietas redzēja pārāk bēdīgā gaismā. Dripe 2, 24.

Krams .. atgūlās gultā. Pēc brītiņa viņš aizmiga un redzēja sapni. Bija tā kā viesības kaut kur, kādā svešā vietā. Austriņš IV, 42.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


redzēt – redzēt; var redzēt – redzīs; varēja redzēt – redzējuos; būt redzamam – redzētīs; priekšā varēja redzēt tiltu – prīškā redzējuos tylts; slikti redzēt – nadaredzēt; kaut kas tāds nav redzēts – taida breinuma nabeja; kur tas redzēts, ka… – taida breinuma naredzieju, kab…; redzēt sapnī – sapynā nūredzēt (sapynā saredzēt)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


redzēt – saredzēt, saskatīt, manīt, samanīt, matīt novec., sazīmēt, viedēt, vīdēt


Ne redzēts, ne dzirdēts tāds, kas līdz šim nav bijis zināms.


Acīm redzot (arī redzami)ātri, strauji.


Redzēt (tikpat) kā uz delnasļoti labi redzēt (ko).


(Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam.


Redzēt (vaigu) vaigā tikties (ar kādu); nokļūt, nonākt tuvā saskarē (ar kādu, arī ar ko).


Redzēt (arī skatīt) rožainā gaismā redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.


Ne acu galā (retāk acu galā) negribēt redzēt nepavisam negribēt redzēt.


Negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) kategoriski pretoties kam, būt pret ko; neinteresēties par ko.


Ne redz, ne jūt saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma; saka, ja par kādu nav ziņu.


Redzēt dienas gaismu (arī dienasgaismu) dzimt.


Gara acīm redzēt (arī skatīt) iztēlot redzes priekšstatos.


Redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.


Nebija ko redzēt saka, ja ko veic ātri.


(Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.


Redzēt (arī skatīties) kādam cauri pilnīgi pazīt, izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.


Kur tas redzēts? izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.


Velnu redzēt sar. – saka, ja kādam klājas ļoti slikti. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


redzēt, mantots vārds; lš. reg­ti ‘t. p.’. Pamatā ide. *reĝ– / *reg– ‘taisns, nolikt taisni, vadīt; izstiept, uzsliet; virziens, līnija’, no kā arī rags. Bijis verbs *regt (lš. règti ‘sākt redzēt’), no kā iter. redzēt (< *regēti). Nozīmes attīstība: ‘būt izstieptam, uzslietam’ → ‘būt redzamam’ → trans. ‘uztvert ar redzi’ (Jēgers).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 112]


angļu – to see

baltkrievu  бачыць

čigānu – dikhav

franču – voir

grieķu – βλέπω 

igauņu – näha

krievu  видеть

latīņu – vidēre

lietuviešu – matyti

poļu – zobaczyć

somu – nähdä

ukraiņu  бачити

vācu – sehen

zviedru – se; märka



Ko otram redz, tā pašam gribas. 

 

Ko redzi, to visu neiekāro. 

 

Redzi, neredzi, dzirdi, nedzirdi, muti turi ciet. 

 

Cik redzi, tik tici. 

 

redzi, tā runā. 

 

Augstu stāvošie tālu redz

 

redz, tā iet

 

redzi, tā iztiec. 

 

Daudz redzi un dzirdi, maz runā. 

 

Labāk daudz melot. 

 

Viens aklais redz vairāk kā desmit redzīgie. 

 

Ko citam redzi, to pats nekāro. 

 

Kai pats redzi, tai i dori. 

 

Kas slikta nav redzējis, laba nepazīst. 

 

Redzkaķis

 

Sliktu redz visi, labu neviens. 

 

Tāds tādu redz

 

Redzi, ka sit – bēdz. 

 

Citus redz, pats sevi neredz. 


Ja sapnī riekstus redz jeb dabūn, tad naudu dabūs.


Redzu, redzu tās māsiņas

Nava mīļi dzīvojušas:

Neraud viena aiziedama,

Ne ar’ otra palikdama. [LD 17584-0]

 

Protu, protu, redzu, redzu,

Še māsiņa nedzīvos:

Ne sēj rožu, ne magoņu

Māmuļītes dārziņā. [LD 12229-3]

 

Tādu daru vezumiņu,

Kādu redzu vilcējiņu;

Tādu laidu valodiņu,

Kādu redzu runātāju. [LD 14920-2]

 

Šauras, šauras man actiņas,

Es puisīti cauri redzu,

Es puisīti cauri redzu,

Cauri puiša padomiņu. [LD 10618-0]

 

Rītā govis ganīdama,

Aplīgoju ozoliņu:

Vakarā sadzīdama,

Redzu bites ielienot. [LD 30374-0]



Balsis iz miglas

 

Šalc pilsēta guļ,

Visapkārt tai migla tāl-tāli.

 

Aiz pelēkās miglas dobji dūc

Kā apspiesti vaidi tik drūmi,

Kā zvani dun, kā klaudz un rūc,

Kā raud … bet visu māc dūmi.

 

Līdz kalniem ar vēju tik noskaņas klīst

No pilsētas trokšņiem un vaidiem,

Pret zaļiem zariem noskaņas šķīst,

Vējš izmētā viņas ar smaidiem.

 

Kur vaidu atbalss uz puķītēm krīt,

Tās lēni galviņas loka,

Un rasa zilziedu actiņās spīd:

„Kas jūs bez gala tā moka?

 

Ko balss jums tik vāja? Ko bālis vaigs?

Ko acis tik drudžaini raugās?

Še nākat dusēt, še maurs tik maigs,

Še sargam stāv egles tik šmaugas!”

 

 „Mēs nenākam dusēt, nedz atvaļu ņemt,

Tik redzēt reiz sauli bez tvaikiem,

Mums tumsu un miglu liktens grib lemt

Šai dzīvē uz mūžīgiem laikiem.” [Rainis 1977 : 221]


SKARBALTS. Ko stāvi vēl? Nāc, iesim arī mēs.

KALVIS. Ko es vēl stāvu! Ko es te vēl stāvu!
Jā, jautā, Skarbalt, atgādini man,
Ka tagad es te lieks, kad krīva priekšā
Es mēles nejaudāju kustināt!
Ak, negantība dievu pavēnī!
Ak, varmācības briesmu bezdibens!
Vai mēs lai visi tajā noslīkstam?
Vai tikai vienas mātes sāpju balss
Iz tā lai savus lāstus augšup kliedz?
Nē, nelaimīgā, es tev biedris būšu,
Es šitam krīvam klaji pretī stāšos. – –

SKARBALTS. Vai tevi ārprāts gumda? Tu tak redzi,
Kā nāvcirtē tas gatavs katram dzelt.

KALVIS. Tādēļ šai čūskai zobi jāizlauž;
Un, ja to nevar, galva jāsatriec.

SKARBALTS. Tu esi pārāk uztraukts, saņemies
Un ieskati, ka tas nav iespējams.

KALVIS. Visstiprāks tas, kas nāves nebīstas.
Kā noteikt var, kas tādam iespējams?

(Iet un krata margas, tās gribēdams attaisīt.)

SKARBALTS. Jel mierā! Kalvi! Nost no margām! Nost!

KALVIS. Drīz Vītus nāks uz savu brīnumdarbu.
Es viņu šonakt pie tā redzēt gribu!
Man vajag skaidrības un Spilvai ūdens.

SKARBALTS. Vai vēl tu tici? Vēl tu nešaubies,
Ka dzīvi dievi namā nemājo,
Kur bendes darbi sludināti tiek?

KALVIS. Kā strautiņš, kurā ietek samazgas,
Tā saduļķēta mana ticība.
Es patiesību nojaušu, bet tomēr
Vēl skaidri nezinu. Man vajag redzēt!

SKARBALTS. Un, ja nu redzēsi, ko redzēt bīsties,
Kas beigās būs? Ko tad tu darīsi?

KALVIS. Es – tad (nodrebēdams) – es darīšu, kas jādara. [Blaumanis 1997 : 448–449]

 

RUBENSS. Tāds mīlīgs puisīts bij!

SIMONS (norūc). Tas nabadziņš!

JĀZEPS (piepeši iesaukdamies.)

Lūk, lūk, tas vārds! Pēc tā es ilgojos

Jau visu mūžu, – nu tas nāk par vēlu!

Nu vārds tik vītis zieds, kas uzsprausts kapā.

Es ilgojos to ziedu gūt vēl dzīvs,

Man visam mūžam būtu pieticis

Viens vārdiņš: mīļais puisīts! – nu par vēlu

Šai manai dzīvei, šinī mīļā saulē,

Ko manas miesas jūt, ko redz šīs acis!

Gars laiku lokos redzēs jaunu gaismu:

Tā jaunā gaisma nesildīs šīs miesa. –

 

Mans gars, iekš saules tēva ieiedams,

Pa dienām nostaros ar sauli zemē,

Pa naktīm mirkšinās ar zvaigznes acīm,

– Pats, iznīcībā saldams, sildīs jūs.

Ak, tad jūs mani mīlēsat, es zinu.

Bet mana dvēsle katru mirkli cerēs,

Ka reiz jūs dvēsles mīlēsat vēl dzīvas,

Kad tās, vēl miesās tērptas, mīt starp jums,

Un negaidīsat, kad tās gaisā gaist.

Jo cits nekas tā mīlu nespēj atsvērt.

Es nesniedzu to vairs – es biju vājš,

Nu eju, asras alga man – par vēlu! – [Rainis 1981 : 262–263]