Tradicionālā transkripcija
[ras:a]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[rɑsːɑ]
[r] – skanenis
[a] – īsais patskanis
[s] – nebalsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
Divzilbju vārds.
ras- – sakne, vārda celms
-a – galotne
ras-as+krēsl-iņ-š
ras-as+pod-iņ-š
ras+krēsl-iņ-š
ras+pod-iņ-š
ras+veid-a
silt+ras-a
sidrab+ras-a
sudrab+ras-a
ras+veid+īg-s, ras+veid+īg-a
rasa – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
Vienskaitlinieks.
|
vsk. | dsk. |
N. |
ras-a | – |
Ģ. |
ras-as | – |
D. |
ras-ai | – |
A. |
ras-u | – |
I. |
ar ras-u | – |
L. |
ras-ā | – |
V. |
ras-a! | – |
N. Edgars Rasa – D. Edgaram Rasam
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Liela rasa spīguļoja zālē.
2) izteicēja daļa – Mirdzošās ūdens lāses zirnekļa tīklā ir rasa.
3) galvenais loceklis – Sudraba rasa.
4) apzīmētājs – Rasas lāses karājās zāles stiebru galos.
5) papildinātājs – Saimniece no rīta ieraudzīja lielu rasu.
6) vietas apstāklis – Rasā samirka kājas.
rasas krāšņums, rasas lāses, rasas mērītājs, rasas migla, rasas pērles, rasas pile, rasas pilieni, rasas punkts, rasas skaistums, rasas veidošanās
Jāņu rasa, medus rasa, miglas rasa, nakts rasa, rīta rasa, sudraba rasa, sviedru rasa, zelta rasa
auksta rasa, balta rasa, dzidra rasa, liela rasa, maza rasa, salta rasa, silta rasa, skaista rasa
rasa izkūp, rasa izput, rasa izsitas, rasa krīt, rasa metas, rasa mirdz, rasa mirguļo, rasa nokrīt, rasa nomazgā, rasa rodas, rasa rasina, rasa spīd, rasa stāv, rasa viz, rasa vizuļo
mazgāties rasā, mirdzoša rasa, notraukt rasu, samērcēt rasā, sasalusi rasa, staigāt pa rasu
rasa
Sīki ūdens pilieni, kas, kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsmas, uz priekšmetiem un augiem.
Rīta rasa. Staigāt pa rasu. Rasā sabristas kājas.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 903]
●
rasa
1. Ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
Rīta rasa. Rasas lāses. Samērcēt kājas rasā.
// pārn. Sīki (ūdens) pilieni, sīkas (sviedru, asaru) lāses.
Kad gaisma svīda .. Tad ritēja rasa – Gaismas sviedri. No cīņas ar nakti Tā sviedru rasa: To zelta traukā Saulīte lasa. (Rainis)
2. Sīks, smalks lietus.
Tas nav īsts lietus, tikai tāda silta rasa.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/mlvv/]
rasa
Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
Rīta rasa. Rasas lāses. Sasalusi rasa. Rasas mērītājs. Notraukt rasu no ābeles zara. Samērcēt kājas rasā.
Rasas punkta temperatūra, arī rasas punkts fiz. – temperatūra, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedz simts procentus un tvaiki sāk kondensēties.
Medus rasa – salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piemēram, laputis). Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
Rasas podiņš (retāk pods) – rasaskrēsliņš.
Dārzā ir rasa, tā spīd ziedu kausos, tā samērcējusi smilgu smalkās bārkstis, un katra zāles stiebra galā dreb gaidošs piliens. Zigmonte 2, 217.
.. jutu auksto rasu, kas saldēja man kājas un reizēm, nejauši pieduroties kādam zaram, salija aiz apkakles. Zālīte 5, 299.
.. tiklīdz saule uzkāpa virs meža galiem un nokrita rasa, tūdaļ uzradās dažādu sugu dunduri .. Avotiņa, Šlisers 1, 23.
Loga tumšo stiklu pārklājusi sīka miglas rasa .. Līvs 1, 6.
Kad gaiss sasniedzis šo temperatūru, tā saucamo rasas punktu, daļa ūdens tvaiku kondensējas un rodas sīki ūdens pilieniņi. Zirnītis 1, 17.
.. rīta debesis jau bija izdzērušas ne vien lēzeno ceļmallapu, bet arī dziļo rasas podiņu valgmi .. J. Liepiņš 1, 64.
Kad atskatīsies, tad ieraudzīsi: bērns tavs kā vālodzēns no rasas poda ūdeni dzer. Čaklais 3. 126.
// pārn. Smalks, sīks lietus.
Krasta alkšņos .. pakšķināja rasa. Tā mazgāja visu – lapas, zāli, zemu nolīkušās smilgas, taciņu, pa kuru gājām, mūsu sejas un rokas. Kalndruva 1, 187.
Viegla rasas migla nokārās pār visu ciemu. Birznieks-Upītis 1, 38.
.. uz svina pelēko jūru nepārtraukti drūzmējās zemi lietus mākoņi, smidzinādami vēsu rasu. Grīva 8, 109.
// pārn. Sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses.
Pierē drīz jau iemetās pirmā sviedru rasa. Fimbers 1, 143.
Pa zemi šodien saule staigā, Un man starp skropstām rasa viz. Osmanis 1, 109.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
rasa, der Tau; der Tropfen: liela rasa, grosser Tau.
[Sagatavots pēc: ME III : 478]
rasa
(pazūd, izput u. tml.) kâ rîta rasa (vèjâ) ‘ātri, pēkšņi, nemanot (pazūd, izput)’: muna [piena vedēja aizvestā] kònna pazuduse k°â rîta rosa. [Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 190]
rasa – (poēt.) nakts lāses
Agronomijā – augsnes rasa, linu mērcēšana rasā, rasā mērcēti lini.
Celtniecībā – rasas punkts, rasas punkta temperatūra.
Ģeogrāfijā – rasa.
Personvārdi – Rasa; Rasiņš, Rasiņa.
Vietvārdi – Rasa, viensēta Aglonas novadā; Rasa, viensēta Ludzas novadā; Rasas, viensēta Salas novadā; Rasas, mazciems Ogres novadā; Baltrasas, viensēta Daugavpils novadā; Jaunrasas, viensēta Ogres novadā; Meža Rasas, viensēta Daugavpils novadā; Meža Rasas, mazciems Krustpils novadā; Purmalrasas, viensēta Krustpils novadā.
Ergonīmi – Rasa, dāmu deju kopa Ķegumā; Rasa, sieviešu koris; Rasa, interešu klubs Stradu pagastā; Rasa, biedrība Rojas novadā; Rasa, bērnu un jauniešu vokālā studija; RASA un Ko, SIA, biroja mēbeles un noliktavu aprīkojums; Rasa, pārtikas ražošanas uzņēmums; Rasa, kafejnīca Dobeles novadā; Rasa, konditoreja un kafejnīca Rīgā; Rasa L, SIA veikals Kārsavā; Rasas pērles, Latgales reģionālais atbalsta centrs Rugājos.
rasa, mantots vārds; lietuviešu rasà, krievu, baltkrievu, ukraiņu, bulgāru rocá (senslāvu rosa), augšsorbu, čehu, poļu rosa ‘sula, šķidrums’, ras ‘šķidrums, straume’, latīņu rōs ‘rasa’. Sens saknes nomens, kura pamatā indoeiropiešu *eres-: *rs- / *rs- ‘tecēt’. Indoeiropiešu *rosā- > baltu *rasā- > latviešu rasa. Atv. rasot. [Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 738]
angļu – dew
baltkrievu – раса
franču – rosée
grieķu – δροσιά
igauņu – kaste
krievu – роса
lietuviešu – rasa
poļu – rosa
somu – kaste
ukraiņu – роса
vācu – der Tau
zviedru – dagg
Ņemt ar rasu.
Bez rasas nekad neuzaugs laba zālīte.
Rasa dzisina karstumu, labs vārds dusmību.
Pazuda kā rīta rasa.
Ja asaras lej, lai redz tik rasu, bet atbildi dod vienmēr smaidiem.
Rīta rasā vajag mazgāties, tad cilvēks paliek smuks.
Saulainā rītā jānogulstas rasotā zālē un jāskatās, kura rasas pilīte spīd kā zelts, tad tā jāpaņem, jo viņa der par zālēm pret visām slimībām.
Tas, kas grib būt dzidrs kā rasa, tam jādzer rasa no rasas zālītes.
Kad no rīta liela rasa, tad tanī dienā lietus nebūs. Ja turpretim rasas nav (ejot pa zāli, kājas paliek sausas), tad būs lietus.
Kad no rīta ir liela rasa, tad gaidāms smuks laiks.
Ja uz zāles rasa, tad to dienu sagaidāms labs siena laiks.
Ja vasarā no rīta nav rasas, tad pievakarē gaidāms lietus.
Ja no rīta zālē nav rasas, būs pērkona negaiss.
Jāņa nakts rasu uzskata par ļoti svarīgu. Ja tanī mazgājas, tad tiek skaists. Ja šī rasa iebirst apavos, tad pārvēršas par zeltu, sudrabu. Arī raganas notrauc un savāc Jāņu rasu, lai iegūtu citu svētību. Viņas laižas pa gaisu priekš saules lēkšanas ar slaucenēm rokās uz citu ganībām. Tādēļ Jāņa rītā govis nevajag agri dzīt ganos un ir jāuzmanās, lai rasa nebūtu notraukta.
Ka nu reita rosa byus soldona, tod itys nūzeimej, ka dēļ ļaužu byus lela napatikšona, nuspruogs daudz lūpu.
Zelta piliens staba galā. – Rasa.
Nakti dzimst, dienu mirst. – Rasa.
Iet sieviņa raudādama,
Izkrīt zelta atslēdziņa:
Mēness redz, saulīte paņem. – Sieviņa – migla, zelta atslēdziņa – rasa, ko mēness pa nakti redz, bet saule pa dienu paņem.
Mēness atslēgu pazaudējis, saule pacēlusi. – Rasa.
Vižu, važu viņpus lauka;
Attek paipala, apēd pašu. – Rasa.