putns

putn- – sakne, vārda celms

-s – galotne

putnu biedēklis, putnu ferma, putnu gaļa, putnu kūts, putnu migrācija, putnu medības, putnu olas, putnu pārceļošana, putna piens, putnu spalvas

caurceļotāji putni, jūras putns, meža putns, nakts putns, sauszemes putns, ūdens putns

gredzenot putnus

Lai nikni putni nekristu virsū jauniem mājas putniem – cāļiem, zoslēniem, pīlēniem u. c. –, tad, pirmo reizi tos ārā laižot, ņem katru cālēnu, bāž azotē un liek, lai tas nokrīt pa pliku miesu zemē, pie tam teic šādus vārdus: „Kraukļi, vārnas, žagatas, vanagi, lapsas, ļauni skaudīgi cilvēki, mīliet šos manus putniņus kā paši savus bērnus! Neēdiet šos manus putniņus, kā jūs savus bērnus neēdat!”

Ja māju putnus laiž pirmo reizi ārā, tad no katra, vai vismaz no tā putna saimnieka, piem., no gaiļa, zosu tēviņa vai pīļu tēviņa, jāizrauj pa spalvai (vislabāki trīs) un jāpārsviež pār laktu, lai vanagi un citi plēsēji putnus nesaplosītu.

Ja putniņš pie loga piesitas, būs kāda svarīgavēsts.

Kad kāds putniņš pie loga piesitas, tad viņš paziņo, ka kāds no radiem ir miris.

Ja kāds putns ieskrien vai knābājas logā, gaidāmi viesi.

Ja putns ieskrien istabā, tad sagaidāma laime.

Ka putni dzīvā cilvēka tuvumā, kad viņš strādā, tad būs bagāts gads.

Kurš zemnieks mīļo putniņus un citus mazus dzīvniekus, tam zirgi un lopi labi izdodas.

Mazu, pelēku putniņu, kas čirkst kā circenis, sauc par aukstuma putniņu. Kad tas putniņš čirkstot, tad būšot auksts laiks.

Ja putni koku galos tup, tad tas ir uz aukstu laiku.

Ja putni laižas zemu, tad būs auksts laiks. 

Ja meža putni laižas zemē, ātri būs ziema. 

Kad putni no rīta agri dzied, tad būšot lietus.

Ja putni peras pa smiltīm, tad būs lietus.

Ja putni rindā satupuši uz zariem, gaidāms lietus.

Ja putni tup pazarē, tad gaidāms silts laiks.

Ja meža putni salasās māju tuvumā, tad gaidāms lietus.

Ja putni rudenī ir trekni, gaidāma auksta ziema. 

Ja putni rudeņos ir liesi, būs lēna ziema.

Ja putns mazgājas, otrā dienā būs lietus.

Jo putniņi dzeivuoj pa kolnim, tad laiks byus lobs, jo pa pļavuom tad leits.

Ja putni lidojot vingrina spārnus (šūpojas), sagaidāma vētra.

Ja putniņi dzied, būs silts laiks.

Ja putni perē, tad nevarot svilpot, jo perēšana neizdodoties.

Ka putnys pataisa tovā mojā sev perekli, itei dēļ saimnīka pīzīmēj lelu laimi. A ka putnys nu tuo saimnīka muojis sovu perekli puornas uz cytu vītu, tad itei pīzīmēj, ka pi tuo saimnīka byus lela nalaimja, vai smerts saimnīka, vai sadegs juo muoja.

Kad uziet putnu ligzdu, tad nav brīv oliņas vai bērniņus aiztikt rokām, muti vaļā turēt, runāt vai zobus rādīt.

Ja uz putna olām uzlaižot elpu, tad putns ligzdā vairs neejot.

Ja cilvēks uzpūšot dvašu meža putna pērkļa oliņām vai bērniem, tad putns savu pērkli pametot un to gadu jauna netaisot.

Putnu oliņām nedrīkst zobu rādīt, tad oliņas neizšķiļ.

Kas putnu lizdus izposta, tas dabon raibas acis.

Ja putniņiem posta ligzdas, tad postītājam uz sejas metoties vasarlāses.

Putnu olas nedrīkst ņemt no ligzdas, lai nepaliktu raiba seja.

Ja skatās putniņu oliņas, tad jātur ciet mute, lai nepaliek raibi zobi.

Kad putna ligzdu izposta, paliek raiba mute.

Kad raibas putnu olas sasitot, tad ģīmis paliekot raibs.

Kad putnu olu sašķiež, tad paliek rētaina seja.

Kad cilvēks kāda putna oliņu saspiežot rokā, tad tam paliekot tāda mute un rokas, kāda putna oliņas čaula.

Ja posta putniem ligzdas, tad postītājam notiek kāda nelaime.

Kas ēd kāda putna spārnus, tad drīz aizies prom.

Ja putns kam mēslus uzmet, tad tam būs laime priekšā.

Kad sapnī redz putnus, tad kļūs valodās: ja labi putni, labās valodās, plēsīgi putni – ļaunās.

Kupli auga ozoliņi
Pie tām brāļa staļļdurīm;
Sīki putni, mazi putni
Pa tām zaru pazarēm. [LD 3704-1]

         
Celies agri, bāleliņ, 
Iesim jūras putnu ķert.
Jūras putni skaisti putni
Vaskajām kājiņām. [LD 30988-2]

Kūla mani meža putni,
Kūla lauka cielaviņa;
Vaj tādēļ putni kūla,
Ka es tēva neklausīju? [LD 3072-0]

Lieli putni, mazi putni,
Visi brauca žagaros;
Mazajam putniņam
Apsagāza vezumiņš. [LD 2674-0]

Diži putni, mazi putni
Sakāpuši vāģīšos.
Nu brauksim taī zemē,
Kur būs silta vasariņa. [LD 2671-1]

Sniegi nāca griezdamies,
Putni projām aizsteidzās:
Pavasaru sniegs nokusa,
Putni nāca dziedādami. [LD 2879-0]

Cielaviņa kāzas dzēra
Daugaviņas maliņā;
Citi putni saskrējuši,
Biķerīti apgāzuši. [LD 2695-0]

Meža putni, meža putni,
Līdziet pūru piedarīt!
Lakstīgala dziju vērpa,
Vālodzīte šķeterēja;
Žagatiņai garas kājas,
Tā audekla vilcējiņa;
Vāverīte, kuplastīte,
Tā audekla audējiņa. [LD 7780-1]

Visi putni skaisti dzied,
Lakstīgala nedziedāja;
Lakstīgala aizmiguse
Smalkā lazdu krūmiņā. [LD 2500-0]

Vidžu, vidžu, vālodzīte
Kārklā šūpli pakārusi;
Citi putni slinki bija,
Savus bērnus brēcināja. [LD 2121-1]

Visi putni skaisti dzied,
Dzenis vien nedziedāja;
Kādu jodu tas dziedās,
Prauli vien vēderā. [LD 2453-0]

Vai, Latīt, vai, māsiņ,
Kam galviņu nesukāji?
Visi putni ligzdu dara
Tavu matu galiņā. [LD 20108-1]

Vakar sniga balti sniegi,
Šodien putni kāzas dzer:
Teters ņēma irbes meitu,
Es aizgāju panākstos. [LD 2691-2]

Ūdrīts bebru izlamāja
Leinajām kājiņām;
Abi divi dārgi putni, 
Naudu nesa mugurā.[LD 30588-1]

Saka tautas novezdami:
Putna bērnu novedam.
Gan jūs rītu redzēsiet,
Kādi putni bāleliņi. [LD 18251-1]

 Lakstīgala un citi putni

Dievs bija radījis dažādus kokus, visādus zvērus un putnus. Katram radījumam viņš deva savādu izskatu un savādu apģērbu, lai vienu no otra varētu atšķirt. Arī putnus Dievs dažādi izrotāja un tiem piešķīra sevišķas pazīmes. No putniem visgreznāki bija paradīzes putns un pāvs. Paradīzes putna spalvas laistījās kā tīrā zeltā, pāva aste bija dažādās varavīksnes krāsās. Arī citi putni bija dabūjuši kādu mazumiņu no greznuma: vālodze un kanāriņš bija tērpti skaistā dzeltenā apģērbā, žagata un dzenis – raibā, sīlis – zilā, papagailis un zaļā vārna – zaļā, gulbis – baltā, krauklis – melnā, baloži un melnie strazdi – vizošās kakla spalvās, gailis un tītars – skaistām sarkanām sekstēm un ķīvītes un irbes – košiem cekuliem uz galvas. Tomēr gandrīz neviens putns nebija mierā ar savu apģērbu. Katrs vēlējās ko labāku. Vienīgi lakstīgala bija gluži apmierināta ar savu tērpu. Viņa vēl priecājās, ka tai pelēkas spalvas. Tas radītājam ļoti patika, un viņš teica lakstīgalai: „Tā kā esi mierā ar savu vienkāršo uzvalku, tad dziedi skaistāk par visiem!”
[LTT 1961 : 226]

●

Teikās ir ietverts liels putnu skaits, tādēļ apbrīnojama ir cenšanās un prasme katram pārstāvim saskatīt un izcelt raksturīgāko pazīmi. Vairākās teikās par putniem saglabājušies seni totēmiski uzskati par cilvēku un putnu tuviem sakariem. Par dažiem putniem teikas vēstī, ka tie cēlušies no cilvēkiem: par lakstīgalu pārvērtusies pamātes nicinātā pameita, par dzeguzi – jauna sieva, par ķīvīti – atraitnes meitiņa, un meitenes skaistās bizītes ir ķīvītei uz galvas kā divi cekuliņi.

Daudz putnu teiku mēģina skaidrot neizprotamus vērojumus no putnu dzīves: kādēļ balodis neprot labu ligzdu vīt, kādēļ bezdelīga ligzdo pie cilvēku mājokļiem, kādēļ sloka skrien tikai pa nakti, kādēļ daži putni ziemu paliek tepat, bet citi aizlido u. tml. Šo teiku tematikā ietverts dažādu negatīvu cilvēka rakstura īpašību nopēlums. Teikās par balodi nosodīta paviršība, par vālodzi – slinkums, par zvirbuli – viltība u. tml.

Šā cikla teiku vidū skaistākās un arī populārākās ir teikas par to, kā putni dziedāt mācījušies. Teikas cenšas izskaidrot putnu dziesmu skaņas cilvēkiem saprotamos vārdos. Šais teikās daudz izdomas, prieka, asprātības, kas balstās uz dziļu šo putnu dziesmu pazīšanu. Nereti dziesmu skaņu atveidojumi ietērpti ritmā.
[Ancelāne 1991 : http://www.liis.lv/]

Putns ir dvēseles simbols, dēls, dažreiz arī zintnieks.

Putni

Putni evolūcijas gaitā attīstījušies no rāpuļiem un pielāgojušies lidošanai. Skelets tiem ir ļoti izturīgs un viegls. Ļoti labi attīstīta redze. Lielā kustīguma un intensīvās vielmaiņas dēļ (ķermeņa temperatūra 37,8–45,5 grādi) putni patērē ļoti daudz barības.

Sīkie un vidēji lielie putni sāk vairoties 9–12 mēnešu vecumā, lielie putni (gārgales, zosis, kaijas, ērgļi) – apmēram 3 gadu vecumā. Dējumā var būt 1 (čūsku ērglim) līdz 24 (lauku irbei) olas.

Vairākums Latvijas putnu maina apspalvojumu vienreiz gadā (pēc vairošanās perioda), daļa – divas vai vairākas reizes. Šiem putniem izveidojas raksturīgs sezonas apspalvojums: riesta, pēcriesta vai ziemas tērps. Jaunie putni iegūst pieaugušiem putniem raksturīgo spalvu tērpu vai nu pirmajā rudenī, pēc gada vai pat pēc vairākiem gadiem.

Pēc individuālās attīstības putnus iedala ligzdguļos, kas izšķiļas vājāk attīstīti, pat akli un kaili vai pūku tērpā un ilgu laiku pavada ligzdā (zvirbuļveidīgie, dzeņveidīgie, baložveidīgie u. c.), un ligzdbēgļos, kuru mazuļi izšķiļas labāk attīstīti un drīz pēc izšķilšanās var sekot vecākiem (vistveidīgie, zosveidīgie, tārtiņveidīgie u. c.).

Pasaulē ir ap 8500 putnu sugu, Latvijā – 290. Latvijas putnus var iedalīt vairākās bioloģiskās grupās: 1) ligzdotāji jeb perētāji – te ietilpst gan nometnieki, gan klejotāji, gan īstie ceļotāji jeb gājputni; 2) caurceļotāji; 3) ziemas viesi; 4) maldu viesi jeb ļoti reti ieceļotāji.

Putni ir ļoti nozīmīga Latvijas faunas sastāvdaļa. Intensīvi barodamies, tie regulē biocenozes komponentu daudzumu. Lielākais putns Latvijā ir paugurknābja gulbis, kura svars var sasniegt pat 15 kilogramus, bet pats mazākais ir zeltgalvītis, kas sver tikai aptuveni 5 gramus. 
[Sagatavots pēc: Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sēj. 1970 : 111]

Gredzeni – putnu „pases”

Putnu gredzenošana, kurai jāpateicas par daudziem atklājumiem putnu migrāciju pētījumos, pirms dažiem gadiem svinēja savu simtgadi – pirmos putnus, 165 mājas strazdus, pasaulē apgredzenoja dāņu skolotājs Hanss Kristiāns Korneliuss Mortensens 1899. gada rudenī. Metodes oriģinalitāte ir tās vienkāršībā – putnam uz kājas uzliek alumīnija (mūsdienās – arī tā sakausējumu) gredzenu, uz kura iekaltas valsts atšķirības zīmes (parasti – valsts nosaukums), un katram sava burtu un ciparu kombinācija (kā auto numurs).

Latvijā putnus sāka gredzenot 1925. gadā ar uzrakstu uz gredzena Ornithol. Centr. Riga; tagad lieto uzrakstus Latvia Riga. Igaunijas gredzenus rotā uzraksts Matsalu – tā sauc igauņu slavenāko rezervātu Matsalu līcī. Pašsaprotama ir putnu izcelsme ar gredzeniem Lithuania, Zool. Mus. Helsinki, Riksmuseum Stockholm. Par katru apgredzenoto putnu valsts gredzenošanas centrā atrodama precīza informācija, kad katrs gredzens putnam uzlikts – datums, vieta, putna vecums un cita papildu informācija (spārna garums, svars u. tml.). Gredzenošanas centri visā pasaulē sadarbojas, tādēļ par Latvijā atrastu putnu, kas gredzenots, piemēram, Vācijā, jāziņo mūsu pašu gredzenošanas centram Salaspilī, Miera ielā 3. Latvijas Gredzenošanas centra vadītājam Jurim Kazubiernim ir bijuši kuriozi gadījumi, kad cilvēki grib par gredzenota putna paziņojumu saņemt finansiālu atlīdzību, taču jāsaka, ka gan ārzemēs, gan Latvijā ziņojumi par gredzenotiem putniem ir brīvprātīga visas sabiedrības iesaistīšanās zinātniskos pētījumos. Ja pateiksiet savu adresi, gredzenošanas centrs pēc datu saņemšanas ar pateicību nosūtīs arī jums informāciju par to, kur putns gredzenots un cik tālu lidojis, līdz to atradāt. Putnus gredzeno ne tikai profesionāli ornitologi, bet arī amatieri ar labām putnu pazīšanas iemaņām, pat skolēni. Tā ir aizraujoša nodarbošanās – oriģināls vaļasprieks, ar kādu nevar lepoties citi skolasbiedri, bet, lai ar to nodarbotos, jānokārto eksāmens putnu pazīšanā – gredzenošanas eksāmens. Parasti tas notiek kādā no Latvijas ornitoloģijas stacionāriem – Papē, Engurē vai Raudā.
[Keišs 2003 : http://www.videsvestis.lv/]

Ornitologs un rakstnieks Kārlis Grigulis

Kārlis Grigulis (1886–1972) bijis ornitogs un bērnu literatūras autors, kas pievērsies dabas, īpaši putnu dzīves, pētīšanai. Publicējis brošūru sērijas „Dzimtenes putnu valstībā” (1934–1938), „Kādi putni dzīvo Latvijā?” (1936). Sarakstījis grāmatas bērniem par dabu, putniem: „Putnu novērošana dabā” (1952), „Vāverīte, baltastīte” (kopā ar E. Zālīti, 1954), „Spārnotie meistari” (1955), „Zīlītes pirmā dziesma” (1957), „Putnu grāmata” (1964), „Libellula un Kvadrimakulata” (1967), „Āķīgais putns” 1967) u. c. Darbu apkopojums „Zīlītes dziesma. Stāsti par putniem” iznāk 1974. gadā.