Tradicionālā transkripcija

[putns]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[putn̩s]


[p] – nebalsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[n] ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



putn- sakne, vārda celms

-s galotne




putn-a+bērn-s

putn-u+bied-ēkl-is

brid-ēj+putn-i

brīn-um+putn-s

dzied-ā-tāj+putn-i

gāj+putn-s

jaun+putn-i

lir-as+putn-s

māj+putn-s

nakt-s+putn-s

nir-ēj+putn-s

pirm+putn-i

ūden-s+putn-s

ugun-s+putn-s

vētr-as+putn-s

putn+kop-ēj-s/a


putn+kop+is, putn+kop+e

putn+kop+īb-a




putns patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

putn-s

putn-i

Ģ.

putn-a

putn-u

D.

putn-am

putn-iem

A.

putn-u

putn-us

I.

ar putn-u

ar putn-iem

L.

putn-ā

putn-os

V.

putn-s!putn!

putn-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets Vasaras debesīs planēja vanags; putns cerēja ieraudzīt kādu medījumu.

2) izteicēja daļa – Strauss ir vislielākais putns.

3) galvenais loceklisNo ķiršiem maz kas bija palicis pāri. Rijīgie putni

4) papildinātājs – Skanēja lakstīgalas pogošana, taču ieraudzīt nelielo, pelēko putnu neizdevās.

5) vietas apstāklis No kurienes nelielajā putnā tik daudz neatlaidības un orientēšanās spēju, kas ļauj, pieveicot tūkstošiem kilometru garu ceļu, atgriezties dzimtenē.

6) apzīmētājs Putnu pavasara dziesmas pieskandināja vēl nesalapojošo bērzu birzīti.



putnu biedēklis, putnu ferma, putnu gaļa, putnu kūts, putnu migrācija, putnu medības, putnu olas, putnu pārceļošana, putna piens, putnu spalvas

 

caurceļotāji putni, jūras putns, meža putns, nakts putns, sauszemes putns, ūdens putns

gredzenot putnus



putns, -a, v.

1. Mugurkaulnieku dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot.

Sauszemes putns. Ūdens putns. Jūras putns. Meža putns. Nakts putns. Caurceļotāji putni. Putnu pārceļošana. Putnu migrācija. Putnu olas. Putnu spalvas. Putnu medības. Putnu gaļa. Putnu ferma. Putnu kūts. Putnu biedēklis. Gredzenot putnus.

Ceļotāji (arī gāju) putni gājputni.

Klejotāji putni putni, kas rudenī neizceļo uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.

Ziemotāji putni putni, kas ziemā uzturas attiecīgajā teritorijā.

Kaņepju putns kaņepītis.

Paradīzes putns zvirbuļveidīgo kārtas vidēja lieluma putns ar krāšņu apspalvojumu tēviņiem.

Maitas putns putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.

Mājas (arī māju) putns mājputns.

Zilais putns teiksmains putns, kas simbolizē laimi.

Putnu suns medību suns, ko izmanto putnu medībās.

Putnu dienas laikposms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.

Putnu mēris ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.

Putna seja – sejas deformācija, ko rada traucējumi apakšžokļa attīstībā.

Putna brīvība vēst. – zemnieku tiesiskais stāvoklis pēc dzimtbūšanas atcelšanas.

Kā putns kokā (arī zara galā, gaisā) – bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.

Kā (arī gatavais) putnu biedēklis (arī putnubiedēklis) – saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.

Kāds putns, platiem spārniem vēdīdams, pārskrej mūsu galvām. Lēmanis 9, 82.

Putnu dziesmas atskanēja no jauna. Visa birzs trīcēja no dažādām balsīm. Apsīšu J. 3, 36.

Putni savām ligzdām izmanto visdažādākās vietas: kokus, krūmus, zemi, koku dobumus un ūdeņus. K. Grigulis 5, 7.

sal. Mēneši skrēja kā putni .. Grīva 9, 93.

pārn. Augstu gaisā skanēja motoru rūkoņa. Pakāpies uz laukakmeņa, Tīreļu Andris skatījās gaisā, tur, uz spožajiem metāla putniem, kas aizlidoja .. uz Rīgas pusi. Lācis 15, 185.

Atkal bija pienācis pavasaris. Gāju putni bariem vien atgriezās no siltajām zemēm un steigā aizņēma savas vecās, iemīļotās ligzdošanas vietas. K. Grigulis 2, 27.

.. saulainā piekalnē, izpletuši savas tumšās, samtainās ķermeņa spalvas kā balerīnu bruncīšus, tipina un virpuļo mirdzošie paradīzes putni. Ērgle 5, 43.

Viņiem abiem citu ganu šovasar priekšā nav kā vienīgi uzskatīt māju putnus, lai lapsas un vanagi tos neaiznestu. Birznieks-Upītis IV, 57.

Putnu suņu uzdevums ir atrast spārnoto medījumu, kas slēpjas uz zemes, parādīt tā atrašanās vietu un pēc mednieka pavēles putnu iztraucēt, lai tas paceltos gaisā. Mednieka rokasgrāmata 174.

.. skolas naturālisti „putnu dienās” bija uzkāruši daudz dažādu būrīšu strazdu, zīlīšu, mušķērāju un citu putnu vajadzībām. K. Grigulis 2, 43.

Viņš [kalps] dzīvo kā putns zara galā – šogad te, .. nezin kur nākošo gadu, un viņš par mums, saimniekiem, vēl smejas. Birznieks-Upītis 6, 127.

„Es šeit esmu brīvs kā putns gaisā,” viņš sacīja .. „Mani negaida pat tā sīkākā saknīte dārzā.” J. Kalniņš 9, 62.

// pārn.; sar. Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.

Tāds putns mūsu pusē nav redzēts. Svārki kā baronam, rokas kā kalējam. Dinere 10, 173.

To vīru jau viss ciems pazīst. Zin, kas viņš par putnu. Tempj kā teļš. Un, kad pietempjas, tad nav valdāms. Kalndruva 9, 32.

Viņu nodarbināja viena doma – kā vislabāk izpētīt un atklāt, kas par putnu ir šī māksliniece. Jansons 4, 608.

2. dsk.; zool. Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


putnsputyns; putnu būris (putnu būrītis) 1) (no režģiem piem., papagaiļiem, kanārijputniņiem) katuks; katuceņš; 2) (no dēļiem piem., strazdiem) puļciņs; puļcineits; putnu bars putynu kagals; putna piens putyna pīns
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


putns .. vista jàu smìlšu putnis, vìņč jàu kasîtiês iê grib. kaķis ķêra vêl putnus – zvixbuļus ùn strazdu b¥nus. 
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 171]


Aizskriet kā (ar) putna (arī vēja) spārniem ļoti ātri paiet (par laiku).


Rīta putns cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.


Nemiera putns (arī gars) nemierīgs, darbīgs cilvēks.


Nelaimes putns nelaimīgs cilvēks; cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.


Karātavu putns cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs.


Putna (biežāk jautrs) miegsnemierīgs, viegli pārtraucams miegs.


No putna lidojuma skatoties no augstuma.


Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem). 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Ornitoloģijācaurceļotājs putns, dzeņveidīgie putni, nometnieki putni, zvirbuļveidīgie putni.

 

Dabas aizsardzībāmedījamie putni, nemedījamie putni.


UzvārdiPutns, Putna; Putnis, Putne; Putniņš, Putniņa; Putnaērglis, Putnaērgle.


VietvārdiPutns, zemniekmāja; Putne, zemniekmāja; Putnis, zemniekmāja; Putna bērzs; Putna dīķis, pļava; Putna Dvēseles, zemniekmāja; Putnaērgļi, zemniekmāja; Putnagabals, lauks; Putna kalns; Putna kalna lauks; Putnakalni, zemniekmāja; Putna kalva, pussala; Putna klajums, pļava; Putna Knābis, lauks; Putna krogs; Putna līcis; Putna liekna, pļava; Putna mežs, Putna Miezājs, lauks; Putna muiža; Putna nora, ganības; Putna paleja, mežs; Putna pilskalns; Putna pļava; Putna pļavas saliņa, mežs; Putna Priede, mežs; Putna Priedes ceļš; Putna purvs; Putna rags, zvejvieta; Putna siliņš; Putna šķūnis; Putna viga, leja; Putna Zenters, ēka (putnu ferma); Putni, ciems, zemniekmāja; Ārputni, zemniekmāja; Dīķa Putni, zemniekmāja; Dižie Putni, zemniekmāja; Jūras Putni, zemniekmāja; Kadegu Putni, zemniekmāja; Kaupu Putni, zemniekmāja; Kalnjaunputni, zemniekmāja; Kalnvecputni, zemniekmāja; Laukputni, zemniekmāja; Lejsputni, zemniekmāja; Maristes Putni, zemniekmāja; Mazie Putni, zemniekmāja; Mežputni, zemniekmāja; Rugementputni, zemniekmāja; Sārta Putni, zemniekmāja; Ūdensputni, zemniekmāja, Putnu akmeņi (jūrā); Putnu aloteņš, strauts; Putnu apgaita, mežs; Putnu birzs; Putnu būdas līniņš, stiga; Putnu būdas siliens, mežs; Putnu ciems; Putnu Dārzs, lauks, mežs, muiža, pakalns; Putnu Dārza birze; Putnu dīķis; Putnu druva, lauks; Putnu Duburs, dziļums upē; Putnu elkšņi, mežs; Putnu ezers; Putnu grava; Putnu iela; Putnu kakts, lauks; Putnu kalns, pakalns, lauks, zemniekmāja, mežs, pagastdaļa; Putnu kalna lauki; Putnu kalna nora, ganības; Putnu kalna pļava; Putnu kalna taka; Putnu kalni; Putnukalni, ciems, zemniekmāja, tīrumi; Putnu kalniņš; Putnu kalva, sala (Liepājas ezerā); Putnu kalvele, pakalns; Putnu kārkliņi, krūmājs; Putnu krogs; Putnu krūmi; Putnu Koblas [-uo-], zemniekmāja; Putnu koki, zvejvieta; Putnu leja; Putnu līcis; Putnu liekna, pļava; Putnu lieknis, mežs; Putnu māja; Putnu mājas stiga; Putnu mājiņa; Putnu mežs; Putnu ozols; Putnu piekalne; Putnu pļava; Putnu pļavu tīrelītis, purvs; Putnu pļaviņa; Putnu priede; Putnu purvs; Putnu Potes [-uo-], zemniekmāja; Putnu rājiens, lauks; Putnu roziņa [-uo-], ganības; Putnu Sala, ciems, mežs, pļava; Putnu sala; Putnusalas, zemniekmāja; Putnu Sargu mežs; Putnu sils; Putnu smiltājs; Putnu šķūnis; Putnu Švāgari, zemniekmāja; Putnu taki, ceļš; Putnu tilts; Putnu viga, leja; Putnapara, pļava; Svētputnaste, pļava; Putnaudzētava, mežs; Putnāre, lauks un pļava; Putnāres, zemniekmāja; Putnbirze; Putnbūda, zemniekmāja; Putndārzs, aploks; Putndīķis; Putnkalns; Putnkalni, zemniekmāja; Putnlauks; Putnleja, pļava; Putnplocis [-uo-], mežs; Putnpļava; Putnsils; Putnauka, ciems; Putnene, muiža, pļava; Putnenieki, ciems; Putnenieku ezers; Putneņš, līcis; Putneņi, zemniekmāja; Putnēns, zemniekmāja; Putnēni, zemniekmāja; Putnija kalns; Putninīca, pļava; Putniņš, ceļš, zemniekmāja; Putniņa ceplis; Putniņa kalns; Putniņi, ciems, zemniekmāja; Ābeļu Putniņi, zemniekmāja; Dižputniņi, zemniekmāja; Jaunputniņi, zemniekmāja; Kalna Putniņi, zemniekmāja; Lejas Putniņi, zemniekmāja; Mazputniņi, zemniekmāja; Meža Putniņi, zemniekmāja; Mežputniņi, zemniekmāja; Sēlpils Putniņi, zemniekmāja; Silputniņi, zemniekmāja; Vecputniņi, zemniekmāja; Putniņu dzirnavas; Putniņu kalns; Putniņu kalniņš; Putniņu mežs; Putniņu piekrastīte, nogāze; Putniņu purvs; Pučku Mazputniņu purvs; Putniņu tilts; Putniņu upe; Putniņāre, zemniekmāja; Putniņbūda, zemniekmāja; Putniņkalns; Putniņkapi; Putniņmežs; Putniņpļava; Putniņpurvs; Putniņteks, taka; Putniņnieki, pagastdaļa.


Zvaigznāja nosaukumsParadīzes Putns.


ErgonīmsNeputns, izdevniecība.


putns, mantots vārds; lš. putýtis ‘cālēns’, paũkštis ‘putns’, kr. птица (ssl. pъtica) ‘t. p.’, si. póta¸, potaka¸ ‘dzīvnieku mazulis’, putrḠ‘dēls, bērns’, gr. pōlos ‘kumeļš’, lat. puer ‘bērns, zēns’. Pēc tradicionālā uzskata (Zolmsens, Špehts, Trautmanis, Endzelīns, Frenkels, Pokornijs) pamatā ide. *pōu– : *pE– ‘mazs, mazulis’, no kā b.-sl. *putā– ‘putns’ (Trautmanis: sākotnēji ‘putna mazulis’), morf. var. *put-n-a, no kā b. putnas > la. putns.

Pēc cita uzskata (Trubačovs) vārda saknes nozīme ir ‘radīt (par vīrieti)’, un šās saknes tiešais reflekss ir la. pauts ‘vīrišķā īpatņa sēklinieks’; skaņumijā paut– : put-, no kā putns. Šo domu balsta narev. paud (< *paut) ‘putns’.

Neviena no minētajām hipotēzēm neatrisina vārda cilmes jautājumu pilnīgi.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 95]


angļu  bird

baltkrievu – птах

čigānu  čiriklo

franču – oiseau

grieķu – πτηνός

igauņu – lind

krievu – птица

latīņu  avis

lietuviešu  paukštis

poļu  ptak

somu  lintu

ukraiņu  птах

vācu  der Vogel

zviedru  fågel



Lai nikni putni nekristu virsū jauniem mājas putniem – cāļiem, zoslēniem, pīlēniem u. c. –, tad, pirmo reizi tos ārā laižot, ņem katru cālēnu, bāž azotē un liek, lai tas nokrīt pa pliku miesu zemē, pie tam teic šādus vārdus: „Kraukļi, vārnas, žagatas, vanagi, lapsas, ļauni skaudīgi cilvēki, mīliet šos manus putniņus kā paši savus bērnus! Neēdiet šos manus putniņus, kā jūs savus bērnus neēdat!”

 

Ja māju putnus laiž pirmo reizi ārā, tad no katra, vai vismaz no tā putna saimnieka, piem., no gaiļa, zosu tēviņa vai pīļu tēviņa, jāizrauj pa spalvai (vislabāki trīs) un jāpārsviež pār laktu, lai vanagi un citi plēsēji putnus nesaplosītu.

 

Ja putniņš pie loga piesitas, būs kāda svarīgavēsts.

 

Kad kāds putniņš pie loga piesitas, tad viņš paziņo, ka kāds no radiem ir miris.

 

Ja kāds putns ieskrien vai knābājas logā, gaidāmi viesi.

 

Ja putns ieskrien istabā, tad sagaidāma laime.

 

Ka putni dzīvā cilvēka tuvumā, kad viņš strādā, tad būs bagāts gads.

 

Kurš zemnieks mīļo putniņus un citus mazus dzīvniekus, tam zirgi un lopi labi izdodas.

 

Mazu, pelēku putniņu, kas čirkst kā circenis, sauc par aukstuma putniņu. Kad tas putniņš čirkstot, tad būšot auksts laiks.

 

Ja putni koku galos tup, tad tas ir uz aukstu laiku.

 

Ja putni laižas zemu, tad būs auksts laiks. 

 

Ja meža putni laižas zemē, ātri būs ziema. 

 

Kad putni no rīta agri dzied, tad būšot lietus.

 

Ja putni peras pa smiltīm, tad būs lietus.

 

Ja putni rindā satupuši uz zariem, gaidāms lietus.

 

Ja putni tup pazarē, tad gaidāms silts laiks.

 

Ja meža putni salasās māju tuvumā, tad gaidāms lietus.

 

Ja putni rudenī ir trekni, gaidāma auksta ziema. 

 

Ja putni rudeņos ir liesi, būs lēna ziema.

 

Ja putns mazgājas, otrā dienā būs lietus.

 

Jo putniņi dzeivuoj pa kolnim, tad laiks byus lobs, jo pa pļavuom tad leits.

 

Ja putni lidojot vingrina spārnus (šūpojas), sagaidāma vētra.

 

Ja putniņi dzied, būs silts laiks.

 

Ja putni perē, tad nevarot svilpot, jo perēšana neizdodoties.

 

Ka putnys pataisa tovā mojā sev perekli, itei dēļ saimnīka pīzīmēj lelu laimi. A ka putnys nu tuo saimnīka muojis sovu perekli puornas uz cytu vītu, tad itei pīzīmēj, ka pi tuo saimnīka byus lela nalaimja, vai smerts saimnīka, vai sadegs juo muoja.

 

Kad uziet putnu ligzdu, tad nav brīv oliņas vai bērniņus aiztikt rokām, muti vaļā turēt, runāt vai zobus rādīt.

 

Ja uz putna olām uzlaižot elpu, tad putns ligzdā vairs neejot.

 

Ja cilvēks uzpūšot dvašu meža putna pērkļa oliņām vai bērniem, tad putns savu pērkli pametot un to gadu jauna netaisot.

 

Putnu oliņām nedrīkst zobu rādīt, tad oliņas neizšķiļ.

 

Kas putnu lizdus izposta, tas dabon raibas acis.

 

Ja putniņiem posta ligzdas, tad postītājam uz sejas metoties vasarlāses.

 

Putnu olas nedrīkst ņemt no ligzdas, lai nepaliktu raiba seja.

 

Ja skatās putniņu oliņas, tad jātur ciet mute, lai nepaliek raibi zobi.

 

Kad putna ligzdu izposta, paliek raiba mute.

 

Kad raibas putnu olas sasitot, tad ģīmis paliekot raibs.

 

Kad putnu olu sašķiež, tad paliek rētaina seja.

 

Kad cilvēks kāda putna oliņu saspiežot rokā, tad tam paliekot tāda mute un rokas, kāda putna oliņas čaula.

 

Ja posta putniem ligzdas, tad postītājam notiek kāda nelaime.

 

Kas ēd kāda putna spārnus, tad drīz aizies prom.

 

Ja putns kam mēslus uzmet, tad tam būs laime priekšā.

 

Kad sapnī redz putnus, tad kļūs valodās: ja labi putni, labās valodās, plēsīgi putni – ļaunās.


Kupli auga ozoliņi
Pie tām brāļa staļļdurīm;
Sīki putni, mazi putni
Pa tām zaru pazarēm. [LD 3704-1]

         
Celies agri, bāleliņ, 
Iesim jūras putnu ķert.
Jūras putni skaisti putni
Vaskajām kājiņām. [LD 30988-2]


Kūla mani meža putni,
Kūla lauka cielaviņa;
Vaj tādēļ putni kūla,
Ka es tēva neklausīju? [LD 3072-0]


Lieli putni, mazi putni,
Visi brauca žagaros;
Mazajam putniņam
Apsagāza vezumiņš. [LD 2674-0]


Diži putni, mazi putni
Sakāpuši vāģīšos.
Nu brauksim taī zemē,
Kur būs silta vasariņa. [LD 2671-1]


Sniegi nāca griezdamies,
Putni projām aizsteidzās:
Pavasaru sniegs nokusa,
Putni nāca dziedādami. [LD 2879-0]


Cielaviņa kāzas dzēra
Daugaviņas maliņā;
Citi putni saskrējuši,
Biķerīti apgāzuši. [LD 2695-0]


Meža putni, meža putni,
Līdziet pūru piedarīt!
Lakstīgala dziju vērpa,
Vālodzīte šķeterēja;
Žagatiņai garas kājas,
Tā audekla vilcējiņa;
Vāverīte, kuplastīte,
Tā audekla audējiņa. [LD 7780-1]


Visi putni skaisti dzied,
Lakstīgala nedziedāja;
Lakstīgala aizmiguse
Smalkā lazdu krūmiņā. [LD 2500-0]


Vidžu, vidžu, vālodzīte
Kārklā šūpli pakārusi;
Citi putni slinki bija,
Savus bērnus brēcināja. [LD 2121-1]


Visi putni skaisti dzied,
Dzenis vien nedziedāja;
Kādu jodu tas dziedās,
Prauli vien vēderā. [LD 2453-0]


Vai, Latīt, vai, māsiņ,
Kam galviņu nesukāji?
Visi putni ligzdu dara
Tavu matu galiņā. [LD 20108-1]


Vakar sniga balti sniegi,
Šodien putni kāzas dzer:
Teters ņēma irbes meitu,
Es aizgāju panākstos. [LD 2691-2]


Ūdrīts bebru izlamāja
Leinajām kājiņām;
Abi divi dārgi putni, 
Naudu nesa mugurā.[LD 30588-1]


Saka tautas novezdami:
Putna bērnu novedam.
Gan jūs rītu redzēsiet,
Kādi putni bāleliņi. [LD 18251-1]


 Lakstīgala un citi putni

Dievs bija radījis dažādus kokus, visādus zvērus un putnus. Katram radījumam viņš deva savādu izskatu un savādu apģērbu, lai vienu no otra varētu atšķirt. Arī putnus Dievs dažādi izrotāja un tiem piešķīra sevišķas pazīmes. No putniem visgreznāki bija paradīzes putns un pāvs. Paradīzes putna spalvas laistījās kā tīrā zeltā, pāva aste bija dažādās varavīksnes krāsās. Arī citi putni bija dabūjuši kādu mazumiņu no greznuma: vālodze un kanāriņš bija tērpti skaistā dzeltenā apģērbā, žagata un dzenis – raibā, sīlis – zilā, papagailis un zaļā vārna – zaļā, gulbis – baltā, krauklis – melnā, baloži un melnie strazdi – vizošās kakla spalvās, gailis un tītars – skaistām sarkanām sekstēm un ķīvītes un irbes – košiem cekuliem uz galvas. Tomēr gandrīz neviens putns nebija mierā ar savu apģērbu. Katrs vēlējās ko labāku. Vienīgi lakstīgala bija gluži apmierināta ar savu tērpu. Viņa vēl priecājās, ka tai pelēkas spalvas. Tas radītājam ļoti patika, un viņš teica lakstīgalai: „Tā kā esi mierā ar savu vienkāršo uzvalku, tad dziedi skaistāk par visiem!”
[LTT 1961 : 226]

 

Teikās ir ietverts liels putnu skaits, tādēļ apbrīnojama ir cenšanās un prasme katram pārstāvim saskatīt un izcelt raksturīgāko pazīmi. Vairākās teikās par putniem saglabājušies seni totēmiski uzskati par cilvēku un putnu tuviem sakariem. Par dažiem putniem teikas vēstī, ka tie cēlušies no cilvēkiem: par lakstīgalu pārvērtusies pamātes nicinātā pameita, par dzeguzi – jauna sieva, par ķīvīti – atraitnes meitiņa, un meitenes skaistās bizītes ir ķīvītei uz galvas kā divi cekuliņi.

Daudz putnu teiku mēģina skaidrot neizprotamus vērojumus no putnu dzīves: kādēļ balodis neprot labu ligzdu vīt, kādēļ bezdelīga ligzdo pie cilvēku mājokļiem, kādēļ sloka skrien tikai pa nakti, kādēļ daži putni ziemu paliek tepat, bet citi aizlido u. tml. Šo teiku tematikā ietverts dažādu negatīvu cilvēka rakstura īpašību nopēlums. Teikās par balodi nosodīta paviršība, par vālodzi – slinkums, par zvirbuli – viltība u. tml.

Šā cikla teiku vidū skaistākās un arī populārākās ir teikas par to, kā putni dziedāt mācījušies. Teikas cenšas izskaidrot putnu dziesmu skaņas cilvēkiem saprotamos vārdos. Šais teikās daudz izdomas, prieka, asprātības, kas balstās uz dziļu šo putnu dziesmu pazīšanu. Nereti dziesmu skaņu atveidojumi ietērpti ritmā.
[Ancelāne 1991 : http://www.liis.lv/]



VĒSTNESIS (atloka pergamentu, lasa).

„Aiz deviņ’ kalniem, aiz deviņ’ valstīm

Ir tāda princese, Lolita vārdā.

Ira tai princesei brīnuma putnis,

Ira tam putnam brīnuma dziesma:

Akli, kas dzird to, redzīgi paliek.”

[..]

„Nav neviens cilvēks vēl redzējis putnu.

Princese glabā to brīnumu pilī.

Nav neviens cilvēks turp atradis ceļu.

Kas gremdēs princesi dziļdziļā miegā,

Dziļdziļā miegā un zilzilā sapnī,

Tas tik ņems putnu no princeses rokas,

Princeses gredzenu ņems tai no pirksta.

Un, kam būs gredzens, tam princese pate.” [Brigadere 1984 : 346]



Putns ir dvēseles simbols, dēls, dažreiz arī zintnieks.



Kalvis Zuters Leda un gulbis.

 

Maija Tabaka Putnu barošana.


Jana Briķe Mājdzīvnieks.


Olga Šilova Putns


 

Autore M. Purviņa.



Putni

Putni evolūcijas gaitā attīstījušies no rāpuļiem un pielāgojušies lidošanai. Skelets tiem ir ļoti izturīgs un viegls. Ļoti labi attīstīta redze. Lielā kustīguma un intensīvās vielmaiņas dēļ (ķermeņa temperatūra 37,8–45,5 grādi) putni patērē ļoti daudz barības.

Sīkie un vidēji lielie putni sāk vairoties 9–12 mēnešu vecumā, lielie putni (gārgales, zosis, kaijas, ērgļi) – apmēram 3 gadu vecumā. Dējumā var būt 1 (čūsku ērglim) līdz 24 (lauku irbei) olas.

Vairākums Latvijas putnu maina apspalvojumu vienreiz gadā (pēc vairošanās perioda), daļa – divas vai vairākas reizes. Šiem putniem izveidojas raksturīgs sezonas apspalvojums: riesta, pēcriesta vai ziemas tērps. Jaunie putni iegūst pieaugušiem putniem raksturīgo spalvu tērpu vai nu pirmajā rudenī, pēc gada vai pat pēc vairākiem gadiem.

Pēc individuālās attīstības putnus iedala ligzdguļos, kas izšķiļas vājāk attīstīti, pat akli un kaili vai pūku tērpā un ilgu laiku pavada ligzdā (zvirbuļveidīgie, dzeņveidīgie, baložveidīgie u. c.), un ligzdbēgļos, kuru mazuļi izšķiļas labāk attīstīti un drīz pēc izšķilšanās var sekot vecākiem (vistveidīgie, zosveidīgie, tārtiņveidīgie u. c.).

Pasaulē ir ap 8500 putnu sugu, Latvijā – 290. Latvijas putnus var iedalīt vairākās bioloģiskās grupās: 1) ligzdotāji jeb perētāji – te ietilpst gan nometnieki, gan klejotāji, gan īstie ceļotāji jeb gājputni; 2) caurceļotāji; 3) ziemas viesi; 4) maldu viesi jeb ļoti reti ieceļotāji.

Putni ir ļoti nozīmīga Latvijas faunas sastāvdaļa. Intensīvi barodamies, tie regulē biocenozes komponentu daudzumu. Lielākais putns Latvijā ir paugurknābja gulbis, kura svars var sasniegt pat 15 kilogramus, bet pats mazākais ir zeltgalvītis, kas sver tikai aptuveni 5 gramus. 
[Sagatavots pēc: Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sēj. 1970 : 111]

 

Gredzeni – putnu „pases”

Putnu gredzenošana, kurai jāpateicas par daudziem atklājumiem putnu migrāciju pētījumos, pirms dažiem gadiem svinēja savu simtgadi – pirmos putnus, 165 mājas strazdus, pasaulē apgredzenoja dāņu skolotājs Hanss Kristiāns Korneliuss Mortensens 1899. gada rudenī. Metodes oriģinalitāte ir tās vienkāršībā – putnam uz kājas uzliek alumīnija (mūsdienās – arī tā sakausējumu) gredzenu, uz kura iekaltas valsts atšķirības zīmes (parasti – valsts nosaukums), un katram sava burtu un ciparu kombinācija (kā auto numurs).

Latvijā putnus sāka gredzenot 1925. gadā ar uzrakstu uz gredzena Ornithol. Centr. Riga; tagad lieto uzrakstus Latvia Riga. Igaunijas gredzenus rotā uzraksts Matsalu – tā sauc igauņu slavenāko rezervātu Matsalu līcī. Pašsaprotama ir putnu izcelsme ar gredzeniem Lithuania, Zool. Mus. Helsinki, Riksmuseum Stockholm. Par katru apgredzenoto putnu valsts gredzenošanas centrā atrodama precīza informācija, kad katrs gredzens putnam uzlikts – datums, vieta, putna vecums un cita papildu informācija (spārna garums, svars u. tml.). Gredzenošanas centri visā pasaulē sadarbojas, tādēļ par Latvijā atrastu putnu, kas gredzenots, piemēram, Vācijā, jāziņo mūsu pašu gredzenošanas centram Salaspilī, Miera ielā 3. Latvijas Gredzenošanas centra vadītājam Jurim Kazubiernim ir bijuši kuriozi gadījumi, kad cilvēki grib par gredzenota putna paziņojumu saņemt finansiālu atlīdzību, taču jāsaka, ka gan ārzemēs, gan Latvijā ziņojumi par gredzenotiem putniem ir brīvprātīga visas sabiedrības iesaistīšanās zinātniskos pētījumos. Ja pateiksiet savu adresi, gredzenošanas centrs pēc datu saņemšanas ar pateicību nosūtīs arī jums informāciju par to, kur putns gredzenots un cik tālu lidojis, līdz to atradāt. Putnus gredzeno ne tikai profesionāli ornitologi, bet arī amatieri ar labām putnu pazīšanas iemaņām, pat skolēni. Tā ir aizraujoša nodarbošanās – oriģināls vaļasprieks, ar kādu nevar lepoties citi skolasbiedri, bet, lai ar to nodarbotos, jānokārto eksāmens putnu pazīšanā – gredzenošanas eksāmens. Parasti tas notiek kādā no Latvijas ornitoloģijas stacionāriem – Papē, Engurē vai Raudā.
[Keišs 2003 : http://www.videsvestis.lv/]

 

Ornitologs un rakstnieks Kārlis Grigulis

Kārlis Grigulis (1886–1972) bijis ornitogs un bērnu literatūras autors, kas pievērsies dabas, īpaši putnu dzīves, pētīšanai. Publicējis brošūru sērijas „Dzimtenes putnu valstībā” (1934–1938), „Kādi putni dzīvo Latvijā?” (1936). Sarakstījis grāmatas bērniem par dabu, putniem: „Putnu novērošana dabā” (1952), „Vāverīte, baltastīte” (kopā ar E. Zālīti, 1954), „Spārnotie meistari” (1955), „Zīlītes pirmā dziesma” (1957), „Putnu grāmata” (1964), „Libellula un Kvadrimakulata” (1967), „Āķīgais putns” 1967) u. c. Darbu apkopojums „Zīlītes dziesma. Stāsti par putniem” iznāk 1974. gadā.