Tradicionālā transkripcija
[pùŋkc]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[puŋkʦ]
[p] – nebalsīgais troksnenis
[u] – īsais patskanis
[ŋ] – skanenis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[c] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – ts.
punkt- – sakne, vārda celms
-s – galotne
punkt+kontakt-s
punkt+līn-ij-a
punkt+met-inā-šan-a
punkt+plais-ā-j-um-s
punkt+rakst-s
punkt+sa-skar-e
punkt+sa-zob-e
punkt+sēj-a
punkt+spuldz-e
punkt+veid-a
deg+punkt-s
gal-a+punkt-s
komand+punkt-s
kontrol+punkt-s
krust+punkt-s
null+punkt-s
sanitār+punkt-s
sāk-um+punkt-s
smag-um+punkt-s
ugun-s+punkt-s
vid-us+punkt-s
daudz+punkt+e
div+punkt+e
punkt+sit+is
punkt+sit+n-is
punkt+veid+īg-s
punkts – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
|
|
vsk. |
dsk. |
|
N. |
punkt-s |
punkt-i |
|
Ģ. |
punkt-a |
punkt-u |
|
D. |
punkt-am |
punkt-iem |
|
A. |
punkt-u |
punkt-us |
|
I. |
ar punkt-u |
ar punkt-iem |
|
L. |
punkt-ā |
punkt-os |
|
V. |
punkt! punkt-s! |
punkt-i! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Mūsu skolā ir medicīnas punkts.
2) izteicēja daļa – Teikuma beigu pieturzīme ir punkts.
3) galvenais loceklis – Un punkts.
4) papildinātājs – Punktu liek stāstījuma teikuma beigās.
5) vietas apstāklis – Dispečeru punktā tika saņemts kārtējais zvans.
6) apzīmētājs – Lielā punkta vidus bija raibs.
punkta izgaismojums, punkts punktā, punktu kopa
aģitācijas punkts, apbraukšanas punkts, apsardzes punkts, beigu punkts, darba kārtības punkts, dispečeru punkts, gala punkts, kairinājuma punkts, kontūras punkts, kulminācijas punkts, mezgla punkts, mobilizācijas punkts, nervu punkts, nulles punkts, pavērsiena punkts, plaknes punkts, plāna punkts, programmas punkts, robežapsardzes punkts, taisnes punkts, telpas punkts
aktīvais punkts, balts punkts, divkāršs punkts, dzeltens punkts, galvenais punkts, karstais punkts, liels punkts, materiāls punkts, mazs punkts, melns punkts, neitrālais punkts, pelēks punkts, raibs punkts, zaļš punkts, zils punkts
izplūdis punkts, likt punktu
punkts, -a, v.
1. Ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums.
Audums ar ziliem punktiem.
Tipiskākie [rotu] ornamenta elementi ir punkti, apļi, rombi, svītras, trīsstūri un līkloči. Novadniece 1, 11.
„Silts!” viņa sacīja un noņēma no galvas balto batista lakatiņu ar melnajiem punktiem. Blaumanis 6, 192.
Ligzda ar četrām violeti zaļganām oliņām, kam sārti punkti, it kā ziemeļblāzma tās būtu apspīdējusi. Caune 3, 27.
Kad sāk jau krēslot, viņi apvāršņa malā [stepē] ierauga divus niecīgus punktus. Tie lēnām nāk aizvien tuvāk un tuvāk, līdz pārvēršas divu cilvēku siluetos. Lukjanskis 1, 45.
sal. Tālu pie apvāršņa kā zilgans punkts slīd kuģis. J. Plotnieks 2, 68.
// pārn. Centrālais (kā, piemēram, darbības, norises) objekts.
Ikkatrs cilvēks miljonu vidū bija tas punkts, tā ass, ap kuru viss slīdēja lokos. Bels 1, 121.
Manas domas kā karuselis griežas ap vienu punktu – ap Tavu klusēšanu. Sakse 7, 184.
Tai vienīgā punktā vien Ir tas, ko mēs saucam par dzīvi – Mirklī, spārniem vibrējot brīvi, Mirklī, kas atvarā brien. E. Plaudis 3, 37.
2. val. Pieturzīme (.). Arī diakritiska zīme – dažu burtu sastāvdaļa.
Stāstījuma teikuma beigās liekams punkts vai daudzpunkte. Blinkena 1, 115.
„Tas esot Spodra rokraksts… Stāvs, nervozs. Es apskatīju katru burtu, katru komatu, katru punktu.” Jaunsudrabiņš 7, 34.
„Un kāpēc viņš sava vārda vietā licis tikai punktus?” Blaumanis 6, 111.
Beigu beigās viņš mani sāka mācīt rakstīt ebreju burtus: punktus un līkas līnijas, rakstāmus no labās uz kreiso pusi. Birznieks–Upītis 6, 111.
// pārn.; sar. Nobeigums, beigas (piemēram, norisei).
Šai jautājumā viņai [mātei] taisnība, un es pilnīgi piekrītu – man nav rakstura, nav disciplīnas. Nu nekas, tagad noteikti – punkts. Brodele 17, 16.
// mat. Viena no reizināšanas zīmēm (•).
// mūz. Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
Pauzes, tāpat kā nots ilgumu var palielināt ar punktu vai fermātu. Punktam pie pauzes ir tāda pati nozīme kā pie nots: viens punkts palielina pauzes ilgumu par tās vērtības pusi, divi punkti – par trīs ceturtdaļām. Krasinska, Utkins 1, 61.
// poligr. Tipogrāfiska mērvienība 0, 376 milimetri.
3. Neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
„Jūsu kontraktā nestāv neviens punkts, kurš jums atļautu vienu vienīgu apsi nocirst bez muižas atļaušanas. Kā nu vēl ozolus!” Blaumanis 6, 133.
Reiz mūsu klase piedalījās TV [televīzijas] sacensību raidījumā. Programmā bija paredzēts punkts: mīļākais dzejolis. Skujiņš 13, 248.
4. Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam. Noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
Telefona sarunu punkts. Augļu uzpirkšanas punkts.
Sasprindzinātā darbā pagāja tās dažas dienas, līdz mobilizētajiem vajadzēja ierasties iesaukšanas punktā. Sakse 7, 141.
Jaunajā stepes ciematā atsevišķā mājā nesen bija iekārtojies medicīnas punkts. Talcis 9, 205.
Ļaudis .. čakli apmeklēja vēlēšanu sapulces un sarīkojumus, vārdu sakot, – aģitācijas punkts vietējiem darbaļaudīm bija kļuvis par sabiedriskās dzīves centru. Talcis 5, 161.
5. mat. Ģeometrisks objekts, kam ir nulles dimensija.
Skaitļu ass sākuma punkts. Ģeodēziskais punkts.
Caur jebkuriem diviem dažādiem punktiem var novilkt vienu un tikai vienu taisni. Rokasgrāmata elementārajā matemātikā 350.
6. fiz. Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
Spēka iedarbības (arī pielikšanas) punkts.
7. // fiz. Maiņas robeža.
Rasas punkts, arī rasas punkta temperatūra – temperatūra, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedz simts procentus un tvaiki sāk kondensēties.
Vienas diennakts laikā cilvēks, atrazdamies pilnīgā miera stāvoklī, izdala tik daudz siltuma, ka tā pietiktu, lai sasildītu 3 tonnas ūdens par vienu grādu vai divus spaiņus (30 l) – līdz viršanas punktam. Zvaigzne 58, 9, 23.
Virzuļa stāvokli, kad tas atrodas vistālāk no kloķvārpstas, sauc par augstāko maiņas punktu .. Traktori, automobiļi, motocikli 18.
Ir zinātnisks termins – rasas punkts. Tas nosaka temperatūru, līdz kurai jāatdziest gaisam, lai tas piesātinātos ar ūdens tvaikiem .. Lauku Dzīve 79, 12, 22.
8. Vērtēšanas vienība (sacensībās, konkursos u. tml.).
Bet zāles pirmajās rindās sēž žūrija, rēķina punktus, dala vietas. Liepa 1, 166.
Koru priekšnesumu žūrijas komisija vērtēja pēc 20 ballu sistēmas. Noklausījušies dziedājumu, komisijas locekļi salika punktus un nodeva mašīnai apstrādāt. Zvaigzne 77, 23, 13.
Atbalsta punkts.
mil. Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
Tanī rītā krita sādža. Vācieši tik ātri neatrada jaunu atbalsta punktu, un karš aizvēlās daudz kilometru uz rietumiem. A. Grigulis 18, 56.
Ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties.
Jāiet laivai apkārt, kamēr atrodas seklāka vieta, un tad jāmēģina ar rokām aizsniegt augšējo malu, gan tad kājas atradīs atbalsta punktu. Indrāne 9, 95.
Mezgla (arī mezglu) punkts – galvenā, svarīgākā daļa, posms.
Nāves iestāšanās laiks, nāves iemesli – tie ir mezgla punkti [nozieguma] izmeklēšanas gaitā. Veselība 77, 2, 27.
Visbiežāk muzikālā raksturojuma mezglu punkti un kulminācijas balstās sižeta kolīzijās, satura attīstības samezglojumos. Māksla 75, 2, 26.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
punkts – punkts; lieciet punktu – līcit punktu
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
pùnkts, retāk puñkts – pùnkc, retāk puñkc, –ta, -tam, -tu, dsk. ģen. –tu, dem. pùnktĩc, -īna.
1. Pieturzīme (.). pùnktu jàu vêl pìelika [teikuma galā], bet a ti¡m komãtìm bi traki, kùr tu mâki, kùr tu zini tuõs komãtus likt.
2. Noteikta vieta, kur drīkst šķērsot robežu; arī iestāde, kas atrodas šādā vietā. ku pãri uz Igaûniju gãja, tùr bi pãrejas pùnkc.
3. Uzņēmuma vai iestādes nodaļa; arī celtne, telpa, kur atrodas šāda nodaļa. vi`las pìeņešanas pùnkc. pìrmãs palĩdzĩbas puñkc.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 147–148]
Pielikt (kam) punktu – pilnīgi pabeigt, izbeigt (ko).
(Uz)likt punktu uz i – izdarīt pēdējos precizējumus.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Tehnoloģijās – punkts.
Valodniecībā – punkts.
Ekonomikā – punkts, CIP (franko piegādes punkts: transports un apdrošināšana), CPT (franko piegādes punkts: transports).
Elektroenerģētikā – punkts.
Fizikā – antiferomagnētiskais Kirī punkts, astronomiskais punkts, atraušanās punkts, Boila punkts.
Hidrometeoroloģijā – Arago punkts, Babinē punkts.
Sportā – punkts, izcīnīts punkts.
Astronomijā – astronomiskais punkts, austrumu punkts, dienvidu punkts, rietumu punkts, vasaras saulgriežu punkts, ziemeļu punkts, zvaigznes punkts.
Vietvārdi – Grenstāles robežkontroles punkts, sabiedriskais objekts Brunavas pagastā.
Šķirklis no M. Fasmera vārdnīcas
то́чка
укр. то́чка, сербск.-цслав. тъчька, чеш. tečka – то же. Связано с *tъknǫti (см. ткать, ткнуть), аналогично лат. punctum „точка”: pungō „колю”; см. Мi. ЕW 368; Горяев, ЭС 373; Голуб – Копечный 381. Выражение то́чка зре́ния калькирует франц. роint dе vue, лат. punctum visūs – то же, откуда и нем. Standpunkt, англ. роint оf view – то же; см. Клюге-Гётце 586; ср. сл.
[Sagatavots pēc: Fasmers IV 1987 : 90]
angļu – point
baltkrievu – кропка
franču – point
grieķu – σημείο
igauņu – punkt
ivritā – נקודה
krievu – точка
latīņu – punctum
lietuviešu – taškas; punktas
poļu – kropka
somu – kohta
ukraiņu – точка
vācu – der Punkt
zviedru – punkt
Punktu veidotas jeb punktētas līnijas ir būt taisnas, liektas, lauztas vai kombinētas (piemēram, taisna līnija var pāriet liektā).
Latviešu etnogrāfiskajās aprocēs punkti sakārtoti:
– rindās, ko ierobežo iesāktu punktu līnijas, tā veidojot joslas;
– veidojot līkloča centrālo asi;
– veidojot divas dažādas punktētas līnijas – līniju, kurā punkti sagrupēti pa trim, bet centrā atrodas simetrijas ass kā punktēta līnija;
– četras punktētas līnijas, ko papildina mazas svītriņas, kārtotas ap simetrijas asi – brīvo laukumu.
Latviešu etnogrāfijā punktu rindas kā rotājumi redzami arī Alsungas spangu vainagā, Krustpils tipa villainēs, ādas jostās, keramikā, kreklu aproču un apkakļu malās un citur.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]
***
Punktiņš,
Punktiņš,
Komatiņš,
Domu zīme,
Ritentiņš… [Vācietis 2001 : 72]
***
Un es iemetīšu punktu debesīs –
akmeni.
Un es nevienam putnam netrāpīšu.
Jo tiktāl mums spīdēja
kāda cilvēka mūžs.
Un es zinu, ka punktu viņš pats
nebija domājis pielikt. [Elsbergs 2001 : 12]
Punktu prombūtnē
es tevi izsacīšu punktu prombūtnē
jā kamēr tie – un komati –
nav ielīduši rindās
kā riebīgs notabene [Elsbergs 2001 : 14]
Visas pieturas zīmes ir izdomātas.
Punkts ir relatīvs. Punkts ir māņi. Punkta nav. Punkts var būt un var nebūt. Punkta vietā var likt komatu. Punkta vietā var likt daudz punktu. Punkta vietā var likt semikolu. Jūs varat sist sev pie krūtīm: „Man ir tiesības!” Jūs varat teikt mierīgi: „Man ir tiesības.” Un beidzot apšaubīt: „Vai man ir tiesības?” Punktu ir aizstājusi jautājuma zīme. Jautājuma zīme visu apšauba. [Ziedonis 1971 : 72]
●
Punkta serdē, kur ir tik ciets, ka nevar ne smaidīt, ne atgulties. Punkta centrā, punkta cietumā. Visu spiedienu kodolā. Palikšu vienu gadu, izturēšu un pārakmeņošos. Metalizēšos. Tēraudzila griba, gandrīz neiespējama, būs mana māte.
Tēraudzila mīlestība būs mana sieva.
Tēraudzili nežēlīga kā skalpelis.
Punkta serdē nonākt. Lielajam maza punkta serdē nonākt. Man, miljardpunktu cilvēkam, miljardus vienā punktā sablīvēt – punkta vidū, vēl blīvāk un vēl blīvāk.
Bezelpā, bezmiegā.
Dimantā.
Tāda neatmiekšķēta topi, sirds! Vienmēr, pat tad, kad nāk tavs draugs. Nedot nevienu pašu, nevienu mikroskopisku poru, kurā ielipt. Mīlestība nemīl cietus priekšmetus, cietas virsmas, cietus cilvēkus. Viņa meklē irdenu plaisu, mazu iedobumu, kur pielipināties un pielipt. Man nav! Lai man nav! Mīlestība mīl putuplastu un apelsīnu mizas, porainu raksturu. Nedod viņai!
Neatmiekšķēta, spīdīga maza lode krūtīs.
Kas var paciest tik blīvu punktu, neciešami blīvu un spīdošu? [Ziedonis 1974 : 79]
●
Nav punkta, no kā atsperties. Nav atbalsta punkta. Es esmu, bet cinis grimst. Nav no kā lēkt, nav uz ko. Nav mieta, nav sprunguļa. Nav līnijas. (Ir līganā līnija. Lokanā, līganā.)
Nav punkta, nav līnijas. Kāda te var būt runa par platformu, ja nav līnijas.
Es esmu līdz ceļiem ūdenī. Grimst atbalsta punkti.
Līdz krūtīm es esmu, līdz kaklam. [..]
Tu, drošais skursteņslauķi, tu stāvi starp statūtu punktiem, pa kuriem tu esi uzrāpies skurstenī, un starp zvaigznēm un meklē pēc pieturas punkta – kur ir?
Vai te ir galapunkts?
Vai te ir tavs galapunkts?
Vai tas ir visu galapunkts?
Vai tas ir Visa galapunkts?
Jo, raugi, viņi visi tur ir pieķērušies – pie pēdējā punkta – karājas kā veci banāni ķekarā, kā vecu atslēgu buntes, kas durvis pazaudējušas, – un tālāk netiek.
Vai tas ir jau galapunkts? [Ziedonis 1974 : 82–83]
Karsto punktu pārkaršana
Var diskutēt, cik šobrīd pasaulē ir militāri karsto punktu. Vienā vietā konflikts pieklust, citviet rodas jauns.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš par karstajiem punktiem sauc vietas, kur bruņotās sadursmes prasījušas starptautisko miera uzturēšanas spēku klātbūtni. Taču arī šāds kritērijs nav universāls – par to liecina arī notikumu attīstība Palestīnā. [Ūdris 2006 : http://www.lvportals.lv/]
Punkts – misticismā pirmatnējā radošā spēka simbols.
Dziesma Trolejbusa galapunkts. Jāņa Petera vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Normunds Rutulis.
Latvijas tālākie sauszemes robežpunkti
Par godu Latvijas valsts pastāvēšanas 80. gadadienai (1999) visos Latvijas tālākajos sauszemes punktos tika uzstādītas tēlnieka Viļņa Titāna (1944–2006) veidotās piemiņas zīmes no skulptūru grupas „Latvija Saules zīmē”.
Piemiņas zīme „Saules puķe” apzīmē Latvijas tālāko dienvidu punktu. Tajā iekalti burti LV, platuma un garuma grādi, kuru pamatā ir saules motīvs. Piemiņas zīme atrodas netālu no Demenes robežkontroles punkta.
„Baltās naktis” ir Latvijas tālākais ziemeļu punkts. Piemiņas zīme atrodas Ipiķu pagastā, kas ir Valmieras novada pati attālākā daļa pie Latvijas robežas ar Igauniju.
Robežzīme „Zaļais stars” ir Latvijas galējais rietumu punkts, kas atrodas tālākajā Latvijas rietumu sauszemes punktā Nīcas pagasta Bernātos.
„Austras koks” ir robežzīme, kas atrodas Latvijas tālākajā austrumu punktā, Meikšānu ciemā.
Punkts kā pieturzīme
Punkts ir pati spēcīgākā pieturzīme. Tas rāda gramatiskas un jēdzieniskas vienības patstāvīgumu un pabeigtību un parasti atbilst pauzei runā. Turklāt punktam latviešu rakstībā var būt arī tīri tehniskas zīmes vai simbola funkcija. Starp tekstu un beigu pieturzīmi nav atstarpes. Atstarpe ir aiz punkta.
Punktu liek
1) stāstījuma teikuma beigās;
2) mazāk kategorisku pamudinājuma teikumu beigās;
3) dažu retorisko jautājuma teikumu beigās, kuriem nav emocionāla rakstura;
4) stila nolūkā norobežojot teikuma locekļus vai daļas;
5) aiz arābu cipara, apzīmējot kārtas skaitli;
6) aiz saīsinātiem vārdiem;
7) matemātikā reizināšanas zīmes funkcijā;
8) pulksteņlaika apzīmējumos starp stundas un minūšu rādītājiem cipariem;
9) mūzikā aiz nots vai pauzes zīmes, lai norādītu, ka to ilgums ir palielināts par pusi no tās vērtības.
[Sagatavots pēc: Blinkena 2009 : 367–368]
„Karstie punkti”
Pasaules valodas izzūd nepieredzētā ātrumā un līdz ar tām pazūd neaizstājamas zināšanas par dabas pasauli, liecina žurnāla National Geographic pētījums.
Pētījumā identificēti pieci „karstie punkti” pasaulē, kur valodas izzūd straujāk nekā citviet, – Austrumsibīrija, Ziemeļaustrālija, Dienvidamerikas centrālā daļa, ASV Oklahomas štats un ASV Klusā okeāna piekrastes ziemeļrietumu reģions.
„Valodas piedzīvo globālu izmiršanas krīzi, kas ievērojami pārsniedz sugu izmiršanas tempu,” National Geographic pavēstīja filoloģijas profesors Deivids Harisons. Pēc viņa teiktā, sagaidāms, ka līdz 21. gadsimta beigām izzudīs puse no pasaules 7000 valodu.
[LETA 2007 : http://www.delfi.lv/]
Rīgas nullpunkts
2009. gadā uz Latvijas Universitātes jumta Raiņa bulvārī 19 tika atjaunots vēsturiskais Rīgas ģeodēziskais nullpunkts, kas sākotnēji bija izveidots 1888. gadā.
LU rektors Mārcis Auziņš svinīgajā pasākumā norādīja, ka šim nullpunktam ir dziļi simboliska nozīme, jo nav iedomājama moderna sabiedrība, kas nebalstās uz precīzām zināšanām un pētniecību. „Šeit sākusies pilsētbūvniecība un simboliski sākas Rīga,” teica Auziņš.
[Sagatavots pēc: LETA 2009 : http://www.saulespulkstenis.lv/]
„Melnie punkti”
Lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu tā sauktajos melnajos punktos, Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, varētu tikt ieviesta brīdinošā ceļazīme ar melnu punktu vidū.
[Sagatavots pēc: http://www.tvnet.lv/]