pūce

pūc- – sakne, vārda celms

-e – galotne

pūces acis, pūces aste, pūces balss, pūču barība, pūču dzimta, pūces kājas, pūces knābis, pūces lidojums, pūces ligzda, pūces māja, pūču mātīte, pūču mazuļi, pūču tēviņš

pūce lido

garastes pūce, meža pūce, purva pūce, ziemeļu pūce

apaļa pūce, ausainā pūce, baltā pūce, brūna pūce, gudrā pūce, īstās pūces, liela pūce, lielacaina pūce, maza pūce, skaista pūce, svītrainā pūce

Gaidi, gaidi, kad pūcei aste ziedēs.

Tas notiks, kad pūcei aste ziedēs.

Negaidi, kad pūcei aste ziedēs.

Pagaidi, kamēr pūcei aste ziedēs un slotas kātam lapas plauks.  

Kur kāds galu ņēmis nelaikā, tur naktīs pūces brēc.

Pūce ir nelaimes putns.

Kad pūce brēc, tad tas neesot labi.

Pie kuras mājas pūce bļauj, tur notiek kāda nelaime.

Ja pūces mājā kliedz, tad tur ir mazi bērni gaidāmi.

Ja pūce ieskrien mājās, tad kāds mirst.

Kad pūce uz jumta brēc, tad māja nodegs.

Ja pūce naktī kliedz tā, it kā bērns raudātu, tad piedzimšot bērns.

Ja naktī dzird pūci klaigājam, tad nākošā diena būs silta un jauka.

Kad pūces sausā laikā pa naktīm stipri brēc, tad būs lietus.

Ai, ai, zvirbuli, kad ņemsi sievu?

– Rudeni, rudeni par miežu laiku. –

Visus putniņus kāzās aicina,

Pūcīte palika neaicināta.

Pūcīte aizgāja neaicināta,

Pūcīte apsēdās galdiņa galā. –

Zvirbulis paņēma pūcīti dancot;

Pūcīte nomina zvirbulim kāju,

Zvirbulis izknāba pūcītei acis.

Pūcīte aizgāja pie kunga sūdzēt.

To sprieda kundziņš, to gaspažiņa:

Pūcītei vajaga pēriena dabūt. [LD 2546-0]

Pie bāliņa sērsti gāju,

Mārša pūce nemieloja.

Vaj tu, pūce, arti gāji?

Ara mans bāleliņš. [LD 26599-0]

Pūce, pūce lielcekule,

Negul ceļa maliņā;

Māsiņ mana jaunākā,

Tautas tevi aizvedīs. [LD 13491-0]

Pūce, pūce lielcekule,

Pacel krēslu vanagam:

Vanagami gari spārni,

Piekūst dienu lidinot. [LD 2575-0]

Pūce, pūce, peleķīte,

Citus putnus nicināja;

Pate Dieva sodījama,

Platu galvu vazājās. [LD 2508-0]

Pūce, pūce platacīte,

Pacel krēslu vanagam;

Ja tu krēslu nepacelsi,

Noplūks tavu cekuliņu. [LD 2576-0]

Mans brālis balodis

Dzintara pilē;

Tautu meita pūcīte

Žagaru būdā. [LD 21285-0]

Pūcīte, pūcīte,

Tev smuki bērniņi!

– Kā pate māte,

Kā pate māte!

– Resnām galvām,

Platām acīm!

– Tēvā vellā,

Tēvā vellā. [LD 30618-0]

Vainā mani purva pūce,

Vainā lauka cīrulītis.

Ko pūcīte man padara,

Ko man lauka cīrulītis? [LD 9007-0]

Pūce un vanags

Vanags briesmīgi bij izsalcis. Un, kā par spīti, vēl nekur un nekur iedomāties kumosu saķert. Ozolā, tur nu būtu bijuši pūčulēni ligzdā: bet vecā pūce tup klāt kā piesieta – eji nu eji! Beidzot gudrinieks pielēks klāt un klidinās itin tā laipni: „Vai! Kas tev par skaistiem bērniņiem! – tīri vai acis mielojas.” „Tādi paši kā māte, tādi paši kā māte!” pūce lepni atbild un neatkust ne pēdu. „Diezin, vai tādi mazi balodīši daudz ēd par dienu? Tu jau gan nemaz neesi ēdinājuse šodien?” vanags vēl ierunāsies; bet pūce atcērt: „Ko vīrišķi zin, kā bērni ēdināmi: mani bērni var daudz ēst, bet daudz arī bada paciest.” Nekā darīt: bij jāatkāpjas ar kaunu viltniekam. 
[http://valoda.ailab.lv/]

Pūce

Pūce arī ieskrējusi mājās no cilvēkiem dziesmas mācīties. Bet – kā gadījies, kā ne – uzkūlusies uz istabas augšu pie vistām. Tūliņ vienu vistu noēdusi; bet tad arī palikusi tik slinka, ka nemaz vairs neticies mācīties, gulēt vien gribējusi. Tādēļ laidusies uz mežu atpakaļ izgulēties un labāk palikusi bez dziesmām. 
[http://valoda.ailab.lv/]

Putni

Senāk pūcei bijuši īsi spārni. Tā laidusies ar lielu troksni un nav varējusi noķert nevienu putnu, ne zvēru. Tā sūdzējusi Dievam, ka viņas spārni liekot tai badu ciest un lai Dievs tai dodot labākus spārnus. Dievs paklausījis viņas lūgšanu un tai devis garus un klusus spārnus. Putni, pūces jaunos spārnus ieraudzīdami, skrējuši tos viņai atņemt. Pūce ar spārniem iebēgusi meža biezoknī un tā izglābusi savus spārnus.

Vēl tagad pūce, glabādama savus spārnus, slēpjoties mežā, bet putni, pūci ieraudzīdami, skrienot tai atņemt jaunos spārnus.
[http://valoda.ailab.lv/]

●

Reiz Dievs teicis uz pūci, lai viņa apstaigā visus putnus un pasaka, kurš putnu bērns esot vissmukākais. Pūce staigājusi ilgi, ilgi. Tad atgriezusies atpakaļ pie Dieva un teikusi, ka viņa par savu bērnu vairs smukāka neatrodot.
[http://valoda.ailab.lv/]

Pūcessakta – rota, kas celta jaunā godā

Pūcessaktu izcelsme nav īsti skaidra. Iedvesmu tām, iespējams, devušas Gotlandes saktas, kurām ir trīsstūra pēda un vairogveida plate virs ass. Tālāk pūcessakta veidojusies Austrumbaltijā, attīstoties no stopa saktām. Nosaukumu tā ieguvusi no savas formas, kas vizuāli atgādina pūci.

Agrākie eksemplāri ir apzināti kuršu teritorijā. Tām vēl nav tipiska sudraba platējuma. Šo saktu tālāka attīstība notika zemgaļu teritorijā. Par to liecina Lietuvā Jauneiķu kapulauka kapā atrasta sakta.

Pavisam ir zināmi nedaudz vairāk par 40 pūcessaktu atradumiem. Pūcessaktas lietoja no 7. līdz 9. gadsimtam. Latvijā atrasts visvairāk pūcessaktu, Lietuvā – 15, Igaunijā – viena.

Pūcessaktas nebija masveida produkcija, bet, iespējams, gatavotas pēc pasūtījuma. To pagatavošana bija ļoti darbietilpīga un prasīja no meistara izcilu amatprasmi. Pūcessakta tiek uzskatīta par to virsslāņa pārstāvju atšķirības zīmi, kuriem bija ievērojams varas vai kulta stāvoklis. Taču tai bija arī praktiska nozīme – virsdrēbju vai apmetņa saspraušana.

Pūcessakta ir viena no zināmākajām arheoloģiskajām senlietām un Latvijas arheoloģijas simbols. Tā rotā Latvijas Arheologu biedrības logotipu.
[100 Latvijas vēstures relikvijas 2012 : 32]

Viņai mežs vārdā

[..] Ja cilvēkam ir vēlēšanās un mazumiņš zināšanu, viņam nebūs nekādu grūtību meža pūci ieraudzīt arī ārpus meža, jo putns itin labprāt uzturas parkos, alejās, kapsētās un apdzīvotās vietās, jā, un pat lielās pilsētās. Īpaši šī suga iecienījusi lauksaimniecībā izmantotas teritorijas un mozaīkveida ainavu. Viņa – kur mājo, tur mājo; bez nopietna iemesla tā tālu no reiz izraudzītas mājvietas neaizklīst, vārdu sakot, ir nometniece. Ja pieminētajās vietās cilvēkam neizdodas piepildīt vēlmi ieraudzīt kādu pūci, izdzirdēt viņu jau nu noteikti var, vien pienācīgi jāgrib un jāsadūšojas ārpus mājokļa atrasties krēslā un nakts tumsā. [..]

Baisie riesta saucieni

Jo kaismīgāk meža pūce skandina ziemas nogalē – pavasarī (no februāra līdz maijam), lai gan tūlīt jāteic, ka balss saites šis lidonis netaupa visu gadu. Meža pūces kliedzieni ir ļoti raksturīgi [..].

Ūu-huhuhu-hūu – nakts klusumu pārplēš skaļš, melodisks sauciens, kam beigas ir mazliet drebelīgas un it kā aprautas. Pauze. Un atkal: ūu-huhuhu-hūu. Pauze. Un atkal… Tā dzied meža pūces tēviņš. Nereti viņš arī bubina: bububububu. [..] Meža pūces mātīte gan neūjina; viņa sasaucas ar partneri, izkliegdama spalgu kiu-vīt, kiu-vīt, tulkojumā: esmu te! Un nedrīkstu nepiebilst, ka šis pats kiu-vīt ir arī abu dzimumu (!) meža pūču uztraukuma un brīdinājuma brēciens. [..]

Ligzdo dobumā vai īpašā būrī

Ik gadu ziemas nogalē, pavasarī, pēc daudzu mēnešu atšķirtības pūču tēviņš un mātīte atkal sastopas abiem ierastajā ligzdošanas iecirknī, lai to klusos vakaros un naktīs pieūjinātu un piekiuvītinātu, un atsāktu patīkamo, bet sarežģīto sugas turpināšanas procesu.

Ligzdošanas jeb olu dēšanas, perēšanas un mazuļu audzēšanas vieta (tīši nerakstu “ligzda”, jo meža pūces ligzdu nedarina) var būt un visbiežāk arī ir prāvs dobums lielā kokā vai atbilstoša izmēra putnu būris, retāk – kāda dienas plēsīgā putna ligzda, kādas ēkas pažobele, bēniņi, mūra sprauga vai niša. [..]

Dēj un perē

Visām pūcēm (un arī dienas plēsīgajiem putniem) tas raksturīgi: sākt perēt uzreiz, līdzko izdēta pirmā ola, un vienlaikus turpināt dēt. Šīs īpatnības dēļ pūču (un arī dienas plēsīgo putnu) mazuļi neizšķiļas visi reizē, bet cits pēc cita ar dažu dienu starplaiku, tāpēc dobumā allaž vienlaicīgi tup dažāda vecuma (tātad arī dažāda izmēra un attīstības pakāpes) pūčulēni: visvecākais, kurš jau klāts ar pagarām, mīkstām, gaišpelēkām mezoptilajām spalvām, vicinot itin brangos spārnus, stabili tupot, platām, melnām acīm veras šaurajā dobuma pasaulē, kamēr visjaunākais – joprojām dūnu tērpā, acis un ausis viņam vēl nav pilnīgi atvērušās, spārniņi pavisam kusli, kājas vēl netur ļumīgo rumpīti. [..]

Pūces peļo, varžo, slieko

Pūcēni agri – pāris nedēļu pirms tam, kad iegūst lidspēju, – iztraušas no dobuma, atstāj ligzdvietu (attīstītākie, tātad vecākie, protams, agrāk par jaunākiem brāļiem un māsām). Viņi grīļodamies izklīst netālā apkārtnē, klunkurējot pa zemi vai kāpelējot pa koku zariem. Noslēpjas. Tup. Dienās parasti klusē. Bet vakaros un naktīs ik pa laikam zemos toņos aprauti iesvilpjas: ksīp! – vēstot vecākiem: gribu ēst! Nu un vecāki gādā. Tēvs un māte ar konkrētajam mazulim piedāvājamo barību vispirms pieskaras viņa knābja kaktiņiem, kuros aug īpašas sarveidīgas taustes spalvas. Un pūcēns tikai tad, aptaustījis ēdienu, reaģē, tverot un rijot piedāvāto.

Kas tiek mazuļiem vai jaunuļiem piedāvāts? Viss, ko meža pūces sadzird vai ierauga un pēc tam nomedī. Ko meža pūces medī? Viņas ķer dažādu sugu visāda lieluma peļveidīgos grauzējus. Mazus, nelielus, retāk vidēja izmēra putnus un putnēnus. Dažkārt kukaiņēdājus: kurmjus, ciršļus. Ķirzakas. Abiniekus, pārsvarā parastās vardes un purva vardes. Arī lielākas vaboles un citus prāvus kukaiņus. Pat sliekas.

Nedz pūcēns, nedz pieaugusi pūce vienā ēdienreizē daudz nevar notiesāt, tāpēc, ja ir labi ķēries, barības pārpalikums tiek noslēpts glabātavā, kas lielākoties ir kāds dobums.

Pa labi pār kreiso plecu

Lai tiktu pie medījuma, pūces liek lietā divas šiem putniem ļoti labi attīstītas maņas – dzirdi un redzi (nevis tikai dzirdi – kā dažs labs cilvēks uzskata). Dzirde pūcei nudien ir smalka. Viņas dzirdes orgāns ir desmitiem reižu jutīgāks nekā akustiski veselam cilvēkam. Bet interesanti, ka šis naktsputns labāk saklausa tās skaņas, kas nāk no aizmugures, nekā tās, kas no priekšas. Kāpēc tā? Tāpēc, ka pūcei ir (dažai sugai izteiktāks, citai – mazāk izteikts) sejas plīvurs. Tas ir izliekts vēdekļveidīgs spalvu izkārtojums, kas atrodas ausu atveru priekšā ap putna acīm; pret to no muguras nākošā skaņa atduras, atsitas un trāpa jeb iekļūst ausīs, kas visapkārt apņemtas ar īpašiem ādas izciļņiem. Uz šiem izciļņiem aug cietas spalviņas. [..] Uz sāniem pūce galvu groza (nez kāpēc – kā esmu ievērojis – allaž pa labi ap ķermeņa garenasi) gandrīz par 270 grādiem! Var sacīt: pūce spēj paraudzīties pa labi pār kreiso plecu. [..]

Medījumu nodur un apēd ar galvu pa priekšu

Pūces redzes orgāns acs ir ļoti savdabīgs veidojums: garens, cauruļveidīgs tālskatis ar platu redzes leņķi! Diemžēl tādēļ pūce vārda tiešā nozīmē ir tālredzīga – viņa neko nespēj saskatīt sava knābja galā. Tāpēc pūces acs negrozās (toties, kā tikko lasījāt, grozās galva) – nav taču apaļa! Bet tieši tādēļ pūce teicami redz un veiksmīgi medī pavisam niecīgā apgaismojumā, un vienlaikus – pretēji daudzu cilvēku pārliecībai – viņa labi redz arī gaišā laikā. [..]
[Tīrmanis 2002 : 28–31; pieejams arī: http://www.videsvestis.lv/]

Senajā Grieķijā pūce bija gudrības un nakts dievietes Atēnas putns un vēlāk kļuva par Atēnas vārdā nosauktās pilsētas un arī gudrības simbolu. Pūci sāka attēlot uz grieķu monētām; tā kļuva tik populāra, ka arī Itālijā, Ēģiptē un Turcijā sāka kalt monētas ar pūces attēlu.

Pūce asociējas ar nakti, tāpēc to nereti uzskata par ļaunu vēstošu putnu, kas ar savu kliedzienu paziņo par nāvi un nelaimi.
[Sagatavots pēc: Brūsa-Mitforda 2005 : 67]

Dziesma Dziesmiņa par Vinniju Pūku. D. Robules vārdi un mūzika.

Dziesma Kad mēs iemīlēsim. L. Brieža vārdi, R. Paula mūzika, izpilda grupa „Credo”.

Dziesma Sarkana saule. E. Šubrovska vārdi un mūzika, izpilda grupa „Hospitāļu iela”.

Meža pūce

Latvijā biežāk sastopamā pūce ir meža pūce. Tā ligzdo parkos, alejās un atsevišķos vecos kokos, kā arī mežmalās, reti – meža masīva iekšienē. Samērā bieži ligzdo arī apdzīvotu vietu tuvumā un pat pilsētu parkos.

Pilsētās ligzdojošajām pūcēm olas ligzdās var parādīties jau decembrī, tad mazuļi būs jau janvārī. Tomēr parasti ārpus pilsētām pūces olas dēj marta otrajā pusē un mazuļi izšķiļas aprīļa otrajā pusē. Nepilnu mēnesi pēc izšķilšanās mazuļi sāk atstāt ligzdu, vēl nespēdami lidot, un tos var novērot būra tuvumā, tāpēc jāatceras, ka pūču mazuļi nav pamesti un tos nevajag nest mājās vai uz zoodārzu!
[Sagatavots pēc: http://www.lob.lv/]

●

„Lielā Pūce” ir ceļojoša balva, kas tiek piešķirta skolām par sasniegumiem zinātnisko darbu lasījumos un mācību priekšmetu valsts olimpiādēs un konkursos. Šo balvu saņem labākie skolu kolektīvi par sasniegumiem skolēnu zinātniski pētnieciskajā darbā, mācību priekšmetu olimpiādēs un radošajās skatēs.

Skolu kolektīvi tiek dalīti atkarībā no 10.–12. klašu skolēnu skaita un tiek grupēti mazo un lielo skolu grupās. Rezultātā tiek veidots skolu reitings šajās grupās. Lielo skolu grupas pirmās un otrās vietas ieguvējiem tiek piešķirta „Lielā Pūce”, bet mazo skolu grupas pirmās un otrās vietas ieguvējiem – „Mazā Pūce”.

Ceļojošā balva „Lielā Pūce” tradicionāli tiek pasniegta maija beigās, un to pasniedz Ata Kronvalda fonda prezidents Henriks Danusēvičs un Izglītības un zinātnes ministrs.
[Sagatavots pēc: http://www.skolureitings.lv/]

Pūcessakta

Latvijas Banka laidusi apgrozībā viena lata monētu „Pūcessakta”.
[Sagatavots pēc: http://www.bank.lv/]