Tradicionālā transkripcija

[pràc]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[prɑːʦ]

[p] – nebalsīgais troksnenis

[r] – skanenis

[ā] – garais patskanis

[c] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogrammas – ā, ts.

prāt-sakne, vārda celms

-sgalotne

ār+prāt-s

god-a+prāt-s 

prāt+vēder-s

god+prāt+īg-s

prāts patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

  vsk. dsk.
N. prāt-s prāt-i
Ģ. prāt-a prāt-u
D. prāta-m prāt-iem
A. prāt-u prāt-us
I. ar prāt-u ar prāt-iem
L. prāt-ā prāt-os
V. prāt! prāt-s! prāt-i!

 

Teikumā var būt:

  1. teikuma priekšmets Prāts ir nepieciešams visās cilvēka darbības jomās.
  2. izteicējsSaprāts ir prāta daļa.
  3. apzīmētājsPrāta vingrinājumi ir nozīmīgi visas dzīves garumā.
  4. papildinātājs – Dažreiz cilvēks visu panāk ar mierīgu prātu.
  5. vietas apstāklisVidusskolēniem ienāca prātā laba ideja skolas pasākumam.

prāta apsvērumi, prāta aptumsums, prāta spējas, prāta spēles, prāta vētra 

bērna prāts

ass prāts, labs prāts, mierīgs prāts, priecīgs prāts, skaidrs prāts

attīstīt prātu, būt labā prātā, ienākt prātā, rīkoties pēc sava prāta, sajukt prātā,

zaudēt prātu

prāts, v. lietv.

1. Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.

Attīstīts prāts. Cilvēks ar pētniecisku prātu. Zēnam piemīt ass prāts un ātra reakcija.

// Apziņa; arī izpratne, domas.

Negaidītā ziņa satrauca daudzu prātus.

Prātam neaptverama rīcība.

// Uzskats, uzskatu kopums; arī nodoms, nolūks, vēlēšanās.

Bērnam prāts uz palaidnībām.

Rīkoties pēc sava prāta.

Viņai neko nevar izdarīt pa prātam.

   2. savienojumā ar apzīmētāju. Noteikts emocionāls stāvoklis.

Priecīgs, skumīgs prāts. Mierīgs prāts. Būt labā prātā.

3. Atmiņa.

Būt, nākt prātā. Tik seni notikumi jau izgājuši no prāta.

Svešo adresi viņš nepierakstīja, bet paturēja prātā.

4. dsk.; savienojumā ar apzīmētāju. Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.

Gaiši, gudri prāti. Nacionāli noskaņoti prāti. Cilvēces izcilākie prāti.

Kongresā vienkopus bija sapulcējušies zinātnes spožākie prāti.

[Sagatavots pēc: https://tezaurs.lv/mlvv/ ]

prāts, -a, v.

1. Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.

Prāta apsvērumi. Cilāta dzelzs nerūsē; darbināts prāts nenoveco. R. Kaudzīte 1, 80.

Cilvēka prāts ir tik varens, ka tas spēj pārciest cerību nāvi un nest cīņas lāpu līdz tam brīdim, kad stāj pukstēt sirds. Birze 3, 67.

Dzīvē sastopami trauksmaini raksturi, asi domājoši cilvēki, kuriem piemīt lielas darbošanās spējas, pētniecisks prāts, neparasta skaistuma izjūta un laba sirds. Tēlotāja Māksla 58, 43.

// Apziņa. Arī izpratne, domas.

Viņam pietiek laika redzēt visu, kas saviļņo mūsu republikas mākslas cienītāju un pazinēju prātus. Dzene 1, 135.

// Uzskats, uzskatu kopums.

Pēc sava prāta (retāk pa savam prātam) – atbilstoši saviem uzskatiem, domām.

Tā arī Elza neizdibināja, vai Jānis no „Smildziņiem” aizgājis ar Kārļa ziņu vai pēc sava prāta. Kalndruva 7, 142.

Ede vēl bija bērns, ar viņu [Pumpurs] varēja runāt bez aizdomām, ka līdzbraucēji viņu sarunas iztulkos pa savam prātam. J. Kalniņš 3, 143.

// Nodoms, nolūks, vēlēšanās.

„Nāvīgi nostrādājos pa to nedēļu, tagad prāts tikai uz atpūšanos.” Zigmonte 5, 41.

// Nozīme, saturs. Arī jēga.

Šī sacījusi, nudien neesot nekāda prāta, ka cilvēks dzīvojot pie svešiem, ja radu mājas turpat degungalā. Zigmonte 12, 13.

2. savienojumā ar apzīmētāju. Noteikts emocionāls stāvoklis.

Mierīgs prāts. Skumīgs prāts. Nīgrs prāts. Ļauns prāts.

Maija gādāja par dēla kāzām līksmu prātu. J. Kalniņš 8, 272.

Cik viegla sirds, cik priecīgs prāts, Kad saule spīd! P. Bārda 2, 19.

3. Atmiņa.

Iziet no prāta.

Tas, ka vecākiem ar astoņiem bērniem nav bijusi diez cik lepna iztikšana, gan palicis prātā. Zvaigzne 75, 8, 17.

Galvā rodas tūkstošiem plānu, kā ar viņu [meiteni] satikties, kā rast saprašanos, visi tiek atmesti, un visi turas prātā. Bērce 6, 93.

„Kad ir caurvējš, tad iesper,” kāds no lielajiem reiz bija ieteicies, un Imants savās pērkona bailēs to paturēja prātā. Kalndruva 5, 151.

4. parasti dsk.; savienojumā ar apzīmētāju Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.

Augstās algas un vilinošās iespējas piesaistīja Pēterburgas akadēmijai daudzus visspožākos tā laika zinātnes prātus.. Stradiņš 1, 17.

Monas Lizas smaidu dažādos laikos pētījuši un tulkojuši daudzi gudri prāti, taču tas joprojām palicis noslēpumains. Zvaigzne 75, 7, 13.

Einšteinam – vienam no visu laiku izcilākajiem cilvēces prātiem – .. bija ārkārtīgi neparasta pasaules uztvere. Skola un Ģimene 84, 2, 30.

Goda prāts – godprātība, godīgums.

Šajā cilvēkā nav ne kripatiņas goda prāta.. – tikai salts egoisms. Eglons 2, 375.

Pa prātam – atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.

Viņi iestaigāja vēl dažos veikalos, bet nekur nevarēja atrast tādas kurpes, kas būtu pa prātam. Vilks 5, 146.

Nākt pie prāta – kļūt prātīgam.

.. kādēļ deviņpadsmit gadu vecumā dēls nenāk pie prāta? Dinere 10, 227.

Pārņemt prātuspilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).

.. viņa [sportista] rezultāts bija tā pārņēmis speciālistu prātus, ka neviens īpaši nesekoja Ēvalda skrējienam. Saulītis 12, 245.

Jukt prātā (retāk galvā) sar. – kļūt psihiski slimam.

„Es laikam jūku prātā!” Veldze bezpalīdzīgi nodomāja. „Kas ar mani notiek?…” Ezera 13, 329.

Sajukt prātā sar. – saslimt ar psihisku slimību.

.. zaudējums bija tik liels, ka toreiz tiešām varēja prātā sajukt. Kaldupe 13, 64.

Muļķa prātsnepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prātu.

.. es tikai nevaru noskatīties, kā cilvēks savā muļķa prātā gandē dzīvi sev un citiem. Belševica 1, 73.

No (arī aiz) brīva prāta, arī ar brīvu prātu – labprātīgi.

Šodien ļaudis nāca brīvu prātu, nāca klausīties skaistu mūziku .. un viņu bija daudz vairāk nekā baznīcas ziedu laikos. Birze 5, 180.

Ar aukstu (arī vēsu) prātu – mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.

Vija reti kad uztraucās, viņa prata būt izlīdzināti mierīga, harmoniska, tā sakot, ar vēsu prātu. Artmane 1, 22.

Tīšu prātu, arī tīšā prātā – apzināti, ar nodomu, tīšām.

Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! – izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.

.. saimnieks licis tūliņ pēc brokastīm izārdīt [siena] vālus Spilvā – vai tad nu tīšu prātu ļaus pavisam sapūt.. Upīts 4, 251.

Prāts nesas uz jokiem – patīk, arī gribas jokot.

Arī man prāts nesās uz jokiem un smiekliem, jo sirdī vēl viļņot viļņoja prieks.. Grīva 8, 88.

Pārlikt prātā – pārdomāt, apdomāt.

Sestais prātssaka par nojautu, intuīciju.

Bieži man palīgā nāca sestais prāts, intuīcija vai, pareizāk sakot, jauna zvērēna instinkts, kas mani pasargāja no skaļām, acīm saredzamām un ausīm sadzirdamām muļķībām. Zālīte 5, 243.

[Sagatavots pēc: https://tezaurs.lv/llvv/]

pràts – selten der Plur. der Verstand, der Sinn, der Wille, die Gesinnung, die Meinung, das Gemüt: labs prāts.

[Sagatavots pēc: ME IV : 380]

prāts – prouts 

[Sagatavots pēc: https://lv.glosbe.com/lv/ltg]

pràtsprùoc (-ts), vsk.ģ. prùota, ak. prùotu. 1. Prāts. navareja darìt piêc sava prùota. 2. Domas, garastāvoklis.  ko viss labi sanùok, to ìr tuôc (-ds) prîcîks (-gs) prùoc (-ts).

[Sagatavots pēc: Balode, Jansone 2017 : 277]

prāts – saprāts, intelekts, sapraša sar., galva sar., jēga, sajēga, sajēgsme, padoms, oms novec., oma, lāga novec., ziņa novec.

Labs prāts – a) labvēlīgs, mierīgs garastāvoklis; b) labvēlīga attieksme (pret kādu).

Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu)saka par labvēlīgu attieksmi (pret kādu).

No (arī aiz) laba prātalabprātīgi.

Prāta darbssaprātīga izturēšanās, rīcība.

Pieņemties prātākļūt gudrākam, saprātīgākam.

Vest pie prātapanākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks.

Iedot prātupadarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.

Iedzīt prātu sar. – ar bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.

Īss prāts (arī padoms) – saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs; saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.

Bērna prātā sar.saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.

Kumeļa prāts hum. nenopietnība, vieglprātība.

(Būt) pie nepilna prāta sar. saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība.

Būt jautrā prātā (arī dūšā) sar. – būt iereibušam.

Kunga (retāk vīra) prātā (arī dūšā) sar. saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.

Prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) sar. – saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.

Būt gudrā prātā, arī būt pie pilna prāta sar. – būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.

(Pa)zaudēt prātu(pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā).

Iziet no prāta (arī no jēgas) sar. – zaudēt saprātu.

Izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) sar. – pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).

Noskriet no prāta sar. – pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties.

Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt vienk. – rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.

Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā)samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.

(Sa)likt prātus (arī galvas) kopā sar. – censties izdomāt, atrisināt kopīgi.

Mainīt prātuspanākt, ka (kāds) domā citādi.

Ņemt drošu prātu (retāk dūšu) sar. – rast lielu drosmi, pārvarot bailes, biklumu.

Ņemt prātā (arī galvā) – iedomāties, sākt domāt (ko).

Ieņemt(ies) prātā (arī galvā) – noskaņot sevi (uz ko).

Izrunāt no prāta (arī no galvas) sar. – runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.

(Ar) mīļu prātu – mīļuprāt.

Ļauns prāts nelabvēlīga, arī naidīga attieksme (pret kādu).

Jaukt prātu (arī galvu) – a) censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi; b)

apzināti maldināt, radīt neskaidrību.

Jaukt prātu (arī domas, mieru), arī sajaukt prātu – saviļņot, satraukt.

Reibināt prātu (arī galvu, sirdi)izraisīt reiboni.

Prāts (arī sirds) reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.

Prāts nesas – a) saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt); b) saka, ja ir interese (par ko).

Prāts iegriežas reticilvēks kļūst prātīgs.

(Ie)nākt prātā (arī galvā) tikt iedomātam, atminētam.

Iekrist (arī ieskriet, (ie)šauties) prātā (arī galvā)pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.

Iesēsties prātā sar. – a) nostiprināties atmiņā; b) ļoti nodarbināt psihi.

Paturēt prātā (retāk galvā)atcerēties.

Izlaist no prātaaizmirst.

Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas)aizmirsties, pārstāt būt apziņā.

Izskriet no prāta (retāk no miņas) sar. – aizmirsties.

Krist ārā no prāta (arī no atmiņas, galvas), paretitikt aizmirstam.

Izkūpēt no prāta (arī no galvas) sar. – aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).

[Sagatavots pēc: https://tezaurs.lv/llvv/]

Pedagoģijā – prāts.

Uzvārdi – Prātiņš, Prātiņa.

Ergonīmi – Ķermenis. Dvēsele. Prāts, biedrība Rīgā. 

prāts, mantots vārds; lš. protas ‘prāts, saprāts’. Atv. no verba prast saknes: ide. *pret: *prat– ‘saprast’; skaņumijā *prāt– (Endzelīns: tikai baltu valodās, kur bijusi mija a : ā), no kā *prātas > la. prāts. Atv. prātot [uô], saprāts.

Salīdzinot ar vārda prāts lietojumu iepriekšējos gadsimtos, tā nozīme mūsdienu literārajā valodā ļoti sašaurinājusies. 18. gs. G. F. Stenders norādīja, ka vārdu prāts lieto šādās nozīmēs: prāts – izpratne, saprāts, griba, daba (raksturs), jēga, patika, uzmanība, kāre, nodoms (nolūks), oma, sirdsapziņa, juteklis. (St. 2 223). 

Mūsdienu literārajā valodā dažas no šīm nozīmēm vārdam prāts piemīt tikai stabilos savienojumos, piem., „pieci prāti” – maņu orgāni resp. to funkcijas. Sal. 18. gs. lietojumā: „Cilvēkam pieci prāti ir (ko arī jušanas spēkus sauc) – redzēšana, dzirdēšana, ošana, smēķēšana un jušana [tauste]” (M. Stobe. Veselības grāmata, 1795, 59). A. Kronvalds ieteica vārdu prāts šajā nozīmē aizstāt ar juteklis.

[Sagatavots pēc: Karulis 1992 : 77–78]

angļu ‒ mind

baltkrievu ‒ розум

franču ‒ esprit

igauņu ‒ meeles

krievu ‒ розум

latīņu ‒ animus

lietuviešu ‒ protas

lībiešu ‒ meel; aru

poļu ‒ umysł

somu ‒ mieli

spāņu ‒ mente

vācu ‒ der Verstand

zviedru ‒ sinne

Labāk cirvis bez kāta, nekā vīrs bez prāta.

Kam prāts, tam bēdas.

Acs redz tālu, prāts vēl tālāk.

Pieliec spēku, aiztaupi prātu.

Prāts ar bārdu kopā neaug.

Bez mēra, bez svara visiem ļaudīm ir. – Prāts.

Prāts man šur, prāts man tur,

Prātam vaļas es neļāvu;

Bij manam augumam

Prāta dēļ kaunu nest? [LD 10535-1]

 

Krustijās suņam aste,

Pa celiti tekajot;

Šaudijās puišam prāts,

Uz meitām domajot. [LD 11959-0]

 

Prātiņš manim zirgu pirkt,

Prātiņš ņemt līgaviņu,

Tas prāts man nebija

Tēva zemi paturēt. [LD 3814-1]

 

Tris gadiņi audzinaju

Stallī bēru kumeliņu;

Ceturtā gadiņā

Jāju meitas lūkoties.

Es iegāju klētiņā,

Noslauk’ gaužas asariņas,

Noslauk’ gaužas asariņas

Savā zīdes nēzdogā.

Es uzkāpu kumeļā,

Prāts bij jāt, prāts nejāt,

Prāts bij jāt, prāts nejāt,

Prāts palikti sētiņā.

No sētiņas aizjādams,

Ieraug’ vienu bērzu birzi.

Es piejāju birzei klāti,

Nogriež’ vienu bērzu rīksti.

No birzites aizjādams,

Ieraug’ vienu lielu sētu.

Es piejāju sētai klāti,

Ieraudziju sīvus suņus.

Iznāk viena zeltainite,

Atsargā sīvus suņus;

Iznāk otra zeltainite,

Nolūdz mani no kumeļa.

Tec teciņus, tautu meita,

Sijā auzas kumeļam,

Lepnis manis kumeliņis,

Neēd auzas nesijatas.

Iznāk veca māmulite,

Ielūdz mani istabā,

Paceļ manim smilgu krēslu,

Apklāj manim liepu galdu. [LD 13250-46]

 

Bēdza meitas no manim,

Bēdza dižas, bēdza mazas;

Mazās bēdza no trakuma,

Kāda joda dižās bēdza?

Dižās bija sajutušas,

Ka man dzedra valodiņa.

Tev, meitiņ, ģeķa prāts,

Ka lūkoji valodiņu,

Valodiņa kā brīžiem,

Padomiņis mūžiņam. [LD 13346-1]

Darbs, Prāts un Naids

Vecu vecos laikos cilvēki vē nekā nestrādāši un tāpat vie blandīšies bez darba apkārt. Šie nu cauras dienas gozēšies un un skatīšies, kā putni raunas, kā zvēri darās un kā upes skrien. Bet nu reiz pie cilvēkim atnācis vienc jaunc vīrs un sacīš, lei tak šie skatoties no putnim un no zvērim un sākot paši ar strādāt. Tas jaunais cilvēks bīš Darbs. Nu Darbs mācīš cilvēkim, lei sākot zemi strādāt. Nu cilvēki ar paklausīš Darbam, aizgāši uz vienu ieleju un sākuši ar nagim plēst zemi un sēši labību. Šie nu tikmēr plēsuši zemi, kamēr nagi palikuši jēli un ta metuši mieru. Bet sacēlušies plūdi un visa labība apslīkusi. Nu Darbs stellēš cilvēkus aiz meža, tur šie satikšot šā brāli Prātu, un tas nu šos izmācīšot. Labi. Cilvēki gāši aiz meža un satikuši Prātu, un Prāts nu šos izmācīš, kā lei darot. Lei šie labību sējot augstākās vietās un lei zemākās atstājot nesētas. Un ta Prāts vē novēlēš cilvēkim govi, un tā došot šiem saldu pienu, zirgs palīdzēšot strādāt un aita došot villu, ko drēbes taisīt. Nu cilvēki darīši tā, kā Prāts šiem vēlēš. Sasēši labību, un labība labi paaugusi. Nu cilvēki nopļāvuši labību un sākuši gūdrēt, kā dalīšot. Bet kamēr šie tā gūdrēši, tikmēr danācis vecs vecis, vārdā Naids, un nu apņēmies labību izdalīt. Naids sakrāvis labību div kaudzēs un mazāko kaudzi atdevis jaunajim un lielāko vecajim. Nu visi sākuši naidoties, ka lielo kaudzi atdo vecim, un šie tak esot dau mazāk strādāši kā jaunie. Cilvēki nu tikmēr strīdēšies, kamēr sākuši plēsties un tikpat vē nevarēši labību visim pa prātam izdalīt. No tās pašas reizas ar Naids, kā iekūlies cilvēku vidū, tā ar palicis vē līdz šai pašai baltai dienai.

[http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr13/13A0601.htm]

Ko tev tēvs atstāja mantojumā?

„Tikai prātu!”

„Var jau šitā notriekt tēva mantojumu…”

Daudz varam runāt un spriest, kāds uzdevums cilvēka dzīvei,

Tomēr pie gala netiksim nekad, tici man, draugs.

Skaidrību mirstīgam prātam ir slēpusi augstāka vara,

Cerēt un minēt var daudz, saprast un zināt neko. [Veidenbaums 2005 : 16]

 

***

Kas, staigājot pa košām puķu lejām,

Tik apskaita, cik siena viņas dos,

Lai mani nelasa. Pie manām dzejām

Tik piktu prātu viņš sev iemantos. [Veidenbaums 1952 : 75]

 

Laiva

Pret irkli irklis sit,

pret vilni vilnis rit,

un apkārt zaļ-zelt-sidrab-ziba –

dzelme un bezgalība – –

 

Kļūst pēkšņi līdz asrām skumjš prāts

sirds mana! kāds šaurums tevi māc!

Simts važām, ko pati sev viji,

tu saistīta esi un biji,

kaut deg tevī viena tik griba:

dzelme un bezgalība. [Bārda 1992 : 161]

 

Draugs

– Ak, sirds! tur nau mans miteklis,

Tur mīt tik manas miesas.

Mans prāts pie tevis palicis,

Tām ēnām līdzi klaidojis

Kā bērns bez savas tiesas. [Rainis : https://www.letonika.lv/literatura/]

 

***

Svētīgi ir tie garā vājie,

Kā vakara pļavas miglotiem prātiem,

Jo viņiem pieder debesu valstība

Savu vājumu neapzināties.

 

Tu sakies stipra. Tad esi līdz galam

Un nav ko melot, ka Dievs tevi dzinis.

Kopš sāki atšķirt labu no ļauna,

Nav paradīzes. Tu vienkārši – zini.

 

Un prāta tuksnesī akmeņainā

Tev tagad jāpūlas vaiga sviedros

Ieaudzēt mazu ilūziju.

Kādu gaisīgi trauslu ticības ziedu.

 

Turēt ap pumpuru plaukstu un elpas

Nedrošo aizvēju ledainā smieklā

Un laimīgai būt šo īso brīdi,

Uz kuru izdosies sevi piekrāpt. [Belševica 1987 : 11]

 

Bez tevis

Kur ir tāds prāts, kas klusē,

Kad mīļā teic – tai jāiet!

Man ziedi noliec galvas –

Tu nesmaržo starp viņiem,

Ho-Taī.

 

Kur ir tā sirds, kas nebrēc,

Kad vienmēr projām jāiet!

Man krizantēmas novīst –

Vairs neziedi pie manis,

Ho-Taī.

 

Man domas saplēn pelnos

Un nobāl manas acis –

Ak, neatmirdz vairs viņās

Man Tavu kāju jaukums,

Ho-Taī.

 

Man tepiķis bez krāsām –

Vairs nesēdi uz viņa;

Vairs tējas kanna nekūp –

Man saule norieta ar Tevi,

Ho-Taī, Ho-Taī! [Laicens 1968 : 29–32]

    

Kaspars, kas bij pēc sava ieraduma, tālumā skatīdamies, labi ilgi izdomājies, tad teica itin mierīgi un gandrīz vienaldzīgi: „Kad Oļiņu iedomas ir tavam prātam tik ļoti pretī, tad būtu nejēdzība no tevis, ja tu nodotos par tādas aklas pašmīlības upuri. Oļiņi, cik saprotams, nemeklē vis tavas labklājības, bet sava labuma vien un grib tevi, ar vārdu sakot, pārdot Prātniekam par labām robežām. Bet, zināms gan, ka, ja tu viņu prātu nepildi, tad tev tur vairs palikšana nav un jāmeklē piemešanās citur līdz – ja tu arī joprojām to vēlies, varam savienoties.”

„Grūt ir gan man tādu sava prāta saņemšanu iedomāt, bet grūtāk arī viņu prātu pildīt un pie Prātnieka iet; tomēr nevaru izšķirt, ko lai daru,” Liena, vaiņagus uz rokas turēdama, lēni un domīgi runāja, izskatīdamās līdzīga tām noplūktām un vīstošām puķītēm, kuras bij savijusi vaiņagos.

[Kaudzīte, Kaudzīte 1980 : 144]

 

Bez tam vecais vīrs bij prātīgs un viņa daba laba. Redzēdams sevi tā cienījam, viņš nezināja, kā Ievai atmaksāt „viņas mīlestību”, kā viņš mēdza sacīt. Viņš pirka viņai dārgus lakatus un visādu citādu rotu un atdeva pēdīgi visu savu skaidro naudu Ievas rokās. Bet Ieva nerotājās. Viņa gan rādīja saimei un draudzenēm, ko vīrs tai dāvināja, bet ļāva visam greznumam skapjos un kumodē sagulēties un novecot. Priekš kā viņa lai rotājas? Taču ne priekš veca plikgalvja! … Un draudzenes un citas saimnieces viņu vēl vairāk apbrīnoja, ja tā ar kokvilnas lakatiņu ap galvu parādījās uz lauka. Jo viņas jau zināja, ka Ieva varēja iet vienā zīdā, bet ka viņa tikai pate no laba prāta to nedarīja. Šī vienkāršība bagātības pilnībā Ievu varen pacēla ļaužu acīs, un viņa to noprata un centās savu slavu vairot. [Blaumanis 1994 : 105]

 

Vīrs sakustējās krēslā, uz kura jau trīs reizes bij cēlies un sēdējis; šo pozu varētu aizgūt mākslinieks, ja viņam rastos vajadzība uztvert cilvēku, kad tas klausās Tūkstots un vienu nakti.

„Draugs, tā tas bij… tā bij… Kāds nejauks burvis bij apbūris skaisto jaunekli; viņš tomēr atlidoja, viņš skāra manas lūpas, bet es nepazinu un nositu to… Tu netici? Bet es ticu. Es zinu, tas bija tā. Jo kāpēc man tas ienāca prātā? Jo kāpēc šī patiesība mazāk ticama par puķi laukā, par koku mežā? Vai tikai tālab, ka vienu redzam, otru nē? Par vienu melš muļķa prāts, par otru vēl muļķāka sirds? Un, lūk, no tās reizes es paliku kā bez saules, es nedomāju vairs sastapt cilvēku… un viss man palika vienalga..”

Vīrs atkal sakustējās. Viņš atgāza galvu un skatījās griestos; pīpotu dārgu, bet sūru cigāru. [Ezeriņš 1998 : 236]

PUDIĶIS. Ir prāts, ko kūrējs teic.

Mums visiem jāpadodas Mintautim.

INDULIS. Vai prātu meklēju? – Nē, – lielumu,

Kas mani pāri cels pār mani pašu,

To tālumu, kas liktens!

PUDIĶIS. Tas tev šeit! [Rainis 1980 : 234–235]

Nepietiek vien, kad bērnam dod apģērbu un paēst, – viņam jāsniedz arī gara barība, jāattīsta viņa saprašana un jāloka viņa prāts uz labiem, krietniem tikumiem un centieniem. Tikai caur audzināšanu cilvēks top par cilvēku. Kas bērns būtu bez audzināšanas? Stāsta, ka cilvēka bērns, uzaudzis kopā ar kazu un visā savā laikā nedzirdējis nekādas cilvēku valodas skaņas, pratis, liels uzaudzis, tikai blēt kā kaza. Nav nekāds brīnums, ja cilvēka gars un prāts attīstās pēc tā mēra, kādus un cik daudz iegaumējumus un sajēgumus viņš savā mūžā ievāc, ko viņš redz un mācās. Ir bijuši un vēl tagad rodas daži teorētiķi, kuri aizstāv domas, ka cilvēks, kas no viņa iznāk, nāk tikai caur audzināšanu. Kad arī nepiekristu šīm domām, bet pieņemtu, kas arī zinātniski pierādīts, ka cilvēkā iedzimušas dažas gara dāvanas, daži gara virzieni, taču nenoliedzams tas, ka ļoti daudz pie kāda cilvēka attīstības vai neattīstības spēj darīt audzināšana. Vecāki bērnos, tas droši nosakāms, var ieaudzēt dzīšanos uz čaklumu vai arī kūtrumu, uz patiesību vai meliem, uz vecāku un savas dzimtenes mīlēšanu vai otrādi utt. pēc tā mēra, kā viņi saviem bērniem uz to caur priekšzīmi un vārdiem dod mācību, labu vai ļaunu. [Rainis : https://www.letonika.lv/literatura]

Dokumentālā filma Ar skaidru prātu (1981). Režisors Andrejs Apsītis, kinostudija „Rīgas kinostudija”.

Dokumentālā filma Prāta vētra: starp diviem krastiem (2015). Režisori Audinga Kucinskaite, Sandijs Semjonovs, Undīne Buka, Gundars Rēders, Edgars Dubrovskis, kinostudija SKUBA Films.

Dziesma Neskaidro sev.  K. Pāžes, M. Ritova mūzika, K. Pāžes vārdi.

Zinātnieki skaidro, kāpēc cilvēkiem ir tik lielas smadzenes un ass prāts

Pētnieki noskaidrojuši, ka cilvēka smadzeņu relatīvi lielais izmērs evolūcijas gaitā ir veidojies dažādu sociālu izaicinājumu, grūtību un problēmu dēļ. Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā „Nature”, rakstīts, ka tādi izaicinājumi kā ēdiena atrašana vai uguns iekuršanas veidu izdomāšana ir pamatā smadzeņu izmēra un prāta attīstības pieaugumam evolūcijas gaitā. Šis atklājums var noslēgt gadu desmitiem ilgušās zinātnieku debates par cilvēka inteliģences izcelsmi. Modernā cilvēka smadzenes ir kļuvušas trīs reizes lielākas nekā mūsu senčiem Australopithecus afarensis, kas uz Zemes dzīvoja pirms 3 miljoniem gadu. Zinātnieki ilgus gadus strīdējās par to, vai smadzeņu izmēra pieaugumu ietekmējušas izmaiņas sociālajā un ekoloģiskajā dzīvē, vai arī tās noticis diētas izmaiņu dēļ. Jaunajā pētījumā Skotijas Universitātes zinātnieki radīja īpašu matemātisku lietotni, lai simulētu smadzeņu attīstību miljoniem gadu laikā. Simulācijā tika aprēķināts enerģijas daudzums, kas vajadzīgs smadzeņu pieaugumam un pilnvērtīgai darbībai, kā arī noskaidrota smadzeņu spēja tikt galā ar dažādām sociālām un vides problēmām. Atklājās, ka smadzenes evolucionē un kļūst lielākas, ja indivīds dzīvo grūtos dzīves apstākļos un sastopas ar dažādiem izaicinājumiem un konfliktiem, kas jāatrisina.

[Sagatavots pēc: https://www.tvnet.lv/4516826/zinatnieki-skaidro-kapec-cilvekiem-ir-tik-lielas-smadzenes-un-ass-prats]

 

Mūzikas grupa Prāta vētra” ir līdz šim starptautiski pazīstamākā latviešu grupa, kas saņēmusi vairāk nekā 20 Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu, MTV mūzikas balvu kā labākā Baltijas grupa un daudzas citas balvas. „Prāta vētra”, 2000. gadā pārstāvot Latviju starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā, ieguva trešo vietu.

Prāta vētra” dibināta 1989. gadā Jelgavā. Grupas sastāvā šobrīd muzicē Renārs Kaupers (solists), Jānis Jubalts (ģitāra), Māris Mihelsons (taustiņinstrumenti), Kaspars Roga (bungas), kā arī Ingars Viļums (basģitāra).

[Sagatavots pēc: https://www.delfi.lv/temas/prata-vetra]