Tradicionālā transkripcija

[pl¥c:]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[plæʦ]


[p] – nebalsīgais troksnenis

[l] – balsīgais ’skanenis’.’]

[¥] – īsais, platais patskanis

[c] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – cs.



plecsakne, vārda celms

-sgalotne




apakš+plec-s

priekš+plec-s

plec+portret-s

plec+sarg-s


plec+kāj+is




plecspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
 

 

vsk.

dsk.

N.

plec-s

plec-i

Ģ.

plec-a

plec-u

D.

plec-am

plec-iem

A.

plec-u

plec-us

I.

ar plec-u

ar plec-iem

L.

plec-ā

plec-os

V.

plec! plec-s!

plec-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Jāņa pleci ir taisni.

2) izteicēja daļa ir pleci.

3) galvenais loceklisDrauga plecs.

4) papildinātājs – Es redzu tēva platos plecus.

5) vietas apstāklisViņš taču neies kārt ubaga tarbu plecos.

6) apzīmētājsKleita plecu daļā bija pārāk šaura.



plecu balsts, pleca izjūta, plecu josla, plecu lakats, plecu lāpstiņa, pleca locītava, plecu sāpes, plecu siksna, plecu soma, plecu šalle
 

drauga plecs, plecs pie pleca, tuvākā plecs, vīrieša plecs, vecāku pleci
 

lieli pleci, plati pleci, šauri pleci, taisni pleci
 

atliekt plecus, atskatīties pār plecu, celt plecos, izsist plecu, izmežģīt plecu, iztaisnot plecus, lauzts plecs, saliekt plecus



plecs, -a, v.

1. Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.

Uzlikt mugursomu uz pleciem. Ieraut galvu plecos.

(Pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u.  tml.

.. tēvs viņam aplika roku ap pleciem un vieglītēm piespieda sev .. Lācis 9, 7.

pārn. .. Nes platus ceļus zemes zaļais plecs .. Ļūdēns 2, 30.

Nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā).

Klasiskajā cīņā tīra uzvara ir iegūta, kad pretinieks ir nolikts uz pleciem. Zvaigzne 50, 10, 30.

Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).

.. piecdesmit cilvēku noskatās un noklausās divu vīru, divu pasaules uzskatu divkaujā, un viņam jāatbild tā, lai visi redzētu, ka pretinieks guļ, nolikts uz pleciem. Sakse 7, 69.

// lok.: plecā, plecos, apst. nozīmē Uz šīs ķermeņa daļas (uzlikt, novietot, atrasties).

.. tas [tēvs] paceļ Anneli plecos un lieliem, gariem soļiem .. aiznes to pāri straumainajiem ūdeņiem. Brigadere 2, 212.

// Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.

.. piesiets pie mieta, snauda zirgs. .. tas veltīgi cīnās ar odiem un mušām, kas kā pelēkas pērles aplipušas tam ap acu melnajām rievām un .. plecu galiem. Kurcijs 4, 262.

// pārn. Klātbūtne, atbalsts.

Varēju vientulībā labāk pārdomāt redzētos iespaidus un tomēr just tuvumā īsta drauga stingro plecu. Grīva 9, 159.

2. Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.

Melnais koncerta tērps šķita Rihteram nepiemērots: nepiemērots viņa lielajām darba cilvēka rokām, pārāk šaurs plecos. Bērce 5, 71.

3. Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.

Krusta pleci.

Laiks klusēt laktas plecam skaļam Un veseriem, kas rakstā klaudz .. Rudzītis 5, 115.

4. tehn. Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam.

Sviras plecs. Kloķa plecs.

Plecu uzvara fizk. – uzvaras veids cīņas sportā – pretinieka lāpstiņu piespiešana pie paklāja.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


plecs – placs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


plęcs kâ kals nùo pl¥cìem 
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 176]


pleci – kamieši novec


Galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.


Pašam (sava) galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.


Plecu pie pleca tieši blakus, līdzās; kopīgi, arī vienoti.


Likt plecu pie pleca – darboties kopīgiem spēkiem.


Pielikt plecu ar savu rīcību, darbību sekmēt (kā) attīstību, norisi.


(Iz)nest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras) sar. – pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.


Uzņemt(ies) uz saviem pleciem sākt veikt (parasti) ko grūtu.


Ņemt savu krustu uz pleciem nevairīties grūtību, ciešanu.


(Kā) nasta spiež plecus saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām.


Liekt plecus (arī muguru) smagi strādāt (parasti apspiestībā); zemoties, izrādīt pazemību.


Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no pleciem (arī no sirds, no krūtīm) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).


Novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).


Novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.


Uzvelt (uz) (kāda) pleciem panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).


Būt pa plecam sar. – saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.


Ņemt (arī likt) kājas pār pleciem sar. – iet prom, doties ceļā; bēgt.


Noņemt galvu no pleciem sar. – nonāvēt.


Kārt (ubaga) tarbu (retāk kuli) plecos (biežāk kaklā) nonākt galējā trūkumā.


Nasta plecos (arī uz pleciem) saka par smagu uzdevumu, pienākumu.


Gulties (arī gult, gulēt) uz pleciem (arī plecos) sagādāt pūles, grūtības, nomākt.


Būt uz pleciem (arī plecos) būt nodzīvotam (par laikposmu). 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Nolikt uz pleciem kādupieveikt, gūt virsroku.


Plati pleci kādamsaka, ja kāds ir stiprs, spēj daudz izturēt.


Raustīt (paraustīt, noraustīt) plecus (novec. kamiešus) par kādu, kaut kopaust izbrīnu, neziņu, neizpratni.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 954–955]


Autotehnikāsviras plecs, kloķa plecs.
 

Anatomijāpleca ģipsēšana, pleca locītava, pleca lūzums, pleca paugurs, plecu joslas savienojumi.


plecs; kr. плечó (skr. плечe, ssl. plešte, psl. *pletje), ukr. плечé, bulg. плéщи (dsk.), p. plece ‘t. p.’, gr. plátē (homo-plátē) ‘plecu lāpstiņa’. Pamatā ide. *pel- ‘plest, plats’, no kā arī plats. Forma plecs no senākas *plets, kur –ts uztvēra kā –c. Vārda senākā nozīme tātad bijusi ‘plata vieta’, jo plecs apzīmēja ne tikai nelielo ķermeņa daļu no kakla līdz rokai, bet arī lāpstiņu apvidu.

Vārda formu varēja ietekmēt arī hom. ide. saknes *pel- ‘sist, grūst’ atv. *plek-, no kā plakt; sal. apv. plāce, plācis ‘pleca lāpstiņa’.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 62–63]


angļu – shoulder

baltkrievu  плячо

franču  épaule

grieķu – ώμος

igauņu  õlg

ivritā  אַקסל

krievu – плечо

latīņu – umerus

lietuviešu – petys

poļu – ramię

somu  olkapää

ukraiņu – плече

vācu – die Schulter

zviedru  skuldra



Stāvi nu tu uz maniem pleciem
 

Līki pleci kā ūdens kāši. 
 

Man plati pleci, es varu panest. 


Es savu svainīti

No pleca pazīstu:

Dižais ielāps

Muguras vidū. [LD 21607-0]

 

Teic Dievami, tautu meita,

Teic manami Bāliņam,

Ka tas tavas darba kules

No pleciem nokratīja. [LD 22328-4]

 

Irklenieki, laivenieki

Visi mani bāleliņi,

Visiem irkles pār pleciem,

Visi laivu īrējiņi. [LD 30859-1]



Plecs ir aizņemts


Pārmetiet, ko gribat, –

tas viss aiziet pāri

plecam.

 

Plecs ir aizņemts,

uz tā sēdēja nakts,

pēc tam rīts,

un diena atspērās

un aizspindzēja tālē.

 

Plecs ir tukšs,

bet tur ir aizgājušo acumirkļu

patiesā

un ilgā pabūšana.

 

To jūs zināt,

ka uz pasaules

vissmagākais ir –

neredzamais. [Vācietis 1993 : 37]

 

 

Pēdējā vaga


Stāv pilni maisi tāla ceļa malā.

Kā drukni vīri plecs pie pleca stāv,

Vēl vaga pēdējā, un darbs ir galā,

Vien sadegušā rudens pelni blāv. [..] [Ziedonis 1961 : 97]

 

 

***

Kā mēness stars

Aiz piedurknes ir aizķēries,

Kā mākslinieka dvēsele

Tai svešajai uz pleca.

No zilas tumsas izrāvies,

Deg plecs kā blāva svece,

Un prieks tam aiziet secen. [Kerliņa 1979 : 17]


Brīviņu Laurai visi iemesli vērtēt un salīdzināt. Viņu pašu par skaistuli neviens nedaudzināja, un to viņa zināja labi. [..] Spēcīgi, mazliet uzrauti pleci un pastrups kakls[Upīts 1965 : 58]

 

Drudzis mitējies, plecs gan vēl smags arvienu, bet dedzinošo sāpju vairs nava, un, mēģinot pakustināt roku, es jūtu, ka man, kaut gan vēl neveikli un pabailīgi, atkal klausa pirksti un elkoņa un pleca mītis. [..]

Es nometu no pleciem segu, apsēžos uz tās…[..]

Nē, tiešām man ir laimējies: ja lode skrietu tikai pāris centimetrus zemāk, mazliet pa labi, tā saplosītu pleca locītavu, dragāts būtu kauls…[..] [Grīns 1989 : 634]




Ģederts Eliass Peldētājas novakarē.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]



Dziesma Veltījums LTF. Pie pleca plecs. Olafa Gūtmaņa vārdi, Imanta Kalniņa mūzika.
 

Dziesma Skumjā dziesmiņa. Imanta Auziņa vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda grupa „Menuets”.