Tradicionālā transkripcija

[plàušas]



Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[plɑ͜uʃɑ̆s]


[p] – nebalsīgais troksnenis

[l]’skanenis’.’]

[au] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



plauš-sakne, vārda celms

-asgalotne




plauš+gliemež-i

plauš+veid-a

plauš+ziv-is


plauš+veid+īg-s




plaušaspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
 

 

vsk.

dsk.

N.

plauš-a

plauš-as

Ģ.

plauš-as

plauš-u

D.

plauš-ai

plauš-ām

A.

plauš-u

plauš-as

I.

ar plauš-u

ar plauš-ām

L.

plauš-ā

plauš-ās

V.

plauš-a!

plauš-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Plaušas ir pāru orgāns.

2) izteicēja daļaElpošanas orgāns ir plaušas.

4) galvenais loceklisCilvēka plaušas.

5) papildinātājs – Es skrēju pa mežu, lai izvēdinātu plaušas.

6) vietas apstāklisPlaušās var rasties iekaisums.

7) apzīmētājsPlaušu karsoni izraisa stafilokoks.



plaušu audi, plaušu ārsts, plaušu daivas, plaušu ēdieni, plaušu iekaisums, plaušu karsonis, plaušu pamatne, plaušu pārbaude, plaušu slimības, plaušu slimnieks, plaušu tuberkuloze, plaušu tūska, plaušu ventilācija, plaušu vēzis
 

cilvēka plaušas, cūkas plaušas, liellopu plaušas, suņa plaušas, teļa plaušas
 

kreisā plauša, labā plauša, lielas plaušas, mazas plaušas, slimas plaušas, veselas plaušas
 

ārstēt plaušas, maltas plaušas, vārītas plaušas



plaušas, -u, vsk. plauša, -as, s.

1. Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.

Plaušu dzīvības tilpums – izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.

Plaušu emfizēma med. – plaušu paplašināšanās un ar to saistītā gaisa uzkrāšanās plaušās.

Atklātā plaušu tuberkuloze med. – tuberkulozes forma, kad krēpās atrodami tuberkulozes baciļi.

Plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) med. – mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā.

Aizcirtis ar sparu durvis, viņš vēja ātrumā izlec uz ceļa un aulekšiem skrej projām .. Ausīs džinkst, atvērtajā mutē jūtams neparasts sausums, rīklē un plaušās trūkst elpas. Birznieks-Upītis 6, 108.

2. dsk. Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.

Plaušām maza uzturvērtība, jo tajās ļoti daudz saistaudu, kas grūti sagremojami un slikti izmantojami. Mājturība 139.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Medicīnā plaušu ārsts jeb pulmonologs, plaušas bojājums, plaušu karsonis jeb pneimonija, plaušu slimības.
 

Anatomijāplaušas.


plaušas, apv. arī plauši, plaušņi, plaukšas, plaukši; lš. plaũčiai (dsk.) ‘t. p.’, pr. plauti ‘plauša’, bsl. pljušta, skr. плюча (nek. dsk.) ‘plaušas’, si. klómā (< *plóman-) ‘labā plauša’, gr. pléumon, lat. pulmō (ģen. pulmōnis) < *pelmōn ‘plauša’. Baltu un slāvu valodās vārds bijis nek. dzimtē; ide. *pleu-tiom, no kā la. apv. pļauša. No paralēlformas *plou-tiom > b. plautian dsk. *plautiā > la. plauša. Šī forma tātad sākotnēji bijusi dsk. nom. Izzūdot latviešu valodā nek. dzimtei, senākā dsk. forma uztverta par siev. dzimtes vsk. formu un no tās darināts jauns daudzskaitlis. Arī pr. plauti ir sekundārs siev. dzimtes vārds.

Ide. *pleu– no saknes *pel– ‘liet, tecēt, peldēt’, no kā arī peldēt (sk.). Vārda plauša sākotnējā noz. ‘tas, kas peld’. Šādu apzīmējumu plaušas ieguvušas tāpēc, ka, iemestas ūdenī, tās peld pa virsu. Par nozīmi sal. kr. лёгкое ‘plauša’: лёгкий ‘viegls’. Salīdzināšanai raksturīgs arī apv. plauša ‘tas, kas kļuvis ļoti slapjš’ (← ‘tas, kas peldējis, bijis ūdenī’).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 62]


angļu  lungs

baltkrievu – лёгкіe

franču – poumons

grieķu  πνεύμονες

igauņu  kopsud

ivritā – לונגען

krievu – легкиe

latīņu – pulmōnēs

lietuviešu – plaučiai

poļu – płucy

somu – keuhkot

ukraiņu – легенів

vācu – die Lunge

zviedru – lungor



Kas plaušas ēdot, tas esot viegls skriešanā; bet, kas sirdi ēdot, tas esot dusmīgs. Plaušu ēdējs ir viegls dancotājs.
 

Ja plaušas ēd, tad var viegli skriet.
 

Meitām vajaga plaušas ēst, tad viegli danco.
 

Nedrīkst ēst plaušas, tad daudz pļāpā.
 

Bērniem nevajaga dot plaušas ēst, tad izaugot lieli pļāpas.
 

Bērniem jādod ēst plaušas, tad augs labi dziedātāji.
 

Pret plaušu karsoni liek uz krūtīm govju mēslus.
 

Pret plaušu karsoni dzer suņa mēslus ar pienu.


Kāda muižas kunga sieva vienmēr gribējusi darīt. „Jā,” pavārs apstiprinājis. No tā laika muižas kundze vairs neēdusi plaušas.



– Es tev varu iedot kādas plaušas, – viņa teica, praktiskajā lūpu izliekumā glabādama mazliet cilvēciska siltuma, – samalsi, un būs abām ar Veco vakarā pankūkas.

– Es neēdu plaušas, – samulsusi teicu, jo negribēju melot. Es vairs nevarēju mierīgi noskatīties uz veselīgajām, dzirkstošajām lopu plaušām, kas sārtā suliņā mirka uz dzelzs paplātes. Es domāju, ka tēvs būtu priecājies pat par ceturto daļu no šīs bagātības, kas vēl glabāja pārgalvīgu dziļas ieelpas un izelpas prieku. Man likās izšķērdība ribu pēc ribas atvērt kādam krūtis un izņemt plaušas, kuras vēl varētu elpot dienas un naktis, dienas un naktis, neskaitāmas dienas un neskaitāmas naktis.

– Tev ir par daudz samaitāta domāšana. – Solveiga pēkšņi man teica, un man šķita, ka viņa smīn.
[Ābele 1999 : 85]



Dziesma Domā par vasaru. Lailas Ilzes Purmalietes vārdi un mūzika, dzied Evija Sloka.


Plaušas (latīņu valodā pulmo)elpošanas orgāns, kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi. Izšķir labo un kreiso plaušu. Plaušas atrodas krūškurvī virs diafragmas un no abām pusēm pieguļ sirdij. Plaušām ir konusa forma, to pamatne vērsta uz diafragmu, bet galotne – uz augšu; galotne beidzas dažus cm virs atslēgkaula vai pirmās ribas.

Plaušām ir trīs virsmas: apakšējā (diafragmālā) virsma saskaras ar diafragmas kupolu, ribu virsma pieguļ krūškurvja iekšējai virsmai, iekšējā (mediālā) virsma vērsta pret vidusplāksni, un tajā atrodas plaušu vārti. Pa tiem iet bronhi, asinsvadi, limfvadi un nervi, kas visi kopā veido plaušas sakni. Krūškurvī starp plaušu iekšējām virsmām ir spraugveida telpa – videne (mediastinum), kurā atrodas sirds ar sirds somiņu un galvenajiem asinsvadiem, barības vads, elpvads ar galvenajiem bronhiem, aizkrūtes dziedzeris, diafragmas nervi, klejotājnervi, simpātiskie stumbri un krūšu limfvads. Slīpas rievas sadala plaušu augšējā un apakšējā daivā. Labajā plaušā ir vēl arī horizontāla rieva, kas, atdalīdama daļu no augšējās daivas, izveido 3. – vidējo daivu. Plaušu iekšējā uzbūve ir sarežģīta. To veido bronhu koks, plaušu (elpošanas) parenhīma (sastāv no alveolām), asinsvadi, limfvadi un nervi.
[Sagatavots pēc: PME 1984 : 393]

 

Plaušas ir sauszemes iemītnieku elpošanas orgāns, kuram ir mitra, gāzu maiņai piemērota virsma. Abinieku plaušas ir vienkārši maisveida izaugumi, tāpēc daļa abinieku elpo arī caur ādu. Putnu un zīdītāju plaušas ir sadalītas sīkās gaisa ejās. Zīdītājiem plaušas ir alveolāras, tādēļ viņiem ir vislielākā elpojamā (gāzu maiņas) virsma.
[Sagatavots pēc: http://www.dzm.lv/]