Tradicionālā transkripcija

[pļaũja]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[pʎɑuʝɑ]


[p] – nebalsīgais troksnenis

[ļ] – mīkstais ’skanenis’.’]

[au] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[j] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



pļau-sakne

-j- – formveidotājs piedēklis

-agalotne

pļauj- – vārda celms

 



pļaujapatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 Vienskaitlinieks.

 

vsk.

dsk.

N.

pļauj-a

 

Ģ.

pļauj-as

 

D.

pļauj-ai

 

A.

pļauj-u

 

I.

ar pļauj-u

 

L.

pļauj-ā

 

V.

pļauj-a!

 

 

 


N. Valdis Pļauja  D. Valdim Pļaujam


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsLabības pļauja parasti sākas ap Jēkaba dienu.

2) izteicēja daļa Svarīgākais darbs augustā ir labības pļauja.

3) galvenais loceklisSiena pļauja.

4) papildinātājs – Rudzu pļaujai nepieciešams labi laika apstākļi.

5) vietas apstāklisRudzu pļaujā piedalījās visa saime.

6) apzīmētājsJūnija beigās bija ļoti labs siena pļaujas laiks.



pļaujas beigas, pļaujas darbi, pļaujas diena, pļaujas laiks, pļaujas sākums, pļaujas svētki

auzu pļauja, kviešu pļauja, labības pļauja, miežu pļauja, nāves pļauja, siena pļauja, vasarāju pļauja, rudzu pļauja, ziemāju pļauja

beigt pļauju, sākt pļauju



pļauja, s. lietv.

Process, darbībapļaut.

Siena pļauja. Ziemāju pļauja. Rudzu, miežu pļauja. Pļaujas sākums.

Pļaujas svētki – zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu. Pļaujas laiks – laiks, kad var gūt peļņu.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/]


pļauja, -as, s.

1. Process, darbība → pļaut.

Siena pļauja. Ziemāju pļauja. Kviešu pļauja. Pļaujas (arī pļaujamais) laiks.

Pļaujas svētkizemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.

pārn. .. katram postam seko atplaukums, pēc katras nāves pļaujas kāpināti pulsē dzīvība. Padomju Latvijas Sieviete 83, 8, 17.

2. reti Raža, ko vāc pļaujot.

Jēkaba diena apsola bagātu pļauju. ME III, 365.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]


pļaũja, pļàuja C., die Ernte: labības pļauja J. R. IV, 71. pļaujas laiks, die Zeit der Ernte, Erntezeit. skaidra Jē̦kaba diena apsuola bagātu pļauju Etn. IV, 91. tu pļauju nuokuopsi vēl! D. 116, 60.

[Sagatavots pēc: ME III : 365]

pļāva (li. pjova Wiese) U., pļãve Karls., pļàve2 Mar. n. RKr. XV, 132,
1) pļàve 2 Golg., pļàva C., = pļauja, die Ernte: rudzu, miežu pļãve. pļāvas, pļāves laiks, die Zeit der Ernte, die Erntezeit. labības pļāves laiks turpinājas un drīz tuvuosies savām beigām Etn. II, 114. ap sējas un pļāves laiku LP. VII, 686. nuogājis ciemuoties miežu pļāves laikā VI, 125. pļāves laikā jau pļāvējs. arī steidzuoties Vīt. 10. vēl pirms sūdu mēšanas un siena pļāves RA.;

2) das zu mähende, zu erntende Getreide: pļãve jau guļ uz tīruma Mar. n. RKr. XV, 132;

3) wohl für richtiges pļava (Wiese): 3 dakšas sūdu nuo kūts izsvieda uz pļāvu (vielleicht für livon. pļāv < plavu), uz stādu vietu, kur kurmis uzruok un dze̦n augšā zemi Mag. XX, 3, 62.

[Sagatavots pēc: ME III : 367–368]


pļauja   pļuove; pļaujas svētki – appļuovenis; pļaujas laiks – pļuovis laiks

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


pļàve s. – ṕļùoä, vsk. Pļauja. tòlku  śìna ṕļùoèi narèikava.

[Sagatavots pēc:  Reķēna II 1998 : 255]


pļauja – pļāve


pļauja, mantots vārds; darināts ar galotni -a no darbības vārda pļaut tagadnes formas celma pļauj-.


angļu harvest; haymaking, mowing

baltkrievu жніво; сенакос

 čigānu lunò

franču moisson; récolte

krievu жатва, жнива, жнивьё; косьба, косовица, покос

lietuviešu rugiapjūtė; šienapjūtė

lībiešu vīļavõtāmi; nītõb; āinajelāmi

poļu żniwa; sianokosy

somu sadonkorjuu; niitto

spāņu cosecha

ukraiņu збирання врожаю; жнива; сінокіс

vācu die Getreideernte; die Ernte; die Mahd

zviedru skörd; slåtter



   

Pļavā un tīrumā pļauju beidzot, atstāj kādu kušķīti zāles un labības, lai svētība paliek citam gadam.

Pļauju beigušas, pļāvējas rindā nosēdās lauka malā ar muguru pret rudzu lauku un atmuguriski pār plecu svieda sirpi. Ja sirpis uz lauka nokrīt plakanis, tad īpašniecei būs jāpļauj arī nākošu gadu. Ja sirpja gals ieduras zemē, tad tai pļāvējai šogad jāmirst.

Pirmā siena pļaujas dienā jāvāra klučkas (klimpas).

Kad beidz pļāvi, tad jāsviež izkaptis gaisā: kam izkapts salūst, tas nākošā gadā vairs nepļaus (mirs).


Senāk siena pļauja parasti tika pabeigta līdz Jēkabiem (25. jūlijs), tad sākās rudzu un miežu pļauja.

Viens no svarīgākajiem darba posmiem gadskārtējo darbu nepārtrauktajā gājumā mūsu senčiem bija pļaujas laiks. Vispirms bija siena, pēc tam ziemāju – rudzu, kviešu – un vasarāja pļauja. Siena pļaušana sākās jūnijā ap Jāņiem, kad pļavas zāle ziedēja, un turpinājās ilgāku laiku. Pļaujas laika ilgums bija stipri atkarīgs no laika apstākļiem. Vispirms saimniecībā pļāva tās pļavas, kas bija tuvāk mājām, lai tur ātrāk atāls ataugtu. Siena pļauja senāk skaitījās tīrs, skaists darbs, tamdēļ, pļavā ejot, ļaudis parasti tērpās tīrās, glītās drēbēs. Sevišķi sienu grābjot, saulainajās vasaras pēcpusdienās, meitas ģērbās košās drēbēs, lai jau par gabalu spīdētu un mirdzētu.

Sienu pļaut sāka agri no rīta, dažreiz jau pirms saules, un turpināja līdz agrai pusdienai, kamēr rasa vēl zālē turējās, tad atkal turpināja pļaut vakaros. Pļāvēji pļāva rindās. Vislabākais pļāvējs pļāva pirmais – rindu vedot, viņam sekoja pārējie. Pļaut bija labi jāprot. Kad rīta pļāvums saulē un vējā bija izžuvis, to sagrāba, sakasīja un krāva gubās, stirpās, čupās. Dažādos novados atkal šis gubu kraušanas darbs bija dažāds. Interesantas ir pļaušanas parašas, sevišķi tālajās pļavās, kur pļāvēji aizbrauca daudzus kilometrus un palika tur dažreiz pat vairākas nedēļas. Protams, līdzi ņemts tika viss nepieciešamais gan ēdiena gatavošanai, gan darba rīku labošanai, gulēšanai utt.

Pēc siena nāca rudzu pļauja. Nokopts lauks skaitījās tad, kad tas bija vēl ar grābekli nokasīts un arī vārpas nolasītas. Vārpas lasīja arī bērni un vāca tās kurvjos. Salasītās vārpas nesa tieši uz mājām, tur, uz dēļiem izbērtas, saulē žāvēja un vēlāk izkūla. Rudzu pļauja un siena pļauja bija sens, ļoti cienījams, pat svēts

   darbs.

[Sagatavots pēc: Jaunzems 1938]  



 

Divpadsmit mēneši

 

Nu nākat, bērniņi, izstāstāt –

Ko divpadsmit mēnešus darīsat?

 

Jaungada mēnesi –

saņemt skriesim,

 

Meteņu mēnesī –

ķekatās iesim,

 

Sērsnu mēnesi –

pavasari gaidīsim,

 

Sulu mēnesi –

lēļojot ganos dzīsim,

 

Ziedu mēnesī –

Jāņiem vaiņagus pīsim,

 

Siena mēnesī –

sieniņu grābsim,

 

Labības mēnesi –

pļaujas vezumos kāpsim,

 

Rudens mēnesī –

pēc riekstiem lodāsim,

 

Veļu mēnesi –

veļus godāsim,

 

Salnas mēnesi –

mežā pēc malkas steigsim,

 

Ziemas mēnesī –

ziemas saulgriežus sveiksim,

 

tad atkal jaungadu saņemt skriesim

un cauru gadu darbiņos iesim. [Rainis 1978 : 29]

 

 

***                                                            

 

Saule zemi ara –

Arklis zaļa vara

Uzveļ augšā zemos slāņus,

Samin zemē senos māņus;

 

Vētra sēklu sēja, –

Lietus veldzi lēja:

Jāiet ir ievākt aukas pļauja,

Jākaro lielā, negantā kauja. [Rainis 1977 : 161]

 

 

Ēnu pļauja

        

Brauc autobusi, mašīnas

Un ar savu ēnu

Nogriež visu,

Kas stāv ceļmalās.

 

Kā ar izkapti nopļauj

Bērzu alejas,

Ceļmalas vītolus vecos

Un cilvēku stāvus.

 

Kā nazis maizi nogriež

Ceļmalas stabiņus baltos,

Ceļa zīmes raibās

Un cilvēku stāvus.

 

Ēna nopļauj visu,

Kas tai pretim nāk,

Ēna nenopļauj nekā −

Tikai pāri skrej.

[Kaktuss 1971 : http://jaunagaita.net/jg84/JG84_Dzeja.htm#Valdis_Kaktuss_]

 


 

Laiks bija pastāvīgi jauks. Rītos pacēlās bieza migla un ap brokasta laiku nolija, mirdzēdama kā zelts. Pēc tam debesis kļuva vēsi zilas. Bet uz vakaru apstiepās tālie meži kā ar dūmiem, un austrumi, krēslai metoties, kvēloja kā plata varavīksne, vēstīdami, ka rītu gaidāma tāda pat diena.

Priekšpusdienās mēs bijām pieci pļāvēji, pēcpusdienās – septiņi kasēji. Pļauja gāja jau uz beigām. Dāržinē siens auga katru dienu. Mums ar Aiju tur vajadzēja sienu mīdīt un pretim ņemt. Tas tika turēts par vieglāko darbu, bet patiesībā bija tas visgrūtākais. Es būtu desmitreiz labāk kasis vai pļāvis nekā te šķūnī svīdis. Pat Aijas tuvums nespēja mani atveldzēt. Viss siens aizvien stāvēja apgabaļos, saulē sakarsis, karsts un birstošs. Poģene ar saimnieku apgabaļus tikai sagrūda divos vaļņos, tā ka vidū varēja iebraukt ori, un Miķelis ar Pēteri brauca vienā braukšanā. [Jaunsudrabiņš 1982 : 47]

 

Sākās rudzu pļauja. Ziemelis ar Osi pļāva, Irbe ar Miglu ņēma spailes un sēja kūlīšus. Īpaša statītāja nebija, tādēļ, vienu baru izpļāvuši un iedami atpakaļ sākt jaunas spailes, paši pļāvēji un ņēmējas sastatīja kūlīšus statos. Tā pļaušana turpinājās no agra rīta pāri azaida laikam, līdz jau metās stipri karsts. Tad gāja mājās turēt azaidu un pusdienu reizā, jo pa karsto laiku negribēja pļaut, lai graudi nebirtu no vārpām ārā.

Pirmodien, ēzdami pusdienu, pārrunāja par šā gada ražas izredzēm. Rudzi nebija nekādi labie: parēni, vēja izsvaidīti, izlauzīti. Laikam agrākajiem saimniekiem bijis pērn rudeni maz sēklas, un tālab iekaisījuši tikai plānu kārtiņu. Tad arī sēja, protams, bija tāda pašķidra, parēna. Irbe teica, ka šogad rudzu apsējama krietna kārta, lai nākošgad varētu gaidīt labāku pļauju. Maizes tiesai gan nepalikšot visai daudz, bet iztikšot, kā varēšot. Mieži, ir auzas liekoties palabāki auguši, – bēršot tos pie maļamiem rudziem klāt, lai iznāk vairāk. Jebšu arī būšot jāēd melna, sēnalaina maize, par to atkal varēšot cerēt nākošgad uz tīru rudzu maizi. Bez tam, ja līdz pļaujama laika beigām citās sētās nepārnākšot saimnieki atpakaļ, tad vajadzēšot ņemt un nopļaut arī citu sētu sējumus, jo kamdēļ gan atstāt rudzus, miežus un auzas tīrumā putniem un meža lopiem, kad cilvēkiem jācieš trūkums? Ja kādas sētas iemājnieki pārrodoties vēlāk, tad tiem arī maizes vajadzēšot un tad varēšot tiem iedot kādu daļu ievāktās pļaujas. [Janševskis 2000 : 148–149]

 

 


VEĻI. (Veļu laivā pabrauc garām 5tā gadā kritušie.)

Melna veļu laiva nakti brauc,

Zaļas veļu aires rakstā klaudz

Daudz, daudz, vēl daudz…

 

Lēni veļu upe viļņus trauc.

Sarkanmelnas putas veļi jauc

Daudz, daudz, vēl daudz…

 

Tilpums veļu laivai pilnum krauts, pļauts

Dzīves sējums veļu pļaujā pļauts

Daudz, daudz, vēl daudz … [Rainis 1981 : 215]



Ziemāju pļauja rit pilnā sparā

2013. gads

 Līdz jūlija beigām lielākajā daļā Latvijas ir pabeigta ziemas miežu pļauja, turpinās ziemas rapša un ziemas kviešu pļauja. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti graudaugu ražas vērtē kā vidējas –karstuma dēļ graudi ir sīki, taču kvalitāte ir laba.

Savukārt ziemas miežu pļauja daudzviet Latvijā faktiski jau pabeigta. Vidējā raža valstī ir 3 tonnas no hektāra, kas ir zemāka nekā citus gadus. Ražu ietekmēja karstums, kura dēļ graudi šogad ir sīkāki.

Ziemāju graudaugi šogad aizņem 295,4 tūkstošus hektāru, no tiem lielāko daļu – 250,6 hektārus – aizņem ziemas kvieši. Ar rudziem apsēti 28,5 tūkstoši hektāru un tritikāli – 13,6 tūkstoši hektāru.

[Sagatavots pēc: http://www.delfi.lv/bizness/lauksaimnieciba/lauksaimnieki-ziemaju-plauja-rit-pilna-spara-razas-sogad-mazakas.d?id=43521933]


Barības vielu daudzumu augsnē, bez šaubām, ietekmēja arī pļaujas laiks, bet tas atšķīrās dažādas piederības pļavās. Muižas pļavās pļauja sākās agri, bieži vien nedēļu pirms vasaras saulgriežiem. Pļaujas sākumu muižas pļavās noteica trīs faktori: laikapstākļi, kas ietekmēja zāles augšanas ātrumu, muižas pārvaldnieks, kas deva atļauju sākt pļaušanas darbus, un zemnieki, kam šie darbi bija jāveic. Zemnieki centās muižas pļavas nopļaut pēc iespējas agrāk, lai iegūtu agrāku atālu, kuru pļāvējs drīkstēja paturēt. Savukārt savas pļavas zemnieki pļāva bieži vien pēc Jāņiem, ļaujot zālei izaugt pēc iespējas lielākai. Ar barības vielām bagātāks siens iegūstams, izmantojot agro pļauju, bet līdz ar to arī no pļavas iznests lielāks daudzums barības vielu. Tomēr agrā pļauja radīja arī negatīvu ietekmi uz pļavu augu sugu daudzveidību; liela daļa augu nepaspēja izziedēt, nogatavināt un izsēt sēklas. Parasti pirmās pļāva tās pļavas, kas atradās tuvāk mājām, lai vēlāk ataugušajā atālā varētu ganīt lopus, līdz ar to pļavās, kas atradās tālu, augi paspēja izziedēt. Pat vēl mūsdienās tālās pļavas izceļas ar lielu augu sugu daudzveidību. Pļaujas  laiks  atstāja  ietekmi  uz  augu  sugu  daudzveidību  zālājos  arī  tādējādi, ka, tā    darbs  tika  veikts  ar  rokām,  pļauja  vienā pļavā parasti  turpinājās 4–5 dienas, bet kopumā varēja aizņemt pat 41 dienu. Daudzas sugas, kas pļaujas sākumposmā vēl nebija sākušas ziedēt, beigu posmā jau bija noziedējušas un gatavas izsēt sēklas. Pļaut parasti sāka saulainā un sausā laikā, kad nekādas pazīmes nevēstīja par lietus tuvošanos un varēja cerēt sienu labi izkaltēt. Tā kā pļavās parasti satikās tuvāku un tālāku māju ļaudis, tie centās sevi parādīt no labākās puses un uz pļavu vilka labāko apģērbu, pļavā nedrīkstēja lamāties un dusmoties.

Sagatavots pēc: Gustiņa : http://www.silava.lv/userfiles/file/Latvijas%20 Vegetacija/Lat_Veg_25/4_ Gustina_Latvijas_Vegetacija_25_2016(1).pdf]



 

Jūlijs Jēgers Pļaujas laiks (ap 1930).

[http://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/jegers-julijs/plaujas-laiks-2768/]

 

Arijs Skride Pirmā brigāde labības pļaujā (1948).

[http://www.latvijasmaksla.lv/ darbi/161]

 

Janis Rozentāls Siena laiks (1903).

Glezna „Siena laiks” pieder pie labākajiem Rozentāla darbiem, kas veltīti lauku dzīves tēmai. Gleznas svelmaini siltais kolorīts, zaļgani dzeltenīgā pļava, dzidri zilā debess ar viegliem, baltiem vasaras mākoņiem – tā ir Latvijas vasara jūlija tveicē. Darbs rit raiti – viena daļa pļavas jau ir nopļauta, vāls izārdīts, un sausais siens tiek krauts augstā vezumā. Nedaudz tālāk attēlota nākamā pļavas daļa, kurā siens vēl tikai tiek pļauts. Puiši baltos kreklos, pelēcīgās nātna biksēs un vestēs, meitas baltās blūzēs, svārkos ar gariem priekšautiem un gaišiem lakatiņiem galvā – tas viss šķiet tik ļoti tuvs un pazīstams.

[Sagatavots pēc: Vosa : http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/janis-rozentals-siena-laiks-1903-audeklsella-48×97-rtmm-99077/]


Johans Kristofs Broce Labības pļauja Trikātā. [https://www.letonika.lv/groups/?title=072840_1.gif]


Latviešu mākslinieks Eduards Dzenis 1937. gadā starptautiskajā izstādē Parīzē ieguva zelta medaļu par pļaujas svētku plakātu.

[Sagatavots pēc: http://jaunagaita.net/jg189/JG189_Dzenis.htm]

 

Raimunds Šiško Latvijas zemnieku pļaujas svētki Koknesē (plakāts, 1935).

 

R. Šiško plakātā attēlots jauneklis druvā. Labības pļāvējs ir vidzemnieks, jo viņam rokās ir īsā kātā iesieta vienroce izkapts un mazs grābeklis, ar ko satvert stiebrus. Puisim seko meita – viņa sasien nopļautos rudzus kūļos.

Latvijas zemnieku pļaujas svētkus Koknesē pie Daugavas – vietā, kas pēc Andreja Pumpura eposa „Lāčplēsis” (1888) iznākšanas bija ieguvusi mītisku jēgu – organizēja Latvijas Lauksaimniecības kamera. Tie bija saimnieciskā gada noslēguma svētki – apkūlības, kas izsenis tika svinēti pēc labības nokulšanas.

Kokneses pļaujas svētku programmā bija paredzēta parāde, prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa sumināšana, vadoņa apsveikums lauksaimniekiem un laukstrādniekiem, kā arī brīvdabas lielinscenējums. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku.

[Sagatavots pēc: http://www.latvijasmaksla.lv/darbi/1626]


 

Krišjānis Vīburs Pļaujas laiks.

  [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14377/]

 

 

Rudzu pļauja (1931).

[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/13286/]

 

Siena pļauja „Dzērvēnu” mājās.

[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2824/]

 

Labības pļauja XX gs. sākumā.

[http://www.madona.lv/lat/?ct=vestfotgal#lightbox [a]/4/]

 

 

Labības pļauja mūsdienās.

[http://www.dojuslatvija.lv/lv/par-mums/jaunumi/ kombainu-diena-2012/]



Pļaujas svētki – muzeja tradīcija rudenī

Alūksnes novada Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā katru gadu septembra otrajā sestdienā tiek rīkoti Pļaujas svētki, kuros kā sendienās tiek veikti dažādi latviešu zemnieku darbi. Katrs viesis var piedalīties kulšanā, linu un kaņepju apstrādē, aušanā, virvju vīšanā, jumta skaidu plēšanā un citos darbos.

[Sagatavots pēc: http://www.muzeji.lv/lv/museums/kalncempji-parish-local-history-museum/]

 

Pļaujas svētki Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā 2015. gada 12. septembrī.

[https://www.youtube.com/watch?v=X66Ho5os2Mo]