pļauja

Tradicionālā transkripcija

[pļaũja]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[pʎɑuʝɑ]

[p] – nebalsīgais troksnenis

[ļ] – mīkstais skanenis

[au] – divskanis

[j] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

pļauja – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Vienskaitlinieks.

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Labības pļauja parasti sākas ap Jēkaba dienu.

2) izteicēja daļa – Svarīgākais darbs augustā ir labības pļauja.

3) galvenais loceklis – Siena pļauja.

4) apzīmētājs – Jūnija beigās bija ļoti labs siena pļaujas laiks.

5) papildinātājs – Rudzu pļaujai nepieciešams labi laika apstākļi.

6) vietas apstāklis – Rudzu pļaujā piedalījās visa saime.

pļauja

Process, darbība → pļaut.

Siena pļauja. Ziemāju pļauja. Rudzu, miežu pļauja. Pļaujas sākums.

Pļaujas svētki – zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.

Pļaujas laiks – laiks, kad var gūt peļņu.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/]

pļauja

1. Process, darbība → pļaut.

Siena pļauja. Ziemāju pļauja. Kviešu pļauja. Pļaujas (arī pļaujamais) laiks.

Pļaujas svētki – zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.

pārn. .. katram postam seko atplaukums, pēc katras nāves pļaujas kāpināti pulsē dzīvība. Padomju Latvijas Sieviete 83, 8, 17.

2. reti Raža, ko vāc pļaujot.

Jēkaba diena apsola bagātu pļauju. ME III, 365.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]

pļaũja, pļàuja C., die Ernte: labības pļauja J. R. IV, 71. pļaujas laiks, die Zeit der Ernte, Erntezeit. skaidra Jē̦kaba diena apsuola bagātu pļauju Etn. IV, 91. tu pļauju nuokuopsi vēl! D. 116, 60. [Sagatavots pēc: ME III : 365]

●

pļāva (li. pjova Wiese) U., pļãve Karls., pļàve² Mar. n. RKr. XV, 132,
1) pļàve ² Golg., pļàva C., = pļauja, die Ernte: rudzu, miežu pļãve. pļāvas, pļāves laiks, die Zeit der Ernte, die Erntezeit. labības pļāves laiks turpinājas un drīz tuvuosies savām beigām Etn. II, 114. ap sējas un pļāves laiku LP. VII, 686. nuogājis ciemuoties miežu pļāves laikā VI, 125. pļāves laikā jau pļāvējs. arī steidzuoties Vīt. 10. vēl pirms sūdu mēšanas un siena pļāves RA.;

2) das zu mähende, zu erntende Getreide: pļãve jau guļ uz tīruma Mar. n. RKr. XV, 132;

3) wohl für richtiges pļava (Wiese): 3 dakšas sūdu nuo kūts izsvieda uz pļāvu (vielleicht für livon. pļāv < plavu), uz stādu vietu, kur kurmis uzruok un dze̦n augšā zemi Mag. XX, 3, 62. [Sagatavots pēc: ME III : 367–368]

pļauja – pļuove; pļaujas svētki – appļuovenis; pļaujas laiks – pļuovis laiks

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

pļàve – ṕļùoä, vsk. Pļauja. tòlku  śìna ṕļùoèi narèikava. [Sagatavots pēc:  Reķēna II 1998 : 255]

pļauja – pļāve

pļauja, mantots vārds; darināts ar galotni -a no darbības vārda pļaut tagadnes formas celma pļauj-.

angļu – harvest; haymaking, mowing

baltkrievu – жніво; сенакос

čigānu – lunò

franču – moisson; récolte

krievu – жатва, жнива, жнивьё; косьба, косовица, покос

lietuviešu – rugiapjūtė; šienapjūtė

lībiešu – vīļavõtāmi; nītõb; āinajelāmi

poļu – żniwa; sianokosy

somu – sadonkorjuu; niitto

spāņu – cosecha

ukraiņu – збирання врожаю; жнива; сінокіс

vācu – die Getreideernte; die Ernte; die Mahd

zviedru – skörd; slåtter

Divpadsmit mēneši

Nu nākat, bērniņi, izstāstāt –

Ko divpadsmit mēnešus darīsat?

Jaungada mēnesi –

saņemt skriesim,

Meteņu mēnesī –

ķekatās iesim,

Sērsnu mēnesi –

pavasari gaidīsim,

Sulu mēnesi –

lēļojot ganos dzīsim,

Ziedu mēnesī –

Jāņiem vaiņagus pīsim,

Siena mēnesī –

sieniņu grābsim,

Labības mēnesi –

pļaujas vezumos kāpsim,

Rudens mēnesī –

pēc riekstiem lodāsim,

Veļu mēnesi –

veļus godāsim,

Salnas mēnesi –

mežā pēc malkas steigsim,

Ziemas mēnesī –

ziemas saulgriežus sveiksim,

tad atkal jaungadu saņemt skriesim

un cauru gadu darbiņos iesim. [Rainis 1978 : 29]

*** 

Saule zemi ara –

Arklis zaļa vara

Uzveļ augšā zemos slāņus,

Samin zemē senos māņus;

Vētra sēklu sēja, –

Lietus veldzi lēja:

Jāiet ir ievākt aukas pļauja,

Jākaro lielā, negantā kauja. [Rainis 1977 : 161]

Ēnu pļauja

Brauc autobusi, mašīnas

Un ar savu ēnu

Nogriež visu,

Kas stāv ceļmalās.

Kā ar izkapti nopļauj

Bērzu alejas,

Ceļmalas vītolus vecos

Un cilvēku stāvus.

Kā nazis maizi nogriež

Ceļmalas stabiņus baltos,

Ceļa zīmes raibās

Un cilvēku stāvus.

Ēna nopļauj visu,

Kas tai pretim nāk,

Ēna nenopļauj nekā −

Tikai pāri skrej. [Kaktuss 1971 : http://jaunagaita.net/jg84/JG84_Dzeja.htm#Valdis_Kaktuss_]

Laiks bija pastāvīgi jauks. Rītos pacēlās bieza migla un ap brokasta laiku nolija, mirdzēdama kā zelts. Pēc tam debesis kļuva vēsi zilas. Bet uz vakaru apstiepās tālie meži kā ar dūmiem, un austrumi, krēslai metoties, kvēloja kā plata varavīksne, vēstīdami, ka rītu gaidāma tāda pat diena.

Priekšpusdienās mēs bijām pieci pļāvēji, pēcpusdienās – septiņi kasēji. Pļauja gāja jau uz beigām. Dāržinē siens auga katru dienu. Mums ar Aiju tur vajadzēja sienu mīdīt un pretim ņemt. Tas tika turēts par vieglāko darbu, bet patiesībā bija tas visgrūtākais. Es būtu desmitreiz labāk kasis vai pļāvis nekā te šķūnī svīdis. Pat Aijas tuvums nespēja mani atveldzēt. Viss siens aizvien stāvēja apgabaļos, saulē sakarsis, karsts un birstošs. Poģene ar saimnieku apgabaļus tikai sagrūda divos vaļņos, tā ka vidū varēja iebraukt ori, un Miķelis ar Pēteri brauca vienā braukšanā. [Jaunsudrabiņš 1982 : 47]

●

Sākās rudzu pļauja. Ziemelis ar Osi pļāva, Irbe ar Miglu ņēma spailes un sēja kūlīšus. Īpaša statītāja nebija, tādēļ, vienu baru izpļāvuši un iedami atpakaļ sākt jaunas spailes, paši pļāvēji un ņēmējas sastatīja kūlīšus statos. Tā pļaušana turpinājās no agra rīta pāri azaida laikam, līdz jau metās stipri karsts. Tad gāja mājās turēt azaidu un pusdienu reizā, jo pa karsto laiku negribēja pļaut, lai graudi nebirtu no vārpām ārā.

Pirmodien, ēzdami pusdienu, pārrunāja par šā gada ražas izredzēm. Rudzi nebija nekādi labie: parēni, vēja izsvaidīti, izlauzīti. Laikam agrākajiem saimniekiem bijis pērn rudeni maz sēklas, un tālab iekaisījuši tikai plānu kārtiņu. Tad arī sēja, protams, bija tāda pašķidra, parēna. Irbe teica, ka šogad rudzu apsējama krietna kārta, lai nākošgad varētu gaidīt labāku pļauju. Maizes tiesai gan nepalikšot visai daudz, bet iztikšot, kā varēšot. Mieži, ir auzas liekoties palabāki auguši, – bēršot tos pie maļamiem rudziem klāt, lai iznāk vairāk. Jebšu arī būšot jāēd melna, sēnalaina maize, par to atkal varēšot cerēt nākošgad uz tīru rudzu maizi. Bez tam, ja līdz pļaujama laika beigām citās sētās nepārnākšot saimnieki atpakaļ, tad vajadzēšot ņemt un nopļaut arī citu sētu sējumus, jo kamdēļ gan atstāt rudzus, miežus un auzas tīrumā putniem un meža lopiem, kad cilvēkiem jācieš trūkums? Ja kādas sētas iemājnieki pārrodoties vēlāk, tad tiem arī maizes vajadzēšot un tad varēšot tiem iedot kādu daļu ievāktās pļaujas. [Janševskis 2000 : 148–149]

VEĻI. (Veļu laivā pabrauc garām 5tā gadā kritušie.)

Melna veļu laiva nakti brauc,

Zaļas veļu aires rakstā klaudz

Daudz, daudz, vēl daudz…

Lēni veļu upe viļņus trauc.

Sarkanmelnas putas veļi jauc

Daudz, daudz, vēl daudz…

Tilpums veļu laivai pilnum krauts, pļauts

Dzīves sējums veļu pļaujā pļauts

Daudz, daudz, vēl daudz … [Rainis 1981 : 215]

Jūlijs Jēgers Pļaujas laiks (ap 1930). [http://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/jegers-julijs/plaujas-laiks-2768/]

Arijs Skride Pirmā brigāde labības pļaujā (1948). [http://www.latvijasmaksla.lv/ darbi/161]

Janis Rozentāls Siena laiks (1903).

●

Glezna „Siena laiks” pieder pie labākajiem Rozentāla darbiem, kas veltīti lauku dzīves tēmai. Gleznas svelmaini siltais kolorīts, zaļgani dzeltenīgā pļava, dzidri zilā debess ar viegliem, baltiem vasaras mākoņiem – tā ir Latvijas vasara jūlija tveicē. Darbs rit raiti – viena daļa pļavas jau ir nopļauta, vāls izārdīts, un sausais siens tiek krauts augstā vezumā. Nedaudz tālāk attēlota nākamā pļavas daļa, kurā siens vēl tikai tiek pļauts. Puiši baltos kreklos, pelēcīgās nātna biksēs un vestēs, meitas baltās blūzēs, svārkos ar gariem priekšautiem un gaišiem lakatiņiem galvā – tas viss šķiet tik ļoti tuvs un pazīstams. [Sagatavots pēc: Vosa : http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/janis-rozentals-siena-laiks-1903-audeklsella-48×97-rtmm-99077/]

Johans Kristofs Broce Labības pļauja Trikātā. [https://www.letonika.lv/groups/?title=072840_1.gif]

Latviešu mākslinieks Eduards Dzenis 1937. gadā starptautiskajā izstādē Parīzē ieguva zelta medaļu par pļaujas svētku plakātu. [Sagatavots pēc: http://jaunagaita.net/jg189/JG189_Dzenis.htm]

●

Raimunds Šiško Latvijas zemnieku pļaujas svētki Koknesē (plakāts, 1935).

R. Šiško plakātā attēlots jauneklis druvā. Labības pļāvējs ir vidzemnieks, jo viņam rokās ir īsā kātā iesieta vienroce izkapts un mazs grābeklis, ar ko satvert stiebrus. Puisim seko meita – viņa sasien nopļautos rudzus kūļos.

Latvijas zemnieku pļaujas svētkus Koknesē pie Daugavas – vietā, kas pēc Andreja Pumpura eposa „Lāčplēsis” (1888) iznākšanas bija ieguvusi mītisku jēgu – organizēja Latvijas Lauksaimniecības kamera. Tie bija saimnieciskā gada noslēguma svētki – apkūlības, kas izsenis tika svinēti pēc labības nokulšanas.

Kokneses pļaujas svētku programmā bija paredzēta parāde, prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa sumināšana, vadoņa apsveikums lauksaimniekiem un laukstrādniekiem, kā arī brīvdabas lielinscenējums. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku. [Sagatavots pēc: http://www.latvijasmaksla.lv/darbi/1626]

Krišjānis Vīburs Pļaujas laiks. [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14377/]

Rudzu pļauja (1931). [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/13286/]

Siena pļauja „Dzērvēnu” mājās. [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2824/]