Tradicionālā transkripcija
[pìrksc]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[pirksʦ]
[p] – nebalsīgais troksnenis
[i] – īsais patskanis
[r] – skanenis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[s] – nebalsīgais troksnenis
[c] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – ts.
pirkst- – sakne, vārda celms
-s – galotne
pirkst+cep-ur-īt-e
pirkst+gal-s
pirkst+starp-a
pirkst+veid-a
pirkst+veid+īg-s
pirksts – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
|
|
vsk. |
dsk. |
|
N. |
pirkst-s |
pirkst-i |
|
Ģ. |
pirkst-a |
pirkst-u |
|
D. |
pirkst-am |
pirkst-iem |
|
A. |
pirkst-u |
pirkst-us |
|
I. |
ar pirkst-u |
ar pirkst-iem |
|
L. |
pirkst-ā |
pirkst-os |
|
V. |
pirkst! |
pirkst-i! |
pirkstu gali, pirksta gals, pirksta kauli, pirksta locītava, pirkstu nospiedumi
kloķa pirksts, rādītāja pirksts, virzuļa pirksts
garais pirksts, īsais pirksts, lielais pirksts, līki pirksti, mazais pirksts, netīri pirksti, neveikli pirksti, slaidi pirksti, tīri pirksti, veikli pirksti
atpūtināt pirkstus, pamāt ar pirkstu, rādīt ar pirkstu, sastrādāti pirksti, zīst pirkstu
pirksts, -a, v.
1. Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem.
Brīdinoši pacelt pirkstu.
Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē – izveidot dūri.
Ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams – saka, ja ēd ar lielu patiku.
Trīs pirkstu kombinācija sar. – piga.
Andrs atkal bij sagrābis saujā ievainoto pirkstu un turējās zobus sakodis .. Upīts 4, 111.
// Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa.
Noadīt cimda pirkstu.
// lok.: pirkstā, apst. nozīmē. Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).
Vilkt gredzenu pirkstā.
// savienojumā ar apzīmētāju; pārn. Rīcība. Ietekme.
Sīmanis: Es jau redzu. Tas manas vecenes pirksts. Tā jau viena pati visu pasauli sagrābtu kā kāds amerikānis. Brodele 5, 38.
// Ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
Pieaugušiem abiniekiem ir divi pāri kāju, pie kam priekšējām ir četri, bet pakaļējām – pieci pirksti. Kāju pirkstiem nav nagu. Sloka 1, 13.
2. tehn. Iegarens, parasti apaļš, elements, detaļa. Arī tapa.
Klana pirksts. Pirksta frēze.
.. resnākus celmus izrauj ar īpašām celmu raujamām mašīnām. .. Šās mašīnas galvenais darba orgāns ir 4 masīvi tērauda pirksti un rāmis. Tērauds 1, 176.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
pirksts – piersts
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
pixksts – pixksc, –ta, -tàm, -tu, dsk. ģen. –tu, demin. pixkstĩc, -ĩna.
– vĩrs duô tuõs gr¥dznus ùn mâcîtãš [laulājot] màuc pixkstã.
Ierīču, mehānismu tapveida, stieņveida detaļa; šādas formas nosmailināta detaļa pļaujmašīnas griezējaparātā. pixksti i kapèļrùokamài mašĩnài. šti¡ i pixksti, kas tâ te riñdâs [izkārtoti], ùn ta gri¡zdamiês viņi izrùok tuõs kapeļus laũkã. [Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 90; 91]
Viens kā pirksts – saka par vientuļu cilvēku.
Ņemt acis pirkstos (retāk rokā), arī turēt acis pirkstos – ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
Skatīties (kādam) uz pirkstiem – ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu).
Skatīties caur pirkstiem – izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā – runājot pacelt pirkstu, lai vairāk pievērstu citu uzmanību teiktajam.
Pirksti deg – saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
Pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez sar. – saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) – nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) – (ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
Nelikt (ne) pirkstu klāt (arī nelikt rokas klāt) – nekā nedarīt (ar ko, kur).
Rādīt ar pirkstu (arī ar roku) – tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas.
Rādīt ar pirkstu (arī ar pirkstiem) (uz kādu) sar. – norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu.
(Ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) sar. – ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
Uz (vienas rokas) pirkstiem (sa)skaitīt – saka par to, kas ir nelielā skaitā.
Uz katra pirksta (kādam) sar. – saka, ja kas kādam ir lielā daudzumā, skaitā.
Ne ar pirkstu pamaisīt sar. – saka, ja kur ir ļoti daudz kā.
(Iz)zīst (retāk (iz)sūkt) no pirksta sar. – stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) sar. – ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Bāzt pirkstus (arī roku) ugunī – ļoti riskēt.
Kost (vai) pirkstos (arī pirkstā) (retāk kost (vai) pirkstus (nost)) – ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
(Iz)laist caur(i) pirkstiem – neprast paturēt, izmantot.
Laist no (saviem) pirkstiem (laukā, arī ārā) – izdot (naudu); izšķērdēt.
(Aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem – saka ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots.
Apgrozīt (naudu) pirkstos (arī rokās) – negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
Kā (savus, retāk rokas) piecus (retāk desmit) pirkstus sar. – ļoti labi (pazīt, zināt).
Gari pirksti, arī gari (arī netīri) nagi sar. – saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
(Kādam) (pie)līp pie pirkstiem (arī pie nagiem) sar. – saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
Palaist pirkstus (arī nagus) vienk. – izdarīt, parasti sīku, zādzību; kauties.
Smērēt pirkstus sar. – nonākt negodā, darot ko neatļautu.
Sadot pa pirkstiem sar. – iesist.
(Ap)tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu) sar. – pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
(Sa)turēt naudu pirkstos – stingri ierobežot naudas izdevumus.
Tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) var aplaizīt, arī tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) aplaiza sar. – saka par ko ļoti garšīgu.
Dieva pirksts novec. – saka par to, kas ir it kā radies, noticis pēc Dieva gribas, ar Dieva ziņu.
Velna pirksts novec. – saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu.
Likteņa pirksts sar. – saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekme.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Medicīnā – pirkstu kauli.
Datorzinātnē – pirksts.
Mašīnbūvē – uzstādīšanas pirksts.
Zooloģijā – pirksts.
Uzvārdi – Pirksts, Pirksta.
Vietvārdi – Velna pirksts, pussala Mārcienā; Velna pirksts, līcis Mazsalacas apvidū; Pirksta kalns, kalns Madonas apvidū; Pirksta puri, pļava Ozolniekos; Pirksti, zemniekmājas Platonē.
pirksts; pamatā ide. *per ‘pār, pāri’ (no kā arī la. par, sk.); zudumpakāpē *pŗ– ‘priekšā’ savienojumā ar *stā– ‘stāvēt’ (no kā la. stāt, sk.) formu. Tātad pirksts sākotnēji ‘priekšā stāvošais, uz priekšu izvirzītais’. No b. *pirštas> la. pirsts ar vēlāku k iespraudumu. Ide. valodās nav kopēja pirksta apzīmējuma, tas laikam izzudis tabu dēļ (Meijē, Bonfante).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 54]
angļu – finger
baltkrievu – палец
franču – doigt
grieķu – δάχτυλο
igauņu – sõrm
ivritā – פינגער
krievu – палец
latīņu – digitus
lietuviešu – pirštas
poļu – palec
somu – sormi
ukraiņu – палець
vācu – der Finger
zviedru – finger
Pielīp kā piķis pie pirkstiem.
Tik biezs, ka ne ar pirkstu apmaisīt.
Tik tumšs, ka pirkstu var acī iebāzt.
Tam ir gari pirksti.
Kurā pirkstā kod, tanī pirkstā sāp.
Pirksti kā kniepes.
Padod pirkstu, nokož visu roku.
Neviens savā pirkstā nekož.
Viens pirksts sāp, visi līdzā cieš.
Es pazīstu kā savus piecus pirkstus.
Kam gari pirksti, tas devīgs, kam īsi, tas sīksts.
Tas cilvēks, kam gari un tievi pirksti, esot zaglīgs.
Ja gari pirksti, tad mūzikas cilvēks.
Kam īsi pirksti, tie cilvēki lieli zīmētāji.
Kam strupi pirksti, tas devīgs, kam gari, tas skops.
Ja tievi pirkstu gali rokām, tad saka, ka būšot viegla dzīve.
Kam rādītāju pirksti daudz īsāki par citiem, tas ir liels sapņotājs un dzejnieks. Katram pirkstam, kas zied, ir sava nozīme: īkšķis ir dāvinātājs, rādītājs sāpinātājs, garais pirksts teicējs, zelta riņķis mīlētājs, mazais pirkstiņš nīdētājs.
Iet bez kājām, sit bez rokām, rāda bez pirkstiem. – Sienas pulkstenis.
Vecā tēva pirksti samezgloti. – Sēta.
Divi pirksti, divi gredzeni, bet vidū nagla. – Šķēres.
Vienai mātei divdesmit meitu, ne var citam atdot, ne precinieki ved. – Pirksti.
Četrām mātēm pa pieci bērni, visi vienā vārdā. – Pirksti.
Dievs deva krustdēlu visnezinamu.
Ne man nazīša, ne īleniņa;
Pirksts man nazīts, pirksts īleniņš,
Pirksts man šūpuļa šuvējiņš. [LD 1652-1]
Tu, puisīti, nezināji,
Kā meitiņas jagodē:
Tec uz pirkstu galiņiem,
Nes cepuri rociņā. [LD 12427-0]
Ai, Dieviņ, ai, Laimīte,
Kad es būšu saimenīca,
Tad es savu līku pirkstu
Ap ķērnīti ritināšu. [LD 31038-3]
Cūku gani gaļu ēda,
Pirkstu galus laizīdami;
Govu gani čiekuriņus,
Pa kalniņu lasīdami. [LD 29354-0]
Vieglis mans ratenīts,
Es varētu zīdu sprēst;
Resni mani pirkstu gali,
Nevar zīda noturēt. [LD 7066-0]
Maksājiet, sveši ļaudis,
Manu pirkstu badījumu;
Tur palika svētdieniņa,
Darba dienas launadziņš. [LD 25678-0]
Purvi
Jaunpiebalgas mācītāja zemē ir tā sauktais Velna purvs, no kura iziet maza urdziņa uz Grūžupi. Urdziņas un Grūžupes stūrī ir dukņa vieta, kas ziemā lāgā neaizsala. Ziemā tur iznāca braukšana un nereti braucējiem tur iekrita zirgi. To vietu ļaudis ir iesaukuši par Velna pekli.
Velnam peklē mācītāja zemē nav paticies dzīvot, un tas gribējis taisīt jaunu elli Āžmugurēs. Viņš nu sakrājis lielu klēpi akmeņu un nesis tos elles būvei uz Āžmugurēm gar Skrāģu māju. Tai laikā sācis dziedāt gailis un nu velns nometis akmeņu klēpi uz Līdeces upes krasta un aizbēdzis atpakaļ uz Velna purvu. Vienā vietā lecot par Līdeces upīti, viņš atspiedies uz viena akmeņa, kur vēl tagad ir redzama velna pēda ar papēdi un pirkstiem.
[http://valoda.ailab.lv/]
Bērns mātei: „Mām! Es kājas pirkstu iegrūdu peļu slazdā!”
Māte: „Tas pareizi! Deguns nav jābāž katrā vietā.”
Bet, ja ap vijolnieku valdīja bezgaisa telpa, tad pianists spēlēja publikai. Simt acu skatienus viņš sajuta kā simt pieskārienus. [..]
Viņa pirksti šķita desmit uz klaviatūras taustiņiem palaisti balti pelēni, kas skraidīja un lēkāja, sastapdamies un izšķirdamies. [Ezera 1994 : 53–54]
Astroloģijā īkšķis tiek saistīts ar Veneru, rādītājpirksts – ar Jupiteru, vidējais pirksts – ar Saturnu, zeltnesis – ar Sauli, bet mazais pirkstiņš – ar Merkuriju.
Edvarts Zauers Pašdubultportrets.
Autore M. Purviņa.
Dziesma Latvju zeme vaļā stāv. Māras Zālītes vārdi, Zigmara Liepiņa mūzika (rokopera „Lāčplēsis”).
Pirkstiņspēle (1)
Vāru vāru putriņu (maisa ar rādītājpirkstu plaukstā).
Pieci milti katliņā (pieskaras pie katra pirkstgala ar rādītājpirkstu).
Šim dos, tam dos, šim dos, tam dos (pēc kārtas pieliek katru pirkstiņu, sākot ar īkšķi).
Tam nepietika (pieliek mazo pirkstiņu, viegli saspiež visu plaukstu).
Tas aizskrēja sūdzēties:
Memm, memm, man putras nedeva! (ar roku pakutina vēderiņu, ausi vai padusi).
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]
Pirkstiņspēle (2)
Šis pirkstiņš – vectētiņš (noliec īkšķi).
Šis – vecmāmiņa (noliec rādītāju).
Šis lielais – tētis (noliec vidējo).
Šis – māmiņa (noliec zeltnesi).
Bet šis maziņais? (noliec mazo pirkstiņu).
Tas jau tas labiņais (samīļo bērnu).
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]
Arī sikspārnim ir pirksti!
Izņemot īkšķi, sikspārņa priekšējās ekstremitātes pirkstu un delnas kauli ir ārkārtīgi pagarināti un pilda „lietussarga spieķu” lomu sikspārņa spārna lidplēvju izplešanā. Līdzīgi cilvēkam, arī sikspārnim priekšējām ekstremitātēm ir 5 pirksti: no tiem īkšķis ir brīvs (nepiedalās lidplēves balstīšanā) un bruņots ar asu nagu, bet pārējie pirksti saistīti ar lidplēvi. Brīvajam īkšķim ir svarīga loma, sikspārnim kāpelējot pa vertikālām virsmām.
[Sagatavots pēc: http://latvijas.daba.lv/]
Vai gribi iemācīties spēlēt ģitāru?
Vispirms Tev jāapgūst vingrinājumi pirkstu tehnikai – http://www.gitarspele.lv/.