Tradicionālā transkripcija

[piẽns]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[pi͜eːns]


[p] – nebalsīgais troksnenis

[ie] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[n] – ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



pien-sakne, vārda celms

-sgalotne




pien-a+puik-a

pien+balt-s

pien+ēd-e

pien+gatav-īb-a

pien+kok-s

pien+pulkst-en-īt-e

pien+rūp-niec-īb-a

pien+saim-niec-īb-a

pien+saim-niek-s

pien+saim-niec-e

pien+skāb-e

pien+skāb-s

pien+stobr-s

pien+tver-t-n-e

pien+vad-s

pien+veid-a

pien+zāl-e

biez+pien-s

piln+pien-s

rūg-uš+pien-s

skāb+pien-s

vāj+pien-s


cūk+pien+e




piens – patstāvīgs vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

Vienskaitlinieks.

 

 

vsk.

dsk.

N.

pien-s

 

Ģ.

pien-a

 

D.

pien-am

 

A.

pien-u

 

I.

ar pien-u

 

L.

pien-ā

 

V.

pien! pien-s!

 


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Piens ir minerālvielu avots.

2) izteicēja daļa – Vai šis garšīgais dzēriens ir piens?

3) galvenais loceklisBalts piens krūzē.

4) papildinātājs – Pienu ieteicams dzert maziem malkiem.

5) vietas apstāklisGovs pienā ir 89 % ūdens.

6) apzīmētājsPiena tauki (sviests) satur daudz vitamīnu.



piena brālis, Piena Ceļš, piena cukurs, piena drudzis, piena dzēriens, piena dziedzeris, piena govs, piena kafejnīca, piena kanna, piena kombināts, piena krūze, piena ķīselis, piena māsa, piena pulveris, piena putra, piena saldējums, piena savācējvads, piena savāktuve, piena sīnuss, piena sterilizators, piena sūknis, piena teļš, piena trieka, piena upes, piena zobi

 

aitas piens, govs piens, kazas piens, krūts piens, ķēves piens, mātes piens, peru piens, putna piens, sveķu piens

 

auksts piens, jauns piens, liess piens, salds piens, sausais piens, silts piens, skābs piens, svaigs piens, trekns piens, zilais piens

 

atšķaidīts piens, iebiezināts piens, izgriezts piens, kondensētais piens, kūpināts piens, nokrejots piens, nolaists piens, pasterizēts piens, raudzēts piens, sildīts piens, vārīts piens, vitaminizēts piens



piens, -a, v.

1. Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.

Slaukt pienu. Piena sekrēcija. Tauku saturs pienā.

Balts kā piens ļoti balts.

Silts kā piens ļoti silts (parasti par ūdeni ūdenstilpē).

.. Bitīte [telīte] izauga par lielu govi, un viņai pieradās jau savs teliņš, un viņa sāka dot pienu. BirznieksUpītis IV, 148.

Zīdaiņa vislabākā barība ir mātes piens. Veselība 83, 11, 14.

„Diez, kas Zīmaļai lēcies. .. Norāva pienu. Vienmēr slaucene pilna, bet šodien knapi pusē.” Jansons 5, 16.

.. Hornemanis griezās pie savas piena māsas [ķeizarienes Marijas Fjodorovnas] ar lūgumu, lai atļauj tam izdot Rīgā vācu avīzi .. A.Deglavs 1, 857.

Ūdens [strautā] tikko tek, ir silts kā piens .. J. Kalniņš 9, 27.

// Savienojumā ar kārtas skaitļa vārdu: kārtējais laikposms no (dzīvnieka, parasti govs) atnešanās līdz aizlaišanai. Laktācija.

„Pārdodama laba slaucama govs (piektā piena) ..” Ezera 17, 194.

Dūmaļa veca, devītā piena .. Upīts 4, 572.

// Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko izmanto par pārtikas produktu.

Nopirkt pudeli piena. Ieliet krūzē pienu. Izdzert glāzi piena.

Māte pienāca [pie gultas], nolika uz krēsla pienu un baltmaizi. Jaunsudrabiņš 7, 85.

Pa lodziņu, kurš bij aizaudzis kuplām dadžu lapām, kaķītis nolaidās pagrabā. Kas tur bij piena un krējuma! K. Skalbe 1, 84.

// ģen.: piena, adj. nozīmē Tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu).

Piena mērce.

Piena produkti – piens un tā izstrādājumi (piemēram, krējums, biezpiens, siers, sviests).

Viņa [Mirdza] tikai attapās, ka citi noliek karotes uz šķīvja, tātad paēduši, bet viņai vēl puse piena zupas neizstrēbta. Sakse 7, 312.

Ar katru gadu paplašinās siera, biezpiena un arī vairāku citu olbaltumvielām bagātu piena produktu ražošana. Lauku Dzīve 79, 9, 11.

// ģen.: piena, adj. nozīmē Tāds, kas ir šādam sekrētam līdzīgs, krāsas tonis, arī zema caurspīdīguma pakāpe.

Visizplatītākie neirīta veidi ir piena zaļais, pelēkzaļais, zaļais ar melniem punktiņiem .. Padomju Jaunatne 77, 215, 6.

2. Dažu augu šūnsula baltā krāsā.

.. nēģeru zēni .. lien pēc kokosriekstiem, pēc tam tos uz akmeņiem pāršķeļ un no riekstu čaulām kāri dzer vēso un gardo pienu. Grīva 8, 223.

3. Savienojumā ar apzīmētāju Šķidrums (parasti vielu maisījums) baltā krāsā.

Kaļķu piens – kalcija hidroksīda suspensija ūdenī.

Piena vads pienvads.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


piens – pīns; silts piens – sylts pīns; ieliet pienu – īlīt pīna; dzert (padzert) pienudzert pīnu (padzert pīna); skābs piens – saskuobs pīns; mātes piens – muotis pīns; piena produkti (piena izstrādājumi) – pīna produkti (pīna darīni); piena kokteilis – pīna kokteiļs 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


pìens 1. (silts) pìens – saka par ļoti siltu, saulē stipri sasilušu ūdeni (kādā ūdenstilpnē): ûdèns up¥ sìlc k°â pìens; 2. kâ pìenâ mazgâts; 3. kâ pìena pùika.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 170]


Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām sar. saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.


Piens un medus tek saka par lielu labklājību.


Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).


Ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav sar. saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.


Piens un asinis sar. saka par veselīgu cilvēku. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Balts kā piens saka par skaistu sievieti ar gaišu ādas krāsu, par ko ļoti baltu.


Kā pienā mazgāts (mazgājies) saka par skaistu sievieti ar gaišu ādas krāsu.


Savilkt pienu ragos; piens saiet ragos saka, ja govs norauj pienu.


Silts kā piensļoti silts (parasti ūdens upē, ezerā, jūrā). 
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 903–906]


Kulinārijāpiens, piena ēdieni, piena zupa, vājpiens, pilnpiens, biezpiens, rūgušpiens.
 

Celtniecībā piena kafejnīca, piena kombināts, piena savāktuve.
 

Lauksaimniecībāpiena sterilizators, piena sūknis, piena vads.
 

Medicīnāpienēde, piena zobi, piena zobu sakodiens, piena dziedzeris, piena sīnuss.


UzvārdiPienkarte; Pienkauss, Pienkausa.
 

Vietvārdi – Pienava, lauku ciemats Džūkstes pagastā; Pieneņi (kādreiz Pieniņi), apdzīvota vieta Preiļu novadā.


piens; lš. píenas ‘t. p.’ Pamatā ide. *pei(ə)- : *pƒ‘būt treknam’ laikam no senāka ‘tūkt’, kas diferencējies speciālās nozīmēs ‘būt pienīgam; vārds izzudis, laikam vairoties no homonīmijas ar pīt vīt’.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 4344]


angļu – milk  

baltkrievu  малако

čigānu  tud; chuti

franču  lait

grieķu  γάλα

igauņu  piim

ivritā  מילך

krievu  молоко

latīņu – lac

lietuviešu  pienas

poļu  mleko

somu  maitoa

ukraiņu  молоко

vācu  die Milch

zviedru – mjölk



Piens aknas, sviests kā māls. 


Lai būtu daudz piena, tad saka šādus vārdus: „Nāk man pieniņš no Liepājas, nāk man pieniņš no Jelgavas, nāk man pieniņš no Rīgas, nāk man pieniņš no visiem ezeriem, nāk man pieniņš no visām upēm, nāk man pieniņš no visiem avotiem, nāk man pieniņš no visām malu malām. Dēkla, Laima, sēd kaktā! kupa! kupa! kupa!”

 

Pie piena, ko otram dod, nezinot jādamet drusku sāls, lai govis vienādi pienu dod.



Divas māsiņas pienā mazgājas (pienā peld). – Ragavu slieces sniegā. 


Balts kā sniegs;

Šķidrs kā ūdens. – Piens



Visi gaida Jāņu dienas,
Gani gaida, govis gaida;
Ganiem siers, ganiem piens,
Govīm bērza vainadziņi.
[LD 32347-3]

 

Mana balta māmulīte
Mani baltu audzināja:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
[LD 2929-0]

 

Es māmiņai viena meita,
Es darīju, ko gribēju:
Pienu ēžu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
[LD 3310]


Kāds modernieks vedis piena vāti uz pilsētu. Piena vātei izkritusi tapa, modernieks to nav manījis, un piens sācis tecēt laukā. Patlaban pa to pašu ceļu braucis kāds zemnieks. Viņš redzējis, ka piens moderniekam tek no vāts laukā, un uzsaucis: „Taps vaļām!” – „Netaps garām!” modernieks atteicis un braucis jo ātrāk, negribēdams laist garām zemnieku. Zemnieks saucis vēlreiz: „Taps vaļām!” – „Netaps garām!” modernieks ļoti dusmīgs atteicis un braucis vēl ātrāk, nemaz neievērodams, ka taps vaļām. Tikai pilsētā atjēdzies, bet bijis jau par vēlu, jo viss piens iztecējis. 



***

[..]

Pats galvenais šai poēmā ir māte,

Kad cilvēks maziņš, tas ar pienu sāk

un vecumā pie piena atgriežas –

lai ilgāks mūžs – tā viņam piesacīts. [..] [Ziedonis 1977 : 11]

 
 

***

Pēcītim ciemiņš – rīdziniece Ina.

Kā nu lai draudzenei izpatikt zina?

Ak šito raizi!

Dot lauku maizi?

Biezpienu, sviestu un…

Ko gan dot vēl?

–   Pienu tu dzertu?

–   Nn… nu, tikai mazliet.

–   Piens mums tāds savāds…

Diezin vai liet…

–   Pēc, cik tu jocīgs –

Man tak viss viens,

Ka tikai būtu tāds –

Garšīgs piens!

–   Garšīgs.

Dzer lēnām.

Nenolej blūzīti!

–   Pēcīt labais, dod vēl vienu krūzīti!

Krūze drīz pilna un tukša jau.

–   Pēcīt mīļais, vai vairāk tev nav?

Ielej man, lūdzams, ja vari, vēl vienu…

Kur jūs te ņemat tik garšīgu pienu?

–   Ja jau tev garšo,

Tad lai arī iet!

Krūzīte gadījās laikam par mazu.

Māte nupat tikai izslauca kazu.

Pieniņš vēl silts mazliet…

–   Ej nu tu viens,

Vai tas kazas piens?

Kazas piens! Kazas piens?!

Vuuui! [Osmanis 1961: 32–33]


Ūdens kā piens, viņš nopriecājās. Kā uzvārīts.

Iedams viņš apcerēja, kā par to stāstīs mātei. Ūdens bija kā piens, viņš teiks, reizē lielīgs un kaunīgs… [Ābele 2004 : 25]


PATE. Es pate iešu savam bērnam labumiņu paraudzīt. Krējumiņu gribēsi?

PAIJA. Negribu.

PATE. Medutiņu?

PAIJA. Negribu.

PATE. Karašiņas pacepšu?

PAIJA. Negribu, negribu, negribu!

PATE. Nu, ko tad? Tad jau vai tīri putna piena mans bērns gribēs! [Brigadere 1956 : 106]



Cilvēci izglābs kazas piens

Kazas piens ir vērtīgs ārstniecisks uzturlīdzeklis, un tikai no laba un tīra piena var pagatavot kvalitatīvus piena produktus (kefīru, krējumu, sviestu, sieru, jogurtu u. c.). Ārstnieciskos nolūkos kazas pienu lieto cilvēki, kas sirgst ar bronhiālo astmu, tuberkulozi, kuņģa čūlu, aknu un žultspūšļa slimībām, ekzēmu, migrēnu, aizcietējumiem un citām slimībām. Ja katrs cilvēks aprūpētu divas kazas un piecas bišu saimes, tad viņš bez bēdu nodzīvotu līdz 100 gadu vecumam. [Sprūdžs 2003 : http://www.videsvestis.lv/]

 

Piena vārdu papilnam

Meklējot jaunvārdus vēl nebijušiem piena produktiem, derētu atgriezties pie mūsu pašu valodas bagātībām. Pietiek pašķirstīt profesores Brigitas Bušmanes grāmatu „Piena vārdi”, un jūs apžilbinās vārda „krējums” daudzie nosaukumi un to varianti. Kaut vai ventiņu pusē labi pazīstamais pakrējums, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas. Tāpat bija vairāki apzīmējumi sviestam. Tā sauktais leitis jeb leišu sviests bija tāds, no kura nav atdalījušās paniņas. Tas bija baltāks, liesāks, no puskrējuma gatavots un iznāca vairāk nekā labais dzeltenais sviests. Nabaga ļaudis tieši tādu gatavoja, lai iznāktu visiem, ko ziest uz maizes. Leitis pieminēts arī J. Janševska romānā „Dzimtene”. Bet ulmaņlaikā bija pazīstams taupsviests, kam pievienoti tauki. Arī tas nav slikts vārds. Krēmelis, krēmeklis vai krējumelis (krējuma melis) izklausās drīzāk apsmaidāmi nekā nopietni ņemami jaunvārdi. Tāpat krējkrējums, krējsviests, badkrējums, badsviests. Katram vārdam ir sava nozīmes nokrāsa. Piena produkti ir dzīvības nepieciešamā substance. Bet valoda mainās. Top jauni produkti. To apzīmēšanai vajadzīgi jauni vārdi. [Pūpolvalka D. 2011 : http://la.lv/]


Piena simbolika latviešu tautasdziesmās

Piens kā pirmais un pats barojošākais pārtikas produkts daudzās kultūrās simbolizē auglību, kā arī dvēseles un gara barību, nemirstību. Citu tautu mītiskajos priekšstatos piens krāsas un maigās garšas dēļ bieži asociējas ar Mēnesi, kas atšķirībā no Saules izstaro maigu, baltu gaismu. Dažviet Āzijā un Eiropā uzskatīja, ka zibens izraisītus ugunsgrēkus iespējams apdzēst vienīgi ar pienu. Saskaņā ar indiešu kosmogoniskajiem priekšstatiem sākotnēji jūra, kas, spēcīgi kuļot vai vēzējot pātagu, pārvērsta sviestā, dzīvo būtņu pirmajā barībā. Kristietības mākslā, kurā bieži tēlota zīdītāja Dievmāte (Maria lactans), izšķir labo māti, kas sniedz patiesību, un ļauno māti, kas zīda čūskas. Antīkajā izpratnē un Vecajā Derībā piens un medus bija augstāko dievišķo labumu un svētlaimīgas dzīves iemiesojums (piemēram, Apsolītajā zemē tek piena un medus upes). Tādēļ arī tik liela loma pienam un medum ir antīkajās mistērijās. Arī agrīnās kristīgās baznīcas tradīcijās piens un medus parādās kā liturģisks simbols: kristāmais to saņem kā apsolītās pestīšanas zīmi, pirmoreiz ejot pie dievgalda.

Pētot latviešu tautasdziesmas, jāsecina, ka pienam ir vairākas simboliskās nozīmes. Taču visas piena simboliskās nozīmes ir savstarpēji saistītas. Par galveno simbolisko nozīmi, spriežot pēc tautasdziesmu materiāla un ņemot vērā seno latviešu zemnieku dzīves specifiku, paražas, ticējumus, maģiskos rituālus un mītiskās pasaules uzskatus, tiek izvirzīta nozīme, kurā piens un piena produkti simbolizē auglību. Taču piens ir ne vien auglības simbols, bet arī skaistuma, veselības, pārticības, tīrības un ģimenes simbols. Iespējams, viens no iemesliem, kādēļ piens ieguvis skaistuma nodrošināšanas simbolu, ir baltā krāsa. Senās zemnieces acīmredzot ticējušas, ka, lietojot pienu, iegūs skaistu, gaišu, gludu sejas ādu. 
[Sagatavots pēc: Šķute 1998 : http://vip.latnet.lv/] 


Spēlfilma Tikšanās uz Piena Ceļa (1985). Režisors Jānis Streičs, Rīgas kinostudija.


ceļš. Imanta Kalniņa mūzika (kinofilma „Sprīdītis”).
 

Dziesma Glāze piena. Jāņa Stībeļa vārdi un mūzika, izpilda Jāņa Stībelis.
 

Dziesma Mēs jau sen to bijām pelnījuši. Guntara Rača vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Liene Šomase.
 

Dziesma Intervija ar skumjo govi. Māra Čaklā vārdi, Līgas Celmas mūzika, izpilda grupa „Māsas”.


Piensaimniecības muzejs

Jūs varat atgriezties vietā, kur vecmāmiņa kūla sviestu un tad ar zirgu veda uz tuvējo dzelzceļa staciju, lai to visu nogādātu pilsētā. Kopš tiem laikiem ir izdzertas piena upes, apēsti sviesta kalni un milzum daudz siera rituļu. Kā tas viss tika gatavots? To jūs uzzināsiet Piena muzejā, kur, ja vēlēsieties, varēsiet pamēģināt gan gotiņu slaukt, gan pienu malt un sviestu kult.
[Sagatavots pēc: http://www.pienamuzejs.lv/]

 

Piena vēsture

Latvijas vēsture ir piena vēsture. Piensaimniecība mūsu senčiem ne vien nodrošināja iztiku, bet arī bija svarīga ikdienas dzīves sastāvdaļa. Senākā liecība par pienkopību Latvijā ir no bronzas laikmeta – Ķivutkalna apmetnē Doles salā atrastās 132 māla kāstuves. Savukārt pirmā koppienotava Latvijā izveidota 1909. gadā Spārē Cēsu apriņķī, kurā piena mašīnu grieza ar roku tāpat kā mājas saimniecībās. Vēlāk šo darbu uzticēja zirgiem.
[Sagatavots pēc: http://www.karums.eu/]

 

Piena vārdi

Lai govis nenorautu pienu, vajagot sijāt pelnus caur sietu, liet virsū ūdeni, noslaucīt ar biksēm un sacīt: „Kad no puiša, tad uz puisi; kad no meitas, tad uz meitu; kad no Dieva, tad uz Dievu.” Ja govs nedod pienu, tad, no akas smeļot, jāsauc: „Gotiņ, dod piena!” Piena vārdi piemin visu, kur ūdens tek vai sakrājies.

Savi vārdi un maģiskas darbības bijušas arī aizsardzībai pret lopu noburšanu, piena noskaušanu. Jāņu vakarā salauza lapu slotiņu un apslaucīja ar to laidara vārtus, skaitot kādus no piena vārdiem. 
[Sagatavots pēc: Šķute 1998 : http://vip.latnet.lv/]

 

Piena zobu sakodiens izveidojas apm. 2–3 gadu vecumā, kad izšķīlušies visi 20 piena zobi (10 katrā žoklī, t. i., 4 priekšzobi, 2 acu zobi, 4 lielie dzerokļi). Pirmie pastāvīgie zobi sāk šķilties 56 g. vecumā.
[Sagatavots pēc: PME 1984 : 387]