patiesība

Tradicionālā transkripcija

[patìesĩba]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[pɑti͜esiːːbɑ̆]

[p] – nebalsīgais troksnenis

[a] –īsais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[ī] – garais patskanis

[b] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Četrzilbju vārds.

Ortogramma – ī.

pus+pa-ties-īb-a

patiesība – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
 

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Patiesība ne vienmēr ir patīkama.

2) izteicēja daļa – Tā ir patiesība.

3) galvenais loceklis – Vienkārša patiesība.

4) papildinātājs – Patiesību nenoslēpsi.

5) vietas apstāklis – Spēks ir patiesībā.

6) apzīmētājs – Jurģis bija patiesības mīlētājs.

patiesība, -as, s.

1. Pareizs īstenības atspoguļojums.

Patiesību sakot – lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.

Ir cilvēki, kuri nespēj nedz patiesības runāt. R. Kaudzīte 1, 34.

2. lok.: patiesībā, apst. nozīmē Īstenībā.

Viņa izskatās daudz vecāka, nekā patiesībā ir, un stipri sagurusi .. Lukjanskis 4, 19.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

patiesība – taisneiba; patīseiba; eistynums; eistīne poēt.; patiesībā – eistyn  
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

patìesĩba – patìesĩba, -as, -ài, -u.

1. viņàm vàiga izzinât patìesĩbu. / vìņč tak lìecinãja patìesĩbu, bet nepìeņêma tùo lìecĩbu.

2. lok. adj. noz. Tā, kā patiesi ir; īstenībā. t¥s a skatija tùo v¥cuõ pi`luõ m¡nesi. patìesĩbã jàu i ti¡m m¡nešìm nùozìme.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 580]

patiesība – taisnība, tiesa (tas ir tiesa)

patiesība – meli

Balta patiesība – neapšaubāma patiesība.

(Pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs – atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.

Patiesībai acīs skatīties – reāli, skaidri novērtēt patieso stāvokli. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Tiesību zinātnēs – formālā patiesība, juridiskā patiesība, materiālā patiesība, objektīvā patiesība.
 

Pedagoģijā – pedagoģiska patiesība.
 

Filozofijā – absolūtā patiesība, patiesība.

Vārds patiesība darināts no vārda patiess, kura pamatā savukārt ir izmantot etimoloģijas vārdnīcā piedāvāto vārda tiesa skaidrojumu.

Tiesa [tìesa]; lš. tiesà ‘patiesība, taisnība’. Atv. no verba *tiest ‘darīt līdzenu, taisnu’ vai no adj. tiess (arh.) ‘taisns’. Mūsdienu liter. valodā ir vārda tiesa vairāki nozīmes slāņi. Adjektīva tiess nozīmei ‘taisns’ → ‘pareizs, īstens’ atbilst tiesa ‘patiesība’ un ar to saistītā noz. ‘taisnība, pareizs viedoklis’.

Adj. patiesi (ar nozīmes niansi [pa∙tìesi]) izveidojies no priev. pa savienojuma ar subst. tiesa senāko dat. formu; par galotni sal. „pa labai rokai” = „pa labi roki”. Folklorā un izloksnēs adverba paralēlā forma ir pa(r) tiesu un patiešām; piem.: „Sak’ patiesi (var.: par tiesu, patiesu), tautu meita, Būsi mana vai nebūsi” (LD 14801, 1). Adj. patiess laikam no adverba.
[Sagatavots pēc: Karuļa II 1992 : 398–399]

angļu – truth

baltkrievu – праўда

čigānu – chachimos

franču – la vérité

grieķu – αλήθεια

igauņu – tõde

ivritā – עמעס

krievu – правда

latīņu – veritās

lietuviešu – tiesa

poļu – prawda

somu – totuus

ukraiņu – правда

vācu – die Wahrheit

zviedru – sanning

***

Ja tu

no savas patiesības bīsies,

kļūs pīšļos viss,

kas bija dzīvs un zaļš,

un kamoliņā

varavīksnes tīsies,

un tēvi nesīs zārkus atpakaļ. [Vācietis 1983 : 11]

Patiesība

Patiesība karājas pie debesīm

Un zied kā zāle pļavā

Šķūnītī rūs kā lemesis

Un aug kā parkā kļava

Patiesību visi redz

(Es arī bet pa vecam daru)

Un tādēļ vajag, kas augstu lec

Un nolauž no patiesības zaru

Patiesība ir nodzeltējušās grāmatās

(Bet atnāk pāvests sakrauj sārtu)

Un tādēļ atkal vajag, kas

Paraksta savu vārdu

Stāsta, ka patiesība kož

(Ai man ir bail es sviedros mirkstu)

Un tādēļ vajag, kas ir drošs

Un iebāž patiesībā pirkstu [Bērziņš 1980 : 40]

***

Cenzors svītro debesīs un lapās

kaijas, kuras skaļi kliedz.

Tā viņš velk pār spārniem, velk pār knābjiem,

kas tad viņam svītrot liedz?

Salti, balti nosnigs kaiju pūkas,

kam tās vaira vajadzēs?

Visa mana patiesība

izsvītrotās lappusēs. [Godiņš 2008 : 76]

Te, kas tas? Patiesība izcēlās no jūras dibena, viegla un skaista, kā putu dieviete Afrodīte, un dzīvoja tālāk.

Tad viņi jēma to un pienagloja tai rokas un kājas pie krusta, gribēdami to nonāvēt. Bet Patiesība nokāpa no krusta, un visa pasaule metās viņas priekšā ceļos un to pielūdza.

Pēc tam tie sagrāba to un uzlika sārtā un sadedzināja, un viņas pelnus izmētāja uz visām četrām debess pusēm.

Bet Patiesība atdzima no jauna, kā fenikss no saviem pelniem, un dzīvoja tālāk. [Plūdonis III 1978 : 169]

●

Sen aizmirstas pasakas par vilkačiem, sumpurņiem, asinszīdējiem, urgučiem un citiem neķītriem mošķiem nāca atkal ļaužu mutē. [..]

Kā kādu lielu pasaules gudrību vai mūžam neapgāžamu patiesību trīcoši aizrautā balsī viņi stāstīja šīs pasakas, jo nu bija laiki, kur ārpasaules notikumi fantastiski saskanēja ar pasakās ietverto jūtu un domu pasauli.

[Plūdonis 1956 : 372–373]

ALFS. Ja? Un tavs ģeniālais stāstiņš – bija viens bez otra negāja…

Jā. Tā varētu abi bijām traki pēc viņas. Taču Aija izvēlējās mani!!! Mani. Un tā ir patiesība! [Ābele 2003 : 83]

Autore K. Sergejeva.