Palīgvārdnīca
Vārddarināšana
A|Ā|B|C|Č|D|E|Ē|F|G|Ģ|H|I|Ī|J|K|Ķ|L|Ļ|M|N|Ņ|O|P|R|S|Š|T|U|Ū|V|Z|Ž
ABREVIĀCIJA Abreviatūru, resp., saīsinājumu salikteņu, darināšana. Abreviācijas rezultātā rodas saīsinājums vai iniciāļsaliktenis. Šaurākā izpratnē abreviācija tiek definēta kā abreviatūru, resp., saīsinājumu salikteņu, darināšana no vārdu savienojuma vai salikteņa sastāvdaļu sākumburtiem vai sākumdaļām. Cilmes ziņā abreviatūras var iedalīt vairākās grupās – latviskas cilmes (agr. ← agrākais, AIP ← Augstākās izglītības padome, GNP ← Gaujas Nacionālais parks), aizgūto (vai tulkoto) vārdu un nosaukumu īsinājums (abs. ← absolūts, ANO ← Apvienoto nāciju organizācija, ES ← Eiropas Savienība), aizgūtās abreviatūras (f. ← forte, ft ← foot (pēda), CV ← curriculum vitae, I.N.R.I. ← Iesus Nazarenus Rex Iudaeorum, DOS ← Disk Operating System (diska operāciju sistēma)).
ADJEKTIVĒŠANĀS Arī adjektivācija. Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja īpašības vārdos, piemēram, latviešu valodā adjektivējusies darbības vārda divdabja forma apdāvināts teikumā: Mūsu klasē mācās ļoti apdāvināta (t. i., ‘spējīga’) meitene.
ADJEKTIVĒJUMS Vārds, kas konversijas ceļā kļuvis par īpašības vārdu, piemēram, latviešu valodā darbības vārdu balt, salt, silt divdabja formu adjektivējumi balts, salts, silts, arī apdāvināts ‘spējīgs’.
ADVERBĒŠANĀS Arī adverbācija. Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja apstākļa vārdos. Parasti adverbējas atsevišķas vārdformas, piemēram, latviešu valodā adverbējušās lietvārdu lauks, iekša lokatīva formas: Es šodien neesmu bijis laukā; Nāciet, lūdzu, visi iekšā!
ADVERBĒJUMS Vārds, kas konversijas ceļā kļuvis par apstākļa vārdu, piemēram, latviešu valodā lietvārda lokatīva formu adverbējumi ārā, priekšā, zemē, darbības vārdu tupt, skriet, saukt divdabja formu adverbējumi tupus, skriešus, sauktin.
AFIKSĀCIJA Vārdu darināšana vai gramatisko formu veidošana, izmantojot afiksus, piemēram, atvasinājumi zem-niek-s; pa-zeme, vārdformas saul-e, saul-es, saul-ei, saul-i, saul-ē.
AKRONĪMS No vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai salikteņa komponentu sākumburtiem darināts īsinājums, ko izrunā kā vārdu, piemēram, lāzers (a. laser – no light amplification by stimulated emission of radiation), UNESCO (no a. United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization), LAPALatvijas Apvienotās policistu arodbiedrības, ALAAmerikas Latviešu apvienība.
APELATIVĀCIJA Īpašvārda pārtapšana par sugasvārdu (nepievienojot papildu vārddarināšanas līdzekļus), piemēram, uzvārds Oms > oms (mērvienība), uzvārds Rentgens > rentgens, vietvārds Konjaka > konjaks.
ATVASINĀŠANA Arī afiksālā vārddarināšana. Morfoloģiskais vārddarināšanas paņēmiens, kurā jaunu vārdu darina, saknei vai celmam pievienojot afiksus – latviešu valodā visbiežāk piedēkli vai priedēkli, retāk derivatīvo galotni – atbilstoši valodas vārddarināšanas modeļiem, piemēram, latviešu valodā celt – celšana; zaļš – zaļgans; krist – uzkrist.
ATVASINĀTĀ NOZĪME Arī sekundārā nozīme. Daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme. Atvasinātās nozīmes tieši vai ar pastarpinājumu izriet no pamatnozīmes, piemēram, vārdam iet ir atvasinātās nozīmes ‘regulāri apmeklēt’ (iet skolā), ‘darboties’ (pulkstenis iet) u. c.
ATVASINĀTS CELMS Arī sekundārs celms. Celms, kurā ir sakne un viens vai vairāki afiksi (izņemot galotni), piemēram, vārdu apsardze, saulains, izdomāt celmi ir atvasināti: ap-sardz-, saul-ain-, iz-dom-ā-.
ATVASINĀTS VĀRDS Arī atvasinājums. Vārds, kam ir atvasināts celms un kas ar vienu vai vairākiem afiksiem darināts no motivētājvārda, ar kuru tas saistīts nozīmes ziņā, piemēram, latviešu valodā no motivētājvārda gald-s ar priedēkli pa- un galotni -e atvasināts vārds pagalde.
CILME Valodniecībā – kādas valodas vienības, visbiežāk vārda vai tā sastāvdaļas, izcelšanās.
DARINĀJUMS Arī sekundārs vārds. Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem, salikteņiem, salikteņatvasinājumiem un citiem darinātiem vārdiem.
DEMINUTĪVS Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko mazu vai mazāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju. Latviešu valodā lietvārda deminutīvus parasti darina ar piedēkļiem -iņ-, -īt-, -el-, -ēn-, -uk-, -ul-, piemēram, nams : namiņš, laime : laimīte, kāja : kājele, pīle : pīlēns, brālis : brāļuks, Anna : Annule. Deminutīvi var izteikt pozitīvu vai negatīvu emocionālo attieksmi, piemēram, meitiņa, dēliņš un deputātiņš, prezidentiņš.
DERIVATĪVĀ GALOTNE Galotne, ko izmanto jaunu vārdu darināšanā, piemēram, svilpt  svilp-e; augt aug-s, audz-e; galds pa+gald+e; cieta sirds ciet+sird+is, nodot – nodo+ties. Latviešu valodniecībā šajā nozīmē lietots arī termins sufiksālā galotne.
DERIVATĪVĀ NOZĪME Arī vārddarināšanas nozīme. Nozīme, kas ir kopīga viena vārddarināšanas tipa darinājumiem attiecībā pret motivētājvārdiem, piemēram, lietvārdiem iešana, skriešana, runāšana, kas ar piedēkli -šan- atvasināti no darbības vārdiem iet, skriet, runāt, kopīga ir priekšmetiska darbības procesa nozīme. Atvasinājumiem derivatīvo nozīmi piešķir vārddarināšanas afikss, piemēram, kāja kājiņa (derivatīvā nozīme ir pamazinājuma nozīme, ko pievieno piedēklis -iņ-); lietus – lietains (derivatīvā nozīme ir daudzuma nozīme, ko darinājumam pievieno piedēklis -ain-).
DETERMINATĪVS SALIKTENIS Saliktenis, kuru motivē vārdkopa saskaņojumā (vecs tēvs vectēvs, liels kungs lielskungs), pārvaldījumā (mātes māsa mātesmāsa) vai piekļāvumā (zili zaļš zilzaļš, tumši sarkans tumšsarkans).
DEVERBĀLS ATVASINĀJUMS Atvasinājums no darbības vārda, piemēram, latviešu valodā deverbāli ir lietvārdi arkls, nesējs, vārti (atvasināti no darbības vārdiem art, nest, vērt); darbības vārdi braukāt, rūcināt, kāpelēt (atvasināti no darbības vārdiem braukt, rūkt, kāpt); lietvārdi lasāmība, lasītība (atvasināti no darbības vārdu lokāmo divdabju formām lasāms, lasīts).
FLEKSĀCIJA Vārdu darināšana, izmantojot galotnes, piemēram, latviešu valodā ar galotni -e atvasināti lietvārdi: skāb-e, audz-e no darbības vārdiem skābt, augt; ar galotni -is lietvārds meln-is no īpašības vārda meln-s.
FLEKSĪVĀ VĀRDDARINĀŠANA Vārdu atvasināšana, par vārddarināšanas līdzekli izmantojot derivatīvo galotni, piemēram, gais-t gais-s; smail-s smail-e; tāl-s  tāl-e.
KONVERSIJA Vārdu pāreja citā vārdšķirā, neizmantojot nekādus vārddarināšanas afiksus. Konversija ietilpst sintaktiskajā vārddarināšanas paņēmienā. Konversija var būt daļēja, piemēram, jaunais vienmēr liekas neparasts, un pilnīga, piemēram, mani vecāki ir dzimuši Limbažos.
PAMATVĀRDS Vārds, no kura ar vārddarināšanas afiksiem darināts cits vārds, vārdi, vesela atvasinājumu ligzda, piemēram, vārds teikt ir pamatvārds atvasinājumiem teikšana, teikums, teicējs, pateikt, izteikt u. c.
PIRMATNĪGS VĀRDS Arī primārs vārds. Vārds ar pirmatnīgu resp. nemotivētu celmu. Pirmatnīgā vārdā ir tikai sakne vai sakne un galotne, piemēram, es, tu, ne, no, saul-e, dien-a, up-e.
PREFIKSĀCIJA Vārdu darināšana (atvasināšanas paveids) vai gramatisko formu veidošana, izmantojot priedēkļus, piemēram, latviešu valodā ar priedēkli atvasināti vārdi pa-kalns, ie-skriet.
PRIEDĒKLIS Arī prefikss. Afikss, kas vārdā vai vārdformā ir pirms saknes, piemēram, pa-, uz-, at- vārdos pajauns, uzcelt, atzars; vis-, jā- vārdformās vislielākais, labo. Latviešu valodā vārdiem vai vārdformām parasti ir tikai viens priedēklis, izņemot negāciju ne, piemēram, aiz-likt, ne-aiz-likt.
PRONOMINALIZĒŠANĀS Arī pronominalizācija. Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja vietniekvārdos, piemēram, latviešu valodā pronominalizējies skaitļa vārdi viens otrs (Viens otrs vēl neguļ).
SAĪSINĀJUMU SALIKTENIS Arī abreviatūra. Saliktenis, ko darina no vārdu savienojuma vai salikteņa sastāvdaļu sākumburtiem, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija → ANO, Latvijas Republika → LR, vai sākumdaļām, piemēram, „Lattelekom”, medmāsa. Izšķir trīs saīsinājumu salikteņu veidus − iniciāļsalikteņi, zilbju salikteņi un strupinājumsalikteņi.
SALIKTEŅU DARINĀŠANA, SALIKTEŅDARINĀŠANA Vārdu darināšana, apvienojot vienā leksiskā vienībā vārdu savienojuma (vārdkopas vai vārdrindas) divus vai vairāk celmus, piemēram, meža mala > mežmala; saldi skāba maize > saldskābmaize; diena, nakts > diennakts; melns, balts > melnbalts. Salikteņu darināšana ietilpst sintaktiskajā vārddarināšanas paņēmienā.
SEMANTISKAIS VĀRDDARINĀŠANAS PAŅĒMIENS Vārdu darināšana, piešķirot jau esošai leksiskai vienībai jaunu nozīmi, piemēram, informātikas termins pele ‘kursora pozicionēšanas ierīce, ar kuru tiek vadīta kursora kustība’ blakus sākotnējai nozīmei ‘neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu un garu asti’.
SINTAKTISKAIS VĀRDDARINĀŠANAS PAŅĒMIENS Vārdu darināšanas paņēmiens, ar kuru tiek darināts saliktenis, apvienojot vārdu savienojuma divus vai vairāk celmus, piemēram, saules puķe – saulespuķe, saldi skāba maize – saldskābmaize.
SINTAKTISKI MORFOLOĢISKAIS VĀRDDARINĀŠANAS PAŅĒMIENS Vārdu darināšanas paņēmiens, ar kuru tiek darināts salikteņatvasinājums, apvienojot vārdu savienojuma divus celmus un pievienojot piedēkli vai derivatīvo galotni, piemēram, tumši mati – tumš+mat+ain-s, tumš+mat+e.
STRUPINĀJUMS Vārds, kas darināts, atmetot daļu no motivētājvārda, piemēram, Rū- no personvārda Rūdis. Strupinājumi sevišķi raksturīgi personvārdu (īpašu iesauku) un slengismu darināšanai.
SUBSTANTIVĒŠANĀS Arī substantivācija. Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja lietvārdos, piemēram, latviešu valodā substantivējušās darbības vārda divdabja formas kurināmais, pakaramais teikumā: Vai tu jau ziemai kurināmo esi sagādājis? Kur palicis mans drēbju pakaramais?
SUFIKSĀCIJA Vārdu darināšana (atvasināšanas paveids) vai gramatisko formu veidošana, izmantojot piedēkļus, piemēram, latviešu valodā ar piedēkli atvasināti vārdi māj--a, jaun-īb-a, ar-kl-s, sarg-ā-t, brauk-ā-t; veidotas darbības vārda tagadnes formas sie-n-u, au-j-u, nir-st-u.
VĀRDDARINĀŠANA 1. Valodniecības nozare, kurā pēta vārdu struktūru un tās veidošanās likumības, pirmatnīgu un atvasinātu vārdu strukturālās un semantiskās attieksmes, vārdu darināšanas līdzekļus un tipus. Latviešu valodniecībā vārddarināšana tradicionāli aplūkota morfoloģijā. 2. Valodas vārdu krājuma papildināšana, jaunu vārdu darināšanā izmantojot vārddarināšanas līdzekļus atbilstoši vārddarināšanas paņēmieniem un tipiem.
VĀRDDARINĀŠANAS AFIKSS Afikss, ko izmanto jauna vārda atvasināšanā. Latviešu valodā vārddarināšanas afiksi parasti ir piedēkļi, priedēkļi un galotnes, piemēram, vecs vec-um-s; augt audz-ē-t; kāpt uz-kāpt; gald-s  pa-gald-e; skābt skāb-e, melns meln-is.
VĀRDDARINĀŠANAS ĶĒDE Vienas saknes secīgi darinātu un savstarpēji motivētu darinājumu kopums, piemēram, saul-e pa+saule pasaul+īg-s → pasaulīg+um-s.
VĀRDDARINĀŠANAS CELMS Pirmatnīgs, atvasināts vai salikts motivētājvārda celms, ko izmanto par pamatu citu vārdu darināšanai, piemēram, latviešu valodā vārdu jūrnieks, ogotājs, smalkmaizīte vārddarināšanas celmi ir jūr-, ogo-, smalkmaiz-.
VĀRDDARINĀŠANAS FUNKCIJA Valodas elementa funkcija, kas īstenojas, darinot vārdus. Piemēram, latviešu valodā vārddarināšanas funkcija ir piedēklim -um-, darinot no īpašības vārdiem liels, skaists un darbības vārdiem vest, augt lietvārdus lielums, skaistums; vedums, augums.
VĀRDDARINĀŠANAS LĪDZEKLIS Arī vārddarināšanas formants. Vārdu darināšanā izmantotais līdzeklis: afikss (garš – gar+um-s, aizkar – aizkar+s, raut – no+raut), skaņu mija (nest – nēsāt, migt – miegs, uzvilkt – uzvalks), saaudzēšana (saules puķe – saules+puķe; diena un nakts – dien+nakts), vārdšķiras piederības maiņa (vecāki cilvēki un tie ir mani vecāki) u. c.
VĀRDDARINĀŠANAS LIGZDA Vārddarināšanas ķēdēs un tipos izkārtots vienas saknes darinājumu kopums, piemēram, vārddarināšanas ligzdas fragments:
VĀRDDARINĀŠANAS MODELIS Modelis, pēc kura izvēlas un noteiktās semantiskās un sintaktiskās attieksmēs saista un izkārto vārdus, to celmus un afiksus, darinot jaunus vārdus atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas tipiem. Piemēram, deverbālos abstraktas nozīmes atvasinājumus ar -ība darina pēc modeļa: darbības vārds → ciešamās kārtas divdabis → lietvārds ar -ība, piemēram, lasīt – lasāms – lasāmība; laulāt – laulāts – laulātība.
VĀRDDARINĀŠANAS PAŅĒMIENS Vārddarināšanas līdzekļu nosacīts vārdu darināšanas veids. Latviešu valodā parasti tiek izmantoti trīs vārddarināšanas paņēmieni – morfoloģiskais, sintaktiskais un semantiskais.
VĀRDDARINĀŠANAS SISTĒMA Dažādo hierarhiski saistīto vārddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī vārddarināšanas līdzekļu un citu vārddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu.