Palīgvārdnīca
Onomastika
A|Ā|B|C|Č|D|E|Ē|F|G|Ģ|H|I|Ī|J|K|Ķ|L|Ļ|M|N|Ņ|O|P|R|S|Š|T|U|Ū|V|Z|Ž
ANTROPONĪMIKA Onomastikas apakšnozare, kurā pēta personvārdus.
DIVKĀRŠOTS ĪPAŠVĀRDS Īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms, piemēram, Ezeru ezers, Mežaparka parks.
DIVKOMPONENTU PERSONVĀRDU SISTĒMA Sistēma, kurā katram cilvēkam ir divām personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti priekšvārds (vai vairāki priekšvārdi) un uzvārds.
ERGONĪMS Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.), piemēram, Latvijas Universitāte, Skonto, Tēvzemei un Brīvībai.
ETNOTOPONĪMS Vietvārds, kas radies no etnonīma, piemēram, Leišmale, Krievupe, Hantimansijska.
HELONĪMS Vietvārds, kas nosauc purvu, piemēram, Ķemeru tīrelis, Peļķes purvs, Sūnākslis.
HIDRONĪMIJA Hidronīmu kopums.
HIDRONĪMIKA Onomastikas apakšnozare, kurā pēta hidronīmus. ◊ latviešu hidronīmika.
HIDRONĪMS Vietvārds, kas nosauc ūdenstilpi vai ūdensteci, piemēram, Maziča, Dridzis, Venta.
IESAUKA 1. Neoficiāls personvārds, ko lieto papildus cilvēka vārdam un uzvārdam (vai citas kategorijas oficiālam personvārdam), piemēram, Garais, Amišs (< uzvārds Amoliņš). Iesauku parasti lieto nosaucamā cilvēka paziņas vai ģimenes locekļi, retos gadījumos (piemēram, brazīliešu futbolistiem) iesauka kļūst plaši zināma un iegūst daļēji oficiālu raksturu. 2. Īpašvārds – jebkura cita objekta (ne cilvēka) neoficiāls, parasti emocionāli ekspresīvs, nosaukums, ko lieto papildus šī objekta oficiālajam nosaukumam, piemēram, Stūra māja ‘Valsts policijas galvenās pārvaldes ēka Rīgā’.
ĪPAŠVĀRDS Arī onīms. Vārds vai vārdkopa, kas nosauc vienu objektu, izdalot to no vairākiem pie vienas un tās pašas objektu klases piederīgajiem, piemēram, Āfrika, Zaļenieki, Jānis, Latvijas Republika, Brīvības iela. Īpašvārdus parasti raksta ar lielo sākumburtu. ◊ īpašvārdu apelativācija; īpašvārdu rakstība.
ĪPAŠVĀRDU ATVEIDE Kādas valodas īpašvārdu rakstība citā valodā saskaņā ar šīs citas valodas gramatisko sistēmu un pareizrakstības noteikumiem, piemēram, angļu Shakespeare > latv. Šekspīrs.
KALENDĀRVĀRDS Priekšvārds, kas ar piesaisti noteiktam datumam ierakstīts kalendārā, kurā norādītas vārdadienas, piemēram, Katrīna (25. novembrī), Ojārs (11. novembrī), vai svēto piemiņas dienas, piemēram, krievu pareizticīgo tradīcijā Agapija (29. aprīlī), Kesarijs (22. martā, 20. oktobrī, 14. novembrī).
MĀJVĀRDS Vietvārds, kas nosauc zemnieksētu (viensētu), retāk – cita tipa ēku vai ēku kompleksu (parasti lauku apvidū), piemēram, Ores, Vizbuļi, Bušas, Kalna Kaibēni.
MITONĪMS Īpašvārds, kas nosauc mitoloģisku tēlu vai kādu citu mitoloģisku objektu, piemēram, Laima, Cerbers, Aīds.
NOSAUKUMS Onomastikā – īpašvārdisks apzīmējums (piemēram, organizācijai vai materiālam objektam).
ONĪMIJA Īpašvārdu kopums.
ONOMASIOLOĢIJA Semantikas apakšnozare, kurā pēta valodas vienību leksisko nozīmi virzienā no reālijas uz tās nosaukumu; nosaukšanas jeb nominācijas teorija. Onomasioloģija pēta, piemēram, leksisko sinonīmiju, leksiski semantiskās grupas.
ONOMASTIKA Valodniecības nozare, kurā pēta īpašvārdus.
PERSONVĀRDS Arī antroponīms. Īpašvārds, kas nosauc kādu cilvēku – vārds, uzvārds, tēvvārds, iesauka u. tml., piemēram, Vilis, Ilze, Kalnietis, Liepiņiete, Sausiņš.
PILSĒTVĀRDS Arī astionīms. Vietvārds, kas nosauc pilsētu, piemēram, Cēsis, Oslo, Buenosairesa.
POLIONĪMIJA Daudzu vārdu vai īpašvārdisku nosaukumu piemitība vienam objektam; polionīmija rada iespēju, piemēram, izmantot viena un tā paša strauta apzīmēšanai (Talsu rajonā) nosaukumus Baznīcvalks, Bazoņgrāvis, Krogvalks, Katrīnvalks, vienas un tās pašas pilsētas apzīmēšanai – nosaukumus Sanktpēterburga, Pēterburga, poētismu Pēterpils, sarunvalodā – arī Ļeņingrada.
PRIEKŠVĀRDS Cilvēka vārds, ko jaundzimušajam dod pēc dzimšanas un ko ieraksta dzimšanas pamatdokumentā, piemēram, Visvaldis, Sarma.
PSEIDOANDRONĪMS Vīrieša vārds, ko kā pseidonīmu izmanto sieviete, piemēram, rakstnieces Auroras Didevānas pseidonīma Žorža Sanda priekšvārds (kam oriģinālvalodā atbilst vīrieša vārds George), arī rakstnieces Kārenas Bliksenas pseidonīms Isaks Dinesens.
PSEIDONĪMS Izdomāts, neīsts personvārds, ko lieto īstā vārda vietā, piemēram, Plūdons, Tirzmaliete, Eulālija Dorika. Pseidonīmus galvenokārt izmanto literāti un mākslinieki.
TOPONĪMIJA Vietvārdu kopums.
TOPONĪMIKA Arī toponomastika. Onomastikas apakšnozare, kurā pēta vietvārdus.
TOPONIMIZĒŠANĀS Arī toponimizācija. Sugasvārda pārtapšana par vietvārdu, piemēram, urga > strauta nosaukums Urga, vizbuļi > mājvārds Vizbuļi, pumpuri > dzelzceļa stacijas un Jūrmalas mikrorajona nosaukums Pumpuri. Palaikam par toponimizāciju dēvē arī vietvārda darināšanu no sugasvārda, piemēram, skuja > Skujene.
UZVĀRDS Personvārds, kas parasti ir kopīgs ģimenei un norāda piederību pie noteiktas dzimtas, piemēram, Bērziņš, Liepiņa. Bērni uzvārdu parasti pārmanto no vecākiem. Kopā ar vārdu uzvārds ir svarīgs personas identifikācijas rādītājs. To ieraksta personas pamatdokumentā.
VIETVĀRDS Arī toponīms. Īpašvārds, kas nosauc ģeogrāfisku objektu, piemēram, Gauja, Gaiziņš, Valka.
VIETVĀRDU STANDARTIZĀCIJA Vietvārdu oficiālās, valsts dokumentos lietojamās formas noteikšana: gan vietvārda oficiālās formas (retos gadījumos − divu oficiālo formu) izvēle no vairākiem rakstības/izrunas variantiem vai vairākiem uz vienu un to pašu ģeogrāfisko objektu attiecinātiem nosaukumiem, gan arī oficiālā statusa piešķiršana vienīgajam kāda ģeogrāfiskā objekta nosaukumam. Vietvārdu standartizācijas starptautiskais aspekts saistīts ar dažādās valodās un dažādās valstīs lietotu vienu un to pašu ģeogrāfisko objektu nosaukumu iespējami lielāku savstarpēju vienādošanu vai saskaņošanu.
ZOONĪMS Īpašvārds, kas nosauc dzīvnieku, piemēram, Muris (kaķis), Reksis (suns), Zīmaļa (govs), Ojārs (zirgs).