Palīgvārdnīca
Morfoloģija
A|Ā|B|C|Č|D|E|Ē|F|G|Ģ|H|I|Ī|J|K|Ķ|L|Ļ|M|N|Ņ|O|P|R|S|Š|T|U|Ū|V|Z|Ž
ABSOLŪTAIS LAIKS Darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret runas momentu, piemēram, tagadne sakrīt ar runas momentu: Es pašlaik lasu, pagātne izsaka laiku pirms runas momenta: Tu vakar gāji uz teātri, nākotne – laiku pēc runas momenta: Mēs rīt iesim viesos.
ADVERBĀLS Tāds, kas ir sintaktiski atkarīgs no darbības vārda, piemēram, latviešu valodā adverbāls lietvārda ģenitīvs ir vārdkopās bīties soda, alkt prieka, nepazīt laimes, adverbāls akuzatīvs – vārdkopās dzert ūdeni, makšķerēt zivis.
AKUZATĪVS Locījums, kas izsaka tiešo objektu, parasti blakus pārejošiem darbības vārdiem, piemēram, latviešu valodā nest somu, lasīt vēstuli, satikt draugu
ANALĪTISKA FORMA Gramatiskā forma, ko gramatisko nozīmju izteikšanai veido patstāvīgs vārds kopā ar palīgvārdu vai palīgvārda funkcijā lietotu vārdu, piemēram, latviešu valodā darbības vārda salikto laiku un ciešamās kārtas formas: esmu lasījusi, biju lasījusi, tiek lasīts, tiks lasīts. Vēsturiskajā valodniecībā šajā nozīmē lietoti arī termini aprakstoša forma, perifrastiska forma.
APSTĀKĻA VĀRDS Arī adverbs. Nelokāma vārdšķira, kas izsaka darbības, īpašības, apstākļa vai, retāk, priekšmeta pazīmi, kam var būt salīdzināmās pakāpes un ko teikumā lieto apstākļa funkcijā, piemēram, skaisti dziedāt, runāt visskaļāk, koši sarkans, ļoti ātri iet.
ARTIKULS Palīgvārds, kas parasti norāda uz lietvārda vai nominālas vārdkopas noteiktību vai nenoteiktību. Pēc morfoloģiskām pazīmēm artikuls var būt nemainīgs, piemēram, angļu valodā, vai arī mainīties dzimtē, skaitlī un locījumā, piemēram, vācu valodā. Pēc novietojuma artikuls var būt prepozitīvs, piemēram, angļu un vācu valodā, vai postpozitīvs, piemēram, bulgāru un rumāņu valodā. Latviešu valodā artikulus neizmanto.
ATGRIEZENISKAIS DARBĪBAS VĀRDS Arī refleksīvais verbs. Darbības vārds, kam ir atgriezenisks formants un kam vēsturiski bijusi vidējās kārtas nozīme, piemēram, mazgāties, slaucīties, celties. Atgriezeniskajiem darbības vārdiem var būt atgriezeniskas galotnes visās gramatiskajās formās, piemēram, latviešu valodā mazgā-ties, mazgāj-os, mazgāj-as, mazgāsim-ies, mazgājus-ies, mazgādam-ās, tie var būt saistīti ar atgriezenisku vietniekvārdu, piemēram, angļu valodā to wash oneself ‘mazgāties’, to wipe oneself ‘slaucīties’. Atgriezeniskie darbības vārdi parasti ir nepārejoši. Mūsdienu latviešu valodā atgriezeniskajiem darbības vārdiem visbiežāk ir darāmās kārtas nozīme un tos uzskata par atvasinājumiem no tiešajiem darbības vārdiem, piemēram, cel-t : cel-ties, skrie-t : skrie-ties, nes-t : nes-ties.
ATGRIEZENISKAIS LIETVĀRDS Arī refleksīvais substantīvs. Lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes un locījuma galotnes, piemēram, latviešu valodā sieviešu dzimtes lietvārds smiešan-ās, smiešan-os, (ar) smiešan-os, vīriešu dzimtes lietvārds vēlējum-ies, vēlējum-os, (ar) vēlējum-os. Atgriezeniskos lietvārdus parasti darina no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, piemēram, mazgāties : mazgāšanās; vēlēties : vēlēšanās, vēlējumies. Latviešu valodā atgriezenisko lietvārdu locījuma paradigmā parasti trūkst abu skaitļu datīva un lokatīva, kā arī daudzskaitļa instrumentāļa formu.
ATGRIEZENISKAIS VIETNIEKVĀRDS Arī refleksīvais pronomens. Vietniekvārds, kas norāda, ka darbība vērsta uz darītāju jebkurā personā. Latviešu valodā atgriezenisks ir vietniekvārds sevis, piemēram, Viņam kļuva sevis žēl. Es nevaru sev to piedot. Ieklausies sevī!
ATGRIEZENISKUMS Arī refleksivitāte. Formāla atgriezenisko darbības vārdu un atgriezenisko lietvārdu pazīme, ko nosaka atgriezeniskais formants. Atgriezeniskums formāli apvieno atgriezeniskos darbības vārdus, kam ir, piemēram, vidējās kārtas nozīme (mazgāties, slaucīties, celties), darāmās kārtas nozīme (kļūdīties, censties, mosties), ciešamās kārtas nozīme (glabāties, krāties), savstarpējas darbības nozīme (skrieties, cīnīties, ķildoties), pēkšņas, negaidītas darbības nozīme (iesmelgties, sakustēties, aizcirsties), pāri mēram veiktas darbības nozīme (nobristies, pārcepties, izmērcēties). Latviešu valodniecībā atgriezeniskums uzskatīts arī par leksiski gramatisku darbības vārda kategoriju.
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME Arī relatīvais mods. Darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka tekstam var būt cits autors vai ka teksta autors nav pārliecināts par satura patiesumu, piemēram, Es dzirdēju, ka kaimiņi pārceļoties uz lielāku dzīvokli. Brālis man teica, ka atvaļinājumu pavadīšot pie jūras. Mans vecvectēvs esot nodzīvojis ļoti garu mūžu. Atstāstījuma izteiksmi latviešu valodā veido, darbības vārda tagadnes vai nākotnes celmam pievienojot formantu -ot-, -oties-, piemēram, aug-u : aug-ot, smej-os : smej-oties; augš-u : augš-ot, smieš-os : smieš-oties.
ATTIEKSMES ĪPAŠĪBAS VĀRDS Arī relatīvais adjektīvs. Īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu, piemēram, vispārējs, stilistisks, pēdējais. Attieksmes īpašības vārdiem parasti netiek veidotas salīdzināmās pakāpes.
ATTIEKSMES VIETNIEKVĀRDS Arī relatīvais pronomens. Vietniekvārds, kas ievada palīgteikumu un norāda uz attieksmēm starp teikuma daļām. Latviešu valodā attieksmes vietniekvārdi ir kas, kurš, kāds, piemēram, Mežs, kas plešas ap mūsu māju, man vienmēr bijis mīļš.
BEZPERSONAS DARBĪBAS VĀRDS Arī bezpersonas verbs. Darbības vārds, kura nosauktai darbībai parasti nav veicēja un kuru lieto tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā, piemēram, latviešu valodā Šobrīd līst. Snieg jau divas dienas. Rudeņos strauji tumst. (Sk. plašāk: Freimane I. Trešā persona latviešu verbu sistēmā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008.)
CIEŠAMĀ KĀRTA Arī pasīvs. Darbības vārda kārta, kas izsaka uz objektu vērstu darbību, parasti tieši nenosaucot darbības subjektu, piemēram, pele tiek ķerta; grāmata tika lasīta; dziesma tiks dziedāta. Latviešu valodā ciešamās kārtas sintaktiskajā konstrukcijā darbības objekts nominatīvā ir teikuma priekšmets. Ciešamās kārtas formas latviešu valodā ir analītiskas, tās veido lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis kopā ar palīgdarbības vārdu tikt, senāk arī tapt, kļūt. Darāmās un ciešamās kārtas pretstatījums latviešu valodā iespējams tikai tiešajiem pārejošiem darbības vārdiem.
CIEŠAMĀS KĀRTAS DIVDABIS Arī pasīvais particips. Divdabis, kas izsaka pasīvas, ar darbības objektu saistītas darbības nozīmi, piemēram, ravējama dobe, apliets dārzs. Priekšmets, uz ko attiecas ciešamās kārtas divdabis, nav divdabja nosauktās darbības veicējs.
DAĻĒJI LOKĀMS DIVDABIS Arī daļēji deklinējams particips. Divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli -dam-, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas, piemēram, aug-t : aug-dam-s, aug-dam-a, aug-dam-i, aug-dam-as; smie-ties : smie-dam-ies, smie-dam-ās. Daļēji lokāmais divdabis izsaka darbību, kas notiek vienlaicīgi ar teikuma galveno darbību, un tam parasti ir apstākļa funkcija, piemēram, Meitenes gāja pa ielu, jautri smiedamās un ēzdamas saldējumu.
DARĀMĀ KĀRTA Arī aktīvs. Darbības vārda kārta, kas izsaka subjekta mērķtiecīgi veiktu un uz objektu vērstu darbību, piemēram, Tēvs lasa grāmatu. Kaķis ķer peli. Mēs dziedam dziesmu. Darāmās kārtas sintaktiskajā konstrukcijā darbības subjekts nominatīvā ir teikuma priekšmets, darbības objekts akuzatīvā − papildinātājs. Darāmajai kārtai nav īpašu gramatisko formantu, darāmās kārtas formas ir darbības vārda izteiksmes un laika formas. Mūsdienu latviešu gramatikā darāmajā kārtā ietilpina arī nepārejošus un atgriezeniskus darbības vārdus.
DARĀMĀS KĀRTAS DIVDABIS Arī aktīvais particips. Divdabis, kas izsaka aktīvas, ar darbības subjektu saistītas darbības nozīmi, piemēram, plaukstošs zars, izsalcis kaķēns. Priekšmets, uz ko attiecas darāmās kārtas divdabis, ir divdabja nosauktās darbības veicējs.
DARBĪBAS VĀRDS Arī verbs. Vārdšķira, kas izsaka darbību vai stāvokli kā procesu un kam ir personas, laika, izteiksmes, veida un kārtas gramatiskās kategorijas, teikumā tam parasti ir izteicēja funkcija, piemēram, Meitene lasa grāmatu. Visu nedēļu ir spīdējusi saule. Jaunā ēka jau esot uzcelta. Darbības vārdi veido semantisku un gramatisku pretstatu nomeniem.
DATĪVS Locījums, kas izsaka darbības uztvērēju, arī nolūku, piemēram, latviešu valodā man salst, man jāstrādā;  sūtīt draugam vēstuli, dot bērnam ābolu; preces patēriņam.
DAUDZSKAITLINIEKS Lietvārds, ko parasti lieto tikai daudzskaitlī, piemēram, drupas, dzirnavas, kāzas, milti.
DAUDZSKAITLIS Skaitļa forma, kas norāda uz kaut ko, kas ir vairāk nekā viens, piemēram, lietvārda un darbības vārda daudzskaitļa formas kok-i, las-ām pretstatā vienskaitļa formām kok-s, las-u.
DEKLINĀCIJA Nomenu (lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu) un to nozīmē lietotu vārdu (vietniekvārdu, lokāmo divdabju) locīšanas tips − nomenu gramatisko formu kopums un formveidošanas paradigma. Mūsdienu latviešu valodā atkarībā no locīšanas formu sistēmas īpatnībām lietvārdam, piemēram, šķir sešas deklinācijas.
DEKLINĒŠANA Nomenu (lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu) un to nozīmē lietotu vārdu (vietniekvārdu, lokāmo divdabju) locīšana, t. i., gramatisko formu mainīšana dzimtē, skaitlī un locījumā.
DIVDABIS Arī particips. Darbības vārda infinīta forma, kas izsaka darbību, procesu vai stāvokli pazīmes veidā un kam ir vai nu darbības vārda un īpašības vārda daba, vai arī darbības vārda un apstākļa vārda daba. Divdabjus pēc lokāmības iedala lokāmos, nelokāmos un daļēji lokāmos.
DIVSKAITLIS Skaitļa forma, kas norāda uz kaut ko, kas ir divi vai pāris, piemēram, divi dieni, abi aci. Divskaitļa forma ir pretstats vienskaitlim un daudzskaitlim reizē. Mūsdienu latviešu valodā divskaitļa formas lieto reti.
DZIMTE Lietvārda gramatiskā forma, kas norāda uz dzimumu vai formālu piederību kādai no dzimtes formām – sieviešu, vīriešu vai nekatrai dzimtei. Latviešu valodā dzimti parasti izsaka ar galotni, piemēram, nācēj-s, nācēj-a, retāk – ar izskaņu, piemēram, draudz-ene, kalēj-iene, vai leksēmu, piemēram, tēvs, māte; gailis, vista
DZIMTES KATEGORIJA Lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu – arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm. Mūsdienu latviešu valodā dzimtes kategorijā ietilpst divas dzimtes − sieviešu un vīriešu, vācu un krievu valodā dzimtes kategoriju veido sieviešu, vīriešu un nekatra dzimte. Katrai dzimtei parasti ir arī sava galotņu paradigma locījumos un skaitļos.
FINĪTA FORMA Darbības vārda personas forma, kam teikumā ir izteicēja funkcija, piemēram, las-u, las-i, las-a, las-ām, las-āt.
FORMA Valodas fonoloģisko, morfoloģisko un sintaktisko vienību attieksmju materiālā izpausme pretstatā to semantiskajai struktūrai.
FORMAS CELMS Arī vārdformas celms. Vārda gramatiskā forma bez galotnes, piemēram, gramatisko formu saulē, lielajam, nirstu, lasījusi, domāšu, klausos, smiesimies celmi ir saul-, liel-, nirst-, lasījus-, domāš-, klaus-,  smies-.
FORMAS TIPS Gramatiskās formas paveids atkarībā no formveidošanas paņēmiena un izmantotajiem līdzekļiem. Latviešu valodā šķir sintētiskas, analītiskas un supletīvas formas. 
FORMVEIDOŠANA Vārda gramatisko formu veidošana, piemēram, lietvārda locījuma, skaitļa vai dzimtes formu veidošana.
FORMVEIDOŠANAS AFIKSS Afikss, ko izmanto gramatiskās formas veidošanā. Latviešu valodā formveidošanas afiksi parasti ir galotnes un piedēkļi, piemēram, saul-e, saul-es, saul-ei, saul-i, saul-ē vai sie-t, sie-n-u, sie-š-u, sie-dam-s, retāk priedēkļi, piemēram, vis-labāk; ir -nes.
FORMVEIDOŠANAS CELMS Pirmatnīgs, atvasināts vai salikts gramatiskās formas celms, ko izmanto par pamatu citu gramatisko formu veidošanai, piemēram, lokāmā tagadnes darāmās kārtas divdabja plaukstošs formveidošanas celms ir darbības vārda tagadnes celms plaukst-.
FORMVEIDOŠANAS FUNKCIJA Valodas elementa funkcija, kas īstenojas, veidojot gramatiskās formas, piemēram, latviešu valodā formveidošanas funkcija ir piedēkļiem -n-, -j-, -st-, veidojot darbības vārdu siet, klāt, nirt vienkāršās tagadnes formas sienu, klāju, nirstu.
FORMVEIDOŠANAS LĪDZEKLIS Arī formveidošanas formants. Gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis – afikss (saul-ē, sal-st-am, vis-lab-āk-ais), palīgvārds (esmu lasījis, tiek celts, ir jāla-sa), skaņu mija (vilkt : velku; celt : cu, cēlu) vai saknes maiņa (es : man; -t : es-mu; daudz : vair-āk).
FORMVEIDOŠANAS PAŅĒMIENS Formveidošanas līdzekļu nosacīts gramatisko formu veidošanas paveids. Latviešu valodā pamatā izmanto: (1) morfoloģisko formveidošanas paņēmienu (gramatiskās nozīmes izsaka ar morfēmām – galotni, piemēram, dzimtes, skaitļa un locījuma nozīmi lietvārdam, īpašības vārdam u.tml.; piedēkli, piemēram, pārākās pakāpes nozīmi īpašības vārdam un apstākļa vārdam, laika nozīmi darbības vārdam, priedēkli, piemēram, vajadzības izteiksmes nozīmi darbības vārdam), rezultātā veidojot sintētisku formu; (2) sintaktisko formveidošanas paņēmienu (formu veido, izmantojot palīgvārdu vai tā nozīmē lietotu vārdu, piemēram, tagadnes salikto formu darbības vārdiem veido, izmantojot palīgdarbības vārdu būt un lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi (esmu lasījis); (3) semantisko formveidošanas paņēmienu (izsakot gramatisko nozīmi, tiek izmantots fonētiski atšķirīga sakne resp. celms, piemēram, vietniekvārda es ģenitīva formā manis). Atbilstoši veidojas šādi formu tipi: sintētiskas, analītiskas un supletīvas formas.
GRAMATISKĀ FORMA Gramatiskās nozīmes izpausmes veids; forma, ar kuru izteiktā gramatiskā nozīme kontekstā iegūst noteiktu jēgu, piemēram, lietvārdam gramatiskā forma raksturo dzimtes, skaitļa un locījuma gramatisko nozīmi. Zināšanas par vārdu gramatiskajām formām un to lietošanu ir valodas kompetences pamats.
GRAMATISKĀ KATEGORIJA Abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas gramatiskā formā, piemēram, dzimtes, skaitļa un locījuma gramatiskās nozīmes latviešu valodā izpaužas kā atšķirīgas formas vīriešu un sieviešu dzimtē, vienskaitlī un daudzskaitlī, nominatīvā, ģenitīvā, datīvā, akuzatīvā, instrumentālī, lokatīvā un vokatīvā. Gramatiskā kategorija ir gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās vismaz uz divu elementu pretstatu, piemēram, latviešu valodā lietvārda dzimtes kategorija, kurā ietilpst vīriešu un sieviešu dzimte, vai darbības vārda laika kategorija, kurā ietilpst tagadne, pagātne un nākotne. Gramatisko kategoriju apzīmēšanai gramatikā lieto arī terminu morfoloģiskā kategorija.
GRAMATISKĀ KOMPETENCE Valodas lietotāja zināšanas par vārdu gramatiskajām pazīmēm  atbilstīgi fonoloģijas, morfoloģijas un sintakses likumiem; prasme noteikt, apzināti veidot un lietot saziņā valodas gramatiskās struktūras un modeļus. Gramatiskā kompetence ir valodas kompetences sastāvdaļa, un tā tiek attīstīta, valodas apguvējam mācoties teorētiski izprast valodas gramatisko sistēmu un pareizi lietot gramatiskās formas. 
GRAMATISKĀ NOZĪME Vispārīga, abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas raksturīga vārdam, vārdformai, vārdu savienojumam vai sintaktiskai konstrukcijai un kas regulāri izpaužas noteiktā gramatiskā valodas vienības formā. Gramatiskās nozīmes atsevišķam vārdam var būt vairākas, tās var mainīties atkarībā no vārda lietojuma formas, piemēram, laukslauki, māja – mājas.
GRAMATIZĒŠANĀS Arī gramatizācija, gramatikalizācija. Valodas leksiskās sistēmas elementu pāreja gramatiskajā sistēmā. Piemēram, afiksu morfēmas gramatizācijas procesā ir cēlušās no patstāvīgiem vārdiem vai palīgvārdiem, visi palīgdarbības vārdi ir gramatizējušies patstāvīgas nozīmes un funkciju darbības vārdi u. tml. Gramatizācija parasti sākas ar desemantizēšanos, vārdam zaudējot savu leksisko nozīmi, turpinās kā dekategorizēšanās, vārdam sastingstot vienā gramatiskajā formā un zaudējot locīšanas paradigmu, un parasti beidzas ar fonētisku redukciju, vārdam fonētiski saīsinoties. Piemēram, latviešu valodā īpašības vispārākās pakāpes priedēklis vis- gramatizācijas ceļā ir cēlies no vietniekvārda viss daudzskaitļa ģenitīva visu, formai zaudējot vietniekvārda semantiku un atraujoties no paradigmas, kā arī fonētiski saīsinoties gala zilbei.
ĢENITĪVS Locījums, kas izsaka piederību, īpašību, vielu, piemēram, latviešu valodā tēva nams, liela auguma cilvēks, māla trauks. Ģenitīvam var būt dažādas nozīmes nianses, piemēram,  subjekta ģenitīvs, objekta ģenitīvs, dalāmais ģenitīvs, pielikuma ģenitīvs, satura ģenitīvs (sal. krūze piena un piena krūze).
HOMOFORMA Viena no divām vai vairākām dažādas nozīmes vārdformām, ko izrunā un raksta vienādi, piemēram, rāju (darbības vārds rāt īstenības izteiksmē, tagadnē, vienskaitļa 1. personā) un rāju (lietvārds rāja vienskaitļa akuzatīvā); sviesta (lietvārds sviests vienskaitļa ģenitīvā) un sviesta (divdabis sviests sieviešu dzimtes nominatīvā).
IMPERFEKTS Darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka ilgstošu vai regulāru darbību (stāvokli vai procesu) pagātnē bez attieksmes pret darbības beigām, piemēram, latviešu valodā Es vakar strādāju dārzā. Bērnībā mēs labprāt spēlējām paslēpes. Imperfektam ir nepabeigtas pagātnes nozīme pretstatā aoristam vai perfektam.
INFINĪTA FORMA Darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns.
INSTRUMENTĀLIS Locījums, kas izsaka darbības līdzekli vai pavadoni, piemēram, latviešu valodā braukt ar divriteni, iet kājām, runāt ar māsu. Mūsdienu latviešu valodā instr4umentālis var būt gan sintētiska (sēdēt līku muguru, smieties stundām), gan analītiska (sarunāties ar brāli, mocīties ar iesnām) lietvārda forma. Nozīmes: īpašības instrumentālis, laika instrumentālis, veida instrumentālis, mēra instrumentālis u. c.
IZSAUKSMES VĀRDS Arī interjekcija. Vārdšķira, kas izsaka jūtas, gribu vai atdarina skaņas, piemēram, Ai, cik skaista diena! Kuš, visi vēl guļ! Brakš, koks nolūza! Izsauksmes vārdi parasti ir nelokāmi, tie neietilpst ne patstāvīgo vārdu, ne palīgvārdu grupā un sintaktiski nav saistīti ar pārējo teikumu. Tekstā izsauksmes vārdi parasti ir izsacījumu funkcijā.
IZTEIKSME Arī mods. Darbības vārda gramatisko formu sistēma, kas norāda uz izteikuma satura un darbības realitātes/irealitātes vērtējumu. Izteiksmi parasti veido noteikts laika un personas formu kopums, piemēram, latviešu valodā īstenības izteiksmē ietilpst sešas laika formas, katrā laika formā − sešas personas formas. ◊ īstenības izteiksme (sk.), atstāstījuma izteiksme (sk.), vēlējuma izteiksme (sk.), vajadzības izteiksme (sk.), pavēles izteiksme (sk.).
IZTEIKSMES KATEGORIJA Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka modalitāti, kā arī teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu un darbības realitāti. Mūsdienu latviešu valodā darbības vārda izteiksmes kategorijā ietilpst piecas izteiksmes: īstenības, atstāstījuma, vēlējuma, vajadzības un pavēles izteiksme.
ĪPAŠĪBAS VĀRDS Arī adjektīvs. Vārdšķira, kas izsaka priekšmeta pazīmi un kam ir dzimtes, skaitļa, locījuma, salīdzināmo pakāpju un noteiktības/nenoteiktības gramatiskā kategorija. Dzimtē, skaitlī un locījumā īpašības vārds saskaņojas ar lietvārdu, piemēram, zaļš koks, zaļa zāle, zaļas pļavas. Teikumā īpašības vārdu lieto apzīmētāja vai nominālā izteicēja funkcijā, piemēram, latviešu valodā Viņam kritis lielais laimests. Sniegs ir balts. Iedala gādības un attieksmes īpašības vārdos.
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME Arī indikatīvs. Darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka darbības vārda izteiktā darbība reāli notiek, ir notikusi vai notiks, piemēram, es lasu, es esmu lasījis, es lasīju, es biju lasījis, es lasīšu, es būšu lasījis. Īstenības izteiksmei nav īpašu gramatisko formantu, īstenības izteiksmes formas ir darbības vārda laika formas. Īstenības izteiksme ir semantisks un gramatisks pretstats citām izteiksmēm, kas izsaka ireālu darbību.
KAUZATĪVAIS DARBĪBAS VĀRDS Arī kauzatīvais verbs, liekamais darbības vārds. Darbības vārds, kas izsaka darbības cēloņa vai iemesla nozīmi, piemēram, latviešu valodā ar piedēkli -inā- atvasināti kauzatīvie darbības vārdi klīdināt ‘likt klīst’, šķīdināt ‘likt šķīst’, raudināt ‘likt raudāt’.
KĀDĪBAS ĪPAŠĪBAS VĀRDS Arī kvalitatīvais adjektīvs. Īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā, piemēram, skaista diena, skaistāka diena, visskaistākā diena. Kādības īpašības vārdiem parasti tiek veidotas salīdzināmās pakāpes.
KĀRTA Darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda uz darbības vērtējumu vai nu no subjekta, vai no objekta pozīcijas. ◊ darāmā kārta (sk.), ciešamā kārta (sk.), vidējā kārta (sk.).
KĀRTAS KATEGORIJA Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu, darbību un darbības objektu. Mūsdienu latviešu valodā darbības vārda kārtas kategorijā ietilpst divas kārtas – darāmā un ciešamā kārta.
KĀRTAS SKAITĻA VĀRDS Skaitļa vārds, kas norāda secību, piemēram, latviešu valodā pirmais, otrais, trešais.Mūsdienu latviešu valodā kārtas skaitļa vārdiem parasti ir noteiktā galotne.
KĀRTNS DARBĪBAS VĀRDS Arī regulārs verbs. Darbības vārds, kas tiek locīts atbilstoši valodas konjugāciju sistēmai, piemēram, latviešu valodā darbības vārdi augt, domāt, dziedāt.
KOPDZIMTES LIETVĀRDS Lietvārds, kam ir sieviešu dzimtes forma un kas var apzīmēt gan sieviešu, gan vīriešu dzimuma būtnes. Latviešu valodā šādi lietvārdi ir, piemēram, auša, tiepša, balamute un konkrētas dzimtes nozīmi tiem nosaka konteksts: Viņa ir auša, tiepša, balamute un Viņš ir auša, tiepša, balamute. Atšķirīgas dzimtes galotnes šiem lietvārdiem ir vienskaitļa datīvā (aušai / aušam, balamutei / balamutem).
LIETVĀRDS Arī substantīvs. Vārdšķira, kas izsaka priekšmetiskumu un kam ir dzimtes, skaitļa un locījuma gramatiskā kategorija. Teikumā lietvārdam ir teikuma priekšmeta, papildinātāja, apzīmētāja vai nomināla izteicēja funkcija, piemēram, Saule lec. Es lasu grāmatu. Meža malā aug sēnes. Tā ir mana grāmata.
MORFOLOĢIJA 1. Valodniecības apakšnozare, gramatikas daļa, kurā pēta valodas morfoloģisko sistēmu – morfēmu struktūru un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu. Tradicionāli morfoloģijā ietilpināta arī vārddarināšana. 2. Valodas morfoloģisko parādību kopums, arī morfoloģisko parādību sistēmisks apraksts.
PALĪGVĀRDS Vārds, kam nav patstāvīgas leksiskās nozīmes un kas teikumā nevar būt teikuma loceklis. Palīgvārdi ir partikulas, saikļi, prievārdi.
PAMATA PAKĀPE Arī pozitīvs. Kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu trīspakāpju salīdzinājuma sistēmas pamatforma, kas nesalīdzinot izsaka īpašību vai pazīmi. Latviešu valodā pamata pakāpei nav gramatiska formanta, piemēram, skaists, labs, gudrs; ātri, klusu, lēnām.
PAMATA SKAITĻA VĀRDS Skaitļa vārds, kas izsaka daudzumu, piemēram, latviešu valodā viens, divi, trīs.
PAMATFORMA Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām, piemēram, lietvārda pamatforma ir nominatīvs, darbības vārda pamatforma – nenoteiksme. 
PATSTĀVĪGS VĀRDS Vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis. Patstāvīgi vārdi ir lietvārdi, īpašības vārdi, skaitļa vārdi, vietniekvārdi, darbības vārdi, apstākļa vārdi.
PRIEVĀRDS Arī prepozīcija. Palīgvārdu vārdšķira, kas norāda uz priekšmetu, parādību, procesu u. tml. savstarpējām attieksmēm. Teikumā prievārdi parasti ir saistīti ar lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu noteiktā locījumā un norāda uz sintaktiskām attieksmēm starp patstāvīgiem vārdiem, precizējot locījuma nozīmi, piemēram, tikties ar draugiem,  braukt uz darbu, strādāt bez atvaļinājuma. Latviešu valodā prievārdi parasti ir prepozitīvi, bet dēļ, labad ir postpozitīvi, piemēram, tveices dēļ nebraucu uz laukiem, pieklājības labad uzsāku sarunu. Prievārda funkcijā latviešu valodā tiek lietoti arī apstākļa vārdi, piemēram, iet cauri mežam, celties pāri upei, braukt garām skolai.
SALĪDZINĀMĀ PAKĀPE Kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu trīspakāpju salīdzināmās sistēmas elements. 
SALĪDZINĀMĀS PAKĀPES Arī gradācija. Kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpēs. 
SALIKTĀ LAIKA FORMA Darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds būt tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi (esmu lasījis, biju lasījis, būšu lasījis) un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti (Es jau esmu lasījis šo grāmatu. Brālis bija atnācis ciemos vakar. Vasara drīz būs beigusies).
SALIKTĀ NĀKOTNE Darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti nākotnē, piemēram, Rīt es būšu beigusi lasīt šo grāmatu. Pēc pāris stundām tu jau būsi ielidojis Oslo. Drīz viss dārzs būs aizaudzis nezālēm.
SALIKTĀ PAGĀTNE Darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti pagātnē, piemēram, Pagājušajā gadā viņš divreiz bija aizbraucis uz Maroku. Mēs vakar bijām aizgājuši sēnēs. Lietus pēcpusdienā jau bija beidzies.
SALIKTĀ TAGADNE Arī perfekts. Darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti tagadnē, piemēram, Šo grāmatu esmu lasījis nesen. Mēs tikko esam paēduši pusdienas. Saule jau ir uzlēkusi.
SKAITĻA KATEGORIJA Lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm. Mūsdienu latviešu valodā skaitļa kategorijā ietilpst divas skaitļa formas – vienskaitlis un daudzskaitlis. Katram skaitlim parasti ir arī sava dzimtes un locījuma galotņu paradigma, darbības vārdiem – personas galotņu paradigma.
SKAITĻA VĀRDS Arī numerālis. Vārdšķira, kas izsaka priekšmetu skaitu vai secību, piemēram, latviešu valodā: trīs grāmatas, pieci gājēji; pirmā diena, desmitais stāsts.
SKAITLIS Lokāmo vārdšķiru gramatiskā forma, kas norāda uz skaitu, daudzumu vai formālu piederību kādai no skaitļa formām – vienskaitlim, daudzskaitlim vai divskaitlim. Latviešu valodā skaitli parasti izsaka ar galotni, piemēram, vienskaitlī dien-a, daudzskaitlī dien-as, divskaitlī dien-i. 
TAGADNES DIVDABIS Arī tagadnes particips. Divdabis, kas izsaka darbību, kura ir vienlaicīga ar teikuma galveno darbību, piemēram, Viņš iet pa ziedošu pļavu. Vakar man bija daudz darāmu darbu. Latviešu valodā tagadnes divdabjus veido, darbības vārda tagadnes celmam pievienojot piedēkli -oš- (darāmās kārtas divdabim) un -am- / -ām- (ciešamās kārtas divdabim), piemēram, raud-u : raud--s; ceļ-u : ceļ-am-s, las-u : las-ām-s.
TIEŠAIS DARBĪBAS VĀRDS Arī tiešais verbs. Darbības vārds, kam latviešu valodā nenoteiksmē ir galotne -t un kam nevienā gramatiskajā formā nav atgriezenisku afiksu. Tiešie darbības vārdi veido formālu pretstatu atgriezeniskajiem darbības vārdiem un parasti ir atbilstošo atgriezenisko darbības vārdu motivētājvārdi, piemēram, ķemmē-t : ķemmē-ties, krā-t : krā-ties, skūpstī-t : skūpstī-ties.
VAJADZĪBAS IZTEIKSME Arī debitīvs. Darbības vārda izteiksme, kas norāda uz nepieciešamu, obligāti īstenojamu darbību, piemēram, Man ir jālasa grāmata. Aukstā laikā ir jāģērbjas silti. Vajadzības izteiksmes forma latviešu valodā ir analītiska, to veido, darbības vārda tagadnes 3. personas formai pievienojot priedēkli jā- un palīgdarbības vārdu būt nepieciešamajā 3. personas laika formā, piemēram, nāk : ir jā-nāk, bija jā-nāk, būs jā-nāk; smejas : ir jā-smejas, bija jā-smejas, būs jā-smejas.
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS Vajadzības izteiksmes paveids, kas ietver gan vajadzības, gan atstāstījuma izteiksmes nozīmi un norāda uz atstāstītu citas personas nepieciešamību veikt kādu darbību, piemēram, Māte teica, ka tēvam rīt esot jāiet pie ārsta. Vajadzības izteiksmes atstāstījuma izteiksmes paveidu veido, vajadzības izteiksmes formai pievienojot palīgdarbības vārdu atstāstījuma izteiksmē, piemēram, esot jāiet, būšot jālasa.
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS Vajadzības izteiksmes paveids, kas ietver gan vajadzības, gan vēlējuma izteiksmes nozīmi un norāda uz iespējamu vai vēlamu darbību, kam noteikti būtu nepieciešams risināties, piemēram, Man šodien būtu jāiet uz tirgu, bet es labāk to darīšu rīt. Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidu veido, vajadzības izteiksmes formai pievienojot palīgdarbības vārdu vēlējuma izteiksmē, piemēram, būtu jāiet, būtu jālasa.
VĀRDŠĶIRA Valodas vārdu krājuma leksiski gramatisks kopums, ko vieno trīs pazīmes: semantiskā, kas ietver vispārinātu vārdšķiras vārdu leksisko nozīmi, morfoloģiskā, kas ietver vārdšķiras vārdu gramatiskās kategorijas, sintaktiskā, kas ietver vārdšķiras vārdu sintaktiskās funkcijas teikumā. Latviešu valodā vārdus iedala desmit vārdšķirās: lietvārdi, īpašības vārdi, skaitļa vārdi, vietniekvārdi, darbības vārdi, apstākļa vārdi, saikļi, prievārdi, partikulas, izsauksmes vārdi. Pēc lokāmības visas vārdšķiras iedala lokāmo vārdu vārdšķirās (lietvārdi, īpašības vārdi, skaitļa vārdi, vietniekvārdi, darbības vārdi) un nelokāmo vārdu vārdšķirās (apstākļa vārdi, saikļi, prievārdi, partikulas, izsauksmes vārdi). Pēc leksiskās nozīmes un sintaktiskajām funkcijām vārdšķiras iedala patstāvīgos vārdos (lietvārdi, īpašības vārdi, skaitļa vārdi, vietniekvārdi, darbības vārdi, apstākļa vārdi), palīgvārdos (saikļi, prievārdi, partikulas) un izsauksmes vārdos jeb interjekcijās.
VĀRDFORMA Vārda gramatiskais variants paradigmā, piemēram, vārda saule gramatiskās formas vienskaitļa locījumos saule, saules, saulei, sauli, (ar) sauli, saulē. Latviešu valodniecībā šajā nozīmē izmantots arī termins vārda forma.
VĒLĒJUMA IZTEIKSME Arī kondicionālis. Darbības vārda izteiksme, kas norāda uz vēlamu darbību, piemēram, Sestdien mēs labprāt ietu uz operu. Vai tu man neiedotu drusku naudas? Kaut vakar būtu spīdējusi saule! Vēlējuma izteiksmi latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot formantu -tu, -tos, piemēram, aug-t : aug-tu, smie-ties : smie-tos.
VEIDA KATEGORIJA Darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm. Latviešu valodā veida kategorijā ietilpst nepabeigta / pabeigta veida prestats, ko izsaka ar darbības vārda priedēkļiem (kāpt : uz-kāpt, lasīt : iz-lasīt, dziedāt : no-dziedāt), un vienkārtēja / daudzkārtēja veida prestats, ko izsaka ar darbības vārda piedēkļiem (brēk-t : brēk-ā-t, mērk-t : mērc-ē-t, brauk-t : brauk-alē-t).
VEIDS Darbības rezultāta, daudzuma vai ilgstamības izpausmes leksiski gramatisks atspoguļojums valodā. Latviešu valodā veidu parasti izsaka ar vārddarināšanas afiksiem — priedēkļiem nepabeigtam/pabeigtam veidam, piemēram, ēst : ap-ēst, skriet : aiz-skriet, mest : no-mest vai piedēkļiem vienkārtējam / daudzkārtējam veidam, piemēram, nest : nēs-ā-t, virt : vār-ī-t, skriet : skrai-(d)-ī-t, vērt: vir-inā-t. 
VIENKĀRŠĀ LAIKA FORMA Darbības vārda sintētiska forma, kam laika nozīme parasti ietverta tagadnes, pagātnes vai nākotnes celmā (cel-t : ceļ-u, cēl-u, celš-u; jus-t : jūt-u, jut-u, jutīš-u; lasī-t : las-u, lasīj-u, lasīš-u) un kas izsaka darbību tagadnē, pagātnē, vai nākotnē (Saule riet. Ārā ierējās suns. Rīt iesim sēnēs).
VIENKĀRŠĀ NĀKOTNE Darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiks pēc runas momenta, piemēram, Pēc stundas es iešu uz darbu. Tūlīt pienāks mūsu autobuss. Vakarā mēs iesim uz teātri.
VIENKĀRŠĀ PAGĀTNE Darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta, piemēram, Es tikko atnācu mājās no skolas.Pirms stundas vēl lija. Jūs vakar bijāt viesos pie labiem draugiem.
VIENKĀRŠĀ TAGADNE Darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar runas momentu, piemēram, Dārzā skaisti zied rozes. Mēs pašlaik pusdienojam. Ārā pūš stiprs vējš.
VIENPERSONAS DARBĪBAS VĀRDS Arī vienpersonas verbs. Darbības vārds, kas tiek lietots tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā, parasti kopā ar darbības veicēju, piemēram, latviešu valodā Pavasara lietū strauji dīgst sējumi. Man laimējās aizbraukt uz Ķīnu. Viņam rīt sākas vācu valodas kursi.
VIENSKAITLINIEKS Lietvārds, ko parasti lieto tikai vienskaitlī, piemēram, piens, alus, sviests, medus.
VIENSKAITLIS Skaitļa forma, kas norāda uz kaut ko, kas ir tikai viens, piemēram, lietvārda un darbības vārda vienskaitļa formas kok-s, las-u pretstatā daudzskaitļa formām kok-i, las-ām.