Palīgvārdnīca
Frazeoloģija
A|Ā|B|C|Č|D|E|Ē|F|G|Ģ|H|I|Ī|J|K|Ķ|L|Ļ|M|N|Ņ|O|P|R|S|Š|T|U|Ū|V|Z|Ž
FRAZĒMA Frazeoloģisms, kurā viens komponents lietots savā leksiskajā nozīmē, piemēram, zili brīnumi ‘lieli brīnumi’, slinks kā maiss ‘ļoti slinks’.
FRAZEOLOĢIJA 1. Valodniecības apakšnozare, kurā pēta frazeoloģismus. 2. Frazeoloģismu kopums.
FRAZEOLOĢISKS SALĪDZINĀJUMS Frazeoloģisms, kas izteikts salīdzinājuma veidā, piemēram, kā bitīte ‘ļoti čakla’, kā ozols ‘stalts, spēcīgs’.
FRAZEOLOĢISMS Leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, valodas praksē ar tradīciju nostiprinājies vārdu savienojums, kura nozīme saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu. Piemēram, ciets rieksts ‘grūts, sarežģīts uzdevums’, mest plinti krūmos ‘padoties’, kārt zobus vadzī ‘ciest badu’. Valodas mācību procesā tiek aplūkotas specifiskās frazeoloģismu nozīmes, kā arī frazeoloģismu lietojuma stilistiskie un kulturoloģiskie aspekti. 
IDIOMA Kādai valodai raksturīgs savdabīgs, nedalāms vārdu savienojums, kurā katra komponenta leksiskā nozīme un visa vārdu savienojuma kopīgā leksiskā nozīme atšķiras no vispārlietojamās nozīmes, piemēram, ņemt kājas pār pleciem ‘bēgt’, vazāt aiz deguna ‘muļķot, atkārtoti mānīt’. Valodas apguvē tiek aplūkotas specifiskās idiomu  nozīmes, kā arī to lietojuma stilistiskie un sociokultūras aspekti. 
IDIOMĀTIKA 1. Kādas valodas idiomu kopums. 2. Valodniecības apakšnozare, kurā pēta idiomas.