Tradicionālā transkripcija

[palĩõêt]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[pɑliːːʣeːˀt]


[p] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[l] – ’skanenis’.’]

[ī] – garais patskanis

[õ] – balsīgais troksnenis

[ē] – garais, šaurais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Trīszilbju vārds.

Ortogrammas – ī, ē.



pa-priedēklis

līdz-sakne

-ē-piedēklis

-tgalotne

palīdzē- – vārda celms

-ētizskaņa






palīdzētpatstāvīgs vārds, lokāms darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 2. grupa

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

palīdz-u

palīdz-am

esmu palīdzē-j-is

esmu palīdzē-j-us-i

esam palīdzē-j-uš-i

esam palīdzē-j-uš-as

2.

palīdz-i

palīdz-at

esi palīdzē-j-is

esi palīdzē-j-us-i

esat palīdzē-j-uš-i

esat palīdzē-j-uš-as

3.

palīdz

palīdz

ir palīdzē-j-is

ir palīdzē-j-us-i

ir palīdzē-j-uš-i

ir palīdzē-j-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

palīdzē-j-u

palīdzē-j-ām

biju palīdzē-j-is

biju palīdzē-j-us-i

bijām palīdzē-j-uš-i

bijām palīdzē-j-uš-as

2.

palīdzē-j-i

palīdzē-j-āt

biji palīdzē-j-is

biji palīdzē-j-us-i

bijāt palīdzē-j-uš-i

bijāt palīdzē-j-uš-as

3.

palīdzē-j-a

palīdzē-j-a

bija palīdzē-j-is

bija palīdzē-j-us-i

bija palīdzē-j-uš-i

bija palīdzē-j-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

palīdzē-š-u

palīdzē-s-im

būšu palīdz-ē-j-is

būšu palīdzē-j-us-i

būsim palīdzē-j-uš-i

būsim palīdzē-j-uš-as

2.

palīdzē-s-i

palīdzē-s-iet/

palīdzē-s-it

būsi palīdzē-j-is

būsi palīdzē-j-us-i

būsit/būsiet
palīdzē-j-uš-i

būsit/būsiet
palīdzē-j-uš-as

3.

palīdzē-s

palīdzē-s

būs palīdz-ē-j-is

būs palīdz-ē-j-us-i

būs palīdz-ē-j-uš-i

būs palīdz-ē-j-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiek palīdzē-t-s

 

ir ticis palīdzē-t-s

 

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tika palīdzē-t-s

 

bija ticis palīdzē-t-s

 

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiks palīdzē-t-s

 

būs ticis palīdzē-t-s

 

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

palīdz-ot

esot palīdzē-j-is

esot palīdzē-j-us-i 

esot palīdzē-j-uš-i

esot palīdzē-j-uš-as 

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

palīdzē-š-ot

būšot palīdzē-j-is

būšot palīdzē-j-us-i 

būšot palīdz-ē-j-uš-i

būšot palīdz-ē-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot palīdzē-t-s

esot ticis palīdzē-t-s

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot palīdzē-t-s

būšot ticis palīdzē-t-s

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

palīdzē-tu

būtu palīdz-ē-j-is

būtu palīdz-ē-j-us-i

būtu palīdzē-j-uš-i

būtu palīdzē-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu palīdzē-t-s

būtu ticis palīdzē-t-s

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-palīdz

ir bijis jā-palīdz

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-palīdz

bija bijis jā-palīdz

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-palīdz

būs bijis jā-palīdz

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-palīdz

būtu bijis jā-palīdz

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-palīdz

esot bijis jā-palīdz

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-palīdz

būšot bijis jā-palīdz

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

palīdzē-s-im!

2.

palīdz-i!

palīdz-iet!

3.

lai palīdz!


Teikumā var būt:

1) izteicējsMāte palīdz dēliņam apģērbties.

2) teikuma priekšmetsPalīdzēt draugam ir goda lieta.

3) galvenais loceklisPalīdzēt mātei.

4) papildinātājs – Juris gribēja palīdzēt tēvam.



palīdzēt bēdās, palīdzēt bērniem, palīdzēt brālim, palīdzēt māsai, palīdzēt mātei, palīdzēt nelaimē, palīdzēt skolēniem, palīdzēt skolotājam, palīdzēt tēvam, palīdzēt vecākiem

 

palīdzēt apģērbties, palīdzēt mazgāt, palīdzēt vārīt

 

palīdzēt savstarpēji

 

bērni palīdz, tēvs palīdz



palīdzēt, -līdzu, -līdzi, -līdz, pag. -līdzēju; intrans.

1. Rīkoties, darboties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.

Pēc tam kad viņš (bēglis) izsalkumu bija kaut cik remdējis, Alda pārsēja ievainoto kāju. Viņai šādās lietās nebija ne mazākās pieredzes, bija vienīgi vēlēšanās palīdzēt. Kaijaks 2, 58.

Bērsonam .. bija kārtojams tikai viens jautājums – jāaizgādā Egle uz operāciju, jo citas iespējas palīdzēt vairs nebija. Birze 5, 139.

.. jaunais cilvēks slīcējam palīdzēs, un, ja ir tik spēcīgs glābējs, ko tad raizēties. Kalndruva 5, 33.

// Sniegt materiālu atbalstu (kādam). Radīt (kādam) labvēlīgus apstākļus, arī dot (kādam) ko vajadzīgu.

Palīdzēt jaunajiem speciālistiem.

.. labi nopelnu, un man jāpalīdz mātei un Ievai. Lukjanskis 1, 53.

Zemi, govi, tūkstoš rubļu kredīta, sēklu pavasara sējai – visu to Ansis bija saņēmis no valsts. Valsts palīdzēja, cik varēja. Bērce 1, 149.

// Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt. Piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).

Palīdzēt bērnam apģērbties. Palīdzēt mātei mazgāt veļu.

Ilze palīdzēja viņa jaunajam dzīvoklim nopirkt jaunus aizkarus. Skujiņš 12, 283.

Lejassmeltēnu Jorģis pats sajūdza savu ērzeli, nevienam neļāva palīdzēt. Upīts 4, 250.

Māte: Nāc, tēv, nāc, palīdzi man savu kreklu lāpīt! – Tēvs: Kreklu lāpīt? Nu, nu! Vai tu man šorīt palīdzēji linus sēt? Blaumanis 6, 349.

2. parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās.

Darbs palīdz dzīvot. Zāles palīdz pret saaukstēšanos.

Joki mazliet palīdzēja, un rota lēni kūlās uz priekšu. A. Grigulis 9, 113.

.. gluži tāpat, kā nevar pa Gauju braukt aizmidzis, ceļu nav iespējams turpināt arī tumsā. Te nu nepalīdz ne sestais, nedz septītais un turpmākie prāti. Lagzdiņš 3, 49.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


palīdzētpaleidzēt; izrūčeit 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


palīdzēt – sniegt palīdzību, izlīdzēt; līdzēt, iet talkā, sniegt palīdzīgu roku, pielikt roku sar.; atbalstīt


Ko (tas) palīdz saka, ja (kam) nav labvēlīgas ietekmes, ja (kas) nerada vēlamo rezultātu.


Dievs palīdz! novec. – saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Vārds palīdzēt atvasināts no vārda līdzēt, kas savukārt no adj. līdzs vai verba līgt (: palīgs). Verba līdzēt semantikas pamatā ir adj. noz. ‘līdzīgs, vienāds’. Verbs līdzēt sākumā laikam bijis ‘būt līdzīgam, vienādam augumā’ → ‘būt līdzīgam, vienādam darbā’ → ‘darīt kopā (vienu darbu)’. No šejienes noz. ‘atvieglot otra darbu (kopā veicot)’. Šī nozīme vispirms laikam izveidojās atvasinājumā palīdzēt
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 520]


angļu to help

baltkrievu – дапамогу

franču – aider

grieķu –  βοήθεια

igauņu – aitama

ivritā – הילף

krievu – помочь

latīņu – adiuvāre

lietuviešu – padėti

poļu – pomoc

somu – auttaa

ukraiņu – допомогу

vācu – helfen

zviedru – hjälp



Kas zināmā stundā grib pamosties, tam vakarā, gulēt ejot, jāsaka: „Dievs tēvs, Dievs dēls, Dievs svētais gars, palīdzi man tai stundā pamosties!” Tad tai stundā viņu it kā kāds grūdīs no gultas laukā. Bet pamodies lai vairs neguļ, citādi nogulēs labi ilgi.


Dziedait skaisti, man māsiņas,
Es jums gribu palīdzēt,
Es jums gribu palīdzēt,
Kumeļā sēdēdams. [LD 20764-0]

 

Palīdzēt palīdzeju
Mazajām māsiņām:
Devu savu kumeliņu
Rožu dārzu noecēt. [LD 3523-2]

 

Es savai māmiņai
Palīdzēt palīdzēj’,
Palīdzēju šūpli kārt,
Bāleliņus audzināt. [LD 1878-0]


Manis dēļi, māmaliņa,
Neņem liekas kalponītes;
Iešu malti palīdzēt,
Uz krēsliņa stavēdama.[ LD 8120-0]

Atdzen šurpu, tautu meita,
Pa līčiem ganīdama,
Es tev gribu palīdzēt
Raibas govis paganīt. [LD 29458-0]


Suns un kaķis

Kad cilvēks cēlis pasaulē pirmo ēku, viņam palīdzējuši visi mājas dzīvnieki. Vienīgi suns izstiepies piesaulītē un gulējis.

– Man istabas nevajag, – viņš rūcis. – Es ziemā varu sniega kupenā pārgulēt.

Kaķis bijis čaklāks. Palīdzējis cilvēkam vārceli [siju] istabai uzcelt. Tāpēc kaķim atļauts gulēt uz mūrīša, bet suni dzen ārā no istabas. 
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]


Dziesma Manai tautai. Andra Ritmaņa vārdi, Brigitas Ritmanes mūzika, izpilda Ieva Akuratere.