Tradicionālā transkripcija
[palĩõêt]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[pɑliːːʣeːˀt]
[p] – nebalsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
[l] – skanenis
[ī] – garais patskanis
[õ] – balsīgais troksnenis
[ē] – garais, šaurais patskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Trīszilbju vārds.
Ortogrammas – ī, ē.
pa- – priedēklis
līdz- – sakne
-ē- – piedēklis
-t – galotne
palīdzē- – vārda celms
-ēt – izskaņa
palīdzēt – patstāvīgs vārds, lokāms darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 2. grupa
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
palīdz-u |
palīdz-am |
esmu palīdzē-j-is esmu palīdzē-j-us-i |
esam palīdzē-j-uš-i esam palīdzē-j-uš-as |
2. |
palīdz-i |
palīdz-at |
esi palīdzē-j-is esi palīdzē-j-us-i |
esat palīdzē-j-uš-i esat palīdzē-j-uš-as |
3. |
palīdz |
palīdz |
ir palīdzē-j-is ir palīdzē-j-us-i |
ir palīdzē-j-uš-i ir palīdzē-j-uš-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
palīdzē-j-u |
palīdzē-j-ām |
biju palīdzē-j-is biju palīdzē-j-us-i |
bijām palīdzē-j-uš-i bijām palīdzē-j-uš-as |
2. |
palīdzē-j-i |
palīdzē-j-āt |
biji palīdzē-j-is biji palīdzē-j-us-i |
bijāt palīdzē-j-uš-i bijāt palīdzē-j-uš-as |
3. |
palīdzē-j-a |
palīdzē-j-a |
bija palīdzē-j-is bija palīdzē-j-us-i |
bija palīdzē-j-uš-i bija palīdzē-j-uš-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
palīdzē-š-u |
palīdzē-s-im |
būšu palīdz-ē-j-is būšu palīdzē-j-us-i |
būsim palīdzē-j-uš-i būsim palīdzē-j-uš-as |
2. |
palīdzē-s-i |
palīdzē-s-iet/ palīdzē-s-it |
būsi palīdzē-j-is būsi palīdzē-j-us-i |
būsit/būsiet būsit/būsiet |
3. |
palīdzē-s |
palīdzē-s |
būs palīdz-ē-j-is būs palīdz-ē-j-us-i |
būs palīdz-ē-j-uš-i būs palīdz-ē-j-uš-as |
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
tiek palīdzē-t-s |
|
ir ticis palīdzē-t-s |
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
tika palīdzē-t-s |
|
bija ticis palīdzē-t-s |
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
tiks palīdzē-t-s |
|
būs ticis palīdzē-t-s |
|
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
palīdz-ot |
esot palīdzē-j-is esot palīdzē-j-us-i |
esot palīdzē-j-uš-i esot palīdzē-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
palīdzē-š-ot |
būšot palīdzē-j-is būšot palīdzē-j-us-i |
būšot palīdz-ē-j-uš-i būšot palīdz-ē-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiekot palīdzē-t-s |
esot ticis palīdzē-t-s |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tikšot palīdzē-t-s |
būšot ticis palīdzē-t-s |
||
2. |
||||
3. |
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
palīdzē-tu |
būtu palīdz-ē-j-is būtu palīdz-ē-j-us-i |
būtu palīdzē-j-uš-i būtu palīdzē-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiktu palīdzē-t-s |
būtu ticis palīdzē-t-s |
||
2. |
||||
3. |
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ir jā-palīdz |
ir bijis jā-palīdz |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
bija jā-palīdz |
bija bijis jā-palīdz |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būs jā-palīdz |
būs bijis jā-palīdz |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būtu jā-palīdz |
būtu bijis jā-palīdz |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
esot jā-palīdz |
esot bijis jā-palīdz |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būšot jā-palīdz |
būšot bijis jā-palīdz |
||
2. |
||||
3. |
PAVĒLES IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
vsk. |
dsk. |
|
1. |
– |
palīdzē-s-im! |
2. |
palīdz-i! |
palīdz-iet! |
3. |
lai palīdz! |
Teikumā var būt:
1) izteicējs – Māte palīdz dēliņam apģērbties.
2) teikuma priekšmets – Palīdzēt draugam ir goda lieta.
3) galvenais loceklis – Palīdzēt mātei.
4) papildinātājs – Juris gribēja palīdzēt tēvam.
palīdzēt bēdās, palīdzēt bērniem, palīdzēt brālim, palīdzēt māsai, palīdzēt mātei, palīdzēt nelaimē, palīdzēt skolēniem, palīdzēt skolotājam, palīdzēt tēvam, palīdzēt vecākiem
palīdzēt apģērbties, palīdzēt mazgāt, palīdzēt vārīt
palīdzēt savstarpēji
bērni palīdz, tēvs palīdz
palīdzēt, -līdzu, -līdzi, -līdz, pag. -līdzēju; intrans.
1. Rīkoties, darboties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
Pēc tam kad viņš (bēglis) izsalkumu bija kaut cik remdējis, Alda pārsēja ievainoto kāju. Viņai šādās lietās nebija ne mazākās pieredzes, bija vienīgi vēlēšanās palīdzēt. Kaijaks 2, 58.
Bērsonam .. bija kārtojams tikai viens jautājums – jāaizgādā Egle uz operāciju, jo citas iespējas palīdzēt vairs nebija. Birze 5, 139.
.. jaunais cilvēks slīcējam palīdzēs, un, ja ir tik spēcīgs glābējs, ko tad raizēties. Kalndruva 5, 33.
// Sniegt materiālu atbalstu (kādam). Radīt (kādam) labvēlīgus apstākļus, arī dot (kādam) ko vajadzīgu.
Palīdzēt jaunajiem speciālistiem.
.. labi nopelnu, un man jāpalīdz mātei un Ievai. Lukjanskis 1, 53.
Zemi, govi, tūkstoš rubļu kredīta, sēklu pavasara sējai – visu to Ansis bija saņēmis no valsts. Valsts palīdzēja, cik varēja. Bērce 1, 149.
// Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt. Piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
Palīdzēt bērnam apģērbties. Palīdzēt mātei mazgāt veļu.
Ilze palīdzēja viņa jaunajam dzīvoklim nopirkt jaunus aizkarus. Skujiņš 12, 283.
Lejassmeltēnu Jorģis pats sajūdza savu ērzeli, nevienam neļāva palīdzēt. Upīts 4, 250.
Māte: Nāc, tēv, nāc, palīdzi man savu kreklu lāpīt! – Tēvs: Kreklu lāpīt? Nu, nu! Vai tu man šorīt palīdzēji linus sēt? Blaumanis 6, 349.
2. parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās.
Darbs palīdz dzīvot. Zāles palīdz pret saaukstēšanos.
Joki mazliet palīdzēja, un rota lēni kūlās uz priekšu. A. Grigulis 9, 113.
.. gluži tāpat, kā nevar pa Gauju braukt aizmidzis, ceļu nav iespējams turpināt arī tumsā. Te nu nepalīdz ne sestais, nedz septītais un turpmākie prāti. Lagzdiņš 3, 49.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
palīdzēt – paleidzēt; izrūčeit
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
palīdzēt – sniegt palīdzību, izlīdzēt; līdzēt, iet talkā, sniegt palīdzīgu roku, pielikt roku sar.; atbalstīt
Ko (tas) palīdz – saka, ja (kam) nav labvēlīgas ietekmes, ja (kas) nerada vēlamo rezultātu.
Dievs palīdz! novec. – saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Vārds palīdzēt atvasināts no vārda līdzēt, kas savukārt no adj. līdzs vai verba līgt (: palīgs). Verba līdzēt semantikas pamatā ir adj. noz. ‘līdzīgs, vienāds’. Verbs līdzēt sākumā laikam bijis ‘būt līdzīgam, vienādam augumā’ → ‘būt līdzīgam, vienādam darbā’ → ‘darīt kopā (vienu darbu)’. No šejienes noz. ‘atvieglot otra darbu (kopā veicot)’. Šī nozīme vispirms laikam izveidojās atvasinājumā palīdzēt.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 520]
angļu – to help
baltkrievu – дапамогу
franču – aider
grieķu – βοήθεια
igauņu – aitama
ivritā – הילף
krievu – помочь
latīņu – adiuvāre
lietuviešu – padėti
poļu – pomoc
somu – auttaa
ukraiņu – допомогу
vācu – helfen
zviedru – hjälp
Kas zināmā stundā grib pamosties, tam vakarā, gulēt ejot, jāsaka: „Dievs tēvs, Dievs dēls, Dievs svētais gars, palīdzi man tai stundā pamosties!” Tad tai stundā viņu it kā kāds grūdīs no gultas laukā. Bet pamodies lai vairs neguļ, citādi nogulēs labi ilgi.
Dziedait skaisti, man māsiņas,
Es jums gribu palīdzēt,
Es jums gribu palīdzēt,
Kumeļā sēdēdams. [LD 20764-0]
Palīdzēt palīdzeju
Mazajām māsiņām:
Devu savu kumeliņu
Rožu dārzu noecēt. [LD 3523-2]
Es savai māmiņai
Palīdzēt palīdzēj’,
Palīdzēju šūpli kārt,
Bāleliņus audzināt. [LD 1878-0]
Manis dēļi, māmaliņa,
Neņem liekas kalponītes;
Iešu malti palīdzēt,
Uz krēsliņa stavēdama.[ LD 8120-0]
Atdzen šurpu, tautu meita,
Pa līčiem ganīdama,
Es tev gribu palīdzēt
Raibas govis paganīt. [LD 29458-0]
Suns un kaķis
Kad cilvēks cēlis pasaulē pirmo ēku, viņam palīdzējuši visi mājas dzīvnieki. Vienīgi suns izstiepies piesaulītē un gulējis.
– Man istabas nevajag, – viņš rūcis. – Es ziemā varu sniega kupenā pārgulēt.
Kaķis bijis čaklāks. Palīdzējis cilvēkam vārceli [siju] istabai uzcelt. Tāpēc kaķim atļauts gulēt uz mūrīša, bet suni dzen ārā no istabas.
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]
Dziesma Manai tautai. Andra Ritmaņa vārdi, Brigitas Ritmanes mūzika, izpilda Ieva Akuratere.