Tradicionālā transkripcija

[uôzuôls]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[u͜oˀzu͜oːls]


[uo] ­– ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[z] – balsīgais troksnenis

[uo] ­– ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[l] ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



ozol- sakne, vārda celms

-s galotne




ozol+bek-a

ozol+birz-s

ozol+bluķ-is

ozol+durv-is

ozol+gald-s

ozol+kok-s

ozol+lap-a

ozol+milz-is

ozol+miz-a

ozol+muc-a

ozol+papard-e

ozol+skap-is

ozol+vabol-e

ozol+vainag-s

ozol+vārt-i

ozol+vij-a

ozol+vī-t-n-e

ozol+zar-s

ozol+zīl-e

diž+ozol-s

korķ+ozol-s

svēt+ozol-s


ozol+zīļ+veid+īg-s




ozols patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

ozol-s

ozol-i

Ģ.

ozol-a

ozol-u

D.

ozol-am

ozol-iem

A.

ozol-u

ozol-us

I.

ar ozol-u

ar ozol-iem

L.

ozol-ā

ozol-os

V.

ozol!

ozol-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsOzols auga kalniņā.

2) izteicēja liepa.

3) galvenais loceklisKupls ozols kviešu druvas vidū.

4) papildinātājs – No vienas mazas ozolzīlītes var izaudzēt ozolu.

5) vietas apstāklisApsēdos atpūsties zem ozola.

6) apzīmētājs Ozola paēnā rosījās mežacūkas sivēni.



ozolu aleja, ozolu birzs, ozola dobums, ozolu gatve, ozola lapas, ozola mēbeles, ozola paēna, ozola saknes, ozola stumbrs, ozola vainags, ozola zari, ozola zīles

 

senču ozols

 

kupls ozols, simtgadīgs ozols, žuburains ozols



ozols, v.

1. Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, plūksnaini  daivainām lapām un raksturīgiem augļiem – zīlēm. 

Parastais ozols, sarkanais ozols (sugas). Ozolu birzs, gatve. 

Vīrs kā ozols – saka par spēcīgu, staltu cilvēku.

2. Šā koka koksne. 

Ozola galds. Ozola parkets. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 751]


ozols, -a, v.

1. Ozolu dzimtas krūms ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, plūksnaini daivainām lapām, sīkiem viendzimuma ziediem un augli – zīli.

Korķa ozols – korķozols.

Ozolam, bērzam, priedei un citiem kokiem koksne ir sevišķi izturīga. Švinka 1, 92.

Mums un daudzām citām tautām ozols ir stipruma, ilga mūža un varenības simbols. Dabas kalendārs 74, 103.

Košu saules staru apspīdēti, klusu stāv zemzarainie Velces ozoli. Rihters 1, 546.

sal. .. kura gan varēja līdzināties Roplainietei, kad tā svētdienās gāja uz baznīcu, pie sāniem dēlu, brangu kā ozolu, skaistu kā dievu dēlu… Blaumanis 6, 184.

pārn. Pār mežu valni dienvidvakaros sāka krāties mākoņu ozoli. Austriņš 1, 135.

// parasti vsk. Šī koka koksne.

Pulētas ozola mēbeles. Ozola skapis. Ozola krēsls.

Mums būs savs dzīvoklis, skaistas mēbeles. Es jau noskatījos .. mahagoni ēdamistabu, ozola kabinetu. Sakse 6, 106.

Mājās pārbraucis, viņš devās savā istaba, kur stāvēja ozola rakstāmgalds, grāmatu skapis ar stikla durvīm. Birze 3, 134.

Tēvs: Vai es nekā nezināju par oša krēsliem un ozola galdiem! Blaumanis 6, 404.

2. dsk.; bot. Augu dzimta, pie kuras pieder vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas koki, retāk krūmi ar viendzimuma ziediem. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


ozols ūzuls (Quercus); ozola zari ūzula zori; ozola stumbrs ūzula stymbyns; ozola vainags ūzula vaiņuks; ozolu birzs ūzuluojs 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


uôzuõls uôzuõls, -a, -am, -u, dsk. ģen. –u, demin. uôzuõlĩc, -ĩna. Ozols. tùo uôzuõlĩnu nùo zìles ìestãdija. nùo uôzuõlu zìl¡m cũkas baruõjuõties. viņìm bi ti¡ kluču trùopi uzvìlkti uôzuõlã. uôzuõls jàu nesatrûd ûdenĩ.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 596]

 

uôzùolsûzùls. Ozols. ûzùls jàu skàituôs ćîš skàisc i ìereîks kùks. navâ tuôda ûzu`eņa, kùr pakùor vàinaćeņu, navâ tuôda pùišińeņa pa munàm prùoeņàm. (t. dz.)
[Sagatavots pēc: Reķēna II 1998 : 528]

 

uôzùls ozols. kâ uôzùls: a) liels, apjomīgs, masīvs; līdzīgs ozolam: moàkùoņi ìr toâdi lìeli koâ uôzuli, rùobàini, krùzàini. moàkùoņi koâ uôzuli uz p*rkuna làiku. moàkùoņi toâdi koâ uôzuli sacâlušiês, tùmši, tiêvìem golìem koâ kuģi. b) garš, stalts, spēcīgs: vƒrs koâ uôzùls. ciêši skàisc pùisis, nùoaûõis stòlc koâ uôzùls. 
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 254]


ozols – zemzarītis


Botānikāakmeņozolu ozols ‘Quercus ilex’, divkrāsu ozols ‘Quercus bicolor’, klinšu ozols ‘Quercus petraea’, laurlapu ozols ‘Quercus laurifolia’, melnais ozols ’Quercus nigra’, parastais ozols ‘Quercus robur’, sarkanais ozols ‘Quercus rubra’, ziemas ozols, ziemeļu sarkanais ozols ‘Quercus borealis’, zvaigžņu ozols ‘Quercus stellata’.


Kokrūpniecībākodināts ozols.


Kā varbūtēji priekšvārdi 15.–16. gs. vairākkārt fiksēti Ozols (5 reizes), Ozoliņš (40 reizes, vissenākais fiksējums 1495. gadā), Ozolītis (43 reizes). Ozols 1874. gadā iekļauts kalendārvārdu sarakstā.

 

UzvārdiOzols, Ozola; Ozoliņš, Ozoliņa (uzvārdi Ozols un Ozoliņš ietilpst desmit biežāk sastopamo latviešu uzvārdu skaitā); Ozolītis, Ozolīte; Ozolnieks, Ozolniece; Ozolkalns, Ozolkalna; Ozolkāja; Ozolkāpis, Ozolkāpe; Ozollapa; Ozolupe; Ozolzars, Ozolzara; Jaunozols, Jaunozola; Jaunozoliņš, Jaunozoliņa; Kalnozols, Kalnozola; Kalnozolītis, Kalnozolīte; Lielozols, Lielozola; Mazozolītis, Mazozolīte; Melnozols, Melnozola; Vecozols, Vecozola; Zaļozols, Zaļozola; Zaļaisozols, Zaļaisozola; Uzulēns, Uzulēna; Ozoliņbeika; Ozollapiņš, Ozollapiņa; Ozolzīle; Uzols, Uzola; Uzoliņš, Uzoliņa; Uzuls, Uzula, arī Uzule; Uzulēvičs, Uzulēviča; Uzuliņš, Uzuliņa; Uzulnieks, Uzulniece; Uzulniks, Uzulnika.


PseidonīmiOzols, repera pseidonīms.

 

VietvārdiOzols, lauks; Ozols, zemniekmāja; Ozols, pļava; Ozols, sēklis Usmā; Baltozols, pļava; Bērnozols, kalns; Bišozols, koks Lenčos; Būriņu ozols, koks Jūrkalnē; Cerpozols, koks Mazsalacā; Dižozols, mežs; Gāršozols, koks Dikļos; Kadarozols, zemniekmāja; Kalnozols, zemniekmāja; Katalozals, pļava Puzē; Lielais ozols, koks un atpūtas vieta ceļa malā Dunikā; Lelais ūzuls, ganības Vārkavā; Līkozols, pļava; Līkais ozols, lauks; Mucenieku ozols, koks Dikļos; Platais ozols, lauks; Platozola pļava; Resnais ozols, koks Kraukļos; Sausozols, pļava; Tūtares ozols, koks Mazsalacā; Vadātāja ozols, koks Viesienā (teika stāsta, ka vecajā, caurajā ozolā dzīvojis vadātājs); Vecozols, zemniekmāja; Vecais ozols, koks Zaubē; Ozola Āres, zemniekmāja; Ozola bedre; Ozola birzs; Ūzula calms, kalns Ružinā; Ūzula calms, Maltas upes līkums Viļānos; Ozola ceļš; Ozola ceplis; Ozola dīķis; Ozola Doriņi, zemniekmāja; Ūzula ezers, ezers Asarē; Ozola gabals, lauks; Ozola grava; Ozola grāvis; Ozola iela; Ozola kakts, lauks; Ozola kalns; Ūzula kolns, zemniekmāja Baltinavā; Ozola kalns, mežs; Ozola kalni; Ūzula kalliņš, pakalns Jaunlaicenē; Ozola kalniņš; Ozola krogs; Ozola lāma; Ozola lauks; Ozola leja, lauks; Ozola leja, Salacas upes līcis; Ozola leja, pļava; Ozola līcis, pļava; Ūzula līkņa, pļava Ružinā; Ozola līkums, pļava; Ūzula luksts, Maltas upes līcis; Ozola mājas; Ozola mežs; Ozola Mikus, zemniekmāja Panemunē; Ozola namelis, zemniekmāja Nīcā; Ozola pakalne, ganības; Ūzula pļova, pļava Bērzgalē; Ozola pļava; Ūzula pūreņš, purvs Maltā; Ozola purvs; Ūzula sola, lauks Baltinavā; Ozola strauts, pļava; Ūzula šņūre, lauks Atašienē; Ozola tīrelis, pļava; Ozola tīrums; Ozola valks, pļava; Ozola valks, strauts; Dižozola dambis, pļava; Platā ozola purvs; Vecozola grava; Ozoli, birzs; Ozoli, zemniekmāja; Ozoli, mežs; Ozoļi, zemniekmāja; Ozoļi, pļava; Kalnozoli, zemniekmāja; Kazozoli, mežs; Lielie ozoli, pļava; Mamres ozoli, mežs; Mazozoli, bij. muiža; Ūzuli, pļava Kaunatā; Vecozoli, zemniekmāja; Zemozoli, zemniekmāja; Ozolu aleja; Ozolu baznīca; Ozolu bedre; Ozolu birze; Ozolu celms, pļava; Ozolu ceļš; Ozolu dārziņš, birzs; Ozolu dārzs, mežs; Ozolu dīķis; Ozolu druva, lauks; Ozolu elku birzs; Ozolu ezers; Ozolu ganību mežs; Ozolu gaņģis, ieleja; Ozolu grava; Ozolu grāvis; Ozolu iela; Ozolu kalns; Ūzulu kalneņš, lauks, Ozolu kalva, lauks; Ozolu kapi; Ozolu krogs; Ozolu lauks; Ozolu līcis; Ūzulu leiči, pļavas Nautrēnos; Ūzulu līkņa, pļava Nautrēnos; Ozolu luksti, pļava; Ozolu mežs; Ūzulu ostrovs, sala Dagdā; Ozolu pagasts; Ozolu paleja, pļava; Ozolu pļava; Ozolu purs, purvs; Ozolu puriņš, purvs; Ozolu purīna, pļava Ērģemē; Ozolu purvs; Ozolu rennis, pļava; Ūzolu rošča, lauks Asūnā; Ūzulu sola, lauks un mežs Nautrēnos; Ozolu sala, sala Daugavā; Ūzulu saliņa, kalns un mežs Litenē; Ozolu stacija; Ozolu šlaka, meža gabals; Ozolu tilts; Ozolu Trenči, zemniekmāja; Ozolu upe; Ozolu upīte; Mazozolu ciema padome; Trīs ozolu noriņa, pļava; Ozolaste, pļava; Ozolatvars; Ozolaudze, birzs; Ozulāres, zemniekmāja Slatē; Ozolāres, zemniekmāja, lauks; Ūzulāres, zemniekmāja; Ozolbaldoņi, zemniekmāja; Ozolbaudas, zemniekmāja; Ozolbaudpriedītes, mežs; Ozolbaznīca; Ozolbērziens, pļava; Ozolbirze; Ozolbirzes dīķis; Ozolbirzes, zemniekmāja; Ozolbirzīte, mežs; Ozolbūda, zemniekmāja; Ozalbūda, zemniekmāja Sarkanmuižā; Ozolbūdžāni, zemniekmāja; Ozolbode, zemniekmāja; Ūzulcalms, kalns Rēznā; Ozolcelmu lauks; Ūzulcalmu pļova, pļava Maltā; Ozolceļš; Ozolciems; Ozoldambis, ceļš; Ozoldanga, līcis Usmas ezerā; Ozoldārzi, zemniekmāja; Ozoldārziņš, pļava; Ozoldārzs, birzs, lauks, zemniekmāja; Ozoldegsnis, zemniekmāja; Ozoldegumi, zemniekmāja; Ozoldegumu mežs; Ozoldīķis; Ozoldruva, lauks, zemniekmāja; Ozoldruvas, zemniekmāja; Ozoldzirnavas; Ozolgabals, lauks; Ozolgaņģis, ceļš; Ozolgārša, mežs; Ozolgravas, zemniekmāja; Ozolgrāvis; Ozolkāja, zemniekmāja; Ozolkakts, lauks; Ozolkalēji, zemniekmāja; Ozolkalna aploks, ganības; Ozolkalna birze; Ozolkalna lauks; Ozolkalna renīte, leja; Ūzulkolla teirums, tīrums Veclaicenē; Ozolkalni, zemniekmāja; Ozolkalniņa avots; Ozolkalniņa ceļš; Ozolkalniņi, zemniekmāja; Ozolkalniņš; Ozolkalns; Ozolkalns, lauks, zemniekmāja; Ozoļkalnceļš; Ozoļkalnlauks; Ozolkalnpļava; Ozolkalntacis, zvejvieta upē; Ozolkalva, lauks, mežs, zemniekmāja, pļava; Ozolkalves, zemniekmāja; Ozolkapi; Ozolkāsis, zemniekmāja; Ozolkroga tilts; Ozolkroņi, zemniekmāja; Ozolkrusts, ceļu krustojums; Ozolkrūmi, birzs; Ozollāma, dīķis; Ozollanka, lauks; Ozollapas, zemniekmāja; Ozollauka pļava; Ozollejas pļava; Ūzullajas, zemniekmāja; Ozollejas, zemniekmāja; Ozollejpļava; Ozollīcis; Ozallīcis, pļava Puzē; Ozollīči, zemniekmāja; Ozallīčvalks, strauts Ancē; Ozollīdams, pļava; Ozollīkums, pļava; Ozolmāja, zemniekmāja; Ozolmārks; Ozolmeža ceļš; Ozolmeži, zemniekmāja; Ozolmežs; Ozolmežsils, mežs; Ozolmežu ciems; Ozolmežu kapi; Ozolmuiža, ciems, bij. muiža; Ozolmuižas ceļš; Ozolmuižas Deksnis, zemniekmāja; Ozolmuižas dzirnavas; Ozolmuižas ezers; Ozolmuižas kalns; Ozolmuižas mežs; Ozolmuižas pagasts; Ozolmuižas purs, pļava; Ozolmuižas purvs; Ozolmuižas rājums, mežs; Ozolmuižas sūnakslis, purvs; Ozolmuižas tilts; Ozolmuižas upe; Ozolmuižas vējenes, dzirnavas; Ozolmuižkalns; Ozolmuldenieki, zemniekmāja; Ozolpakalne; Ozolpakraste, līcis Gaujā; Ozolpaleja; Ozolpamūša, bij. muiža; Ozolparks, mežs; Ozolpiekalne; Ozolpils kalns; Ozolplepi, zemniekmāja; Ozolpļava; Ozolpļavas; Ozolpļaviņa; Ozolpulka mežs; Ozolpuriņmārks; Ozolpuriņš, purvs un pakalns; Ozoļpurs, pļava, purvs; Ozolpurviņš, purvs un dīķis; Ozolpurvpļava; Ozolpurvs, pļava, purvs; Ozolrags, lauks; Ozoļrags, zemniekmāja; Ozolrija; Ozolrine, pļava; Ozolriņķis, lauks; Ozolrieža, lauks; Ozolsala, ciems, lauks, mežs, ganības, zemniekmāja, sala purvā, uzkalns; Ūzulsola, lauks Preiļos; Ūzulsolas, zemniekmāja; Ozolsalas, zemniekmāja; Ozolsaliņa, sala purvā; Ozolspaļļi, zemniekmāja; Ozolsproģi, zemniekmāja; Ozolstrauti, zemniekmāja; Ozolstrauts, pļava, strauts; Ozolsudmalas, dzirnavas; Ozolšķūnis; Ozoltēce, strauts; Ozolteice, pļava; Ozolteicis, lauks, purvs; Ozolteicīte, mežs; Ozoltērce, pļava; Ozoļtīruls, purvs; Ozoltīrums; Ozoltrenči, zemniekmāja; Ozolupe; Ozolupes pļavas; Ozolupis, pļava; Ozoļvāda, tīrums; Ozolupīte, pļava, upe; Ozolvalka mežs; Ozolvalka pļava; Ozolvalkgrāvis; Ozolvalki, zemniekmāja; Ozolvalks, pļava, strauts; Ozolvēre, mežs; Ozolvieta, mežs; Ozolzari, zemniekmāja; Ozolzariņi, zemniekmāja; Ozolzīles, zemniekmāja; Ūzulzeiles, zemniekmāja; Dižozolaste, pļava; Dižozolkalva, mežs; Dižozolpļava; Garozolpļava; Vecozoldīķis; Vecozolkalna mājas; Ozleni, zemniekmāja; Azarozliņi, zemniekmāja; Ozliņezers; Ozliņsola, sala; Ozliškas, zemniekmāja; Ozlišku mežs; Ozolaine, ganības, kalns, lauks, zemniekmāja, bij. muiža, parks, pļava; Ūzulaine, zemniekmāja; Mazozolaine, zemniekmāja; Ozolaines iela; Ozolaines kapi; Ūzulaines, zemniekmāja; Ozolainkalniņš; Ozolainpļaviņa; Ozolaite, mežs, pļava; Ozolājs, lauks, mežs, pļava; Ozolāji, zemniekmāja; Ūzuloju azars, ezers; Ozolene, ganības, leja, mežs, pļava; Ūzulene, pļava; Ozolenes pļava; Ozolēni, zemniekmāja; Ūzuleņi, zemniekmāja; Ozolenīte, pļava; Ozoliene, lauks; Ūzulīne, birzs; Ozolienes mežs; Ozoliens, mežs; Ozolija, ciems; Žābaku ozolija, mežs; Ozolijs, meža sala; Ozoline, lauks; Ozoliņa aploks, pļava; Ozoliņa ceplis; Ūzuleņa kolns, kalns Maltā; Ozoliņa kalns; Ozoliņa kalniņš; Ozoliņa līcis; Ūzuleņa mežs; Ozoliņa pļava; Ozoliņa purvs; Ūzuleņa pūrs, purvs; Ozoliņa tīrums; Ūzaliņi, pļava Barkavā; Ūzuliņi, ciems Rugājos; Augstūzuleņi, zemniekmāja; Dadzozoliņi, zemniekmāja; Jaunozoliņi, zemniekmāja; Kalna Ozoliņi, zemniekmāja; Kalnozoliņi, zemniekmāja; Lejas Ozoliņi, zemniekmāja; Strautu Ozoliņi, zemniekmāja; Vārtājas Ozoliņi, zemniekmāja; Vecozoliņi, zemniekmāja; Ozoliņš, zemniekmāja, pļava; Ozoliņu ceļš; Ozoliņu dambis, ceļš; Ozoliņu dīķi; Ozoliņu ezers; Ozoliņu kalns; Ozoliņu kapi; Ūzuleņu krūmi, ganības Dagdā; Ozoliņu pļava; Ozoliņu purvs; Ūzuliņu pūrs, purvs Mālupē; Ozoliņu zīļu dārzs, mežs; Ozuliņavotiņš; Ozoliņdaudziešēni, zemniekmāja; Ozoliņkalniņš; Ozoliņkalns, kalns, lauks, zemniekmāja; Ozoliņkanāls, atteka; Ozoliņmāja; Ozoliņmežs; Ozoliņpakalne, grava; Ozoliņpļava; Ozoliņsaliņa, pļava; Ozoliņtaka; Ozoliņtilts; Ozoliņtīrumi; Ozoliņurgs, upīte; Ozoliņžibas, zemniekmāja; Ūzulišku azars, ezers Maltā; Ozolītes, zemniekmāja; Ozolnīca, pļava; Ūzulnica, upe Pededzē; Ozolnieki, ciems; Ozaļnieki, zemniekmāja Laucienā; Ūzulnīki, ciems Annā; Jaunozolnieki, zemniekmāja; Jaunūzulnīki, zemniekmāja Annā; Vacūzulnīki, zemniekmāja Annā; Ūzulnīku ezeriņš; Ūzulnīku kapi.


ErgonīmiZem ozola, veikala un mednieku biedrības nosaukums.


ozols, mantots vārds, lš. #žuolas, pr. ansonis [anzōnis] ‘t. p.’ Pamatā ide. *anĝōl/n- > b. anžōl- (*anžōn-), no kā ar pāreju o-celmā ab. *anžuol-as > la. ozols.

Par vārda tālāko cilmi, t. i., par saistījumu ar kādu ide. sakni, ir izteikti dažādi uzskati. V. Toporovs saista vārdu ar ide.*gOel– ‘zīle’, no kā dažās valodās atvasināti ozola nosaukumi. Pēc cita uzskata (Zubatijs, Frenkels, bet Endzelīns „varbūt”) ozols saistāms ar psl. *ązlъ ‘mezgls’ (kr. узел), tātad ozols sākumā ‘mezglainais’. Pieminot šo saistījumu, M. Fasmers [s.v. узел] gan dod psl. formu *vRzlъ.

V. Mažulis domā, ka baltu valodās ozola nosaukumi atvasināti no adj. *anžola- ‘punains, bumbuļains’, kas no *anža (*anžu) ‘puns, bumbulis’ < adj. *anža– (*anžu-) ‘šaurs, saspiests’.

Iespējams arī cits vārda cilmes risinājums. Ja ide. *angO(h)i- ‘čūska’ sākotnēji ‘dūrēja’, tad saknes paralēlforma *anĝ– arī ozola nosaukumā var saistīties ar nozīmi ‘durt, dobt’ un no tās atvasināto nozīmi ‘dobums’. Savukārt ozola nosaukums dažās valodās atvasināts no dobuma apzīmējuma, jo veci ozoli mēdz būt dobumaini. (Par šādu nozīmju sakaru sal. kr. дуб ‘ozols’ un la. dobt, dobums.) Tātad iespējama šāda nozīmes attīstība: ‘durt’ → ‘izdobt’ → ‘dobums’ → ‘koks ar dobumu’ → ‘ozols’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 638]


ąžuolas ‘Eiche’, auch áižuols, áužuolas (zum lautlichen s. Verf. ZslPh. 22, 112), lett. uôzuõls, preuß. ansonis (Voc. 590). Es ist wohl nach Zubatý BB 18, 259 urverw. mit urslav. *ązlъ ‘Knoten’ (vgl. poln. węzeł, russ. uzel etc.); dann wäre die Eiche als der knorrige Baum bezeichnet. In lit. ąžuolas gegenüber preuß. ansonis liegt wohl alter l/n-Stamm vor. Die lit. Nebenform áržuolas enthält anorganisches r und ist nach Analogie der von mir ZslPh. 22, 98 (mit Liter.) besprochenen Fälle zu beurteilen; dabei kann volksetym. Angleichung an aržuolas ‘ein mythischer böser Geist, welcher nach der Sage unserer Alten das Tor des Paradieses hütet’, das wohl mit aržùs ‘wollüstig, lüstern’ usw. zusammenhängt, Platz gegriffen haben.
[Fraenkel 1962 I : 28]


angļu – oak; oak-tree

baltkrievu  дуб

čigānu  démbòs

franču – chêne

grieķu  βελανιδιά; δρυς

igauņu  tamm

krievu – дуб

latīņu – quercus

lietuviešu – ąžuolas

poļu – dąb

somu  tammi

ukraiņu  дуб

vācu – die Eiche

zviedru – ek

 

Krievu valodā

ozolzīle – жёлудь

ozolu birze – дубовая роща

vīrs kā ozols – статный мужчина; крепкий мужчина, сильный мужчина

 

Angļu valodā

ozolzīle – acorn

ozolzīles bļodiņa acorn cup

ozolu birze oak-grove



Ozola koks ciets. 

 

Apakš ozola aug beka. 

 

ozolā aug zīles, tā ezerā peld pīles. 

 

Vientuļie ozoli stipri. 

 

Kāds ozols, tāds ķīlis. 

 

Labāk guļ pie ozol bluķ, ne pie dzēraj tēva dēl. 

 

Kad ozolam zīles gatavas, tad tās krīt zemē. 

 

Daudz jau to ozolu, bet ne visiem zīles. 

 

Ozols trīs simti gadu kalst. 

 

Ozola ogles visilgāk kvēlo. 

 

Ūzula vāra da dorba vuica, a bārza slūteņa agri ceļ. 

 

Ozols nekrīt no pirmā cirtiena. 

 

Kas ozolam zarus cērt, lai cērt visu ozoliņu. 

 

Ozolā neaug āboli. 


Kad pērkons sperot un trāpot pret ozolu, tad tūliņ sperot atpakaļ.

 

Nedrīkst stādīt ozolu mājas tuvumā, tad iesperot pērkons.

 

Ozols un liepa sējumus neskaužot.

 

Kad ozolam drīzāk lapas ronas nekā osim, tad sausa vasara esot gaidāma; kad atkal osim drīzāk, tad slapja.

 

Ja ozols izplaukst maijmēnesī, tad gaidāma audzelīga un jauka vasara.

 

Ozoli jācērt tad, kad ir ziemeļu vējš, tad esot stipri un ķirmeņi neēdot.

 

Ozolus un ievas nedrīkst stādīt mājas tuvumā, tad iesperot pērkons un ābelēm ziedus noņemot.

 

Kad ozolam sāk lapas plaukt, tad sāk lakstīgala dziedāt.

 

Kad ozolam lapas plūkst, tad ar karoti drīkst pienu ēst.

 

Ja ozoliem ir daudz zīļu, tad būs priekš Ziemassvētkiem daudz sniega un pēc tam lielas salnas.

 

Ja ozola āboli ir sausi, tad būs sausa vasara; ja slapji, tad arī vasara būs slapja.

 

Ja ozolam daudz zīļu, gaidāma barga ziema.

 

Kad ozoliem daudz zīļu, tad tā gada rudenī ir bagāta raža.

 

Ja ozoliem rudenī esot pulka zīļu, tad būšot dziļa ziema.

 

Ja ozoliem esot maz zīļu, tad būšot plāna ziema, t. i., maz sniega.

 

Ja ozolu zīles ap Miķeliem ir slapjas un pārsprāgst, gaidāma lēna ziema.

 

Ja rudenī ozoliem ir daudz zīļu, tad nākošā vasarā būs laba kartupeļu raža.

 

Ja ozola zīlēs atrod kādu tārpiņu, tad ir gaidāms labs gads.

 

Jo ūzūla lopas rudinī (vālu) ilgi nanūbierst, tad sagaidāms gryuts laiks.

 

Ja ozolam bieži krīt lapas, būs viegls gads kā cilvēkiem, tā arī lopiem.

 

Kad ozolam rudenī spicē paliekot lapas, kad citiem kokiem lapas jau nobirušas, tad tai mājā un tai gadā viens puisis precēšoties. Ja lapas paliekot spicē liepai, vīksnai vai ābelei, tad precēšoties kāda meita.

 

Ja ziemā ozolam lapas nenobirst, tad zem tā ozola guļ čūska.

 

Miķēļa dienā apskata ozola ābolus. Ja tur nekā neatron, tad nākamā gadā būs slimības. Ja tur ir zirnieklis, tad būs mēris, bet ja tārpiņš, tad būs labs gads.

 

Tādiem ozoliem, kuriem lapas stāv cauru ziemu, jānoplūc lapas priekš Jāņa dienas un jāizvāra. Šis vārījums noder caurejas ārstēšanai tāpat lopiem, kā arī cilvēkiem.

 

Ozola mizu novārījumu dzer pret cauru vēderu.

 

Brūnas, sagrauzdētas ozolu zīles ir derīgas ēst, kad vēders sāp. Savārītas ozola mizas lieto pret cauru vēderu.

 

Ja sapnī redz ozolu un liepu pagalmā augot, tad tās mājas saimnieka meitai būs kāzas.

 

Ja bērns nokristīts, tad to ūdeni, ar kuru viņš tika kristīts, vajaga izliet klusā vietā, kur ļaudis nestaigā, zem liepas vai ozola. Ja bērns ir meitene, tad zem liepas, ja zēns – zem ozola. Tad bērns aug stiprs, veselīgs un skaists.


Ozols auga ar liepiņu,

Lazda vien vidiņā.

To mēs paši redzēsam,

Ozols liepu bildinās. [LD 12198-1]

 

Ozols auga kalniņā,

Liepa auga lejiņā.

Ozols auga kalniņā,
Uz liepiņu raudzīdams.
[LD 12196-0]

 

Ozols čaukst, ozols čaukst;

Kas ozolu čaukstināja?

Krustatēvs, krustamāte

Krustadēlam slotu griež. [LD 1270-0]

 

Atnāca liepiņa

Līgodama,

Zemzara ozols

Atvēra vārtus,

Ielaida liepiņu

Sētiņā. [LD 18599-0]

 

Kas kaitēja ozolam,

Kas jaunam puisēnam!

Ozols auga bez atvases,

Jauns puisēns bez sirdsēstu. [LD 5270-0]

 

Trīs gadīni ozols puva

Gaujas krasta malīnā;

Tā lai pūst puišu kauli,

Kas meitīnas neprecēja. [LD 12418-0]

 

Ozols auga uz akmiņa

Deviņiem žuburiem;

Es uzaugu pie māmiņas

Deviņiem bāliņiem. [LD 3399-0]

 

Ozols gāja pa Daugavu

Ar visām bitītēm;

Divi jauni dravenieki

Iet pa malu raudādami. [LD 30368-8]

 

Ozols savas zīles raud,

Kas ozolu pašu raud?

Māte savas meitas raud,

Kas māmiņu pašu raud? [LD 3521-2]

 

Lēni, lēni ozols auga,

Lēni lapas darināja;

Es uzaugu bez māmiņas,

Lēni lasu padomiņu. [LD 4734-0]

 

Visi bija ļaužu radi,

Vaj es viena koka rada?

Ozols tēvis, liepa māte,

Oši, kļavi bāleliņi. [LD 4104-5]

 

Ozols auga ceļmalē,

Zelta rasa galiņā.

Ik rītiņus garām gāju,

Ik actiņas nomazgāju. [LD 4261-4]

 

Pie liepiņas piesēdos,

Kā pie mīļas māmuļītes;

Pie ozola nesēdos,

Ozols mani lūkojās. [LD 10516-0]

 

Vēja māte lielījās

Ozoliņam galu lauzt;

Ozols bija gudris vīris

Locījās līdz zemīti. [LD 2801-1]

 

Es redzēju svētu rītu,

Ozols liepu sumināja;

Ozolam zīda svārki,

Liepai mēļu vilnainīte. [LD 11809-0]

 

Ozols auga kalniņā

Kā mērenis muiženieks:

Vara saknes, zelta zari

Sudrabiņa lapiņām. [LD 34066-14]

 

Gan pazinu brāļa sētu,

Nevajaga rādītaja:

Ozols auga pie vārtiem,

Zelta zīle galiņā. [LD 26542-0]

 

Kas kait man nelīgot,

Līka liepa, līks ozols;

Kas kait man sērst neiet,

Mīļa mārša, mīļš brālītis. [LD 26641-1]

 

Tautas jāja pa kalniņu,

Es apsēdu pie ozola.

Līdz tautiņas garām jāja,

Ozols saka: še meitiņa!

Dievs dod tam ozolam

Simtu gadu nelapot,

Simtu gadu nelapot,

Otru simtu nezīļot. [LD 13377-6]


Būriņu ozols

Ir teika, ka zem ozola saknēm ir arī nauda noslēpta senos laikos un ka to neviens vēl nav spējis atrast.  Ka licējs arī noteicis kādus vārdus, ka to (naudu) spēs tikai tas norakt, kas to uzminēs.  Ir teika, ka te ir redzēti arī spoki, kurus ceļa braucēji bieži redzējuši, ka uguns liesmas degušas pie tā, bet, kad gājuši to pārliecināties, tad nekādas zīmes no uguns nav atrastas.  Ozols tikai nošņācies kā vētras locīts, un viss apklusis.
[Sagatavots pēc: http://www.suitunovads.lv/]

 

Priekš daudz tūkstošiem gadu ozoliem lapas bijušas gludas kā daudziem citiem kokiem. Tai laikā Dievs ar Velnu noslēguši kādas derības. Velns teicis, ka viņš derības izpildīšot, kad ozoliem būšot lapas nobirušas. Dievs nu aizliedzis ozoliem nomest lapas, kā arī noticis. Kad nu Velns redzējis, ka derības pazaudētas, viņš ticis ļoti dusmīgs, klupis ozolā un ņēmies plēst lapas robu robos, tā ka tās jukušas uz visām pusēm. No tā laika ozolam ir robainas lapas un viņas nekrīt nost pat ziemu. To Dievs atstājis par piemiņu, ka viņš Velnu uzvarējis.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]



Ozoldēli, Liepas meitas

 

Bālas lapas aijājāsi

Rudens vēju gaudeņos.

Rāmi rāmi upe straujo,

Ziemas miegu domādam’.

 

Ozoldēli, Liepas meitas

Upes viļņos rotājas:

Ozoldēli zīles mētā,

Liepu meitas vaiņakus.

 

Pušķojaties, Ozoldēli,

Liepu lapu vaiņakiem!

Verat krelles, Liepas meitas,

Ozolēnu zīlītēm!

 

Vītīs, vītīs liepas lapas

Trūdaliņas klēpītī,

Dusēs, dusēs zīlenītes,

Vēsā upes dibenā. [Auseklis 1955 : 111]

 

 

Dievozolu trijotna

 

Kur Kaibaliņa glaužas

Pie vecās Daugavas,

Tur Laimas laikos zēla

Trīs dievu ozoli.

 

Tie kuplos zarus plēta

No kalna ielejā,

Un svētais debess klusums

Še notaļ mājoja.

 

Tur neskanēja dziesmas,

Nedz skaļi lūdzieni,

Tik sirdis laimē lēca

Šai dievu svētnīcā.

 

Tur zaļu zaru lika

Uz akmens ziedokļa,

Uz augšu acis vēra

Caur lapām rakstītām.

 

Te asi cirvi gāza

Šos svētos ozolus,

Un dievu nams bij ārdīts

Līdz pašiem pamatiem.

 

Vai mākat ar vēl stāvēt

Zem svētiem ozoliem

Un tēvu garā noklīst

Uz debess dzīvokļiem?!

 

Ej raugies trijus celmus

Pie sērās Kaibalas.

Tā tev vēl tagad stāstīs

Par dievu ozoliem. [Auseklis 1955 : 113–114]

 

 

Ozols pie Gaujas

 

Uz Gaujas krasta dārza malā,

Ar saknēm radzes apkampis,

Stāv ozols. Resnā stumbra galā

Tam uzvilkts stārķa perēklis.

Zaļš zemzaros pret dienvidiem,

Pret ziemeļiem tas augšā kaltis,

Un varens tas pret rietumiem,

Kur vizo vecās Gaujas paltis.

Kā varonis, kas nevar mirt,

Bet ievainots un dragāts vaida,

Tā sirmais ozols nevar irt,

Un spītīgi uz vētru gaida.

Daudz negaisa tas pieredzējis,

Daudz kara trokšņu dzirdējis,

Daudz stipru salnu izbaudījis,

Bet stiprs pats vēl palicis. [Poruks 1957 : 112]



Ozols – spēka un izturības simbols. Tautasdziesmās ozols simbolizē tautudēlu un stipru vīru.


Īsmetrāžas dokumentālā filma Ozols (1997). Režisore Laila Pakalniņa.


Dziesma Ozolam. Guntara Rača vārdi, Ainara Virgas mūzika, izpilda grupa „Līvi”.

 

Tautasdziesma Cirvi cirtu ozolā.


Ozols – (Quercus L.), divdīgļlapju ģints dižskābaržu dzimtā viena no pazīstamākajām un praktiskā ziņā svarīgākajām koku ģintīm. Lapas parasti plūksnoti šķeltas, retāk nedalītas, lielākoties zaļas. Ziedi vienmāju: vīrišķie nokarenās, tievās spurdzēs ar 6–8 apziedņa lapām un 6–12 putekšņlapām; sievišķie ziedi vientuļi, jo pumpura veida ziedkopās no 3 ziediem attīstās tikai vidējais. Auglis apakšā ietverts bļodas veida tvertnē kupolā, kopā ar to saukts par zīli. Koksne izturības dēļ iecienīta kā būvmateriāls un tiek izmantota arī dažādiem izstrādājumiem; zīles grauzdētā veidā lieto kafijai un arī dzīvnieku barībai. Ozolu ģintī ir ap 200 sugu; to nav Vidusāfrikā un Dienvidāfrikā, Dienvidamerikā, Austrālijā un Klusā okeāna salās.
[Sagatavots pēc: Latviešu konversācijas vārdnīca, 15. sēj., 1931 : 30196–30198]