Tradicionālā transkripcija
[nùotikt]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[nu͜otikt]
[n] – skanenis
[uo] – divskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
[i] – īsais patskanis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Divzilbju vārds.
no- – priedēklis
tik- – sakne
-t – galotne
notik– – vārda celms
notikt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
notiek |
ir notic-is ir notik-us-i |
ir notik-uš-i ir notik-uš-as |
|
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
notik-a |
bija notic-is bija notik-us-i |
bija notik-uš-i bija notik-uš-as |
|
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
notik-s |
būs notic-is būs notik-us-i |
būs notik-uš-i būs notik-uš-as |
|
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
notiek-ot |
esot notic-is esot notik-us-i |
esot notik-uš-i esot notik-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
notik-š-ot |
būšot notic-is būšot notik-us-i |
būšot notik-uš-i būšot notik-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
notik-tu |
būtu notic-is būtu notik-us-i |
būtu notik-uš-i būtu notik-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
ir jā-notiek |
ir bijis jā-notiek |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
bija jā-notiek |
bija bijis jā-notiek |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būs jā-notiek |
būs bijis jā-notiek |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būtu jā-notiek |
būtu bijis jā-notiek |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
esot jā-notiek |
esot bijis jā-notiek |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būšot jā-notiek |
būšot bijis jā-notiek |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
PAVĒLES IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
|
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
2. |
|
|
|
3. |
lai notiek! |
|
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Nereti notikt nozīmē izdoties.
2) izteicējs – Skolā katru gadu notiek jauno literātu konkurss.
3) galvenais loceklis – Pasākumam notikt!
notikt negribot, notikt neprasot
ātri notikt, ilgi notikt, jautri notikt, lēnu notikt, pēkšņi notikt, plānveidīgi notikt, regulāri notikt, skaisti notikt, svinīgi notikt, viegli notikt
notikt, 3. pers., -tiek, pag. -tika, nepārej.
1. Pēkšņi, nejauši gadīties; atgadīties.
Viņam notikusi nelaime. Kas tev noticis? Lai notiek kas notikdams!
2. Norisināties, būt.
Konference notiks 7. janvārī. Mācības notiek vakaros. Koncerts vakar nenotika. Lai notiek pēc tava prāta!
3. Tikt nost (no kā).
Viņš nevar notikt no siena kaudzes.
4. Tikt (līdz kādai vietai); nokļūt.
Līdz tumsai jānotiek pilsētā.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 732]
notikt, tikai 3. pers., -tiek, pag. -tika; intrans.
1. Sākties un (parasti pakāpeniski) īstenoties noteiktā veidā (par norisi, darbību).
Visaktīvākie mikrobioloģiskie procesi norit augsnē un ūdeņos. Atmosfēra saskaras ar augsnes virskārtu, ar ūdens virsmu – notiek gāzu apmaiņa .. Zinātne un Tehnika 78, 10, 11.
Un nez kādēļ man liekas, ka es jau varu iztēloties, kā tas viss notiks. Harijs aizvedīs mani pie viņas un teiks: „Mammu… mēs ar Inesi esam nolēmuši apprecēties…” Brodele 17, 135.
Lai cepas! Lai krāsns karstumā notiek mīklas brīnumainā pārvērtība maizē. Liesma 72, 3, 4.
// Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
Māra atskārta, ka tūdaļ būs tikusi ārā no .. lazdāja un izkļūs lauka malā, un tā arī notika. Ezera 14, 53.
Nezinu, kas notiktu, ja šajos autobusos, .. kur iekāpjot saka labudienu un izkāpjot patencina, ja šajos autobusos kāds „varonis” sāktu strādāt ar elkoņiem, sev ceļu brīvodams .. Avotiņa, Peters 1, 12.
// Rasties, izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai, nevēlamiem apstākļiem.
Ar Kalnariju Recu notika nelaime. .. Ceļš bija nobraukts glums, ragavas slīdēja un gāzās, paraudamas Recu apakšā. Sakse 2, 164.
„Interesanti! Kas tad man var notikt? Man taču jau astoņpadsmit. Un man negribas dzirdēt, ka par mani baidās kā par maziņu.” Brodele 17, 58.
„Savādi,” Arats saka. „Kādēļ nebrauc maiņa?” – „Droši vien kaut kas noticis ar mašīnu.” Lukjanskis 1, 31.
// Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības. Būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
Imants stāv kā mēms, spītīgi uzrāvis plecus. „Kas ar tevi notiek, dēls? Katrs tiecas uz mājām, bet tu… tu prom. Mātei par bēdām, cilvēkiem par apsmieklu.” Ezera 2, 150.
„Kas noticis ar veco Līča krogu?” es apjautājos. „Vai tas vēl saglabājies un tur vēl iet tikpat jautri kā senāk?” Lācis 15, 119.
2. Tikt darītam, veiktam (par darbību, pasākumu).
Katru sestdienu klubā notiek atpūtas vakari. Izstāstīt par notikušo sarunu. Jaunajā skolā notiek pirmā stunda. Notiek kapitālremonts.
Ap to pašu laiku .. Rugainē notika slepkavība, kas stipri saviļņoja ļaužu prātus plašā apkaimē. Austriņš 1, 330.
3. Īstenoties. Piepildīties.
Noticis fakts.
Tēvs: Ja Noliņš būtu citādāks, nezin vai tad tava griba notiktu. Bet nu: lai nāk un ņem arī tas Edvarts tos Indrānus. Blaumanis 6, 355.
Bet, lai cik barga aizgājusi diena, Tā manu prieku nespēj iebaidīt. Pēc katra trieciena tas kājās slienas Un tic – sen gaidīts brīnums notiks rīt. Brīdaka 1, 52.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
notikt – 1. nūtikt; dareitīs; 2. (gadīties) nūtikt; tikt; gadeitīs; izagadeit
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
notikt – gadīties, atgadīties, lēkties sar.; risināties, noritēt
Vārds notikt atvasināts no tikt; lš. tèkti (tag. tenkù) ‘tikt, nākties; pietikt, sniegties, aizstiepties; vajadzēt; notikt, gadīties’, go. þeihan (*þenhan < ģerm. *tenkō-) ‘plaukt, zelt, veikties, sekmēties’, v. gedeihen ‘t. p.’ Pamatā ide. *tek- ‘sniegt (← ’stiept’); izstiept roku (sniedzot, lūdzot, saņemot)’. Saknes sākotnējā forma latviešu valodā ir pārveidota. Blakus tag. *tenku > tieku izveidota jauna paradigma pēc lieku : likt, liku parauga – tieku : tikt, tieku (Zubatijs, Endzelīns).
Dažas tikt agrākās nozīmes liter. valodā izzudušas, bet tās redzamas atv-os (priedēkļu verbos), kas leksiskajā sistēmā kļuvuši patstāvīgi, t. i. semantiski neatkarīgi no pamatverba: pietikt, notikt, iztikt.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1037]
latīņu – fierī
lietuviešu – atsitikti; įvykti
poļu – zdarzyć
Ja kāds vēlas suns gaudo, notiks kāda nelaime.
Ja ūpis vaid, tad notiks nelaime.
Ja vāvere pārskrien pār ceļu, tad gājējam nelaime notiks.
Kas notiek Jaunā gadā, tas notiks visu gadu.
Šā notika, tā notika,
Man jaunami dzīvojot:
Kūru pirti, tā nodega,
Ganīj’ govis, tās pazuda,
Pieguļāi sadeguši
Bodē pirkti kamzolīši. [LD 12917-5]
Notiek puišam, notiek puišam, –
Kā puišam nenotiek!
Iemij aklu kumeliņu,
Paņem laisku līgaviņu. [LD 21944-4]
Man notika nelaimīte,
Saulītei laižoties:
Man nokrita līgaviņa
No rožota kumeliņa. [LD 18402-2]
Netīšam apķēros
Cita vīra līgavai.
Piedod, Dieviņ, manus grēkus,
Tas notika netīšam. [LD 27042-1]
Zaķīts kliedza, zaķīts brēca,
Zaķam skāde notikusi:
Zaķīšam sadegušas
Lecamās pastaliņas. [LD 2312-4]
Zelta putns
Viens ķēniņš dzīvodams gribējis izzināt, kas notiks uz priekšdienām. Viņš dabūjis zināt, kad balto čūsku varot saķert, izvārīt un apēst, tad varot zināt, kas notiks nākošās dienās.
Ķēniņš dzirdējis, kad ziemā kur ozolam visas lapas stāv klāt nenobirušas, tad zem tāda ozola saknēm apakšā guļot baltā čūska par ziemu. Ķēniņš ziemā apskatījies, kur ozoli aug, un ieraudzījis vienam ozolam lapas klāt.
Vienā dienā aiziet ķēniņš uz zaldātu kazarmu un liek zaldātiem sataisīties uz darbu. Liek paņemt lāpstas, ķirkas un cirvjus. Ķēniņš papriekšu aiziet uz ozoliem, pieved zaldātus pie viena ozola, kam visas lapas klāt, un liek šiem izrakt ozolu ar visām saknēm. Zaldāti rakuši labi dziļi un izrakuši arī balto čūsku. Ķēniņš to paņēmis un atnesis uz pili.
Ķēniņš pazvana, ienāk ķēkša, viņš nu iedod balto čūsku ķēkšai un nosaka: „Kad tu ieliec podā, tad uzliec vāku cieti virsū un izvāri tā, ka suts neiziet no poda ārā!”
Ķēkša ieliek čūsku podā, uzliek vāku virsū un vāra vārīdama. Viņa domājusi: „Vajag paskatīties, kad būs gatava un mīksta.” Ķēkša piegājusi pie plīts un, muti ieplētusi, cēlusi vāku uz augšu. Bet nu viss suts iegājis ķēkšai mutē. Tad uzlikusi atkal vāku virsū uz poda, vēl vārījusi kādu laiku, tad izņēmusi no poda, uzlikusi uz telvēķa, ienesusi ķēniņa ēdamā istabā un uzlikusi uz galda.
Ķēniņš piegājis pie galda, ņēmis un apēdis visu balto čūsku, bet nemaz neticis gudrāks. Palicis tāds pats vien, kāds jau agrāk bijis.
Ķēkšai pēc viena gada laika piedzimis puika. Viņa pati izaudzinājusi savu dēlu, un ķēniņš to vēl izskolojis. Ķēniņam arī bijuši divi dēli, bet ķēkšas dēls vienādi bijis gudrāks kā ķēniņa dēli. Ķēniņam ķēkšas dēls ļoti paticies, ka tas ir liels gudrinieks visās lietās un labs padoma devējs.
Vienā dienā ķēniņš saka uz puikām. „Iesim ārā pa dārzu pastaigāties!” Iziet ar’ visi dārzā, staigā kādu laiku un iet atkal atpakaļ pilī. Pieiet pie balkona, tur ir viena veca ābele nokaltusi. Ķēniņš saka uz dārznieka: „Rītā agri tu to ābeli nocērt, viņa ir nokaltusi.” Bet ķēkšas dēls aizliedz cirst un saka: „Rītā tai būs zaļas lapas un zelta āboli!” Tā arī nu paliek. Pārguļ par nakti, rītā uzcēlušies, iet ķēniņš un puikas ārā skatīties, un nu ierauga, ka ābelei pilni zari ar zaļām lapām un zelta āboliem. Ķēniņam liels brīnums, cik ķēkšas dēls liels gudrinieks: kā noteicis, tā arī viss noticis.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
Teika par Acaino purvu
Vācu laikā, kad pie Acainā purva stādījuši kokus, purvā noticis liels sprādziens. Stāsta, ka purvā augot brīnumskaista puķe. To neviens nevarot redzēt, izņemot to laiku, kad tā ziedot, jo tad tā paceļoties virs ūdens. Puķe ziedot ik pa simt gadiem reizi, un, pumpuram vaļā raisoties, notiek liels sprādziens. Stāsta, tā esot apburta princese un dzīvojot purva bezdibenī skaistā pilī. Virs ūdens tā drīkstot parādīties pa simt gadiem reizi kā puķe. Puķe esot spilgti sarkana, un, kas to dabū redzēt, kļūstot par laimīgāko cilvēku visā pasaulē. Koku stādītāji tūdaļ skrējuši purvā skatīties, bet redzējuši tikai ūdeni kustamies.
[http://www.pasakas.net/]
Jautrā
Tais brūni rudajās vagās,
man liekas – tur notiek kaut kas.
Nu kā tad: bars vecenīšu
kā vabules rušinās!
Ikvienai zaļš pudurīts blakus,
un lien tik vien laukā no tā
kaut kas tāds mazs, niecīgs un zaļgans
un nostājas rindiņā.
Ne tērzēšanai, ne jokiem
tām laika neatliek:
vislielākām nākotnes galvām
taču liktenis izšķirts tur tiek!
I vecīts viens bārdains pa vidu.
tam netrūkst pat pīpes. Tu mūžs!
Ik zaļajam nieciņam virsū
viņš dūmu mutuli pūš:
lai pierodot, pierodot – tikai
par labu vien nākšot šiem tas:
kad vēlāk izaugšot galvas,
tās nesāpēšot nemaz! –
Drīz zaļajiem zaldātiņiem
pilns dārzs. Nāk jau pļavmalas valns.
Bet vidū kūp vecīts ar pīpi,
kūp zils kā pats Zinaja kalns.
Un, tikko beidzamā rinda
ir gatava, lietutiņš klāt.
Bet gailis no sētas sauc: vivat,
crescat et floreat! [Bārda 1946 : 55]
SAIMNIEKS (uz blakus stāvošo). Kur tad notiks tas mielasts? Vai karaļa pilī vai še?
PIRMAIS. Lai kur, kad tik pašam sava karote, ēd, kad tik tieci klāt!
VECĪTIS (ar savu dēlu). Tad šis nu ir tas daudzinātais stikla kalns! Vai tu re, kāds!
VIŅA DĒLS. Stikls jau vien ir, nau jau nekāds brīnums.
PIRMAIS. Vai tad tev vēl nau diezgan celt? No dimanta, vai? Tad tu varētu kādu šķembeli nocirst un iebāzt ķešā. [Rainis 1997 : 61]
●
PINDACĪŠA. Še nu, Tomuļu māt, streb. (Nosēstas. Maza pauze.) Jā, te nu šonedēļ tos Silmačos gan būs raiba divi gaņģi, cepšana, vārīšana, brūvēšana – un tad vēl tas ar to Auci! Trakas lietas! Kaut jel tās kāzas atlikuši uz vēlāku laiku!
TOMULĪŠA. Pī die, Ievas māt, nu par ko tad? Par ko lai šie to dara? Vai tur kas laime, otram tāda! Kad nu vienam pašam pāram šitie prieki sakrīt kopā, tad nu ir tā, kā ir… Esmu jau reižu reizēm pie tādiem kāzu galdiem sēdējuse… Bet šitā… pī, pī, pī… Auce mierīgi dzīvo pa pirtiņu, ni viņa dzird, kas te notiek, ni te kāds par Auci iedomā. Un tad jau viņa arī sāk staigāt. Būs vēl uz kāzām dancotāja. [Blaumanis 1949 : 153]
Dziesma Notiksies, kam jānotiek. Aivara Neibarta vārdi, Valta Pūces mūzika, izpilda grupa „Marana” un R. Kaupers.
Dziesma Tā ir jānotiek. Guntara Rača vārdi, Arņa Medņa mūzika, izpilda grupa „Liepājas brāļi”.