Tradicionālā transkripcija

[ned¡ļa]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[nedeːːʎɑ̆]


[n] – ’skanenis’.’]

[e] – īsais, šaurais patskanis

[d] – balsīgais troksnenis

[ē] – garais, šaurais patskanis

[ļ] – ’skanenis’.’]

[a] – īsais patskanis

 

Trīszilbju vārds.

Ortogrammas – ē.



nedēļsakne, vārda celms

-agalotne




jaun+nedēļ

pa-gāj-uš-o+nedēļ

pār+nedēļ-ām

š-o+nedēļ

t-o+nedēļ

viņ+nedēļ




nedēļapatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

nedēļ-a

nedēļ-as

Ģ.

nedēļ-as

nedēļ-u

D.

nedēļ-ai

nedēļ-ām

A.

nedēļ-u

nedēļ-as

I.

ar nedēļ-u

ar nedēļ-ām

L.

nedēļ-ā

nedēļ-ās

V.

nedēļ-a!

nedēļ-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Pēdējā brīvdienu nedēļa paskrēja nemanot, bet tik daudz bija ieplānots vēl izdarīt.

2) izteicēja daļa – Ārprāts, tā ir vesela nedēļa!

3) galvenais loceklisPavisam drīz. Vēl tikai divas nedēļas.

4) papildinātājs – Vismaz vienu nedēļu gadā es veltu radu apciemošanai laukos.

5) apzīmētājsNedēļas nogalē paredzēts vēl nebijis mūzikas pasākums jauniešiem.

6) laika apstāklis Šajā nedēļā bija jāraksta trīs kontroldarbi.



nedēļas akcija, nedēļas apskats, nedēļas budžets, nedēļas dienas, nedēļas ekskursija, nedēļas ēdienkarte, nedēļas filma, nedēļas horoskops, nedēļas kalendārs, nedēļas laika prognoze, nedēļas laikraksts, nedēļu pēc nedēļas, nedēļas nogale, nedēļas nometne, nedēļas pārgājiens, nedēļas pārtraukums, nedēļas plānojums, nedēļas plāns, nedēļu skaits, nedēļas tēma, nedēļas viesis, nedēļas ziņas

 

atvaļinājuma nedēļa, darba nedēļa, mācību nedēļa, olimpiskā nedēļa, pirmssvētku nedēļa, svētku nedēļa

 

brīva nedēļa, grūta nedēļa, interesanta nedēļa, īsa nedēļa, gara nedēļa, klusā nedēļa, pilna nedēļa

 

nākamā nedēļa, pagājušā nedēļa



nedēļa, s.

1. Laikposms no pirmdienas līdz svētdienai. 

Katru nedēļu. Pagājušajā nedēļā. Nedēļas avīze.

2. Septiņu diennakšu ilgs laikposms (skaitot no jebkuras dienas). 

Jau nedēļu neesmu tur bijis. Nedēļu ilgs atvaļinājums. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 675]


nedēļa, -as, s.

1. Laika skaitīšanas vienība septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai). Septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).

Pagājušā nedēļa. Smaga darba nedēļa. Katru nedēļu.

Nedēļu pēc (arī no) nedēļas – katru nedēļu, sistemātiski.

Nedēļas tirgus – tirgus, ko organizē reizi nedēļā.

Regulārā Mēness izskata maiņa ir devusi pamatu kalendāram. .. Laiku varēja sadalīt mēnešos un 7 dienu nedēļās .. Zinātne un Tehnika 62, 10, 42.

Kalvics jau nedēļas sākumā papļāva drusku siena .. Upīts 4, 682.

.. trešdienās, kad bija nedēļas tirgus, [lielceļš] kūpēja kā rija .. Zālīte 5, 9.

// Vecuma skaitīšanas vienība (parasti jaundzimušajiem) – septiņas diennaktis.

.. viņa paauklēja uz rokām bērniņu, kurš bij ļoti sīciņš, varbūt vēl tik dažas nedēļas vecs .. Kaudzītes I a, 351.

// Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs.

Bērnu grāmatu nedēļa. Latviešu mākslas nedēļa Maskavā. Satiksmes drošības nedēļa.

Tā kā Lienai mājas nedēļa un galda apkopšana, Leikartu Lība paēda ātri un aizsteidzās .. Upīts 4, 140.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


nedēļa – nedeļa 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


Pedagoģijāmācību nedēļa.


Ekonomikānedēļas darba laiks, nepārtraukta nedēļa, pārtraukta nedēļa, piecu dienu darba nedēļa.


Periodisko izdevumu un raidījumu nosaukumiNedēļa Kabatā, izklaides laikraksts; Jauna nedēļa, raidījums LTV 1.


nedēļa, nedeļa, nedele; aizguvums; no skr. недьля ‘svētdiena, nedēļa’ (kr. нéделя ‘nedēļa’). Vārda sākotnējā nozīme ‘nestrādājamā diena’ (kr. дéлать ‘darīt’).

Vārds latviešu valodā aizgūts līdz 13. gs. Tas sastopams 17. gs. vārdnīcās mūsdienu formā. Latvijas austrumdaļā, kas 17. gs. bija Polijas pakļautībā, vārds lietots divās nozīmēs – ‘nedēļa’ un ‘svētdiena’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 621]


angļu – week

baltkrievu – тыдзень

franču – semaine

grieķu  εβδομάδα

igauņu – nädal

krievu – неделя

latīņu  hebdomas

lietuviešu – savaitė

lībiešu  nädiļ

poļu – tydzień

somu – vikko

ukraiņu – тиждень

vācu – die Woche

zviedru – vecka



Slinkam nedēļā septiņas svētdienas. 


Brauc laukā uz dienu, bet maizi ņem līdz uz nedēļu


Liela brēka, maza vilna, septiņi ubagi veselu nedēļu cērp. 


Zāļu nedēļa ir divdesmitā nedēļa pēc Ziemassvētkiem. Tad arī nevajag nekā sēt, jo tad aug vairāk zāle.


Par kluso nedēļu sauc to nedēļu pirms Lieldienas. Tai laikā nedrīkstēja ne kliegt, ne skaļi smieties, ne stipri dziedāt jautras dziesmas, ne arī strādāt darbu, no kā ceļas troksnis. Kas šai laikā trokšņoja, tam vasarā bija jābaidās no pērkona.


Lielajā nedēļā nevajag malt ar dzirnavām un nedarīt nekādu darbu ar troksni, tad pērkons un auka nedarīs postu.


To laiku no Miķēļa līdz Mārtiņam, kad garus mielo, sauc Kazdangā par iļģu laiku, Valtaiķos par garu laiku, Puzē par ķauķu laiku, Zemītē par pauru laiku, Limbažos par paurīšu laiku. Šis garu laiks iet četras nedēļas un to tura par svētu laiku.


Pirmdiena ir tāda nelaimīga diena, kad nevajag nekur iziet, jo citādi būs visu nedēļu jāstaigā. Tad nevajag arī nekādu darbu sākt, jo citādi tas darbs vilksies visu nedēļu.


Ja ziemu uz kokiem sarma pastāv vairāk nekā nedēļu, tad sagaidāmi kari.


To nedēļu pirms Miķeļiem vajag kāpostus ieskābēt, jo šī ir dzelžu nedēļa, tad kāposti labi rūgst; tāpat tad vajag visas saknes noņemt.



Brūna govs baltu muguru,

Reizi pa nedēļu īd. – Baznīcā zvana.

 

Taisni trīs nedēļas,

Naksniņas un dieniņas,

Neēdis un nedzēris

Savā mājā gulēju,

Pēdīgi to saplēsu

Un pie mātes aizskrēju. – Ola, cālis. 

 

Melns suns

Ar baltām krūtīm

Reiz pa nedēļu

Ļaudis rej. – Mācītājs. 


Vienam strazdam

Septiņi bērni:

Katram bērnam

Savāds vārds. – Nedēļa, dienas. 

 

Septiņas zvaigznes sietiņā. – Septiņas dienas nedēļā

 

Vienam tēvam

Septiņi bērni;

Pa pusei balti,

Pa pusei melni. – Nedēļa, dienas un naktis. 

 

Sešas māsas vienā pirtī peras;

Atnāk septītā, izdzen visas ārā. – Nedēļa – darbdienas un svētdiena. 

 

Sešas lapas grāmatai sudraba,

Bet septītā zelta. – Nedēļa – darbdienas un svētdiena. 



Ko jūs mani maksāsiet,

Es nedēļu izdziedāšu?

Pirmā diena,

Te trešdiena, ceturtdiena,

Te piektdiena, te sestdiena,

Te nedēļa pagalam! [LD 973-0]

 

Vainadziņu novalkāju,

Ne reizītes nemazgāju;

Linautiņš jamazgā

Trīs reizītes nedēļā. [LD 24784-8]


No šīs dienas tev, māsiņa,
Nodos maizi nodaļām:
Cik dieniņas nedēļā,
Tik tev maizes gabaliņi.
[LD 19293-4]



Leļļu veļas diena

 

Cik darbu daudz! manu dieniņu!

Es šodien leļļu veļu mazgāšu.

Tik daudz pa nedēļu sakrājas,

Lellītei vēl mazgāt nevedas.

 

Nu silti spīd saule, tad labāk sokas,

Nu visu tik baļļā, kas vien pie rokas:

Lelles krekliņi, biksītes, svārciņi

Visi jānes uz lielo toveri.

 

Tad tik viss ziepēts un berzēts tiks,

Ne melnumiņa vairs nepaliks.

Pēc ņemšu visu tīrā ūdenī skalot,

Vēlāk izkāršu saulē balot.

 

Kad veļa būs sausa,

Tad ar’ darbība nekļūs vēl gausa:

Tad rullēšu,

Gludināšu gludiņu,

Glīti to lellītes skapītī sakāršu. [Rainis 1949 : 25]


PIČUKS. Nu tad jau vēl veselu nedēļu pa vecam varēsim mežā tēvs – vai jā, Tonij?

TONIJA. Jā. [Blaumanis 1983 : 82]