Tradicionālā transkripcija

[nâve]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[nɑːˀvĕ]


[n] – skanenis

[ā] – garais patskanis

[v] – balsīgais troksnenis

[e] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ā.



nāvsakne, vārda celms

e galotne




nāv-es+sod-s

var-oņ+nāv-e


paš+nāv+īb-a

paš+nāv+niek-s, paš+nāv+niec-e




nāvepatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

 

Vienskaitlinieks.

 

 

vsk.

dsk.

N.

nāv-e

(nāv-es)

Ģ.

nāv-es

(nāvj-u)

D.

nāv-ei

(nāv-ēm)

A.

nāv-i

(nāv-es)

I.

ar nāv-i

(ar nāv-ēm)

L.

nāv-ē

(nāv-ēs)

V.

nāv-e!

(nāv-es!)

 

Daudzskaitļa formu lieto ļoti reti.


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Nāve ir miesiskās dzīves beigas.

2) izteicēja daļa – Robeža starp būtību un nebūtību ir nāve.

3) galvenais loceklisNāve jeb Kaulainā ar izkapti.

4) apzīmētājsAivi pārņēma nāves bailes, uz ceļa tumsā ieraugot nepazīstamu rēgu.

5) papildinātājs – Viņš izskatās neveselīgi tievs, tā kā trīs dienas būtu nāvei parādā.

6) vietas apstāklisTā bija došanās drošā nāvē.



nāves bailes, nāves eņģelis, nāves grēki, nāves mokas, nāves rings, nāves zīme

 

ātra nāve, dabiska nāve, lēna nāve, vardarbīga nāve, viegla nāve

 

baidīties no nāves, gaidīt nāvi, izaicināt nāvi, izbēgt no nāves, mokoša nāve, paredzēt nāvi, negaidīta nāve



nāve, dsk. ģen. nāvju, s.

Dzīvības izbeigšanās. 

Cilvēka, dzīvnieka nāve. Auga nāve. Dabiska, pēkšņa nāve. Mirt varoņa nāvē. Bada nāve. Nāvei nolemtais. Izglābties no nāves.

Bāls kā nāve ļoti bāls.

Klīniskā nāve periods no samaņas zuduma, elpošanas un sirdsdarbības izbeigšanās līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam. Bioloģiskā nāve periods, kad pilnīgi izbeidzas bioloģiskie procesi organisma šūnās un audos un sākas audu sairšana.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 762]


nāve, -es, dsk. ģen. -vju, s.

1. parasti vsk. Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.

Dzīvības un nāves dialektiskā vienība.

2. Dzīvības izbeigšanās (cilvēkam vai dzīvniekam).

Agra nāve. Drīza nāve. Ātra nāve. Viegla nāve. Mokpilna nāve. Nāves diena. Nāves brīdis. Nāves ziņa. Gaidīt nāvi. Piespriest nāvi. Sodīt ar nāvi. Mirt traģiskā nāvē. Izglābties no drošas nāves.

Klīniskā nāve – periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.

Bioloģiskā nāve – periods, kad izbeidzas normāla vielmaiņa un sākas audu sairšana.

Dabiskā (arī fizioloģiskā) nāve – nāve, kas iestājas fizioloģiskās novecošanās rezultātā.

Patoloģiskā (arī pāragrā, priekšlaicīgā) nāve – nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.

Varoņa nāve – nāve (sevišķi grūtos apstākļos), aizstāvot dzimteni, kādus ideālus.

Bada nāve – nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.

Nelaba nāve – traģiska nāve.

Melnā nāve – mēris.

Nāves sods – sods – notiesātā cilvēka nogalināšana.

Politiskā nāve – sods – visu politisko un pilsoņa tiesību atņemšana.

Nāves dzelonis – nāve.

Nāves zāles – inde.

Nāves ierocis – ierocis, ar ko var nogalināt, iznīcināt.

Nāves lauks – karalauks, kur guļ kritušie.

Nāves loks – blokāde, aplenkums.

Nāves cisas novec. mirstoša cilvēka guļasvieta.

Nāves pazīmes ir sirds darbības apstāšanās, elpošanas apstāšanās; radzeņu apduļķojums, refleksu trūkums; nāves stinguma iestāšanās. K. Rudzītis 2, 168.

Iestājoties nāvei, muskulatūrā attīstās un uzkrājas pienskābe, kas audos izraisa olbaltumvielas sarecēšanu, – rodas dzīvnieka ķermeņa sastingums. Mednieka rokasgrāmata 81.

Galvenie nāves cēloņi ir asinsrites orgānu slimības, ļaundabīgie audzēji un nelaimes gadījumi. Veselība 75, 1, 11.

Kad apstājusies elpošana un asinsriņķošana, cilvēks jau nedzīvo, bet viņš arī nav vēl miris. Tā ir tā saucamā klīniskā nāve. Ja šo procesu neaptur, tad pēc sešām minūtēm smadzenēs notiek sarežģītas, nenovēršamas izmaiņas, un tad jau iestājas īstā, bioloģiskā nāve. Zvaigzne 64, 3, 18.

.. dabiskā nāve .. iestājas dziļā vecumā .. Veselība 66, 6, 22.

Nesēji šķita kā izbiedēti, .. it kā justos kaut kādā ziņā vainīgi, ka nav spējuši pasargāt savu kapteini un draugu no pāragrās nāves. Talcis 7, 301.

.. bija tikai jābaidās, ka viņi [trūcīgie cilvēki] savos dzīvokļos visi neapmirst bada nāvē. Rozītis 1, 12.

Viņa tēvs mira nelabā nāvē: nosmaka kunga rijā .. Poruks 3, 88.

Blusa pārnēsā no grauzējiem, visbiežāk no žurkām, mēra jeb „melnās nāves” ierosinātājus. Zooloģija 59.

Nāves sods – nošaušana – kā izņēmuma sods līdz tā pilnīgai atcelšanai piemērojams par sevišķi smagiem valsts noziegumiem, par slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos .. Horizonts 76, 13, 33.

Un iesvelpjas lodes… Nav tāls viņām ceļš… Zūd slepkavas mežā pa ēnām… Bet pakrīt Korčagins… Nāves dzelonis dzeļ… Pie margām kluss saļimst viņš lēnām. Rudzītis 1, 48.

Tautu brīvības alkas ir stiprākas par visiem neokoloniālistu nāves ieročiem. Grīva 8, 204.

Iet viņa [sieviete] nepaklūpot Pār kauliem piemētāto nāves lauku .. Ķempe 4, 48.

.. krēslainā telpā uz savām nāves cisām cilvēks .. Kurcijs 4, 337.

Kad tēvs iegulās nāves cisās, viņš kādu vakaru, pamājis ar roku, lika piesēst blakus .. Purs 6, 54.

„Viņa mani nav gribējusi redzēt, pat gulēdama uz nāves gultas. Mirdama teikusi, lai es nebraucot uz bērēm.” Ezera 2, 65.

Te [okeānā] es vairs neesmu kapteinis. Te es esmu tāds pats kā jūs – bojā gājuša kuģa nāvei nolemts jūrnieks. Grīva 7, 35.

Mikelandželo mira 89 gadu vecumā un nepameta darbu līdz pat nāvei. I. Eglītis 2, 6.

// ģen.: nāves, adj. nozīmē Tāds, kas ir saistīts ar ļoti lielām briesmām, arī apdraud dzīvību.

Nāves (arī Ņesterova) cilpa – augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.

.. divkāršo salto vēl nesen uzskatīja par „nāves triku”. To pasaules cirkos izpildīja tikai nedaudzi cilvēki. Sports 64, 107, 3.

.. es taisīju tik asus pagriezienus, ka bezmaz izvēlos no kabīnes. Nāves cilpa. Uz brīdi zeme noņirbēja gar manām acīm… Piedevu gāzi. Lidmašīnas korpuss no lielas slodzes krakšķēja. Lāms 1, 54.

// ģen.: nāves, adj. nozīmē Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).

Slimnieks izcietis nāves mokas. Vētrā pārdzīvot nāves briesmas.

Nāves (arī nāvīgs) grēks – ļoti liels grēks.

Nāves (arī kapa) klusums – pilnīgs klusums.

Vīri aizgāja pie citiem medniekiem. Noslaucījis nāves sviedrus no pieres un vaigiem, arī es devos ceļā. Tikai uz otru pusi. .. „Kaut nu šodien mēs vēlreiz nesatiktos,” līdz ausīm no kauna nosarcis, es domāju .. Grīva 9, 84.

Repsis ar saviem miesassargiem bija sastinguši nāves izbailēs: sejas – krīta bālumā, kliedzienam pavērtās lūpas – neizdvesa ne skaņas .. J. Plotnieks 4, 92.

Osim [direktoram] ienākot klasē, valdīja nāves klusums. Puikas gaidīja, ko teiks skolas priekšnieks. Rozītis 2, 195.

// pareti Dzīvības izbeigšanās (augam).

.. Tur zviln kailas birzis, mirušas briesmīgā nāvē – nāvē no slāpēm. Bendrupe 3, 40.

// Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību.

Bāls kā nāve – ļoti bāls.

Otrā reizē atkal ķēniņa meita grūti saslima. .. šoreiz nāve [stāvēja] gultas galvas galā. Latviešu tautas pasakas un teikas VI, 851.

Pamazītēm un pa vienai Dzīves dzīslas jūs man rāvāt, Jūtas, domas slēpu kāvāt, Ik pa stundai, ik pa dienai – Nu jūs stāvat, brīnāties: „Bāls kā nāve, mīļais dievs!?” Rainis I b, 90.

// pārn. Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā).

.. kur trūkst spilgtas personības, tur mākslā gribot negribot ienāk viduvējība un pelēcība, un tā ir mākslas nāve. J. Kalniņš 1, 254.

Nāves bailes – bailes no nāves.

Gaisā lido ešeloni, Upju dzelmēs tilti brūk, Ienaidnieka bataljoni Bieži nāves bailēs mūk. Sils 4, 34.

Nāves punkts – brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


nāve – nuove; smierts
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


nāve – kaulainā sar., mūžīgā dusa poēt., mūža miegs poēt.


nāvedzīve


Sēt nāvinonāvēt (vairākus vai daudzus); būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.


Par matu (arī mata galu, mata tiesu) no nāvestādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.


Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi – būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.


Cīņa uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi neatlaidīga cīņa, kurā cīnītājs nežēlo savu dzīvību.


Dzīvības un (arī vai) nāves jautājums saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.


Nāve aizsauc saka par cilvēka miršanu.


Atraut nāvei reti izglābt no nāves.


Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve; redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.


(Cīnīties) uz dzīvību un nāvivisiem spēkiem, līdz pēdējai iespējai.


Nāvei (trīs dienas) parādā sar. – stāvoklī, kad ir ļoti novājējis, vārgs, arī slims.


Aizraut nāvē (arī kapā), arī aizraidīt nāvēnonāvēt.


Iet nāvē – nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība.


Nest nāvibūt par cēloni (kāda) nāvei.


Uz nāves sliekšņatuvu nāvei.


Kā uz nāvi notiesātsļoti smagā bezizejas stāvoklī, arī lielās bailēs.


Kā (rūgta) nāve sar. – saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu.


Mācas virsū kā nāve sar. – saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni; saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.


Nāves miegsļoti dziļš miegs. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Medicīnābioloģiskā nāve, klīniskā nāve.


Tiesību zinātnēnedabiska nāve, nāves spriedums.


Valodniecībāvalodas nāve.


Kristietībānāves grēki.


VietvārdiNāves sala, salu grupa Daugavas kreisajā piekrastē; Nāves purvs, purvs Vidzemes augstienē.


nāve, apv. nāvs; lš. nōvis ‘t. p.’, pr. nowis ‘rumpis, ķermenis, miesa’, kr. apv. нáвей, навь, нáвье ‘līķis, mironis’, sč. nav ‘kaps, elle, viņpasaule’, go. naus ‘mironis’. Pamatā ide. *nāu- atv. *Ois, no kā la. *nāvis (icelms), kas pārveidojies par ē-celmu.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 620]


angļu – death

baltkrievu  сьмерць

franču  mort

grieķu – θάνατος

igauņu – surm

krievu – смерть

latīņu – mors

lietuviešu  mirtis

lībiešu – nōvõ

poļu – śmierć

somu  kuolema

ukraiņu – смерть

vācu – das Tod

zviedru – död



Ar nāvi nav iespējams slēgt līgumu. 


Cīnās kā bads ar nāvi


Divās nāvēs nemirsi, vienai neizbēgsi.


Ēdas kā bads ar nāvi

 

Glāb vien kaķi no nāves, gan ieplēsīs rokā. 


Ir mīlestība viena, tāpat kā nāve viena. 


Kupri tikai nāve izlabo. 


Mātes mīlestība stiprāka par nāvi


Nāve ne ar kādu naudu nav atpērkama. 


Nāve par visiem taisnīgāka – ņem i bagātu, i nabagu. 


Nāve uz kakla, prāts aiz jūras. 


Nāves ceļš visiem jāstaigā. 


Plijas virsū kā rūgta nāve


Priekš nāves zāļu nav. 


Priekš nāves zirgs nav jājūdz. 


Pulciņā arī nāve vieglāk panesama. 


Sēd, kā nāvi gaidīdams. 


Sunim suņa nāve


Tam jau ir nāves krekls mugurā. 


Vecums pienāk nemanot, nāve – negaidot.


Velkas kā nāve


Zagtu mantu ieēdis – nāvi ierijis. 


Nāvi tur par sievieti, kas pastāv tikai no kauliem un ir bez miesas, staigā ar izkapti, ar ko nocērt mirējam galvu.


Ja naktī klaudzina pie loga, bet patiesībā neviens nav klaudzinājis, kurš tad atsaucas, tas drīzā laikā mirs, jo tas nozīmē, ka nāve pie loga piesitusi zieģeli.


Nāve allažiņ parādījās maza koša putniņa veidā, kas, jauki dziedādama, aizlīgoja cilvēka dvēseli citā pasaulē.


Nāvi zīlēja, ja ķirmji sienā tikšķēja, ja circenis daudz dziedāja, ja ūpis mājas tuvumā vaidēja, ja dzeguzi pavasarī pirmo reizi neēdis dzirdēja kūkojam vai ja dzeguze pie mājas kūkoja, ja suns gaudoja, galvu pret māju pagriezis, ja vistas vilka garu salmu, ja bumplis daudz dūca.



Ja iet uz māju, – nāve skatās uz mežu. – Mežinieks ar cirvi. 

 

Ceļš bez smilšu, ūdens

 

Plikpauris debesīs, velnāķis upē, nāve mežā. – Mēness, vēzis, čūska. 

 

Visu mūžu melnās drānās, pašā nāves stundā tērpjas sarkanās. – Novārīts vēzis. 


Krauklis sēd uz robeža: jem briedušu, jem nebriedušu. – Nāve

 

Visiem manis vajag, bet ne vairāk kā vienu reizi. – Nāve



Nevienami tāda nāve,

Kāda nāve liniņam:

Plūc matiņus, cērt galviņu,

Iemet pašu ūdenī. [LD 28354-6]


Nāve, nāve, steidzies drīz,
Ņem tos vecos sevim līdz;
Apēd manu tīru maizi,
Manus baltus kāpostiņus.
[LD 13092-0]

 

Dziedi, meita (Dzied’, meitiņa), ka (ko) tu gaidi,

Vaj tu savas nāves gaidi?

Atnāks nāve, nokaus tevi,

Paliks dziesma nedziedāta. [LD 161-7]


Par gudro vīru

Vīrs aizgāja pie Nāves un salīga par kalpu. Otrā dienā Nāvei negadījās darbs; viņa sūtīja vīru pie Dieva, lai paprasot darbu. Dievs atbildēja, lai Nāve kaujot to cilvēku, kam šodien mūža gals. Bet vīrs piemānīja Nāvi – viņš teica: Dievs esot pavēlējis Nāvei cauru dienu kokus grauzt. Nāve nu izgāja pie darba: grauza un grauza resnus stumbrus, tievus stumbrus, ka viss mežs atskanēja. Vakarā Nāve pārnāca nostrādājusies ar slapju muguru un atrada vīru pirtī peramies. [..]
[Brigadere 1923 : 9]

 

Kalējs ar Nāvi

Reiz dzīvojis viens saimnieks, un viņš ļoti mīlējis nabagus.

Vienā vakarā pie viņa ieiet Dievs par nabagu un lūdz naktsmāju. Saimnieks viņu uzņem un mīļi uzcienā, kā vajag. Nu Dievs, no rīta projām iedams, saka: „Vēlies trīs vēlēšanās, kādas tu gribi, tās tiks izpildītas.”

Nu tas saimnieks saka: „Es vēlētos simtu gadu dzīvot.” Dievs saka: „Otru kādu?” Saimnieks saka, pie viņa nākot kaimiņš kārtis spēlēt, vienmēr šo vinnējot un aizejot projām. „Es vēlētos, kas uz šitā krēsla atsēstos, lai nevar piecelties.”

Un trešā vēlēšanās: „Man ir ļoti liels ābeļdārzs un vienā ābelē ir ļoti gardi āboli. Ļaudis nāk tur un zog. Bet kurš pie tās ābeles iet, lai tur pakaras, ka netiek vairs nost.”

Dievs saka: „Es domāju, ka tu vēlēsies no debess mantām kādu, bet tu runā tik par pasaules lietām.”

Saimnieks saka: „Kur nu, Dieviņ, zemniekam par tik augstām lietām domāt?”

Dievs saka, prom iedams: „Nu tad lai arī tev notiek! Visas tavas vēlēšanās lai piepildās.”

Pāriet tie pirmie simtu gadu, atnāk Nāve. „Nu sataisies, cilvēks, tavi gadi ir jau pārgājuši.”

„Jā, ja,” saimnieks saka, „man jau arī apnicis dzīvot. Man kājas sāp – grūti staigāt.” Vai tu nebūtu tik laba, kamēr es nomazgāšos, atnest kādu ābolu no tās ābeles.”

Nāve iet pie tās ābeles, tā pakaras. Saimnieks piegājis pie Nāves, skatījies un smējies. Nāve sāk kliegt: „Tu, krāpniek, laid mani no ābeles vaļā!”

„Atlaid man vēl simtu gadu dzīvot!”

„Še kas nelaiž.”

„Manis pēc vari karāties ābelē, gan jau es ilgāk nodzīvošu.” Nāve redz, ka nieki būs, atlaiž viņam arī simtu gadu. Nu no ābeles aiziet projām.

Pāriet tie simtu gadu. Atnāk atkal Nāve: „Nu vai tu esi sataisījies? Jābrauc projām. Nu tavu ābolu es vairs neiešu šķīt.” „Piedod, tu man, mīļā Nāve, ko esmu pret tevi grēkojis. Es zinu, ka tu uz mani esi ļoti dusmīga. Būsi piekususi, uz mani skriedama. Pasēdi še, kamēr es Dāvida dziesmu, deviņdesmit septīto pantu, nolasu, un tad varēsi mani ņemt.”

Kad Nāve atsēdās, saimnieks ietaisa pīpi un staigā, pa istabu svilpodams. Nāve saka: „Kas tev ir? Vai tu sataisies arī, vai nolasīji savu peršiņu?”

Šis saka: „Man ar tevi vairs nekādas darīšanas nav. Tu vari man iepūst pakaļā.”

Nāve grib no krēsla celties. Čuks! Nevar kustināt pakaļu. „Atlaid mani no krēsla!”

„Atlaid man vēl simtu gadu!” „Es ilgāk tevi nevaru atlaist.”

Saimnieks saka: „Paga, paga, es iekurināšu krāsni un pasildīšu tev pakaļu, varbūt tev ir salti.”

Nāve atlaiž un nu aiziet no krēsla.

Pagāja vēl simtu gadu. Kad nu Nāve nāca trešo reizi, tad vairs nerunāja un nodūra saimnieku jau no tālienes.
[http://valoda.ailab.lv/]


Reiz dzīvojis viens bagāts vīrs, kam no Nāves bijis briesmīgi bailes. Kad nu bagātajam vīram jau tuvojusies beidzamā stunda, tad viņš bēdzis uz vienu tālu salu, aiz jūrām un zemēm, kur dzīvojis viens bagātā vīra draugs. Bagātais vīrs domājis, ka Nāve tur viņa neatradīšot. Kad nu viņš nonācis tai salā un gājis iekšā tai būdiņā, kur dzīvojis viņa draugs, tad tam pretī nācis viens svešs vīrs. Bagātais vīrs prasījis, kas tas svešais tāds esot. Svešais atbildējis: „Es esmu pati Nāve.” Nu bagātais vīrs tūlīt arī nomiris.
[http://valoda.ailab.lv/]


Maska „Nāve”

No kokvilnas vai nebalināta lina sašuj apmetni (var arī vienkārši ievīstīties palagā). Seju noziež ar krītu, ap acīm uzzīmē melnus apļus (var arī izgatavot sejas masku, kas atgādina galvaskausu). Rokās tur nolauztu izkapti, sirpi vai kulstīklu.
[Sagatavots pēc: Začeste 1993 : 28]



Nāvīte

 

Ak – nāve, nāve, nāvīte –

pa draugam būsim mēs:

tāpat tavs dvašas uzpūtiens

reiz mani uzvarēs!

 

Tu nenāc ļauna, dusmīga –

bez līkās izkapts nāc!

Vai man uz tevi ar’ kādreiz

ir dusmīgs bijis prāts?

 

Tu nenāc tumšā pusnaktī,

kad vēji baigi vaid, –

ak, kas tik vēlā stundā vairs

tik mīļu viesi gaid!

 

Nāc tad, kad siltā saulītē

dīgst pirmās puķītes!

Tad zaļā klusā pļaviņā

ar tevi tikšos es.

 

Es plūkšu cīruļactiņas,

tu pīsi vainagā.

Mēs skatīsimies pūpolos

un debess dzidrumā.

 

Un vainadziņš kad gatavs būs,

tu uzliec galvā man.

Es pasmiešos un izsaukšos:

„cik saldi gaisā san!”

 

Un tad jau vari aiziet tu –

gan mani atradīs.

Un ļauna vārda it neviens

uz tevi nesacīs… [Bārda 1970 : 122–123]


Kaut jel varētu atmosties! Atmosties! Kas tie par māņiem! Viņš gluži labi zināja, ka viņš nesapņoja. Šis ledus, šīs sāļais jūras vējš, šī rūkoņa – viss, viss bija patiesība, viņš salka patiesi un viņam patiesi bija jāmirst – jānomirst badā vai jāiegāžas ūdenī, tumsā, bezdibenī līdz ar šo zēnu un Grintālu, un visiem tiem citiem spirgtajiem un veselajiem cilvēkiem. Aukstas šalkas zibens ātrumā pārskrēja pār puiša muguru, un viņa mute kļuva sausa un cieta. Nē, tas tomēr nevarēja būt! Tādas briesmas notika svešās zemēs, tur tālu, un par tām stāstīja un lasīja kā par kaut ko ikdienišķu un vajadzīgu, bet pats tādu notikumu nevarēja piedzīvot! Birkenbaums arvien cieti bija apzinājies, ka viņš sveikā izies caur dzīvi. Kad kaut kur kāds bija sagriezis roku, pārcirtis kāju, ticis mašīnā salauzts, noslīcis, tad puisis vienmēr to bija dzirdējis ar apziņu, ka viņu nekad nepiemeklēs šādas likstas. Un nu viņš sēdēja uz lūstoša un irstoša ledus gabala, un visapkārt bija nakts un nāve[Blaumanis 1955 : 22]

 

Saimniece pacēlās un piegāja pie galda. Pirmā lieta, kas tai krita acīs, bija maza, jauna pistole, kas tur gulēja. Saimniece satvēra un aplūkoja to no visām pusēm. Cik mīlīgs šis mazais ierocis izskatījās, vai tāds patiesi varēja atnest nāvi? Kā nāve varēja izlīst no šiem mazajiem, apaļajiem caurumiņiem – lielā, briesmīgā, nežēlīgā nāve?… Vai par to brīnījās arī tie, kas šo patīkamo rīku grieza pret savu pašu krūti un zināja, ka nākošā acumirklī nāve tos būs aprijusi? [Blaumanis 2007 : 23]


GOLO. Amru, tu topi bērns! Vai četru dienu
Kam vajadzīgs priekš ceļa veļu valstī?
Mūs nāvē acumirklis. Kliedz par briesmām,
Ar kādām mani šitas bende maitā.

AMRU. Tu biji briesmās?

GOLO. Biju… esmu… būšu…
Kā ledus gabals garā saules dienā.
Tā pārvērsties un sadilt – tas mans liktens.
Ak, Amru, esmu noguris līdz nāvei.
[Blaumanis 1955 : 168]

 

(Prologs.)

Balsis izšķiras no tumsas

Neskaidras un baigas:

Dziesmas, vaidi, klaigas,

Saldas skaņas, kara troksnis.

 

Lēni atnāk sapņu gari

Baltos miglas svārkos:

Melnos ēnu zārkos

Atnes senos varoņtēlus.

 

Nespēj nāves miegu dusēt

Kara kautie tēli,

Pusnakts laikā vēli

Ilgas dzen tos nākt iz tumsas.

 

Nepabeigtas senās cīņas,

Uzvara nav gūta,

Atkal, atkal sūta

Niknums kareivjus iz kapa.

 

Katru nakti nāk tie laukā

Pusnakts laikā vēli,

Modrās ausīs žēli

Noskan mūža cīņas atbalss.

 

Nāk iz tumsas, kāpj iz zārkiem

Karot garās cīņas:

Šķēps un bruņas zvīņas

Mēness gaismā auksti spīgo.

 

Kopš pret nakti uguns cīnās;

Vērās naida plaisma:

Naktī tapa gaisma,

Dzīve izlēce iz nāves.

 

Reizi miers tiem gariem solīts;

Mēness staru tilti

Ved uz jaunu cilti,

Kas to cīņu vedīs galā. [Rainis 1980 : 167–168]




Janis Rozentāls No kapsētas.

 

Janis Rozentāls Nāve.


Jūlijs Feders Kapsēta.


Nāves salas piemineklis 2. Rīgas un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka varoņu piemiņai (1924). Projekta autors – arhitekts E. Laube. 


Autore K. Sergejeva.

 

Autore K. Sergejeva.



Dziesma Nāves sala. Grupas „Skyforger” vārdi, mūzika un izpildījums.


Dziesma Ziņģe par bailēm. Aivara Neibarta vārdi, Jāņa Groduma mūzika, izpilda grupa „Credo”.


Nāves sala

Nāves sala ir Pirmā pasaules kara kauju vieta Daugavas kreisajā krastā. 1915. gada rudenī, Krievijas karaspēkam atkāpjoties uz Daugavas labo krastu, iepretī Iķšķilei upes kreisajā krastā tika saglabāts neliels placdarms. 1916. gadā šī placdarma aizstāvēšanai tika nosūtīts 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons. Vācu karaspēks šo teritoriju intensīvi apšaudīja un izmantoja pret to gāzu uzbrukumus. Aizsargājot šo vietu, krita liela daļa karavīru. Latviešu strēlnieki šo vietu nosauca par Nāves salu. Patiesībā tā bija pussala, par salu ģeogrāfiskā nozīmē tā kļuvu pēc Rīgas HES uzcelšanas.
[Sagatavots pēc: http://www.zudusilatvija.lv/]

 

Septiņi nāves grēki

Mūsu ēras 6. gadsimtā pāvests Gregorijs I Lielais definēja septiņu nāves grēku koncepciju, kura viduslaikos kļuva populāra pēc Dantes Aligjēri „Dievišķās komēdijas” uzrakstīšanas. Romas Katoļu baznīca māca, ka septiņi nāves grēki ir: negausība, slinkums, miesaskāre, lepnība, dusmas, skaudība un mantkārība.
[Sagatavots pēc: http://www.ebaznica.lv/]

 

Neizskaidrojamā Nāves ieleja

ASV Kalifornijas štatā atrodas Nacionālais dabas parks Nāves ieleja (Death Valley National Park). Šo vietu uzskata par karstāko un sausāko uz pasaules (1913. gadā temperatūra Nāves ielejā sasniedza +57 ºC). Nāves ieleja starp neizskaidrojamo parādību pētniekiem ir slavena ar akmeņiem, kas pārvietojas bez ārēja fiziska spēka iedarbības. Akmeņi pārvietojas lēnām, dažreiz veidojot zigzaga trajektoriju. Akmeņi neveļas, negriežas ap savu asi, bet lēnām kustas vienā virzienā. Akmeņu kustību neskaitāmas reizes centušies pētīt un fiksēt zinātnieki, bet bez rezultātiem – līdz šim nav izdevies fiksēt mirkli, kad akmeņi atrodas kustībā. Pastāv pieņēmums, ka akmeņi varētu kustēties lietus gāžu ietekmē, jo izžuvušā ezera pamatne ir mālaina un lietus laikā slidena. Taču Nāves ieleja ir pati sausākā vieta uz pasaules, kur lietus līst reti…
[Sagatavots pēc: http://www.saulesjosta.lv/]