Tradicionālā transkripcija

[ņaũdêt]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɲɑ͜uːdeːˀt] 


[ņ] – ’skanenis’.’]

[au] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[d] – balsīgais troksnenis

[ē] – īsais, šaurais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ē.



ņaud-sakne

ē– – piedēklis

-tgalotne

ņaudē- vārda celms

ētizskaņa






ņaudētpatstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 2. grupa

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ņaud-u

ņaud-am

esmu ņaudē-j-is

esmu ņaudē-j-us-i

esam ņaudē-j-uš-i

esam ņaudē-j-uš-as

2.

ņaud-i

ņaud-at

esi ņaudē-j-is

esi ņaudē-j-us-i

esat ņaudē-j-uš-i

esat ņaudē-j-uš-as

3.

ņaud

ņaud

ir ņaudē-j-is

ir ņaudē-j-us-i

ir ņaudē-j-uš-i

ir ņaudē-j-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ņaudē-j-u

ņaudē-j-ām

biju ņaudē-j-is

biju ņaudē-j-us-i

bijām ņaudē-j-uš-i

bijām ņaudē-j-uš-as

2.

ņaudē-j-i

ņaudē-j-āt

biji ņaudē-j-is

biji ņaudē-j-us-i

bijāt ņaudē-j-uš-i

bijāt ņaudē-j-uš-as

3.

ņaudē-j-a

ņaudē-j-a

bija ņaudē-j-is

bija ņaudē-j-us-i

bija ņaudē-j-uš-i

bija ņaudē-j-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ņaudē-š-u

ņaudē-s-im

būšu ņaudē-j-is

būšu ņaudē-j-us-i

būsim ņaudē-j-uš-i

būsim ņaudē-j-uš-as

2.

ņaudē-s-i

ņaudē-s-it/ņaudē-s-iet

būsi ņaudē-j-is

būsi ņaudē-j-us-i

būsit/būsiet ņaudē-j-uš-i

būsit/būsiet ņaudē-j-uš-as

3.

ņaudē-s

ņaudē-s

būs ņaudē-j-is

būs ņaudē-j-us-i

būs ņaudē-j-uš-i

būs ņaudē-j-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ņaud-ot

esot ņaudē-j-is

esot ņaudē-j-us-i

esot ņaudē-j-uš-i

esot ņaudē-j-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ņaudē-š-ot

būšot ņaudē-j-is

būšot ņaudē-j-us-i

būšot ņaudē-j-uš-i

būšot ņaudē-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ņaudē-tu

būtu ņaudē-j-is

būtu ņaudē-j-us-i

būtu ņaudē-j-uš-i

būtu ņaudē-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-ņaud

ir bijis jā-ņaud

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-ņaud

bija bijis jā-ņaud

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-ņaud

būs bijis jā-ņaud

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-ņaud

būtu bijis jā-ņaud

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-ņaud

esot bijis jā-ņaud

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-ņaud

būšot bijis jā-ņaud

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

ņaudē-s-im!

2.

ņaud-i!

ņaud-iet!

3.

lai ņaud!


Teikumā var būt:

1) izteicējsKaķis sēž pagalmā un ņaud.

2) teikuma priekšmetsŅaudēt – tas ir kaķa uzdevums.

3) galvenais loceklisTikai ņaudēt un ņaudēt!

4) papildinātājs – Mazais kaķītis jau prata ņaudēt.



kaķēni ņaud, kaķis ņaud, runcis ņaud

 

stipri ņaudēt, žēli ņaudēt



ņaudēt, 3. pers. ņaud, pag. ņaudēja, nepārej.

1. parasti 3. pers. Radīt raksturīgas balss skaņas (par kaķi).

2. sar. Runāt žēlā, raudulīgā balsī, gausties.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 741]


ņaudēt, ņaudu, ņaudi, ņaud, pag. ņaudēju; intrans.

1. parasti 3. pers. Radīt raksturīgas balss skaņas (par kaķi).

Žēli ņaudēt.

Tiklīdz atnesa no veikala gaļu, tā mūsu runcis Mammai ap kājām vien tinas un ņaud, un murrā, un ar asti visādi glaudās. Sakse 10, 40.

Te Alvīnei klāt pietecēja kaķis, pelēks kā pele, ņaudēja un ņaudēja .. Ezera 7, 188.

Kaķis velnišķi ņaudēja un zalgojošām acīm lūkojās manī. Kaijaks 1, 36.

2. sar.; niev. Runāt žēlā, raudulīgā balsī. Arī žēloties, sūroties.

Viņai nebija šī cilvēka žēl, bet šausmīgs kauns. Tagad viņš lūdzās un ņaudēja .. Jansons 3, 333.

Svaidās [ar naudu] kā baņķieri un vēlāk sūkstās un ņaud. Talcis 7, 291. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


ņaudēt – ņaudēt, kaķis ņaud – kačs ņaud
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


ņàudêt, runāt žēlā, raudulīgā balsī. k°â ņàudêt ņàud; meîtene slikti lasija, tik čìkstja lasîdama ùn runâdama, k°â ņàudt ņàudja. 
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 159]


ņaudēt – ņaukstēt sar., vēkšķēt sar.
[Sagatavots pēc: LVSV 1972 : 223]


ņaudēt, radies no izsauksmes vārda ņau! – kaķa radīto skaņu atdarinājuma.


angļu  mew

baltkrievu  мяўкаць

grieķu  νιαούρισμα

igauņu – kajakas

krievu – мяукать

lietuviešu – narvas

poļu – miauczenie

somu – kalalokki

ukraiņu – нявкати

vācu – miauen



Ņaud kā kaķis.

 

Ņaud kā izsalcis kaķis.


Kad kaķis ņaud, tas nozīmē kādu nelaimi.

 

Kad kaķi pavasarī stipri ņaud, tad būs lieli pali.

 

Ja vakaros kaķis ņaud, tad būs vējš.

 

Kad kaķis guļot stipri ņaud, tad gaidāms stiprs sals.

 

Kad kaķis ņaud, tad sniegs kūst.

 

Kad kaķi pārodamies sāk ņaudēt, tad pēc divi nedēļām būs atkusnis.

 

Pavasarī no tās dienas, kad kaķi sākot ņaudēt, pēc septiņām nedēļām būšot pavasaris.


Ēdiet gaļu, panāksnieki,

Treju lopu gaļa bija:

Suņu gaļa, kaķu gaļa,

Aizpērnā kumeliņa.

Suņu gaļa rietin rēja,

Kaķu gaļa ņaudēt ņaud,

Aizpērnā kumeliņa

Grudzenēt grudzenēja. [LD 19272-0]

 

Jānīša svārkos

Trejāda vilna:

Bij suņa, bij kaķa, 

Bij kumeliņa.

Suņa vilna rietin rēja,

Kaķa vilna ņaudēt ņaud,

Aizpērnā kumeliņa

Bubināt(i) bubināja. [LD 20523-15]

 

Panāksnieku puisēniem

Treju vilnu kamzolīši:

Vienam bija kaķa vilnas,

Otram bija suņa vilnas,

Trešajam puisēnam

Aizpērnā kumeliņa.

Kaķa vilna ņaudēt ņaud,

Suņa vilna rējin rej,

Aizpērnaja kumeliņa

Bubināti bubināja. [LD 20523-17]


Bārenīte un mātes meita pirtī

Citiem laikiem pie viena saimnieka dzīvoja bārenīte. Un viņš neieredzēja bārenīti, labprāt vēlējās no viņas vaļā tikt, bet nevarēja sagudrot, kā lai to izdara. Te vienu dienu tas sadomāja: sūtīšot bāreni dziļā mežā ogot, lai apmaldās. Bet bārene atteica:, Ietu, ietu, labprāt ietu; tikai nezinu, kur tai lielajā mežā ogas atronamas.

Tad saimnieks viltībā pamācīja: Es pats rītu iešu mežā malkas cirst un parādīšu, uz kuru pusi jāiet. Kad ogu vāceli būsi pielasījusi, tad nāc turp, kur dzirdēsi mani egles galā cērtam.

Labi. Otrā dienā ogu vācelīti pielasījusi, bārene gāja turp, kur troksnis klaudzēja. Gāja, gāja – pieiet pie egles, egles galā nav saimnieka. Spriguļa vāle egles galā piesieta, un tā vējā sitās pie egles un klaudzināja. Nu nabadzīte, ceļa nezinādama, maldījās pa mežu un uzgāja mazu mājiņu. Iegāja iekšā un redzēja vienu māmiņu; tā patlaban posās aiziet un sacīja uz bāreni tā: Paliec, meitiņ, manā mājiņā un izvāri putru! Un, ja te kāds melns kaķis atnāktu un putru prasītu, nedod viņam; sit ar kausu (pavārnīcu) pa galvu un saki: Kaķam kaķa tiesa!

Labi! Māmiņa aizgāja, šī vārīja putru, ienāca melns kaķu tēvs, ņaudēdams: Miau ņau! Man nav, man nav! Putras man nav!

Nu bārenei vajadzēja ar kausu sist kaķam pa galvu; bet viņa nesita vis, ielēja skutulī putru un pabaroja īsti, cik vien kaķam līda. Un par to labumu kaķis tad sāka bārenei stāstīt: Kad māmiņa nāks mājā, viņa tev dos galvu ieskāt un tad tu atteiksi: tev nav nekā, ar ko ieskāt, tad viņa atbildēs: Ej, tur sētmalā ir maitas kauls, izieskā ar to pašu. Bet tad neej vis, paņem smuki nazi un ieskā ar to, kā pieklājas. Un pēcāk viņa tev dos galvu arī sukāt ar ecēkšu (ecēšām); bet tu paņem godīgi susekli un izsukā, kā pieklājās. Pēdīgi viņa tev liks pirti izkurināt, teikdama, lai labi sūru izkurini un lapu slotas vietā lai sasien paegles zarus, un garu metamā kausa vietā lai ņem maitas kaulu; bet tā nedari vis. Izkurini pirti ar mīlīgu garu, sasien pirts slotu no bērzu zariem, izsautini to krietni un kausu izgrebini no labākā koka!

Vēlāk māmiņa pārnāca un ienāca iekšā: Meitiņ, paieskā man galvu!

Ar ko lai ieskāju, māmiņ, tavu galvu?

Ej sētmalā, paņem maitas kaulu, ar to!

Bet bārene paņēma godīgi nazi un tad izieskāja galvu. Otrā rītā māmiņa atkal: Meitiņ, izsukā man galvu!

Ar ko lai tev sukāju galvu?

Ej sētmalā, paņem ecēkšu, ar to!

Bet bārene paņēma susekli un izsukāja galvu, kā pieklājas. Tad māmiņa atkal aizgāja uz lauku un sacīja: Izkurini šodien man pirti, labi sūru, maitas kaulu ņem par kausu, slotu sasien no paegles zariem ar visām skujām; un, kad te kāds kaķis atkultos, ēst prasīdams, svied tam ar pavārnīcu pa galvu, pārsvied pār sētu un saki: Kaķam kaķa tiesa!

Un, tikko māmiņa aizgāja, šī iesāka putru vārīt, melnais kaķis klāt atkal, ņaudēdams: Miau, ņau, man nav, man nav, putras man nav!

Bārene iesmēla skutuli putru, pabaroja ņaudētāju labi jo labi. Un nu kaķis iesāka stāstīt: Rītu tevi māmiņa laidīs vaļā un vedīs klētī. Tur būs visādi skaisti jo skaisti šķirstiņi, bet tos skaistos neņem vis, tur uguns iekšā, ņem pašu vienkāršo!”

Bārene patencināja kaķi, vārīja putru, kurināja pirti ar mīlīgu garu, sasēja slotu no lokaniem bērza zariem, izsautināja mīkstu jo mīkstu un izgrebināja kausu no labākā koka.

Pārnāca māmiņa, tā pērās, tā pērās, vai galu ņemdama. Rītā, tikko cēlusies, māmiņa paņēma bāreni aiz rokas, ieveda klētī un rādīja, lai ņemot kuru šķirstiņu pati labāki gribot. Bārene paņēma vienkāršāko, paprasīja ceļu uz māju un šķīrās no māmiņas. Pārgāja mājā, atvēra šķirstiņu, tur bija mantas – skaistas jo skaistas, dārgas jo dārgas.

Bet saimnieka meita, to redzēdama, apskauda bāreni un nu tīšām maldījās mežā, lai to pašu laimi gūtu, ko bārene guvusi. Bet kur nu neliete tev izpelnīsies? Paradusi mājā darīt visu pēc sava prāta, tā māmiņas mājiņā domāja tāpat. Putru vārīdama, nu diezgan laistīja, ne bija, tā pievira dibinā. Kaķi, to sita labi ar kausu, pirti kurināja sūru, slotu sēja no paegļiem, par kausu ienesa maitas kaulu un vistrakākais bija tas: māmiņai galvu ar kaulu sabakstīja, ar ecēkšu izskrāpēja tik briesmīgi, ka vaidēdama tik izcieta sāpes. Nu un tad nu mātes meita arī izpelnījās varenu laimi. Pārnesa no māmiņas klēts šķirstiņu gan skaistu jo skaistu, bet, kad atvēra, uguns vien izskrēja laukā un sadedzināja meitu pašu, ir klēti, ir visas mājas. Bet bārenītes šķirsts palika vesels, it kā uguns liesmas ne redzējis nebūtu.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]



Ņaudošā ziema

 

Švītīgais raibspārnis sīlis

mežmalā zīlīti satiek

un saka:

Zini,                                                                        

tur, tajā dārzā, o!

Tur,

tajā piesnigušajā dārzā,

tur pati ziema pārziemo.

 

Jā, jā, zīlīte atbild sīlim,

es redzēju viņu:

staigā apkārt uz četrām kājām,

kūļā asti un ņaud. [Baltvilks 2000 : 62]

 

 

Piecas peles pelavās

 

Piecas peles pelavās

pelavās pelavās.

Pelēks runcis pielavās

pielavās pielavās.

 

Piecas peles palecas

palecas palecas.

Pelēks runcis salecas

salecas salecas.

 

Piecas peles ieņaudas

ieņaudas ieņaudas.

Pelēks runcis nošķaudās

nošķaudās nošķaudās.

 

Piecas peles ierejas

ierejas ierejas.

Pelēks runcis prom. [Baltvilks 1987 : 11]

 

 

Kaķa lāsti

 

Saimniecei krējumu izlaka kaķis,

Ai, ai, krējumu izlaka kaķis.

Saimniece sadeva kaķim ar kraķi,

Ai, ai, sadeva kaķim ar kraķi.

 

Kaķis pa logu izlēca ņaudot, 

Ai, ai, pa logu izlēca ņaudot.

Saimniece palika istabā raudot,

Ai, ai, palika istabā raudot.

 

Neļāva kaķim vairs aizkrāsnē tupēt,

Ai, ai, neļāva aizkrāsnē tupēt.

Kaķis tad pagalmā iesēja pupu,

Ai, ai, pagalmā iesēja pupu.

 

Izauga pupa, gara un tieva,

Ai, ai, pupa, gara un tieva.

Uzkāpa kaķa lāsti pie Dieva,

Ai, ai, kaķa lāsti pie Dieva. [Elksne 1988 : 136]

 

 

Romantika

 

Man dzīves vieta pašos centra mūros,

kur dārzs –

viens puķu pods uz ķebļa istabā

un vāzē pērno viršu liela sauja.

 

Nav upju lielāku par renstelēm

un ezeru par peļķēm,

kur, saulei sildot,

bradā pagrabbērni.

 

Tik ir no dabas,

kā kāds apelsīna mizas gabals

uz trotuāra

un redīslaksti sētas mēslu kastē.

 

Un naktīs

lakstīgalu vietā man zem logiem

čīkst vējā izkārtnes

un kaķi ņaud uz jumtiem.

[..] [Čaks 1991 : 9]


Mīce bija kļuvusi pēdējā laikā ļoti domīga: staigāja pa visiem kaktiem, skatījās, kaut ko meklēja. Tēvs domāja, ka viņa grib darīt kādus nedarbus, un lika to izlaist ārā. Bet ārā Mīce negāja, sāka pie atvērtajām durvīm pat ņaudēt. Tad tēvs pats izgāja ķēķī un uzprasīja: Mīce, kas ar tevi īsti ir? [Birznieks-Upītis 1990 : 42]

 

Un tad vēl mājas sargāšana! Vienunakt atnāca zagļi un lauza vaļā saimnieka klēti. Gan kaķis ņaudēja, cik rīklei spēka, gan šņāca un metās durvīm priekšā, bet ne zagļi likās par viņu zinis, ne saimnieki pamodās.
[Belševica 1987 : 28]



Dziesma Joka pēc alfabēts. I. Sproģes vārdi, R. Kaupera mūzika, izpilda R. Kaupers.

 

Dziesma Maza pavasara dziesmiņa. A. Leines vārdi, V. Siliņas mūzika.


Kad mājā ieviešas peles

Kāpēc kaķiem patīk baldriāna smaka? Tāpēc ka līdzīgu smaku izdala kaķu mātītes, kad pienāk laiks gādāt pēcnācējus. Pēc šīs smakas runči uzzina, ka kaķene meklē tēvu saviem nākamajiem bērniem. Tad dažādi runči salasās ap kaķeni, viņi rīko kaķu koncertus ņaud, kā arī kaujas.
[Sagatavots pēc: Tīrmanis 1992 : 10]