Tradicionālā transkripcija

[nakc]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[nɑkʦ]


[n] – skanenis

[a] – īsais patskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[c] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ts.



naktsakne, vārda celms

-sgalotne




cit-u+nakt-i

daž-u+nakt

dien+nakt-s

nakt-s+āķ-is

nakt-s+darb-s

nakt-s+dež-ūr-a

nakt-s+gald-iņ-š

nakt-s+guļ-a

nakt-s+klub-s

nakt-s+krekl-s

nakt-s+lamp-a

nakt-s+māj-as

nakt-s+mier-s

nakt-s+mīt-n-e

nakt-s+pod-s

nakt-s+putn-s

nakt-s+sarg-s

nakt-s+svec-e

nakt-s+taur-iņ-š

nakt-s+tērp-s

nakt-s+vid-us

nakt-s+viet-a

nakt-s+vij-ol-e

pus+nakt-s

rīt+nakt

š-o+nakt

t-o+nakt

vakar+nakt

viņ+nakt




nakts patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, sestā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

nakt-s

nakt-is

Ģ.

nakt-s

nakš-u

D.

nakt-ij

nakt-īm

A.

nakt-i

nakt-is

I.

ar nakt-i

ar nakt-īm

L.

nakt-ī

nakt-īs

V.

nakt-s!

nakt-is!


N. Teodors NaktsD. Teodoram Naktim


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Nakts iestājās klusām un nemanāmi.

2) izteicēja daļa – Visnoslēpumainākā diennakts daļa ir nakts.

3) galvenais loceklis Nakts.

4) apzīmētājsNakts tirgus zemnieku un pircēju vidū ir guvis atzinību.

5) papildinātājs – Cilvēki jau laicīgi gatavojas Jāņu naktij, ierīkojot ugunskura vietu, sienot sieru, cepot pīrāgus un pinot vainagus.

6) laika apstāklisNaktī ir gaidāms neliels, īslaicīgs lietus visā Latvijas teritorijā.



nakts aizkari, nakts aptieka, nakts autobuss, nakts ballīte, nakts barošana, nakts binoklis, nakts brilles, nakts zvaigzne

 

svētku nakts, vasaras nakts, ziemas nakts

 

auksta nakts, baltās naktis, gaiša nakts, garākā nakts, īsākā nakts, klusa nakts, polārā nakts, svēta nakts, silta nakts, tumša nakts, zvaigžņota nakts

 

izbaudīt nakti, pavadīt nakti, pārlaist nakti



nakts, -ts, dsk. ģen. -šu, s.

1. Laikposms no vakara līdz rītam. 

Gara, īsa nakts. Pa nakts melnumu. Pavadīt nakti teltī.

Dziļā naktī – nakts vidū, ļoti vēlu.

Līdz vēlai naktij – līdz ļoti vēlam vakaram.

Augu (cauru) nakti.

diena pret nakti – saka par lielu pretstatu.

2. ģen. nakts Tāds, kas darbojas vai notiek naktī. 

Nakts dzīvnieki. Nakts pastaiga.

Nakts maiņa – darbalaiks naktī.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 669–670]


nakts, nakts, dsk. ģen. nakšu, s.

1. Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam.

Vēla nakts. Dziļa nakts. Zvaigžņota nakts. Nakts no sestdienas uz svētdienu. Nakts debesis. Nakts mākoņi. Nakts tumsa. Strādāt dienām un naktīm (arī dienu un nakti). Cauru nakti neaizmigt.

Pārlaist (arī pavadīt) nakti – pārnakšņot.

Uz nakti – uz naktsguļu.

Izgulēt nakti – izgulēt nakts miegu.

Balta nakts – ļoti gaiša nakts.

Baltās naktis – polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.

Polārā nakts – laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.

Mēness nakts – nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness.

Melna nakts – ļoti tumša nakts.

Nakts melnums – dziļa nakts tumsa.

Tumšs kā naktī – ļoti tumšs.

Vakara sārtums pamazām nodziest .. Nu jau ir pilnīga nakts. Jaunsudrabiņš 5, 39.

.. neskaidri satraucoša ir saules norietēšana, jo priekšā ir vesela gara nakts ar saviem notikumiem, iekams spožais disks atkal iznirs austrumu pusē. Ezera 9, 134.

Nakts klusumā skarbi iečīkstējās durvis. Lācis 15, 177.

sal. Kur vien Liena parādījās, tur skumjas bēga kā nakts no dienas .. Kaudzītes 1, 77.

pārn. .. visapkārt klusi elpo nakts, saudzīgi pārsegusi tumsu pāri visam .. Ezera 10, 15.

pārn. .. Jau nakts pie gultas stājas. Kā skaliņš diena dziest. Rainis II b, 312.

.. nolēmām sameklēt mūsu jauno dzīvokli, lai tur .. pārlaistu nakti. Grīva 9, 98.

.. zvejnieki, muguru pret muguru, uz tām [ragavām] sasēdās. Tā viņi nakti gribēja pavadīt. Blaumanis 5, 32.

.. redzēju, kā pilsētnieki rīkojas uz nakti. Klāja segas un palagus, bužināja spilvenus. Stankevičs 2, 25.

Lūcijai nav pa prātam agrā celšanās, it kā vēl nebūtu izgulējusi tās naktis, kad vergoja par kalponi kungiem .. Talcis 9, 265.

Polārā nakts tuvojās beigām. Februārī krēsla kļuva gaišāka un ilgāka. Drīz vien, 13. februārī, parādīsies saule. Liesma 75, 12, 15.

.. viņi negribēja braukt to gaisa gabalu pa melnu nakti un tā lieki izvārgt. J. Kalniņš 3, 142.

Viņai jāstrādā no rīta līdz melnai naktij .. Brigadere 2, 163.

Tad pāri ceļa palsajam pelēkumam aizslīdēja tumšs stāvs un nozuda nakts melnumā. Ezera 11, 26.

.. melns vijolnieks viņu man spēlē uz nakts melnas vijoles. Bārda 1, 29.

// Šāds laikposms, arī tā daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.

Jaungada nakts. Līgo nakts. Jāņu nakts.

Kāzu nakts – nakts pēc laulībām.

Pirmā nakts – kāzu nakts. Pirmās dzimumattiecības.

Pirmās nakts tiesības vēst. – muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.

Lieliska, melna zušu nakts. Tieši tādās naktīs .. Ansis bija vilcis visbagātākos lomus. A. Grigulis 13, 365.

.. tas nav tikai īslaicīgs kaisles uzliesmojums, jo tad jau tam vajadzēja apdzist tūlīt pēc viņu pirmās nakts .. Lukjanskis 5, 179.

// akuz.: nakti, apst. nozīmē Šajā laikposmā.

Apsega nepaguva izžūt nakti, smaga tā bij .. Brigadere 2, 331.

.. dzirnavās nakti bij dzīres. Velni dejoja ar raganām .. K. Skalbe 1, 84.

// ģen.: nakts, adj. nozīmē Tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā. Tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā.

Nakts vilciens. Nakts profilaktorijs. Nakts dežūra. Nakts redzamība. Nakts miers. Nakts miegs. Nakts salna.

Nakts lampa – naktslampa.

Nakts maiņa – naktsmaiņa.

Silva ir viena no bankas nakts kases kasierēm. Kalndruva 5, 178.

Vienīgi būtu labi, ja neviens nekā neuzzinātu par viņas nakts gaitām uz riju. Kaijaks 2, 109.

Mārtiņš .. iededza ar tumšu abažūru pārklāto nakts lampu. Purs 1, 21.

Tā pienāk rīts un grūtās nakts maiņas beigas. Darbs ir padarīts. Liesma 75, 4, 3.

// ģen.: nakts, adj. nozīmē; biol. Tāds, kas ir aktīvs šajā laikposmā (par dzīvniekiem, augiem).

Nakts gārnis. Nakts kukaiņi. Nakts puķes.

Glodene ir krēslas un nakts dzīvnieks; dienas karsto laiku pavada slēptuvē .. Latvijas dzīvnieki 68.

Slokas pieskaitāmas [pie] nakts putniem .. A. Kalniņš 1, 191.

Nakts spulgotnes .. atveras un zied tikai naktīs .. Galenieks 2, 334.

// pārn. Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē). Arī liela nelaime.

Reakcijas nakts.

Bet tad aresti 1897. gadā izpostīja darbu un izsvaidīja biedrus pa malu malām. Sākās bula laiks. Nakts. Kurcijs 3, 141.

Ne jau pirmā būšu tā, kurai uzbrūk nakts: „Vīrs tad tajā ciematā smilšu kalnā rakts.” M. Rudzītis 6, 41.

2. Tumsa, arī raksturīgais apgaismojums šajā laikposmā.

Muguru pagriezusi, viņa stāvēja pie loga un skatījās naktī. Līvs 1, 59.

Nakts brīžam izgaismojas aiz loga, kad garām brauc trolejbuss. Ezera 5, 25.

pārn. .. Bulīša [ezera] dzelmē valda tumši zaļa nakts, jo tas uz mūžu mūžiem nokļuvis .. egļu gūstā. J. Plotnieks 6, 214.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


nakts – nakts (dem. naksneņa)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


naktsdiena


Kā diena pret naktisaka par krasiem pretstatiem.

 

Kā melna naktsneatlaidīgi, neatvairāmi. Lielā skaitā, daudzumā.

 

Melns kā naktsļoti melns. Drūms; arī dusmīgs.

 

Labu nakti, arī ar labu nakti! – sveicinājums „ar labunakti!”.

 

Mūžīga nakts poēt. – nāve; stāvoklis pēc nāves. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Hidrometeoroloģijābaltā nakts, nakts brīze, nakts inversija, nakts minimums, nakts redzamība, nakts salna, nakts starojums, polārā nakts, spīdošie nakts mākoņi.


Fizikā, matemātikā, astronomijādienas un nakts vienādība, dienas un nakts vienādības riņķis.


Ekonomikānakts darbs, nakts maiņa.


Tūrismānakts portjē.


Enerģētikā un elektronikānakts tarifs.


Tekstilrūpniecībānakts veļa.


Pasākumu nosaukumiBaltā nakts, Lūgšanu nakts, Muzeju nakts, Spēlmaņu nakts, Zinātnieku nakts.


nakts; pamatā ide. *nekO– ar pied. -t-. Baltu un dažās citās valodās pied. -ti-. Saknes skaņumijā *nokOti– > b. *nakti-, no kā la. *naktis > nakts.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 616]


angļu  night

baltkrievu – ноч

franču – nuit

grieķu – νύχτα

igauņu  öine

krievu – ночь

latīņu – nox

lietuviešu – naktis

lībiešu – īe

poļu – noc

somu – 

ukraiņu – ніч

vācu – die Nacht

zviedru  natt



Naktī iedams, sargā acis. 


Nav nakts bez sapņiem, ne diena bez rūpēm. 


Jo tumšāka nakts, jo spodrākas zvaigznes. 


Pēc nakts nāk diena, pēc bēdām nāk prieka brīdis. 


Jo gaišāka diena, jo tumšāka nakts


Naktī visi kaķi ir melni. 


Ja naktis dzedras, tad sagaidāma skaista diena.


Ja naktis siltas, tad sagaidāms lietus.


Ja Ziemassvētku naktī neapgāž ragavas, tad tās visu nakti skraida apkārt.


Jāņu naktī jāiet skatīties, kur nauda kaltējas.


Jāņu naktī zied paparde ar krāšņiem ziediem. Kas iegūst papardes ziedu, tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas.


Kad naktī kādreiz guļot uzkrīt lietuvēns un spiež cilvēku, tad vajag noskaitīt kādu lūgšanu un pakustināt kreisās kājas mazo pirkstiņu.


Kas pēc kāzu nakts pirmais no rīta pieceļas, tam jāceļas pirmajam visā dzīvē.


Naktī bez ūdens nevajag istabā palikt.


Naktīs nevajagot par otru cilvēku stipri domāt, tad tas nevarot lāgā gulēt un viņam esot jāmurgo.


Tur, kur līgotāji Jāņu naktī ejot par pļavām, augot labāka zāle.


Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina, tad būs laba vasara; ja sausa un auksta – slikta vasara.


Kad rudens vakaros nostājas vējš, tad naktī būs salna; ja vējš pieņemas, tad salnas nebūs.


Ziemassvētku naktī runā visi mājas lopi, bet, kas iet klausīties, tam jāmirst.


Ziemassvētku naktī jāsaberž govīm muguras ar ledu, lai tās vasaru nebizotu.


Ziemassvētku naktī meitām jāķer auniņi tumšā kūtī; ja auniņu noķers, tad dabūs precēties, bet, ja aitiņu, tad ne.



Dienu uz celma, nakti uz zara. – Cepure. 

 

Es gaidu nakti, es gribu gulēt; es gaidu gaismu, es gribu ēst; tiek man diena, tiek man nakts. – Durvis, galds, logs. 

 

Pa nakti nabags, pa dienu bagāts. – Galds. 

 

Maza, maza jumpraviņa dienu, nakti bučojama. – Krūze. 

 

Kas strādā dienā un naktī neēdis, nedzēris, negulējis? – Pulkstenis. 


Kas klusām pie loga pieiet? – Nakts

 

Liels ozols pār ceļu pārkritis; nevar pāri pārkāpt, ne apkārt apiet. – Nakts

 

Melna egle pār pasauli. – Nakts

 

Ko dienu nekad nevar redzēt? – Nakti

 

Atiet melns vērsis, aplauž visas niedres. – Nakts



Bālēniņi, prom braukdami,

Riņķi grieza pagalmā,

Lai māsiņa nemaldās,

Tumšā naktī staigājot. [LD 26178-3]

 

Arājam karsta saule,

Rudzu guba tīrumā;

Zvejniekam tumša nakts,

Balta nauda maciņā. [LD 28255-0]

 

Kas to teica, kas redzēja,

Ka Saulīte nakti gul?

Dienu brida zaļu birzi,

Naktī jūras ūdentiņ’. [LD 33812-1]


Vīriņ, manu vīrulīti,
Pat’ es tevi audzināju:
Savu nakti rijā gāju,
Savu nakti pieguļā;
Kad es gāju govis slaukt,
Saldu pienu padzirdīju.
[LD 9397-8]


Dienu alkšņi pumpuroja,
Nakti bērzi vizuļoja;
Mātes meitu dienu ved,
Nakti ved bāreniņu.
[LD 5090-0]

 

Dieviņ, tavu gaišumiņu,
Gaišs bij dienu, gaišs bij nakti:
Dienu spoža Saule spīd,
Nakti gaišs Mēnestiņš.
[LD 33765-1]


Tēvam bijuši trīs dēli. Abi vecākie bijuši prātīgi, bet jaunākais bijis paviegls, un šo tāpēc iesaukuši par Muļķīti. Tēvam bijuši kvieši, bet katru nakti viens zadzies pie kviešiem un izkārnījis gubas. Pirmo nakti tēvs licis vecākajam dēlam, lai šis vaktējot gubas. Vecākais dēls vakarā izgājis gan no mājas un sacījis, ka šis iešot uz tīrumu kviešu gubas vaktēt, bet negājis vis vaktēt, aizgājis uz nāburgiem pie savas brūtes. Tēvs gājis no rīta skatīties un atkal redzējis, ka gubas izkārnītas. Šis nu prasījis vecākajam dēlam, vai esot ar’ ko manījis, bet vecākais melojis, ka nekā neesot manījis.

Otru nakti tēvs sūtījis vidējo dēlu kviešu gubas vaktēt, bet šis ar’ atkal izdarījis tāpat kā vecākais un nekā nenovaktējis.

Trešo nakti tēvs sūtījis Muļķīti vaktēt. Muļķītis aizgājis ar’, ielīdis kviešu gubā un vaktējis. Ap pusnakti pienācis varen skaists, sirms zirgs un sācis ēst kviešus. Nu Muļķītis saķēris zirgu pie krēpēm cieti un nelaidis vairs vaļā. 
[Sagatavots pēc: Šmits 1991 : 148]

 

Ja gribot precēts pāris zināt, kurš no viņiem pirmais mirs, tad vajagot Andreju naktī uz kapiem iet, uz krustceļa nostāties un skatīties: vai vīrs vai sieva uz kapiem ies. Kuru nu tur redz, tam tanī gadā jāmirst. Bet, kas to grib izmēģināt, tam to dienu jāgavē.

Viens laulāts pāris dzīvoja lielā nemierā, tādās ķildās, ka tīri bailes uznākušas klausīties; viņi kāvušies un plūkušies, šķendējušies un lādējušies uz to pēdīgo.

Te ienāk uz pašu Andreju dienu kāda nabadzīte dāvanu lūgties un solās par to atklāt noslēpumu par Andreju nakti. Šis noslēpums nu bija tas, ko mēs patlaban par Andreju nakti dzirdējām. Vīrs un sieva abi to ievēro.

Kad nu atnāk Andreju diena, tad abi gavē un ne viens, ne otrs ne ēd, ne dzer. Vakarā sieva klusiņām izlien pa durvīm un dodas uz kapiem, aptupusi uz krustceļa, viņa skatās uz kapu vārtiem. Pēc tam arī vīrs apģērbjas un aiziet uz kapiem; bet nakts ir pavisam tumša. Vīrs krustceļam ir pāri gājis un nogājis pie kapu vārtiem. Tur viņš glūn, vai nāks viņa sieva? Un patiesi viņš ierauga sievu uz krustceļa kūņojamies. Nu tikai vīrs ar līkumu apkārt un projām uz mājām. Bet sieva arī vīru ir ieraudzījusi, kā tas pie kapu vārtiem ēnojies. Arī sieva, priecīgu dūšu, dodas uz mājām. Mājās pārnākusi, viņa atrod vīru jau apgulušos. Nevienu vārdu nesacījusi, arī viņa iet gulēt.

No rīta uzcēlusies un azaidu apraudzījusi, sieva domā: „Ko nu beidzamo gadu tā plēsīsies? Viņam jau tā kā tā jāmirst!” un sauc vīriņu mīļiem vārdiem uz azaidu. Vīrs arī pie sevis domā: „Ko nu beidzamo gadu vairs naidosies? Viņai šogad tā kā tā jāmirst!” Viņš atbild: „Jā, jā, sieviņ, es nākšu tūliņ! Man tikai pastalas raucenis jānobeidz.”

Vīrs, darbu nobeidzis, apsēžas pie sievas, un abi ir it mierīgi pie azaida. Citu reizi dzirdēja pārmetumus no vīra, ka maize kā ķiļķens, kas putrā vārīts, ka putra pievārīta, kāposti auksti, un atkal no sievas: „Ej, sprāgoni, ko nurkšķi, ko vāries, tu sumpurni, vai tu jēdzi, kas silts, kas auksts; tu tikai zini pūt un gulēt un nevari no migas izlīst, kamēr bļoda nekūp uz gaida!” Tur tagad ēdiens bija it pa prātam un sieviņa priecājās, ka vīram tas tīk. No Andreju nakts pāris bija pagalam pārvērties un dzīvoja kā balodīši.

Andreju diena atkal pienāca, bet ne vīrs, ne sieva nenomira tagad. Pie vakariņām sieva uzsāka: „Vai zini, vīriņ, tādas nabadzes tikai iet apkārt, tīri niekus un dzīvus melus čukstēdamas. Vai atmini, ko pērn tā nabadze par Andreju nakti melsa? Es gavēju visu dienu, biju naktī uz kapiem un arī redzēju tavu ēnu; bet, paldies Dievam, tu vēl esi dzīvs un vesels.” Vīrs apkampa sieviņu, viņu noskūpstīja un sacīja: „Es tāpat darīju: gavēju, biju Andreju naktī uz kapiem un arī tevi redzēju. Pateiksimies mīļam Dievam, kas mūs caur nabadzi uz īstu ceļu un pie atzīšanas vedis. To nepiemirsīsim!” Un viņi dzīvoja saderībā un mīlestībā visu savu mūžu.
[http://valoda.ailab.lv/]



Baltā ziemas nakts

 

Brīnišķa nakts! Teiksmaina nakts!

Mēness viz spožs kā sidraba sakts.

Un iesārtais mākons, kas blakām tam dus,

Liekas, ka tēlā vērsts, sapņojums klus,

Ko debesīs sapņo balts eņģelis,

Kad mirkli tas paliek vientulis,

Un skati uz zvaigznīti mazo tam slīd,

Kas visuma tālē bālgani spīd.

 

Brīnumains ārs! Pasakains ārs!

Kā sidraba ziedos zied ābeļdārzs.

To sarma balt-mirdzošā plīvurā glauž

Un ik zariņā smalku zīd-bārkstīti sprauž,

Zili-zaļganām dzirkstīm kas vizuļo,

Kad no augšas to burvīgi apstaro

Mēness spož-vizošs kā sidraba sakts.

Brīnišķa nakts! Teiksmaina nakts! [Plūdonis 1952 : 60]

 

 

Nakts miniatūra

 

Mēnesīts

zib un trīc

lodziņā.

 

Sapnīts kluss

raudot dus

sirsniņā.

 

Sapnīts

piekusis

maldīties.

 

Sirds to tā

gaidīja.

Atdusies! [Bārda 1970 : 91]

 

 

Zvaigžņota nakts

 

Nakts šovakar velkas kā māmiņa veca.

Tai liela tumšzila nasta uz pleca.

Gar bārkstainām vīlēm tai saķērušās

dreb zvaigznes, debesīs izplaukušās.

[..] [Bārda 1946 : 75]


MAIJA. Tā nav tava vara. Darbu vari uzlikt, cik spēj, no mājām aizdzīt nespēj. No mājām prom neiešu.

PATE. Ak darba! Nu tad pagaidi! Darbu dabūsi. – Podu linu savērpsi, tad vari palikt.

PLASKA (tītina). E – ē! Ko nu teiks!

MAIJA. Savērpšu.

PLASKA. Nakts sprīdi gara.

PATE. Nedomā skalu plēst. Gaišā istabā sust! Mēnesnīcā. Pie Veļu akas. Pie Veļu vītoliem, tur tev vieta.

MAIJA. Kur lini?

PATE. Ej, tev iedos!

MAIJA (prom). [Brigadere 1996 : 84]

 

ILZE. Sargies no viņas, Aža tevi ienīst!

KRUSTIŅŠ. Par ko tu man to saki? Man pašam acis pierē un prāts galvā.

ILZE (ar varu asaras apspiezdama). Visu nakti ne aci neesmu aizvērusi, tevis gaidīdama, un nu – nu man jādzird tādi vārdi.

KRUSTIŅŠ. Vai es tev liku, lai tu manis gaidi?

ILZE. Bet tu tak teicies jau vakarā būt mājā.

KRUSTIŅŠ. Tādēļ ka no tevis citādi nebūtu ticis vaļā.

ILZE. Tu mani tīšā prātā mānīji?

KRUSTIŅŠ (sausi). Jā… Vai tev vēl kas uz sirds? (Grib iet klētiņā.)

ILZE. Krustiņ – kur tu šonakt biji?

KRUSTIŅŠ. Krogā, saprotams. [..] [Blaumanis 1983 : 8]



2011. gada Muzeju nakts devīze bija „Kaimiņi”. Muzejos tika suminātas Latvijas kaimiņu tautas un atklātas daudzveidīgās saites, kas vieno kaimiņu pagastu un kaimiņu māju ļaudis. Tāpēc nav nejaušība, ka kopā ar muzejiem viesus gaidīja arī to kaimiņi – gandrīz 50 citas ar kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu saistītās institūcijas: teātri, koncertzāles, bibliotēkas, augstskolas un baznīcas.

Vienlaikus ar Latviju Muzeju nakti svinēja tūkstošiem muzeju Eiropā. Kopš 2005. gada, kad Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija iedibināja šo Eiropas akciju, tai radies daudz sekotāju. 2010. gadā starptautiskajā pasākumā piedalījās 3200 muzeji 40 Eiropas valstīs.
[Sagatavots pēc: IR 2011 : http://www.ir.lv/]



Ivars Heinrihsons Nakts.

 

Maija Tabaka Nakts.

 

Ieva Iltnere Pilnmēness.

 

Līga Purmale Klusa nakts.


Andrejs Ameļkovičs Nakts ainava.



Autore M. Purviņa.



Mākslas filma Nakts bez putniem (1979). Režisors Gunārs Cilinskis.


Mākslas filma Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981). Režisors Jānis Streičs.


Dokumentālā filma Apskaidrotās naktis (1992). Režisors Ēriks Lācis.


Dziesma Nakts. Guntara Rača vārdi, Jāņa Lūsēna mūzika, izpilda grupa „bet bet”.


Dziesma Nakts mani uzrunā. Mārtiņa Freimaņa vārdi un mūzika, izpilda grupa „F.L.Y.”.


Laika vienības

Viena pilna diena un nakts ir laiks, kurā Zeme vienreiz apgriežas ap savu asi. Šis laiks ir sadalīts 24 stundās, katrā stundā ir 60 minūtes, bet katrā minūtē ir 60 sekundes. Šīs laika vienības noteica jau babilonieši apmēram pirms 5000 gadiem, izvēloties skaitļus 24 un 60, jo tie vieglāk dalās ar 2, 3 un 4. 
[Sagatavots pēc: Aldersons, Auziņa, Balcere u. c. 2008 : 386]

 

Ekstrēmās dienas un naktis

Kanādas ciems Alerta ir vistālākā apdzīvotā vieta ziemeļos, tas atrodas 817 km no Ziemeļpola. Šajā ciemā polārā nakts (laika posms, kad Saule neparādās virs horizonta ilgāk par vienu diennakti) iestājas oktobra sākumā un beidzas tikai marta sākumā.

Krievijas pilsēta Murmanska ir lielākā pilsēta pasaulē, kas atrodas mūžīgā sasaluma zonā. Šeit polārā nakts ilgst apmēram no decembra sākuma līdz pat janvāra vidum.

Savukārt Īslandes galvaspilsētā Reikjavikā jūnijā dienas gaisma gandrīz nepazūd, bet decembrī nakts ir gandrīz visas diennakts garumā.
[Sagatavots pēc: http://neogeo.lv/]