Tradicionālā transkripcija

[n!kt]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[nɑːːkt]


[n] – ’skanenis’.’]

[ā] – garais patskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ā.



nāk-sakne, vārda celms

t galotne




ie-nāc-ies

nāk-am-ais → nāk-am+īb-a

nāk-am-ā




nākt patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

nāk-u

nāk-am

esmu nāc-is

esmu nāk-us-i

esam nāk-uš-i

esam nāk-uš-as

2.

nāc

nāk-at

esi nāc-is

esi nāk-us-i

esat nāk-uš-i

esat nāk-uš-as

3.

nāk

nāk

ir nāc-is

ir nāk-us-i

ir nāk-uš-i

ir nāk-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

nāc-u

nāc-ām

biju nāc-is

biju nāk-us-i

bijām nāk-uš-i

bijām nāk-uš-as

2.

nāc-i

nāc-āt

biji nāc-is

biji nāk-us-i

bijāt nāk-uš-i

bijāt nāk-uš-as

3.

nāc-a

nāc-a

bija nāc-is

bija nāk-us-i

bija nāk-uš-i

bija nāk-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

nāk-š-u

nāk-s-im

būšu nāc-is

būšu nāk-us-i

būsim nāk-uš-i

būsim nāk-uš-as

2.

nāk-s-i

nāk-s-it/nāk-s-iet

būsi nāc-is

būsi nāk-us-i

būsit/būsiet nāk-uš-i

būsit/būsiet nāk-uš-as

3.

nāk-s

nāk-s

būs nāc-is

būs nāk-us-i

būs nāk-uš-i

būs nāk-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiek nāk-t-s

 

ir ticis nāk-t-s

 

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tika nāk-t-s

 

bija ticis nāk-t-s

 

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiks nāk-t-s

 

būs ticis nāk-t-s

 

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

nāk-ot

esot nāc-is

esot nāk-us-i

esot nāk-uš-i

esot nāk-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

nāk-š-ot

būšot nāc-is

būšot nāk-us-i

būšot nāk-uš-i

būšot nāk-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot nāk-t-s

 

esot ticis nāk-t-s

 

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot nāk-t-s

 

būšot ticis nāk-t-s

 

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

nāk-tu

būtu nāc-is

būtu nāk-us-i

būtu nāk-uš-i

būtu nāk-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu nāk-t-s

 

būtu ticis nāk-t-s

 

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-nāk

ir bijis jā-nāk

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-nāk

bija bijis jā-nāk

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-nāk

būs bijis jā-nāk

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-nāk

būtu bijis jā-nāk

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-nāk

esot bijis jā-nāk

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-nāk

būšot bijis jā-nāk

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

nāk-s-im!

2.

nāc!

nāc-iet!

3.

lai nāk!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsNākt, kad tevi gaida, ir patīkami un sirdi sildoši.

2) teikuma izteicējsMeitenes jau pamazām nāca uz klasi, smejoties un koķetējot ar puišiem.



nākt atvadīties, nākt dejot, nākt iepazīties, nākt mācīties, nākt ēst, nākt pastaigāties, nākt parunāt, nākt paciemoties, nākt salabt, nākt skaidrot, nākt sportot, nākt strīdēties

 

nākt ciemos, nākt mājās, nākt pusdienās

 

nākt atpakaļ, nākt klāt, nākt laikus, nākt nelaikā

 

ātri nākt, bieži nākt, ilgi nākt, lēni nākt, reti nākt



nākt, nāku, nāc, nāk. pag. nācu, nepārej.

1. Virzīties šurp (no tālākas vietas uz tuvāku attieksmē pret runātāju); virzīties (šurp) kājām. 

Nākt no mājām. Kuģis, autobuss, vilciens nāk. Nākt ārā, līdzi, pretim, klāt. Nākt ātri, steidzīgi. Nākt visu ceļu kājām.

2. 3. pers. Plūst, tecēt; rasties, celties, veidoties. 

Pa krānu nāk ūdens. Pa vadiem nāk strāva. No ziediem nāk stipra smarža. No virtuves nāk dūmi, garaiņi. Bērnam nāk (šķiļas) zobi. 

3. Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, kādas vietas). 

Nākt no inteliģentas ģimenes. Nākt no laukiem.

4. 3. pers. Pakēpeniski iestāties, tuvoties. 

Nāk pavasaris, vakars, negaiss. Nāk svētki.

5. Tuvoties (kādai pakāpei, kādam noteiktam laikposmam).

Nākt gados. Nākt pāri pusmūžam. Zēns jau nāk pilngadīgs. Nāk jau uz rīta pusi. Teātra izrāde jau nāca uz beigām.

6. Tikt, nonākt (kādā stāvoklī); pakāpeniski tikt (pie kā). 

Senās paražas atkal nāca godā. Nākt pie varas. Nākt neslavā, valodās.

Noziegums nāk gaismā – tiek atklāts.

Nākt pie samaņas – atgūt samaņu.

Nākt pasaulē – piedzimt.

Nākt pie pārliecības, secinājuma, slēdziena. Nākt pie prāta, pie jēgas.

7. 3. pers. Krist uz zemi (par nokrišņiem)

Nāk lietus, krusa, sniegs.

8. 3. pers. Notikt

Tas nāca negaidot. Nāca neparedzēts gadījums.

Kā tas nāk? sar. – ar ko tas izskaidrojams?

folkl. Nelaime nenāk brēkdama; arī nelaime nenāk viena.

9. Ierasties. 

Nākt atvadīties. Nākt ciemos. Nākt palīgā, talkā. Nākt pēc maizes, piena, ūdens. Nākt darbā noteiktā laikā. Nāk kā saukts.

10. Tikt iegūtam, piešķirtam. 

Tur nāks laba peļņa.

No iekrājumiem nāk procenti.

folkl. Kas māk, tam nāk.

11. parasti kopā ar apst. „klāt” Pievienoties; tikt pievienotam.

Klasē nāca klāt divi jauni skolēni. Pie algas nāk klāt prēmija. Nāk klāt jauni pienākumi.

12. 3. pers. Pārņemt kādu (par sajūtām, psihiskām norisēm); rasties (domās u.tml.)

Nāk miegs, smiekli, raudas, atraugas. Nāk prātā seni notikumi.

13. sar. Būt zināmā secībā; būt novietotam attiecībā pret ko citu.

Pēc lietus nāk saule.

Pēc dienas nāk nakts. Viņš pēc saraksta nāk pirmais. 

14. sar. Solīties kļūt par sievu. 

Šī meitene pie manis nenāks.

[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 669]


nākt, nāku, nāc, nāk, pag. nācu; intrans.

1. Virzīties šurp, arī ierasties, liekot soļus (par cilvēku).

Nākt pa ceļu. Nākt lieliem soļiem. Nākt kājām. Nākt garām. Nākt iekšā. Nākt ārā. Nākt pa kāpnēm. Nākt steidzīgā gaitā. Nākt atpakaļ. Nākt mājās. Nākt pie galda. Nākt no skolas.

Nākt tuvumā (arī pa kājām) – tuvoties.

.. viņi toreiz nāca gar magazīnas klēti: viņš pats nāca pa priekšu, saņēmis raibaļu gosniņu pie saites, un viņa pati raibaļai nopakaļus .. Birznieks-Upītis 1, 14.

Osiene vēlreiz pagāja tālāk istabas galā palūkot, vai nenāk vēl kāds pa Brīviņu olnīcu .. Upīts 4, 669.

.. visu laiku, kamēr viņi dzīvoja kopā, Mārīte nomanīja, ka Elmārs no viņas baidās, nenāk tuvumā. Lācis 15, 111.

Viņš staigā, svīzdams biezos adītos kamzoļos, sarkano bārdu pacēlis un šad tad kuplos, sprogainos matus ecēdams. Tad lai neviens viņam pa kājām nenāk. Brigadere 2, 111.

// Par dzīvniekiem.

„Ei, kas tur par ciemiņu? .. Skaties – kaķis! Nu, nāc nu, nāc iekšā,” vecītis aicināja. K. Skalbe 1, 88.

// Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).

Nākt ciemos. Nākt pie ārsta. Nākt lūgt padomu. Nākt vakariņās. Nāc šovakar uz kino!

Nākt atpakaļ – atgriezties.

Nākt talkā – nākt uz talku.

Nākt palīgā – palīdzēt.

Nākt uzbrukumā – uzbrukt (par pretinieku).

Nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) – izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) par pretinieku.

Nākt virsū sar. – uzbrukt (par pretinieku).

Pārnāca Kārlēns tikai rudenī .. Pārnāca ap pusdienas laiku .. un otrā rītā agri atkal aizgāja. It kā tādēļ vien būtu nācis, lai pārnestu mātei un Ieviņai pa lakatam. Birznieks-Upītis 1, 39.

Smalki viesi nāca viņa mājā .. Sakse 2, 133.

Māsa .., uzmetusi ātru skatienu ārsta sejai, saka: „Drīz jau beigsim. Vēl pāris stundu, un nāks maiņa.” Lukjanskis 1, 114.

Vācot ziņas un datus par putnu dzīvi, ikviens jaunais naturālists un dabas mīļotājs var nākt talkā mūsu putnu pētniekiem. A. Kalniņš 1, 124.

Mašīnbūvētājiem palīgā var nākt celtniecības industrija. Zinātne un Tehnika 65, 9, 5.

// Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).

„Kad nāksi atkal skolā?” skolēni viņam prasa. „Kad ciema dārzos izbeigsies vīnogas,” atteic Mameds .. Birznieks-Upītis 6, 256.

„Ko tad tu nu domā par Mālniekiem? Vai nāksi uz viņiem par saimnieci?” [Saka ēku saimnieks.] Blaumanis 2, 76.

„Kā tad tā sadomājāt… nākt uz banku?” – „Jūs jau sludinājāties, ka vajadzīgs kasieris.” Kalndruva 5, 190.

// Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam).

Jaunā paaudze nāk vecās vietā.

„Bet ko tu ar to panāksi?” Anna vēl neatlaidās. – „Es, Andrejs Akmens, varbūt nekā. Bet es nolīdzināšu ceļu citiem Andrejiem, kas pēc manis nāks…” Birznieks-Upītis 6, 174.

// Vērsties (pie kāda, piemēram, ar sūdzību). Izvirzīt (piemēram, priekšlikumu).

Nākt ar ierosinājumu. Nākt ar jaunām idejām.

„Es, nabags, pilns cerības, nāku pie mūsu visu žēlīga tēva, kunga un ķeizara ar pazemīgu lūgšanu.” [Raksta zemnieks caram.] J. Kalniņš 3, 12.

.. Bitēns nāca ar padomu. „Ja kungi grib braukt prom, es lūkošu iekārtot tā, ka zirgi gaidīs apsegloti.” Sakse 2, 233.

.. Uģis nāca ar priekšlikumu pēc nelielas atpūtas nospēlēt vēl vienu [volejbola] „partiju”. Vāczemnieks 1, 42.

// sar. Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).

Virtuvē Līvija saiņo brokastu kurvīti Kristapam. Ap šo laiku viņi nāk malā un pie viena ieēd brokastis, lai tad atkal izbrauktu jūrā. Zigmonte 2, 218.

2. parasti 3. pers. Lidot šurp (parasti par putniem, kukaiņiem).

Pirms vēl sniegs bij sācis kust, Nāca sīki gāju putni .. Rainis I b, 48.

Gribas baltu gulbju. Pašlaik tie nāk. Šis ir viņu laiks – Lapu vēl nav, Un ziedu vēl nav. Ziedonis 7, 56.

Ziedu laikā bija nākušas bitītes, meklējušas pa ziediņiem medu. Dūkušas un aizlaidušās. Birznieks-Upītis 1, 6.

3. parasti 3. pers. Peldēt šurp (parasti uz nārstošanas vietām) parasti par zivīm.

Laši nāk nārstot upēs.

4. parasti 3. pers. Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem).

Trolejbuss nāk ik pa piecām minūtēm. Dunēdams nāk vilciens. Lidmašīna nāk.

Kuģis .. aug arvien lielāks un beidzot skaidri saskatāms nāk uz ostu. Talcis 8, 7.

Pa elektrisko dzelzceļa līniju .. nāk ar kaļķakmens lauskām piebērti vagoni. Zvaigzne 73, 10, 2.

// Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).

Tralis nāk smagi. Tas ir vai nu daudzsološi, vai nelāgi. Lapsa 1, 82.

Ledus, lielos gabalos nākdams no Piedrujas, sablīvējas pie Doles .. Zariņš 2, 22.

pārn. Viņš toties jūtas lieliski, kā gan tas arī varētu būt citādi tādā pasakainā pievakarē kā šī, kad no gaisa nāk pati debesu svētība skaidrās, siltās lāsēs .. Zigmonte 4, 49.

5. Dzimt.

Nākt pasaulē – dzimt.

.. svainis noprecēja jaunu sievu, bet tā ne dzirdēt negribēja, ka viņai būtu jāaudzina sveši bērni. Diezgan būšot ar saviem ko noņemties, kad tie sākšot nākt. Sakse 14, 264.

Meitiņa pasaulē nāca ļoti vārga, šķita, ka viņa izdzisīs. Stankevičs 2, 67.

6. Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).

Nākt no inteliģentas ģimenes.

Mamma .. nāk no Āgenskalna, no ģimenes un vides, ar ko bija jāsamierinās galdniekzeļļa meitai, bet kas vairs nav vēlama ārstei .. Zigmonte 1, 21.

// Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).

Barons .. nāca iz [no] galvaspilsētas zemes smalko ierašu augstskolas .. Blaumanis 6, 130.

Lote nākusi no ielas, tādēļ, protams, Pētera vecāki viņu nīst un nicina. Dzene 3, 85.

// Rasties, izcelties (no kurienes), veidoties (no kā).

„Netaisna manta svētību nenes!” Tā mācība laikam nenāk no sēnes [šejienes] .. Rainis I b, 371.

Vai tikai šī gudrība [zēnam] .. nav nākusi no Lūku Pētera kompānijas, pārāk bieži pēdējā laikā šiem luncinās apkārt .. Krūmiņš 1, 15.

Adatiņš bieži sūdzējās par samaitātu kuņģi… Tas nākot no tā, ka sausu vien ēdot .. Sudrabu E. 3, 429.

7. parasti 3. pers. Tuvoties, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).

Gadi nāk, un gadi iet. Vakars nāk. Nāk jau pāri pusdienas laikam.

Kad stadiona sargs aizslēdza vārtus, nāca jau tuvu vienpadsmitiem. Saulītis 12, 343.

Cik labi, ka esmu nomodā šai pirmsausmas stundā! .. nāk diena – mana diena, mana pirmā diena, kad esmu jau pieaugusi un ļoti patstāvīga! Brodele 17, 26.

// Par cilvēka mūža posmu.

„Vecums nāk un viņam līdz visādas domas…” Zigmonte 2, 61.

.. viņam jau nāca trīsdesmit astotais gads .. Skujiņš 7, 111.

8. parasti 3. pers. Pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā, parasti par gaismu).

Nāk tumsa.

Septītais novembris. Lēni nāk gaisma, jo ir jau krietni pret ziemu. Lielā pilsēta vēl lāgā nav nometusi rīta krēslu .. Saulītis 12, 160.

pārn. Pagātne aizgāja Vakara blāzmā, – Nāks jauna blāzma Austruma pusē .. Rainis I b, 347.

// Tuvoties, sākties (par laikapstākļiem). Parādīties, parasti virs apvāršņa (par sauli).

Pērkona negaiss nāk tuvāk un tuvāk.

Lai vēji nāk no kuras puses nākdami, brīvi tie klīst pār atmatu .. Brigadere 2, 300.

Pār jūru nāca sniegputenis. Ziedonis 9, 312.

.. Vēl kāda stunda, tad saule nāk, Nes dzīvību zeltainā traukā. Rainis I b, 426.

// Sākt augt, veidoties (par augiem, to daļām). Sākot augt, kļūt redzamam, parādīties.

No zemes nāk ārā pirmie asni.

Nākt augšā (arī augšup) sar. – dīgt.

„Skat, vietām starp velēnām vēl nāk augšup īsta pļavas zāle!” Kalndruva 5, 14.

// Šķilties (par zobiem).

„Zobi tev [zīdainim] vēl nenāk, tu esi vesels, .. un tomēr tu brēc kā negudrs.” Ādamsons 2, 235.

// Plūst, tecēt (par šķidrumu). Krist lejup (par nokrišņiem). Virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.

No brūces nāk asinis.

.. viens Augšzemes lielkungs .. licis aizsprostot augšā Susēju ar lielu dambi, lai brīvnieka dzirnavām nenāktu ūdens. Vanags 8, 157.

Debess pār jūru ir bez viena mākoņa, un viļņi nāk krastā caurspīdīgi zaļi, un baltās putu galotnes žilbina. Zigmonte 2, 313.

Kalvieša bēru dienā nāca sniegs ar lietu. Upīts IX, 528.

Ja putekļi nāktu ārā pa dūmeni, izskatītos, it kā krāsns kuras. Sakse 9, 195.

// Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) par smaržām.

Pa vaļējo lodziņu .. plūda iekšā salda smarža, kas nāca no divām dobēm, kuras gluži tuvu pie lodziņa stāvēja .. Blaumanis 6, 117.

.. no viņas nāca tīru drēbju un vēl kaut kāda smarša [smarža] .. Upīts 4, 685.

Asa sviedru smaka nāk no viņa, varbūt sasvīdis tālajā ceļā. Birznieks-Upītis I, 333.

// Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu). Tikt izteiktam.

No govju staļļiem nāk troksnis: kaut kas kliedz un stāsta ko; aitas bļauj bez mitēšanās, un cūkas rukšina un nedod miera agrajam vakaram. Akuraters 1, 12.

Artilērijas kanonāde nāca arvien tuvāk un tuvāk, bet to neievēroja. A. Grigulis 9, 126.

Jaņuks ieklausījās kalēja balsī. Kur viņš to bija dzirdējis, tādu zemu, mazliet dobju balsi, kas likās nākam no krūšu lejgala? Sakse 9, 105.

„Te runā Ramba! Sveiks, Pāvil!” vārdi nāca kā no akas dibena. Saulītis 13, 142.

9. parasti 3. pers. Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).

Nāk prieks. Nāk ciešanas. Dusmas nāk. Sāpju lēkmes nāk ik pēc brīža.

Miegs nāk kā ūdens, arī miegs nāk (arī mācas) kā mākonis virsū – saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.

.. zināju, ka viņš nebija vainīgs, mani iemīlēdams. Mīlestība bija nākusi pār viņu tikpat negaidīti kā pār mani. Negaidīti un neatvairāmi. Zālīte 5, 284.

Tevi atpakaļ neatgūs bēdas, nenāks izmisis nogurums līdz – tos jūnija vēji un saule nelaidīs. Lukss 1, 119.

Man nāca smiekli, bet es valdījos. Ezera 10, 48.

Lai gan miegs nāca kā ūdens, tomēr šāvos augšā no siltās gultas, jo ar miegošanos tagad varēja izputēt viss skaistais brauciens .. Austriņš 1, 163.

// Rasties apziņā (par domām, idejām u. tml.).

„Bet, ja nu Līziņa sēdētu galda galā, līgavas vietā, kā tad tas izskatītos?” Annele domā. Tā pēkšņi viņai nāk tās domas. Brigadere 2, 451.

// Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi).

Prāts nāk ar gadiem.

Kas ir gudrība tautas dziesmu tēlojumā? .. Tā ir – dzīves gudrība. No skolas un grāmatām tā nevarēja nākt: skolu nebija .. J. A. Jansons 1, 46.

10. parasti 3. pers. Tikt sūtītam šurp, atrasties ceļā šurp, arī tikt saņemtam (par sūtījumu).

„Nez kāpēc Kārlēns ilgi neraksta? .. Vai nu pasts nenāk, vai kā citādi…” Sakse 7, 313.

Otrā vēstule nāca no Alekša, patiesībā pat ne vēstule – bandrole. Bels 3, 32.

// Tikt iegūtam, saņemtam, arī atgādātam (no kurienes).

Nu Veckalači dienu pa dienai gaidīja, kad tā lielā nauda nāks no Amerikas. Upīts 4, 243.

..  izrādās, ka kolekcijā pārstāvēti ne tikai Urālu akmeņi. Izturīgais granīts .. nācis no Karēlijas, Krimas, Altajas, Uzbekijas… Zvaigzne 75, 7, 17.

// Tikt uzzinātam, saņemtam (par vēstīm, ziņām u. tml.).

11. parasti 3. pers. Tikt iegūtam (piemēram, par ražu, par lomu zvejā, arī mantu, naudu).

Nākt (kāda) rokās – tikt iegūtam, kļūt par (kāda) īpašumu.

Reņģe nāca tīri ciešami, un uz kuģa valdīja lietišķa darba atmosfēra. Lapsa 1, 31.

Lai gan lieta bij skaidra, tad tomēr pagāja ilgāks laiks, nekā Slaucējs domāja, kamēr Kalna Spijēni ar Silabrieža mantas lielāko daļu nāca viņa rokā. Blaumanis 6, 104.

12. parasti 3. pers. Veidoties, iestāties, iesākties (piemēram, par kādu stāvokli, parādību).

Nāk jauni laiki. Nāk uzvara. Nāk jauni notikumi. Nāk laime.

Nāk par labu – saka, ja gūst kādu labumu.

Nāk par ļaunu (arī sliktu) – saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.

Kā tas nāk? sar. – jautā par to, kā kas notiek, rodas.

„Ja nāktu karš, – jā, tad es zinu, ko darīt.” Zigmonte 2, 232.

.. Cīņā mums spēks un balsts, Nāk mūsu nākotnes valsts. Rainis I b, 296.

Kas viņam varēja nākt vēl briesmīgāks par to, kas jau noticis? Dripe 2, 153.

.. celtņu vadītāji kļuva par brigādes vīriem. Tas atmaksājās, nāca par labu gan tieši viņiem, gan visam celtnieku darbam. J. Plotnieks 2, 42.

„Mācīšanās nevienam nenāk par ļaunu,” Zigis pasmaidīja. Saulītis 12, 104.

.. visi likušies uz to, ka bērniem vajag mašīnas, vai nu viņas nāk par labu vai sliktu, kas to lai zina. Ziedonis 9, 5.

„Kā tas nāk, ka no jauktā kora .. esat pievērsies vīru koriem?” Zvaigzne 73, 2, 25.

// Tikt izdarītam, izveidotam, izteiktam (piemēram, par domu, spriedumu).

Nāk nepatīkams secinājums.

// Tikt veiktam, notikt, arī ierindoties, sekot (kādā kārtībā, secībā).

„Pastāsti, ko tu tagad domā darīt? Vai jauns Latvijas rekords būs?” – „Rekordi vienmēr nāk pašās beigās,” Zigis nenoteikti paraustīja plecus. Saulītis 12, 43.

.. pēc futbola cienītājiem un hokeja entuziastiem tūdaļ nākot filatēlisti – viņu pasaulē esot vairāk nekā 200 miljonu. Zvaigzne 79, 10, 30.

// Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).

Nākt tuvāk – šķietami tuvoties (par ko nekustīgu, uz kuru kāds virzās).

.. tūliņ nāca Kalnasmeltēnu grava, bēris pats zināja, ka tur jāpietur soļiem. Upīts 4, 683.

Trīs prāvus lokus ceļā izmet Graužupīte. Tad nāk vēju izplūkātais bērzs .. Preilis 1, 101.

Virsū bija bieza trūdu kārta, bet zem tās nāca baltais māls un vēl dziļāk akmeņaini oļi un pat pa plienakmens dzīslai. Fimbers 1, 204.

Krasti un koki nāk arvien tuvāk, it kā sveicienam gribētu mums pasniegt savas zaļās lapu rokas. Grīva 8, 285.

13. Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) par cilvēku.

Ar laiku nāks vecāks un prātīgāks.

Nākt pie prāta – kļūt prātīgam.

Nākt pie sajēgas – iegūt, atgūt sajēgu.

Nākt pie samaņas – atgūt samaņu.

Nākt pie atziņas – atzīt.

Nākt pie secinājuma (arī slēdziena) – izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu).

Nākt pie pārliecības – iegūt pārliecību.

.. jo lielāks viņš nāca, jo lielākas silītes ar sarežģītākiem šķērskokiem un auklām, un lupatiņām viņš pludināja pa dīķi. Birznieks-Upītis 1, 38.

.. kādēļ deviņpadsmit gadu vecumā dēls nenāk pie prāta? Dinere 10, 227.

.. kad Bambāns, acis mirkšķinādams, nāk pie sajēgas, viņš redz pavisam tuvu galda kāju .. Dripe 3, 351.

Zakss [ievainotais] nāca pie samaņas pēc trim stundām. A. Grigulis 9, 122.

.. spēlēdams ričuraču ar Helmutu, drīz nācu pie atziņas, ka viņš daudzējādā ziņā dzīves gudrībā aizgājis tālu man priekšā. Ādamsons 2, 228.

.. [barons] nācis pie pārliecības, ka muižai nebūs lopu ganību [ja purvu nosusinās]. Fimbers 1, 80.

// Sasniegt (kādu gatavības pakāpi), iegūt (kādu īpašību) par augiem, dzīvniekiem.

Rudzi nāk pļaujami. Āboli nāk ēdami. Zosis nāk kaujamas.

.. kad nāca brūklenes sarkanas, tad mēs ar vecmāti [vecomāti] taisījāmies uz lielisku lasīšanu. Jaunsudrabiņš 2, 115.

Pavasarī nāks kumeļš strādājams .. Birznieks-Upītis I, 159.

.. kūtī Piektaļai kuru katru brīdi vajadzēja nākt slaucamai .. J. Kalniņš 4, 178.

// Sasniegt (kādu stāvokli), tiekot pakļautam kādai norisei, darbībai (par priekšmetiem).

Ēka nāk gatava. Trauks nāk pilns. Klaips nāk uz beigām.

Kad kaudze nāca augstāka un ar klēpjiem vairs nevarēja sasniegt, tad Nestors viens pats [ar] dakšām cēla augšā .. Birznieks-Upītis 6, 214.

14. Tikt ieceltam (piemēram, amatā), iegūt (piemēram, slavu, varu).

Kad Brīviņš nāks amatā, tad būs pavisam cita kārtība. Upīts 4, 384.

Tā, lūk, Roplaiņi cēlās un cēlās un nāca slavā, un līdz ar viņiem Ošs. Blaumanis 6, 162.

15. Tikt pakļautam (kādai darbībai), nokļūt (kādā stāvoklī).

Nākt pārdošanā.

Nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs) – kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.

Nākt modē – kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.

.. ar palaidnīgu dzīvi [nomnieks] tā iestidzis parādos, ka .. vīram pēc Jura dienas visa manta nākusi ūtrupē .. Apsīšu J. 2, 108.

Un tomēr viņai vēl bija nākt valodās. Brigadere 3, 5.

.. viņš un viņa mazā dzimta nāca ļaužu mēlēs. Apsīšu J. 2, 90.

16. parasti 3. pers. Tikt ievietotam, novietotam (kur).

Nākt galdā – tikt pasniegtam (par ēdienu, dzērienu).

.. es gāju klētī, kur Pontadziene vecmāti [vecomāti] ieveda, lai kaut ko mūsu kulēs iebērtu. Vienā nāca miežu putraimi, otrā smalki bīdelēti kviešu milti. Jaunsudrabiņš 2, 119.

„Un tas [gredzens] nāk ap putna kāju?” – „Jā, tas nāk ap putna kāju,” Valdis apstiprina. Zigmonte 1, 66.

Es noliecos un nobučoju šo no garaiņiem slapjo roku. „Nevajag, Jānīt,” saimniece teica, bet tomēr roka nāca ļoti viegli man pie lūpām. Jaunsudrabiņš 4, 20.

.. pusdienās visbiežāk nāca galdā putraimu putra .. Laicens II, 10.

// Tikt piešķirtam, dotam (kam).

Ievai pūrā nāca līdz divas govis, drēbju skapis un gulta ar spilveniem un veļu, bez tam vēl trīssimt rubļu naudas. Lācis 15, 51.

Varbūt viņas [govis] juta, ka daļa no piena nāks arī viņu teliņiem .. Birznieks-Upītis 6, 212.

17. parasti 3. pers.; sar. Maksāt.

Tirgus diena. Sirma māmuļa lēniem solīšiem iet gar stendiem. Tai rokā nobružāta tukša soma. „Cik sviestiņš nāk ..?” Zvaigzne 58, 14, 1.

Nākt vietā – aizstāt (kādu, ko).

„Labi, ierīkosim tevi pie zirgiem,” teica Ozols. „Bet vai tu nebūsi sarūgtināts, ka šeit tavā vietā nāk cits?” Sakse 7, 230.

Tas mulsais, pārvarīgais reibums, kāds bija viņu apņēmis pērnajā rudenī, tas tagad pagaisis, taču jūtās, kas tā vietā nākušas, tāpat pirmajā vietā stāv Klaucāna vārds. Zigmonte 10, 314.

Nākt klāt – pievienoties (kam jau esošam).

Ļaudis vēl vienmēr nāca klāt sētā. Vienā reizē ienāca kādi desmit vīrieši vienkopus. Birznieks-Upītis 6, 159.

„Lejassmeltēns ir pirmais saimnieks pagastā, vienmēr viņam ir plāni, katru gadu kas jauns nāk klāt.” Upīts 4, 686.

Herbārijos daudz kas nācis klāt: Zenta atradusi meža bumbieri, Vilma garos zilaušus un meža lilijas. Vanags 8, 100.

Nākt nost – būt atdalāmam.

„Velns viņu zina, kad esmu mazgājies! Mums jau nav vannas. Iegāju pirtī. Nāca arī nost tīrā mīkla.” Ādamsons 2, 160.

Svētdienas rītā rūķīši gribēja apaut kājas, bet – tavu brīnumu! – kurpes pieaugušas pie krūmiņiem un .. nenāk nost. Sakse 14, 113.

Nākt pāri – plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu, masu.

.. [pasažieris] noguldīja koferi [vilciena] plauktā vecenei virs galvas, iegrozīja tā, ka nesamā cilpa nāk malai pāri un no sola, acis augšup pametot, var redzēt, vai stāv vēl. Upīts 9, 99.

Nākt vaļā – vērties vaļā, arī raisīties vaļā.

Rudenī nāks vaļā meži, sāks braukt uzpircēji, kuri par ogām un sēnēm maksā krietnu cenu .. Birznieks-Upītis I, 148.

Nākt saskarē – saskarties.

Jau agri .. māksliniece nāk saskarē ar krievu klasisko dramaturģiju. Zvaigzne 53, 5, 17.

Nākt saskaņā – saskaņoties.

.. tas [Bergers] nevarēja nekādi nākt saskaņā ar savām iedomām .. Aspazija II, 405.

Nākt redzamam – kļūt redzamam.

Tie ir cementa krusti .. Ar sprungulīti patīru nost iekalto burtu rievas. Nu nāk redzams uzraksts .. Ezera 11, 114.

Nākt zināmam – kļūt zināmam, tikt uzzinātam.

Tas viss var nākt Kutuzovam [policijas priekšniekam] zināms, un tad vairs nebūs labi. Rozītis 2, 59.

Nākt klajā – darīt zināmu (ko). Tikt izdotam (par iespieddarbu).

„Man ārkārtīgi patīk, ka Bikovs nāk klajā ar tik vienreizēju domu” .. Lubējs 1, 71.

Ik gadu pasaulē nāk klajā vairāk nekā divsimt tūkstošu jaunu nosaukumu grāmatu. Zinātne un Tehnika 66, 1, 21.

Nākt krastā – tikt izsviestam no ūdens uz sauszemi.

Dzintars gan ar viļņiem nāk krastā pats, bet atrast jāiet cilvēkam. Padomju Jaunatne 75, 224, 4.

Nākt lejā (arī zemē) sar. – krist (no kurienes).

Milzis gaidīja, kad akmens nāks zemē, bet tik kakls notirpa skatoties: nekā nesagaidīja. K. Skalbe 1, 110. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


nākt atīt; īt; nākt atmiņā atsaguoduot; nākt ciemos atīt gostūs 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


Apetīte nāk (arī aug) ar ēšanu sar.; iron. – saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).


Ej, kur (arī no kurienes) esi nācis!saka, kādu raidot prom, padzenat.


Iekšā ir, bet ārā nenāk vienk. – saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.


Nāk atpakaļ sar. – saka, ja ieēsto, iedzerto izvemj, arī ja ir tieksme vemt.


Nāk kā pa reni sar. – saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.


Nāk kā sauktssaka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams; arī, ja notiek kas ļoti vajadzīgs, vēlams.


Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu sar. – saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).


Nākt (arī iet) uz ādas (arī virsū) sar. – neatlaidīgi censties ko panākt.


Nākt (arī iet) uz kakla sar. – neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt.


Nākt (arī kāpt) augšā sar. – parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).


Nākt (arī tikt, sisties) cauri sar. – iztikt ar grūtībām.


Nākt (biežāk būt) (labi, arī krietni) gadosbūt samērā vecam.


Nākt (biežāk būt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā sar. – kļūt (būt) iereibušam, piedzērušam.


Nākt (kāda) pēdāssekot (kāda) paraugam.


Nākt atmiņātikt atminētam.


Nākt ausīskļūt zināmam.


Nākt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).


Nākt pie kādabūt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).


Nākt prātā (arī galvā)tikt iedomātam, atminētam.


Nākt pretī (arī pretim)būt atsaucīgam, izpalīdzīgam.


Nākt uz domāmrast atziņu, secinājumu.


Nākt uz pēdāmatklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).


Nākt zem āmura novec. tikt pārdotam ūtrupē.


Nauda nāk (griezdamās) (arī griežas)saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.


Nelaime nenāk brēkdama, arī nelaime nenāk lūdzama sar. – saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.


Nelaime nenāk vienasaka, ja nelaimes seko cita citai.


Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! sar. – saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu.


Ūdens nāk (arī kāpj, smeļas) mutēsaka, ja ir ļoti lielas grūtības.


Vārdi (arī neviens vārds, skaņa) nenāk pār lūpāmsaka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma). 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


nākt; lš. nókti ‘nogatavoties, nobriest, ienākties, (apv.) iet, sekot; dzīties (kam pakaļ), sacensties’. Vārda cilme ir neskaidra. Izteikts uzskats (Enedzelīns), ka nākt saistāms ar go. nēh(a), sav. nāh, v. nah ‘tuvs’. Tādā gadījumā nākt senāk bijis ‘tuvoties’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2011 : 616]


angļu  to come

franču – venir vi

grieķu  να έρθει

igauņu  tulema

krievu – приходить

latīņu  venīre

lietuviešu  eitil; ateiti

poļu  przyjść

somu  kuja

ukraiņu  приїхати

vācu – kommen



Kas lēni nāk, tas bieži nemaz neatnāk. 

 

Labs nāk ar gaidīšanu – silts ar sildīšanu. 

 

Nāks laiks – nāks padoms. 

 

Vezums pie kazas nenāks, bet gan kaza pie vezuma.


Ar ko sasitas galvām kopā, ar to nāks rados.

 

Ja dienā nejauši miegs uznāk, tad gaidāmi viesi.

 

Ja nazis nokrīt zemē, tad vīrietis nāks ciemā, bet, ja nokrīt gapele jeb karote, tad nāks sieviete.

 

Ja žagata brēc, tad sveši ļaudis jeb viesi nāks mājā.

 

Kad cilvēks šķaudot, tad nelabs gars pa degunu izskrejot; lai tas neatnāktu atkal atpakaļ, tad jādod dievpalīgs.

 

Kad dienas laikā nāk miegs, tad nāks nepatīkami viesi.

 

Kad dzenis nāk mājā kalt, tad tur mirs kāds jauns cilvēks; bet, ja dzeguze nāk mājā kūkot, tad mirs kāds vecs cilvēks.

 

Kad ejot otram uzmin uz papēžiem, tad saka: „Dabūsi manās kāzās nākt par panāksnieku!”

 

Kad kaķis mazgājas, tad no tās puses nāks ciemiņš, uz kurieni ir pagriezts kaķa kūkums.

 

Kad miegs nenākot, tad kas slikts gaidāms.

 

Kad žagata nāk mājā uz jumtiem, tad atnes jaunas valodas.

 

Pirmdienas rītā nedrīkst ilgi gulēt, tad visu nedēļu nāks miegs.

 

Zvaigznes dienas nakti paber auzas pagultē. Ko sapnī redz auzas pļaut nākam, tas ir nākamais vīrs.



Mežā dzimis, mežā audzis, nāk uz mājām pušķoties. Egle. 

 

Kas top vecs, bet atkal nāk no jauna? Gads. 

 

Visi mani gaida, bet, kad nāku, tad bēg. Lietus

 

Saimniece nāk no klēts, skalu sauja padusē. Vista. 

 

Divi māsas: viena balta, otra zaļa, kad viena nāk, tad otra bēg. vasara



Ko domā, man’ māsiņa,

Vaj domā līdzi nākt?

Ja domā līdzi nākt,

Mēs dosim kumeliņu. [LD 26228-0]

 

Gudram bija priedi cirst,

Gudram nākt nozarot;

Gudram bija sievu ņemt,

Gudram nākt bildināt. 15072-1

 

Guļu, guļu, miegs nenāca,

Pie tās jaunas līgaviņas.

Ko būs man miegam nākt,

Mella caune vaktējama. [LD 34742-0]

 

Kas tur nāca pār jūriņu,
Niedres vien locījās?
Divi laivas māršu nāca,
Trešā baltu bāleliņu.
[LD 30973-9]

 

Jānīts nāca ziediņiem,
Pēterītis lapiņām;
Ziediem Jāni pušķojām,
Pēterīti lapiņām.
[LD 33028-1]


Laid, māmiņa, pulciņā,
Pulkā viegla strādāšana,
Pulkā nāca, pulkā gāja,
Drīzi darbu padarīja.
[LD 28421-5]

 

Jauni puiši, jaunas meitas,
Ar godiņu dzīvojiet;
Godam nāca goda viesi,
Slavēj’ savi bāleliņi.
[LD 6553-0]


Es, karā aiziedams,
Iestādīju ozoliņu,
Lai tas auga, lai zaļoja,
Kamēr nāku atpakaļ.
[LD 31980-0]


Nāci, nāci, vasariņa,
Jau ziemiņa kājas aun,
Jau ziemiņa kājas aun,
Uz akmeņa sēdēdama.
[LD 2873-0]


Vienam vīram bijusi dikti slinka sieva: nevīžojusi strādāt, lai tur diezin kas būtu. – Tas bijis klausības laikos, kad peļņa maza un pēriens par velti bijis dabūjams. – Un tam vīram bijuši no saimnieka trīs pūra vietas bandas lauki, un tai vienā sētā viņš tad iesējis linus. Lini smuki auguši.

Plūcamā laikā vīrs skubinājis sievu: „Sieviņ’ gādā, ka četri dieni laikā lini noplūkti!”

„Jā, jā, vīriņ, jā!” šī atbild un aiziet uz lauka. Aiziet, apskatās, beidzot rādīs ar roku: „Tas man rītu, tas parītu – šodien nekā!” Un liekas uz ausi – guļ.

Guļ, guļ – pienāk rītdiena: „Ē! ko blēņas celsies! Pāri redz, pāri tiks!”

Paiet tā diena – trešā dienā vīrs nāks raudzīt, cik pēdu linu ir. Nāk, nāk – notālēm redz: lini stāv kā stāvējuši. Pienāks klāt: plūcēja guļ – lai dara, ko grib.

Nu vīram vienā kārtā būtu dusmas; bet otrā kārtā atkal pārdomā: ko tas viss līdz – dusmoties – jārauga labāk ar jokiem ārstēt. Labi. Un tā neko vairāk, izrauj nazi, nogriež puslindrakus pa pusei īsākus, lai nu izguļas pusē kreklā, pusē lindrakos!

Vēlāk šī atmodīsies – nu brīnīsies, brīnīsies: „Diezin, vai esmu es pati, vai neesmu pati? Nē! tā zināt nevar – jāiet mājā. Ja bērni sauks mani par mammiņu, tad es būšu pati, ja sauks par bubuli, tad mukšu mežā.”

Bet tēvs mājā bij noteicis bērniem: ja tāda un tāda pārnāk, lai sauc uzsaukdami: „Bībus nāk, bībus nāk!”

Jā, un kā šī nu pārnāk, tā bērni pretim: „Bībus nāk, bībus nāk!” Sieva domā: „Nu tad jau es pati neesmu vis!” un iemūk mežā. Bet mežā viņa vēl šaubās, daudzinādama: „Vai esmu pati, vai neesmu pati?” Un tur kalniņā, mežā, mājoja slepkavas. Tie izdzird šo vienmēr tādus vārdus daudzinām un prasa: „Sieviņ, kas tev kaiš?” Šī atsaka: „Man nekas nekaiš, bet jums kaiš! Tur nāk cienīgs lielskungs ar spēku – mūkat, mūkat!” Slepkavas, to padzirdējuši, nedabūja vairs ne deguna nošņaukt – prom pa kaklu, pa galvu; bet sieva nosmējās vien un iegāja slepkavu bedrē apskatīties, kā tie tur dzīvojuši. Vai akls! Tie bija dzīvojuši gan: nauda pa visiem kaktiem mētājas. Ko nu gaidīt? Nu grābj, nu grābj, kur tikai pietiek. Vezumu sagrābusies, nāks atkal no meža ārā, daudzinādama: „Vai esmu pati, vai neesmu pati?” Bet vīrs, gar meža malu ložņādams, sievu meklēdams, ieraudzīs tik daudz naudas un tā sievai gar kaklu: „Tu esi, esi pati, mana pati esi, iesim tikai nu mājā!” Pārgāja abi mājā un nu dzīvoja bez bēdām. Kā tad nedzīvos, kad tik daudz naudas?
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Vienā muižā kungam bijusi tāda istaba, kur neviens cilvēks nav varējis izgulēties. Tādēļ kungs izsolījis lielu maksu tam, kas to varēšot. Bet, lai redzētu, kādi tie cilvēki ir, kas pie viņa nāk, tad kungs licis papriekš gulēt kādā citā istabā, kur nekas nav kaitējis, un tad no rīta katrreiz vaicājis: kā labi gulējis? Bet šie visi atteikuši – cits: „Kā Dieva klēpī!” cits: „Kā eņģeļa klēpī!” – kā nekā. Par tādām atbildēm kungs katrreiz saskaities: „Kas tā par muļķa valodu! Kurš cilvēks tad to lai saprot: kā Dieva klēpī, kā eņģeļa klēpī!” un aiztriecis projām bez kaut kā.

Bet tad reiz pienācis pie kunga vecs zaldāts. Arī tam kungs pa priekšu licis labā istabā gulēt un rītā vaicājis: „Kā labi gulēji?” – „Kā mātes klēpī!” atteic zaldāts. „Tas prātīgi! To katrs cilvēks zina un saprot!” Nu kungs lūdzis, lai zaldāts guļot arī vēl otrā istabā. Labi! Ko tad nu zaldāts par dzīvību bēdā?

Vakarā zaldāts iet istabā, aiztaisa durvis ar lielu šķērsi, liekas gultā un gaida, kas tur nu būs. Jā, nāks pulkstenis divpadsmit – uz reizi: kraukš! – šķērša koks pušu un durvis vaļā. Ienāk vecs vīrs ar garu, sirmu bārdu. Zaldāts guļ mierīgs un skatās: ko tad šis nu darīs? Redz: vecais paņem bārdas nazi, saputo ziepes – nāks šim klāt un nu tikai dzen bārdu un matus visus nost – pliku galvu. Zaldāts nesaka neviena vārda: lai tad nu dzen arī! Bet, tiklīdz kā vecais beidzis dzīt un grib iet projām, tā zaldāts augšā, sagrābj šo un – zlaukt! Tāpat gar zemi, gultā iekšā – nodzen šim arī bārdu un matus. Bet nu vecais ceļas augšā un sāk runāt: „Daudz paldies tev, ka mani atsvabināji! Simtu gadu tā esmu staigājis apkārt, bet neviens mani nav drīkstējis aizkārt. Tas man bija jācieš par mana tēva grēkiem; bet tagad esmu izcietis. Lai mani godīgi paglabā, tad gulēšu mierīgi un netraucēšu vairs neviena. Te kabatās man ir nauda, to tu vari ņemt, un tur tilta apakšā, kur sargs stāv klāt, ir parakts šķirsts nedziļi smiltīs ar zelta un sudraba naudu – tā arī tev pieder!” To izteicis, vecais kritis gar zemi un bijis pagalam.

Rītā zaldāts izstāstījis piedzīvojumu. Veco vīru paglabājuši godīgi, un nu tai istabā varējis gulēt, kas tikai vien gribējis. Kungs zaldātu bagāti apdāvinājis un atlaidis. Zaldāts nu, zināms, gribējis arī naudu izrakt, bet bez sarga ziņas nevarējis: neļāvuši briesmīgi ķēmi to darīt. Beidzot gājuši vakara laikā pa diviem, tad izrakuši gan.
[http://valoda.ailab.lv/]


Par Mežotnes pilskalnu (Viesturkalnu)

Mežotnes pilskalns atrodas uz Lielupes kreisā krasta pretī Mežotnei. Reiz kāds ganuzēns ganījis aitas pie pilskalna. Zēns aitai ielīdis pakaļ. Sev priekšā viņš pamanījis seno Mežotnes pili.
[Ancelāne 1990 : 61]



NABAGS. Katrs ir aicināts un var nākt uz karaļmielastu; zināms, kurš nebūs labi apģērbies, tam būs jāpaliek viņpus žoga, kur tie parastie ļaudis.

ANTIŅŠ (nopūšas dziļi).

NABAGS. Kas tev kait, dēls? – Jūs jau arī varat nākt; esat taču abi braši puiši; par kaunu nebūs arī karaļmeitai. Klētī jau jums būs goda svārki. [Rainis 1997 : 30]

 

INDULIS. Mans dzimtais tēvu nams, – ak! vairs ne mans! –

Tu tumšām acīm dēlā noraugies,

Kas tevi sveicina kā svešs un naidnieks.

– Ak, neskat’ tā – es sveicinu un reizē

No tevis atvados, mans tēvu nams!

Man dēla tiesību uz tevi nau,

Man mirt tik nācās še, ne projām iet,

Un es – ak! – gāju. Bet es atkal nākšu,

Un mūžam mans tu būsi, tēvu nams.

Sveiks, tautas asinīm lietais zemes klēpis! [Rainis 1980 : 141]



Dziesma Nāc man līdzi. Guntara Rača vārdi, Tomasa Kleina mūzika, izpilda grupa „Līvi”.

 

Dziesma Tu skumja nāc. Jāņa Petera vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Viktors Lapčenoks.

 

Dziesma Jo tu nāc. Grupas „Prāta vētra” vārdi un mūzika, izpilda grupa „Prāta vētra”.