Tradicionālā transkripcija

[naîc]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[nɑ͜iˀʦ]


[n] – ’skanenis’.’]

[ai] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[c] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ds.



naidsakne, vārda celms

-s galotne




naid+piln-s




naidspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

Vienskaitlinieks.

 

 

vsk.

dsk.

N.

naid-s

(naid-i)

Ģ.

naid-a

(naid-u)

D.

naid-am

(naid-iem)

A.

naid-u

(naid-us)

I.

ar naid-u

(ar naid-iem)

L.

naid-ā

(naid-os)

V.

naid-s!

(naid-i)

 

Daudzskaitļa formu lieto ļoti reti.


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Naids neatrisina nevienu problēmu.

2) izteicēja dusmas.

3) galvenais loceklisMīlestība un naids vienkopus.

4) papildinātājs – Pasaulē vajadzētu izvairīties no naida, konfliktiem un neiecietības.

5) apzīmētājsNaida iemesls skolotājai nebija izprotams.

6) veida apstāklisTuviniekiem jādzīvo saticībā, ne naidā.



naids pret cilvēkiem, naids pret dzīvniekiem

 

etniskais naids, nacionālais naids, politiskais naids, reliģiskais naids

 

dzīvot naidā, izvairīties no naida, just naidu, meklēt naidu, pārvarēt naidu



naids, v.

Jūtas, kurām raksturīgs ļaunums, nelabvēlība (pret kādu). 

Just naidu. Būt, dzīvot naidā. Naida pilns skatiens.

Celt naidu – izraisīt naidu.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 668]


naids, -a

1. Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).

Naids pret ienaidnieku. Naids pret mietpilsonību.

Maizes naids – naids, kas radies eksistences cīņā.

Naida pilns – naidpilns.

Sēt (arī celt sar.) naidu – izraisīt naidu.

Turēt naidu sar. – pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.

Saiet (arī sanākt) naidā sar. – sanaidoties.

Salaist naidā sar. – sanaidot.

Viņa cieši uzskatīja māsu, un acis bija gluži melnas aiz naida un dusmām. Kalndruva 2, 55.

Mēs [izlūki] saprotamies tāpat bez vārdiem. Mūsu asinīs deg nekad, nekad nenoslāpējamais naids pret slepkavām… Rihters 1, 436.

„Majestātes kazarmas”, „Tornis”, „Miga” pieder pie Ezeriņa labākajiem sacerējumiem. Tanīs mākslinieciski spēcīgi atspoguļojas viņa naids pret feodālismu .. Ezeriņš 1, 10 (ievadā).

sal. .. acīs reizēm redzēju kā naidu, Kas auksts un sitošs bij, vismaz tā jutu .. Rainis III b, 398.

pārn. Ēd mīlas maizi, ēd naida maizi un savu laimi kā taureni ķer. Čaklais 3, 126.

pārn. Viņa gāja gar visām jūrām – gar Melno īsto un melno naida .. Vācietis 8, 19.

Kas par cīņu, spēkošanos un grūstīšanos nedzīvo ledus gabalu starpā! Liekas, it kā arī viņu starpā būtu ieviesies nežēlīgais maizes naids. Valdis 1, 23.

Dzilna: Es saku, nevajag naidu celt, kur var ar labu… Upīts XIV, 128.

Edvarts: Tās nieka gaļas šķēlītes dēļ tu tak neturēsi naida. – Tēvs: Jo plānāku tu to šķēlīti taisi, jo biezāki top viņas dēļ runātie vārdi. Blaumanis 6, 379.

„Ahā, es jau tūliņ teicu – saiesi ātri naidā!” Fimbers 1, 116.

Cilvēki nekā nezina. Cilvēki tikai kladzina. Viņi grib salaist mūs naidā. Zigmonte 7, 83.

// Niknums, agresivitāte (starp dzīvniekiem).

Tad sākās naids: tītari sāka knābt vistas, bet vistas, knābādamas graudus, cirta pa reizēm arī zvirbuļiem un baložiem. Birznieks-Upītis IV, 237.

2. parasti dsk. Ķildas, nesaskaņas, arī nesaticība.

Atceras lielos naidus, pat asaru liešanas, kad māsa spieda Valdu lāpīt veselus zeķu kalnus .. Zigmonte 4, 33.

Līču pļavā saņēma [sienu] zaļu kā dzīparu, bet pie novietošanas Upīšu Mārtiņam iznāca naids ar saimnieku. Upīts 4, 205.

pārn. Šoreiz tā ir lapsa, kas atnākusi pie gaiļa ar ziņu, ka turpmāk visi naidi viņu starpā izbeigti. J. Kalniņš 5, 134.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


naids – īnaids
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


naids – saticība


naids, apv. naidus; lš. arh. níediti ‘neieredzēt’, go. ganaitjan ‘nolamāt’, naiteins ‘gānīšana’, sav. neizsan ‘mocīt, nospiest’, si. níndati ‘peļ, gāna, neieredz’, níd-, nídā- ‘negods, izsmiekls’, nindā ‘gānīšana’, ave. naēd- ‘gānīt, zākāt’. Pamatā ide. *neid- : *nīd- ‘pazemot, pelt’ no saknes *nei- ‘zems, lejup’. Skaņumijā *noid- > b. *naid-, no kā la. naids.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 614–615]


angļu  hatred

baltkrievu – нянавісць

franču – haine

grieķu  έχθρα

igauņu  viha

krievu  ненависть

latīņu – ōdium

lietuviešu – nesantaika; neapykanta

poļu – nienawiść

somu – viha

ukraiņu – ненависть

vācu – die Feindschaft

zviedru – hat



Naids naidu perina. 


Naids grābj no aroda maizi. 


Kur divi naidā, tur abi vainā. 


Kas naidu meklē, tas atrod. 


Naidam nav papēžu, kad tas tiek pār slieksni, tad vairs nevar tikt atpakaļ.


Vēji pūta, gaisu grieza,

Puiši naida cēlājiņi;

Saulīt’ balta negriež gaisu,

Maitas naidu (naida) neturēs. [LD 12348-5]

 

Visi man labi ļaudis,

Kad es pate laba biju;

Visi mani naidenieki,

Kad es naida cēlējiņa. [LD 23906-0]

 

Kas neturēj, tas neturēj,

Liepu lapa neturēja;

Kas naidoja, tas naidoja,

Meitas naida neturēja. [LD 6513-1]

 

Tā staigāju dūņu purvu,
Kā kājiņas neapmirka;
Tā dzīvoju svešumā,
Kā naidiņa nesacēlu.
[LD 4305-1]



Jancis atkal skatās augšup un – gluži pareizi! – tur jau nāk pilna Daugava ledu. Tie augšzemes ledi, kas vēl nav izgājuši.

Jancim acis sāka spīdēt. Viņš jau pārliecies lūstošā malai un, gandrīz elpu aizturēdams, skatās, un gaida, kad ledus daudzums sasniegs Liepavotu.

Un te nu viņš arī beidzot klāt, šis baltais, nemierīgais ceļotāju pulks. Kas par cīņu, spēkošanos un grūstīšanos nedzīvo ledus gabalu starpā! Liekas, it kā arī viņu starpā būtu ieviesies nežēlīgais maizes naids. [Valdis 1983 : 20]


JĒKABS. Dēls, neļauj aizrauties no saviem sapņiem.

Ar zemi nodoties ir sievu darbs.

Gan skaists, gan Raele to iemīlēja.

Bet cik spēj zeme barot? – Vīrs ir gans.

Vai iet kā Juda laupījumu gūt,

Jo šķēps ir vīra prāts un vairogs – naids.

JĀZEPS (nopūšas, paceļas un atiet dažus soļus, domīgi).

I tu teic – naids! – Kur palikt manam sapnim? –

Ak, māte, – tavus ceļus klāja miers,

Tu puķi neaizskāri ceļa malā,

Un, tevi redzot, putniņš droši svilpa.

No tavas smaršu dvašas klīda naids,

Kā smagās miglas rīta vēsmā zūd. –
[Rainis 1981 : 18]