Tradicionālā transkripcija

[mĩlestĩba]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[miːːlestiːːbɑ̆]


[m] ’skanenis’.’]

[ī] – garais patskanis

[l] – ’skanenis’.’]

[e] – īsais, šaurais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[ī] – garais patskanis

[b] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

 

Četrzilbju vārds.

Ortogramma – ī.



mīl- sakne

-estinterfikss

-ībpiedēklis

-a galotne

mīlestīb – vārda celms

-ībaizskaņa




cilvēk+mīl-est-īb-a

dzīv-niek+mīl-est-īb-a




mīlestība patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija


Vienskaitlinieks.


 

vsk.

dsk.

N.

mīlestīb-a

 

Ģ.

mīlestīb-as

 

D.

mīlestīb-ai

 

A.

mīlestīb-u

 

I.

ar mīlestīb-u

 

L.

mīlestīb-ā

 

V.

mīlestīb-a!

 


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Mūsu mīlestība būs mūžīga.

2) izteicēja daļaTā ir mīlestība.

3) galvenais loceklisMīlestība.

4) papildinātājs – Mīlestība ir jāsaudzē.

5) vietas apstāklisAtzīšanās mīlestībā notika ceļojuma laikā.

6) apzīmētājsMīlestības laiks bija romantisks.



mīlestības dzeja, mīlestības romāns, mīlestības stāsti, mīlestības vārdi, mīlestības vēstule


atzīšanās mīlestībā, bērnu mīlestība, brāļu mīlestība, dabas mīlestība, darba mīlestība, dēla mīlestība, Dieva mīlestība, dzimtenes mīlestība, dzīvnieku mīlestība, jauniešu mīlestība, jaunības mīlestība, kārtības mīlestība, līgavaiņa mīlestība, līgavas mīlestība, mākslas mīlestība, māsu mīlestība, mātes mīlestība, meitas mīlestība, mūža mīlestība, sievas mīlestība, sievietes mīlestība, tēva mīlestība, tēvzemes mīlestība, vecāku mīlestība, vecumdienu mīlestība, vīra mīlestība, vīrieša mīlestība


abpusēja mīlestība, augstākā mīlestība, laimīga mīlestība, liela mīlestība, nelaimīga mīlestība, pēdējā mīlestība, platoniskā mīlestība, skaista mīlestība


pirmā mīlestība


atklāt mīlestību, atzīties mīlestībā, glabāt mīlestību, zaudēt mīlestību



mīlestība, s.

1. Intīmas jūtas, kam raksturīgas dziļas simpātijas, sirsnība (pret pretējā dzimuma cilvēku) un juteklīga tieksme (pēc tā). 

Pirmā mīlestība. Atzīšanās mīlestībā.

2. Jūtas, kam raksturīga dziļa sirsnība, dziļas simpātijas (pret kādu, pret ko), pašaizliedzīga pieķeršanās (kam). 

Mātes, vecāku mīlestība. Dzimtenes mīlestība.

3. Dziļa interese, aizrautīga nodošanās (kam). 

Mīlestība uz teātri. Darba mīlestība.

4. Nepieciešamība, tieksme (pēc kā). 

Kārtības mīlestība. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 650]


mīlestība, -as, s.

1. Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.

Laulības pamats un ģimenes laimes garantija ir mīlestība – cilvēka tikumisko, cildeno un skaistāko jūtu augstākā izpausme. Veselība 78, 5, 11.

Mīlestību nedrīkst arī pārvērst tikai baudas priekā. Tad mīlestība mirst. Literatūra un Māksla 72, 2, 3.

sal. Tik skaista, varena kā pati mīlestība man blakus jūra savus viļņus veļ .. Lasmanis 1, 29.

// ģen.: mīlestības, adj. nozīmē Tāds, kurā attēlotas šādas jūtas (parasti par daiļdarbu, skaņdarbu).

Mīlestības dzejoļi nav vajadzīgi tiem, kas nekad nav mīlējuši, kas nemīl vai kas allaž baidīsies no šī tomēr ļoti atbildīgā pienākuma. Literatūra un Māksla 64, 26, 3.

Senie un jaunie mīlestības stāsti ir gluži kā Gaujas ūdeņi. Dažreiz rāmi un lēnīgi, dažreiz kā ievziedu laika negaisa sakulti. Kaldupe 8, 91.

18. gadsimtā romance izplatās .. Eiropas zemēs.. Parasti tā ir sentimentāla rakstura mīlestības dziesma .. Vēriņa 1, 32.

// ģen.: mīlestības, adj. nozīmē Tāds, kura saturs atspoguļo šādas jūtas.

// pārn. Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.

Valda tūlīt ģērbs kleitu mugurā un ies atkal tikties ar savu nesen iepazīto jauno cilvēku, kurš atkal nebūs viņas mīlestība. Zigmonte 4, 31.

„Bet šī, ko domā, sastop savu pirmo mīlestību, ar kuru, vēl vidusskolā mācīdamās, staigājusi gar Gaujas līčiem, un mani vairs negrib pat pazīt.” Dinere 10, 305.

.. tā bija meitene, ko iemīlējis Kaspars, tā bija Kaspara mīlestība. Vilks 6, 349.

2. Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.

Bērna mīlestība pret vecākiem. Skolotāja mīlestība pret bērniem .. Mīlestība pret literatūru. Klausītāju mīlestība pret komponistu.

Elza Radziņa un Kārlis Sebris šodien pieder pie tiem māksliniekiem, kuri skatītāju mīlestību saņem jau avansā – līdzko viņi parādās, jau smaidi, jau labvēlīgi gaidoša attieksme plūst no zāles pretī. Dzene 4, 103.

.. daudz kas atkarīgs no tā, kas māca amatā un kā māca. Šis cilvēks var atbaidīt no amata un var arī iedot mīlestību uz to visai dzīvei. Zvaigzne 76, 4, 6.

Kad Hermanis iebrauca Rīgā, brāļi satikās Emīla istabiņā. Abus vienoja mūzikas mīlestība .. Stankevičs 3, 80.

// pārn. Tāds, kas izraisa šādas jūtas.

Man toreiz jau bija sava lielā mīlestība – mežrags, un es nešaubīdamies biju izlēmis mācīties pūšamo instrumentu klasē. Saulītis 13, 13.

Kino ir mūsu lielā mīlestība, tāpat kā grāmatas un volejbols. Auziņš 4, 52.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


mīlestība  mīleiba, (dem. mīleibeņa); jauniešu mīlestībajaunīšu mīleiba; mātes mīlestībamuotis mīleiba; atzīties mīlesbāpīsazeit mīleibā; atklāt savu mīlestībuparuodeit sovu mīleibu; nelaimīga mīlestībanalaimeiga mīleiba; mīlestības vārdimīleibys vuordi; mīlys vuordi; aiz lielas mīlestībasnu lelys mīleibys; nu dzilis mīlys 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


mĩlestĩbamĩlestĩba, –as, -ài, -u. – vìņč [zēns] i pìe v¥cãsmãtes aûdzis, viņč tâdu mãtes mĩlestĩbu ne·maz nezìnkâda tùr mĩlestĩba, kâc tùr jaûkùms pêc tãm kàzãm! ka bac nãk pa durìm ìekšã, ta mĩlestĩba ùn smùkums pa luôgu ârã. viņa ¥suõt agrâk bìsi li¡la dziêdâtãja. tâdas mĩlestĩbas ziuģes ziuģ¡ja.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 318]


mīlestība mīla, mīlība novec.


mīlestība – naids


Mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetienamīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.


Dzīvot (arī pārtikt) no zila gaisa un mīlestības (arī no zila (arī svaiga) gaisa) sar.dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


VietvārdiMīlestības kalniņš, kalns Krāslavā; Mīlestības saliņa, sala Kurzemē; Mīlestības kalniņš, kalns Baldonē; Mīlestības kalniņš, kalns Krāslavas novadā; Mīlas avotiņš, avots.


Subst. mīlība un mīlestība 16. un 17. gs. literatūrā lietoti vienādā nozīmē. Forma mīlestība ir izveidojusies no *mīlests (sal. mielasts un kr. мúлость ‘žēlastība, žēlsirdība’), kam pievienota izskaņa -ība laikam pēc vārda mīlība parauga.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 595]


Šķirklis no D. Ušakova vārdnīcas

Любо́вь, любви, твор. любовью, жен.

1. только ед. Чувство привязанности, основанное на общности интересов, идеалов, на готовности отдать свои силы общему делу. Любовь к родине.

Такое же чувство, основанное на взаимном расположении, симпатии, близости. Братская любовь. Любовь к людям.

Такое же чувство, основанное на инстинкте. Материнская любовь.

2. только ед. Такое же чувство, основанное на половом влечении; отношения двух лиц, взаимно связанных этим чувством. Несчастная любовь. Счастливая любовь. Неразделенная любовь. Платоническая любовь. Чувственная любовь. Пылать любовью. Страдать от любви.

3. перен. Человек, внушающий это чувство (разг.). Она была моей первой любовью.

4. только ед. Склонность, расположения или влечение к чему-нибудь. Любовь к искусству. Любовь к работе.
[Sagatavots pēc: http://ushakovdictionary.ru/]


angļu  love

baltkrievu  каханне

franču  amour

grieķu  αγάπη

igauņu  armastus

ivritā  אהבה

krievu  любовь

latīņu  amor

lietuviešu  meilė

poļu – miłość

somu – rakkaus

ukraiņu  любов

vācu  die Liebe

zviedru – kärlek



Ar asarām pirkta mīlestība


Cilvēku mīlestība labāka nekā zelts un sudrabs. 


Mīlestība
stiprāka par nāvi. 


Daudzums no bagātības, mazums no mīlestības. 


Neuzbāzies ar savu koka mīlestību


Salda bija zemenīte,
Vēl jo salda mātes meita;
Kad atradu mīlestību,
Saldi, saldi nobučoju. [LD 11420-0]


Neba mani tēvs mācīja
Meitiņām mutes dot,
Mana paša sirds mācīja,
Mīlestības gribēdama. [LD 11343-1]


Saujiņā vien sarietu
Savas gaudas asariņas,
Aizsūtīju māmiņai
Tautu dēla mīlestību. [LD 26861-3]


Labrītiņ, Dievs palīdz!
Tā pirmā valodiņa;
Apķerties, mutes doti,
Tā pirmā mīlestība. [LD 11991-0]


Neraud’ gauži, man’ māsiņ,
Vaj tad tevi kungi spieda?
Tava paša gribēšana,
Liela tautu mīlestība. [LD 17560-0]


Reti, reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Reti, reti tie puisīši,
Kam ir īsta mīlestība. [LD 12270-0]

Vaj tā kāda kauna lieta,
Jaunu ļaužu mīlestība?
Satin kājas kažokā,
Sabāž rokas azotē. [LD 12670-0]

 

Sarkanais āboliņ,
Tārpiņš tavu sirdi ēd;
Diženais tēva dēls,
Vilta tava mīlestība. [LD 12290-0]


Kur vasaru saule lēca,
Tur lec ziemu mēnestiņš;
Kur tās meitas pulkiem dzied,
Tur tā puišu mīlestība. [LD 546-0]

Dziesmiņ, mana laba dziesma,
Kad tai būtu otra puse;
Sieviņ, mana laba sieva,
Kad tai būtu mīlestība. [LD 921-0]


Kas to saka, tas melo,
Pie atraitņa mīļa dzīve:
Atraitnīša mīlestība
Pie pirmās līgaviņas. [LD 9713-1]

 

Veca puiša mīlestība
Smird kā sūra rutku bedre;
Jauna puiša mīlestība
Sald’ kā medus gabaliņš. [LD 13022-5]


Vecu ļaužu mīlestība
Tā kā vējš caur sētu pūš;
Jaunu ļaužu mīlestība
Tā kā vīns ar medu tek. [LD 13162-0]

Labak guļu pie akmeņa,
Ne pie veca puiša guļu:
Veca puiša mīlestība
It kā vējš pa lauku skrien. [LD 12569-0]


Kāds puisis aiz nelaimīgas mīlestības nodomājis darīt savai dzīvei galu. Gājis kārties. Uzmetis zarā valgu, apmetis ap kaklu cilpu un nu tā godīgi kāries nost. Bet valgs trūcis, un puisis vēl dzīvs nokritis zemē un stipri sasities. Uzcēlies tas cilpu no kakla noņēmis un norūcis: „Velns parauj kāršanos, es gribēju nosisties!”



Mīlestība


Aizver actiņas un smaidi,

Noliecies pie manas krūts:

Atteikšanā, vientulībā

Ir jau diezgan ilgi būts.

 

Aizver actiņas un smaidi,

Sapņi lai mūs projām nes

Turp, kur mīlestības viļņos

Izkustu mums dvēseles. [Poruks 1984 : 17]

 


Mīlestības
dziesma


Visiem, kas nesvieda akmeni pretī,

vēru reiz sirdi, kā tāli ver lauks.

Atnāci tu un rozi man meti,

rozi, kas reibina, smaršo un plaukst.

 

Naktīs ar pirkstu nu velku uz rūtīm

kādu seju, lai mākoņi zin,

ka arī mana sirds tagad krūtīs

mūžības mīklu bez atbildes min.

 

Nezinu, mācīties serenādes

vai arī bulvāros logus iet sist.

Draugi no rīta atnāks un lādēs:

vai tava smadzeņu svece sāk dzist?

 

Cīruļi, saule kad sniegu prom slauka,

apreibst no laimes un meldiju jauc.

Prātu man saplosa mīla kā auka –

lai! nekad jau nav bijis tā daudz. [Skujiņa 1978 : 91]

 


Mīlestība

 

Vai mīlestību sauc to stipro spēku,

kas pasaulei kā mūžīgs pamats likts,

kam sveša morāle, kas izsmej grēku

un bieži banāls top kā romāns slikts?

 

Es viņu pazinu, pirms baltie sapņi ira.

Tā vēsās domas karstām rokām skauj,

un, kas reiz apreibis no viņas burvju dziras,

tas vairāk mīlēs vēl, kā dzīve ļauj.

 

Tā mani skūpstīja, kad domas galvā gura

un acis zemes gaismai vērās ciet,

tā sirdi klejot sauc kā jūra baltu buru

un cīņā liek pret asiem vējiem iet.

 

Tad mīlestību sauc to ļauno spēku

kas visai pasaulei kā pamats likts,

kas tikumā visaugstākā vērš grēku

un bieži banāls top kā romāns slikts. [Skujiņa 1978 : 137]

 


Izbrīna

 

Es brīnīdamies izjūtu,

Cik mīlestība liela;

To glabā akmens sūnājā –

Ik katra zemes vieta.

 

Es brīnīdamies izjūtu,

Cik mīlestība skaista,

Tā debesīs liek puķei augt,

Ja sakne zemē laista. [Eglītis 1993 : 75]

 

Dievs, tava zeme deg!

[..]

Neļauj vairs saulei un mēnesim asiņu dūmakās tīties.

Augstu lai tautas tur likumu: mīlēt mums tevi un bīties.

Pieņem, Dievs, lūgšanu kvēlu:

Mīlestību

paaudžu paaudzēm vēli!

Tēvzemes svētītais jaunekļu pulks,

Tēvzemes svētītā jaunavu draudze:

Lūdziet, ak, lūdzieties! [..] [Eglītis 1993 : 210]

 

Kaut ko nevajadzīgu

Mīlestībai nepietiek, ka visa pietiek, –

Tādā mājā viņai pietrūkst vietas.

Viņai vajag kaut ko nevajadzīgu:

Aukstā rasā piemirkušu dadzi,

Skuju nesot, nogurušu skudru,

Vārdus, kurus neteic gudrs gudram,

Siltu nakti svaigā siena zārdā

Un to apziņu, ka viņas vārdā

Šinī prāta gadsimtenī mums

Saucas prieks un saucas izmisums. [Elksne 1988 : 173]

 

Dēlam

[..]

Nāk tikai mana mīlestība viegli,

Tā tiek tev dāvināta par neko,

Tā sargā tavus bezrūpīgos smieklus,

Tā tavā vietā tumst un asaro.

 

Tā tevi redz vēl vienmēr mazu, mazu,

Vēl vienmēr mātes roku sedzamu.

Varbūt par maz es mīlēdama prasu,

Varbūt par daudz es atdodu, jo tu

Drīz redzēsi: liek dzīve cīnīties

Līdz asinīm. Mans mīlestības vairogs

Vairs nelīdzēs. Vien glāsts mans līdzi ies

Un vietas, kur var bultas piekļūt, vairos. [Elksne 1988 : 427]

 

Mīlestība

 

Es jautāju mūžībai: kas mīlestība ir, kas ir viņa, neizprotamā?

Un mūžība man deva šādu atbildi:

Mīlestība un atziņa ir viens, un ciešanas ir viņu mērs.

Ciešanas un laime ir viens, un skaistums ir viņu mērs.

Skaistums un bezgalība ir viens, un dzīvība ir viņu mērs.

Dzīvība un nāve ir viens, un mūžība ir viņu mērs.

Mūžība un mīlestība ir viens, un Dievība ir viņu mērs.

Es jautāju mūžībai, kas mīlestība ir, un mūžībai nebij vārda, ar ko atbildēt… [Bārda 1990 : 53]


Vai mazais meža skuķis tiešām būtu burvju un raganas bērns? Viņa stāvēja pavisam blakus un noskatījās viņa nespēkā pārgudru smaidu. Uģis piesarcis sakaunējās.

„Kas tev noticis?”

Noticis? Vai tiešām viņš būtu kļuvis slims? Uz Daugavas viņš ir neskaitāmas reizes cīnījies ar vētru, bet te, meža klusumā, pat nespēja cilvēkam atbildēt. Viņš sēdēja viņai blakus gluži kā toreiz, kad slims gulēja Sausu istabas gultā, viņa tāpat uzlika roku uz puiša pleca, un divas sārtas zemenes mirdzēja tuvu viņa sejai.

„Vai tu esi slims?”

Tagad būtu nikni jānospļaujas, puisis sašutis domāja. Bet viņš neiedrošinājās arī to. Likās, viņa ierastā pasaule bija izpostīta. Tik vien bija atlicis kā šī neizskatīgā meitene, un to pašu viņš nedrīkstēja aizskart… – Slims? Jā, varbūt tā bija sava veida paaugstināta temperatūra. Vai viņam jau nedrebēja rokas?

„Vai tu esi dusmīgs?”

Nē, ko viņa pļāpā? Kādēļ lai viņš būtu dusmīgs? [..]

Jo tālāk viņš gāja, jo grūtākas kļuva viņa domas. Velti viņš spītējās, sev iestāstīdams, ka nieka skuķis viņam vienaldzīgs. [..]

Un vīri smējās – tas staigā kā iemīlējies! Bet Uģis neapvainojās, tikai bieži skatījās uz pilskalna egļu pusi…

„Tak turies pret straumi, vai tev airu nav rokās?” tēvs ierasti kliedza, bet dēls smaidīja kā prātā sajucis. Tad Jurjaks apjuka un nodomāja – kas ar Uģi noticis, vai viņš kļuvis slims?

Arī Kalna Pauru Dimba smīnēja: „Tu laikam būsi ieēdināts ar meža zemenēm? Tikai sargies, ka tā mazā raganiņa tevi nepavelk zem koka tupeles, tā ir smaga…”

Uģis smaidīja, it kā vairs nesaprastu skarbo zvejnieku valodu. [..]

Meža Zemene nu stāvēja viņam blakus kā sargeņģelis pret pasaules naidu. [Dziļums 1964 : 217– 220]


Ar naktstauriņiem ieskrien mīlestība logā. (Nodzēs uguni, citādi nebūs miera!)

Ar naktstauriņiem ieskrien? Tā ir vēl tikai nojausma, pati mīlestība ir neaizsniedzama. Tālu Lielupes dzelmē šonakt guļ zivis. Otrā krastā viļņi skrien uz otru pusi.

Tālu mēs esam viens no otra. Kā bērza dienvidu un ziemeļu zari. Kādam vējam jānāk, lai mūs sanestu kopā?

Mēs esam kā pretējās šķūņa durvis. Un šķūnī staigā caurvējš.

Neaizsniedzama guļ mīlestība zem tava nama. Lai to aizsniegtu, jānoārda viss nams. Vai tu ļausi noārdīt tavu namu, vai tu noārdīsi to pati?

It kā vienkārši likās: ar naktstauriņiem ieskrien mīlestība logā. It kā vienkārši tieši un tuvu. It kā mēs būtu putni un dziedātu galotnē.

Bet mīlestība ir saknēs un tur, kur dziļi guļ zivis.

Kā nojausma skrien ziedlapiņa. [Ziedonis 1974 : 68]

 

Viņa [mazā ganīte Maija] atcerējās nelaimīgo Kuprīti, kuru iedzina postā neprātīgā mīlestība, un, noliekusies pār salauzto sirdi, meitene apraudājās, jo arī viņa bija vientuļa, neviena nemīlēta. Un dīvaini – Maijas asaras atveldzēja cieto klinti, un tajā izauga divas puķes. [Sakse 1974 : 185]


Bet mātes smalkā seja arī pēc šīs negulētās un darbīgās nakts izskatījās svaiga un vēl tik jauna. Paskatoties tagad uz viņu, Annelei dziļš žēlums iesmeldzās krūtīs ar pēkšņu atziņu, cik labi tai bij gājis šais Jelgavā pavadītos gadus. Ar visām grūtībām un atsacīšanos – mātes mīlestība un rūpība tos bij kā saule cauri starojusi. Pilsētas dzīves šaurajās sienās, kur viņas gādība nevarēja izplesties pār laukiem, dārziem, kustoņiem, tikai vienīgi bērni bij tie, kuriem no rīta līdz vakaram tā veltīja savas nesavtīgās sirds domas un jūtas.

[Brigadere 1973 : 742]


IRMA. [..] Kārli! Tu tātad piedāvā man aprēķina laulības?

KĀRLIS. Nē, Irmiņ… Jaunības dienās tu biji mana pirmā lielā aizraušanās… Pirmā mīlestība, varētu pat teikt… Jā! Tu biji pārākā par visām te, kā no bildes izkāpusi… Lieldienās es uzšūpoju tevi tik augstu, ka jebkura cita būtu bļāvusi kā kaujama, bet tu smējies un sauci: „Vēl! Augstāk!” Vējš norāva tavu lakatiņu, mati sitās man acīs…

IRMA. Vai tad tu tas biji? Savādi… Šūpošanos atceros, bet ka tas būtu bijis tu… Patiešām? [Priede 1988 : 251]




Jana Briķe Kaķēna un peles mīlas stāsts.

 

Kristīne Rubene Svētdiena.


Lilija Dinere Divas pasaules.


Lilija Dinere Skūpsts
.


Lilija Dinere Mīlas dzēriens
.


Piemineklis „Par Latvijas brīvību. Par Tēvzemes mīlestību kritušiem varoņiem 1918–1920” Bebrenē. Autors Vitolds Mašnovskis. Piemineklis uzstādīts 1932. gadā. Piecdesmitajos gados iznīcināts. Atjaunots 1995. gadā.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]

 

Piemineklis „Sāpes un mīlestība” Rūjienā ir veltīts 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju izvestajiem cilvēkiem. Autors Jānis Zariņš. Atklāts 2001. gadā.
[Sagatavots pēc: http://www.rujiena.lv/]

 

Piemineklis Nāves salā veltīts 2. Rīgas un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka varoņupuriem. Uzraksts „Tēvu zemes mīlestību pirmā vietā stādījāt, latvju dēlu varonību visām tautām rādījāt!” Autors Eižens Laube. 1924. gadā atklāja prezidents Jānis Čakste. 
[Sagatavots pēc: http://www.zudusilatvija.lv/]

 

„Nav lielākas mīlestības par to, kā atdot dzīvību par saviem brā­ļiem!” – apliecināts Studentu rotas komandiera kapteiņa Grundmaņa piemineklī Airītēs. Tēlnieks Jēkabs Legzdiņš. Atklāts 1929. gadā. 
[Sagatavots pēc: http://www.zudusilatvija.lv/]


Autore K. Sergejeva.

 

Autore M. Purviņa.



Dziesma Ar mīlestības pinekļiem. Jāņa Petera vārdi, Ivara Vīgnera mūzika, dzied Ingus Pētersons.


Dziesma Viss vienos ziedos.
Ivara Kurpnieka vārdi, Imanta Pauras mūzika, dzied Normunds Rutulis.


Dziesma Mīlestība
divreiz neatnāk. Imanta Ziedoņa vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda Austra Pumpure.


Dziesma Maksimālie sapņi
. Ainara Mielava vārdi un mūzika, izpilda Ainars Mielavs.


Dziesma Kad apstājas laiks
. Jāņa Stībeļa vārdi un mūzika, izpilda Jānis Stībelis.


Dziesma Mūsu mīlestība
. Armanda Birkena vārdi, Alberta Legzdiņa mūzika, izpilda grupa „Čikāgas piecīši”.


Latviešu bērnu mīlestības atziņas

Dēls kādu vakaru, ejot gulēt, stāsta: „Mammīt, es tevi ļoti mīlu – vairāk par šo istabu, vairāk par visām lietām un mantiņām istabā, vairāk par lampu un televizoru! Bet vairāk par māju mīlēt tevi nevaru – esmu pārāk mazs, un māja ir liela!” Nebūtu lieki piebilst, ka mēs [ģimene] dzīvojam piecstāvu mājā… (Armands, 5 gadi)

Mīlestība ir tad, kad izdeg lampa un iededzina svecīti!!! (Madara, 4 gadi)

Mammīt, es tevi mīlu līdz debesīm, līdz Amerikai, līdz Dienvidpolam un atpakaļ. Tu esi vislabākā mammīte. Kur es dabūju tik labu mammīti? (Katrīna, 4 gadi)

Mīlestība ir tad, kad tētis un mamma mīl bērnus… (Loreta, 5 gadi)

Mīlestība ir tad, kad puisis dod meitenei puķi. Es mīlu Elgu un Aivaru, jo viņi man nopērk saldumus. (Oskars, 6 gadi). 
[Sagatavots pēc: Apollo 2009 : http://www.apollo.lv/]

 

Latviešu mīlestība

Kopš 2006. gada Jaunajā Rīgas teātrī var noskatīties izrādi Latviešu mīlestība. Režisors Alvis Hermanis. Izrāde ir par Latviju un latviešiem, par vientulību, par sievietēm un vīriešiem. Arī par brīnumiem, kas gadās cilvēku dzīvē.
[Sagatavots pēc: http://www.jrt.lv/]


Tadžmahals

Tadžmahals (Taj Mahal) tiek uzskatīts par visdārgāko pieminekli, kas jebkad ir celts mīlestības vārdā. To uzbūvēja mongoļu imperators Šahs Džahāns par piemiņu savai mīļākajai sievai Mumtazai Mahālai. Celtniecības darbi ilga 22 gadus (1631–1653). Saskaņā ar leģendu, tiklīdz celtniecības darbi tika pabeigti, Šahs Džahāns pavēlēja nocirst arhitektam Lahori rokas un izdurt viņam acis, lai tas vairs nekad nevarētu uzcelt ko līdzīgu. Tā kā Tadžmahals ir celts uz paaugstinājuma, tas redzams vairāku jūdžu attālumā.
[Sagatavots pēc: http://www.tajmahal.com/]

 

Turaidas roze

Turaidas muzejrezervātā atrodas Turaidas Maijas (Rozes) kaps. Leģenda stāsta, ka 1601. gada maijā Turaidu ielencis zviedru karapulks. Cīņa beigusies ar zviedru uzvaru, kuri aiz prieka rīkojuši dzīres pilī. Tikai pils skrīveris Greifs naktī viens pats devies skatīties, vai kaujas laukā nav kāds ievainotais, kuram būtu vajadzīga palīdzība. Starp kritušajiem viņš izdzirdējis raudas: tur gulējusi kāda beigta kundze, kas ar vienu roku bijusi apskāvusi nonāvētu bruņinieku, bet ar otru – mazu bērnu. Vecais Greifs paņēmis bārenīti pie sevis. Viņš meitenei devis vārdu Maija Roze, jo atradis viņu maijā un viņa bijusi tik mīlīga kā roze.

Kad meitene izaugusi, viņa satikusi Viktoru, kurš bijis dārznieka māceklis pie Siguldas pilskunga. Abi jaunieši iemīlējuši viens otru. Viņi katru vakaru satikušies Gūtmaņa alā, virs kuras Viktors izcirtis mazāku alu. Tajos vakaros, kad Viktors neticis uz norunāto satikšanos, Roze alā sēdējusi ar savu mazo māsiņu Hermīni.

Šai laikā Turaidā ieradušies divi izbēguši ģenerāļi – poļu karakalpi – junkurs Ādams Jakubovskis un kareivis Pēteris Skudrics. Viņiem bija izdevies dabūt darbu pie Turaidas pilskunga. Jakubovskis iemīlējies Rozē, bet meitene viņu noraidījusi. Uzzinājis, ka viņa grasās precēties ar Viktoru, Jakubovskis aiz greizsirdības izgudrojis viltību, kā iegūt Rozi. Uz Turaidas pili aizsūtījis ziņnesi, kas pavēstījis, ka Viktors satikšanos pārceļ uz 12.00 Gūtmaņa alā. Roze kopā ar Hermīni devusies uz alu un līdzi paņēmusi Viktora dāvāto lakatiņu ar uzrakstu „Mīla stiprāka par nāvi”. Hermīne aizskrējusi uz pļavu lasīt puķes, bet Roze palikusi gaidām Viktoru, kura vietā ieradies Jakubovskis. Viņš meitenei uzmācies, tādēļ Roze teikusi, ka viņai esot lakatiņš ar burvju spēku, kurš tā īpašnieku darot neievainojamu. Viņa apsējusi lakatiņu sev ap kaklu un aicinājusi Jakubovski, lai viņš cērt ar zobenu, jo nebūšot ne mazākā ievainojuma. Māņticīgais Jakubovskis to darījis un Rozi nogalinājis. 

Rozi apglabājuši pie Turaidas baznīcas. Viktors pēc tam aizbraucis atpakaļ uz Vāciju, līdzi ņemdams sauju smilšu no mīļotās kapa.
[Sagatavots pēc: http://www.pilis.lv/]

 

Bahčisarajas strūklaka Krimā

1764. gadā nomira varenā hana Kirima Gireija mīļotā sieva Dilāra. Hans uzaicināja slaveno persiešu meistaru Omēru un lūdza izveidot mīļotajai pieminekli, bet tā, lai neviens pat nenojaustu, ka tas veltīts sievietei, jo hanam nepiedienas sērot pēc sievietes un celt viņai pieminekli.

Slavenā Bahčisarajas strūklaka, ko mēdz dēvēt arī par Asaru strūklaku, ir veidota marmora plāksnē, pa kuru caur mazām atverēm plūst ūdens. Tas sākumā pil no skumju pilnas acs, saplūst traukos un līst tālāk, līdz lēnām iesūcas smiltīs – tāpat kā ūdens uzplūst un aizplūst, arī sāpes ar laiku norimst. 
[Sagatavots pēc: http://www.perekop.info/]