Tradicionālā transkripcija

[miȇrs]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[mi͜eˀrs]

[m] – skanenis

[ie] – divskanis

[r] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

mier– – sakne, vārda celms

sgalotne

 

mier+iz-līg-um-s

mier+starp-niek-s

mier+ties-a

Mier+up-īt-e

nakt-s+mier-s

mier+ties-nes-is

sird-s+mier-s

mier+mīl+īb-a

mier+mīl+īg-s

mier+mīl+is

mier+prāt+īb-a

mier+prāt+īg-s

miers patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

Vienskaitlinieks.

  vsk. dsk.
N. mier-s
Ģ. mier-a
D. mier-am
A. mier-u
I. ar mier-u
L. mier-ā
V. mier-s!

 

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsMiers ir nepieciešams katram cilvēkam.

2) izteicēja daļa Tas vēl nebija miers.

3) galvenais loceklisPilnīgs miers.

4) apzīmētājsMiera apstākļos darbi sokas labāk.

5) papildinātājs – Stresa situācijā saglabāt mieru ir grūti.

6) veida apstāklisKaimiņi dzīvoja mierā un saticībā.

angļu miers, atpūtnieku miers, Dieva miers, ģimenes miers, lauku miers, mātes miers, nakts miers, rīta miers, tēva miers, vakara miers, vasarnieku miers, vecāku miers, ziemas miers

 

miera atbalsta operācijas, miera atjaunošana, miera balodis, miera centieni, miera impulss, miera īstenošana, miera konference, miera korpuss, miera laiki, miera līgums, miera nesējs, miera osta, miera pakts, mierapārkāpums, miera periods, miera politika, miera sarunas, miera stadija, miera stāvoklis, miera tiesības, mieratraucējums, miera uzturēšana, miera veidošana, miera vieta, miera punkts

 

absolūts miers, dziļš miers, filozofisks miers, iekšējais miers, olimpiskais miers, sociālais miers, starptautiskais miers, trausls miers

 

atgūtais miers, cīnīties par mieru, doties pie miera, gaidītais miers, ilgstošs miers, līgt mieru, mest mieru, paust mieru, priecāties par mieru, rast mieru, rūpēties par mieru, saglabāt mieru, slēgt mieru

miers

1. Apstākļu kopums, stāvoklis, kad nav (lielas) kustības, (stipru) skaņu.

Vakara miers. Baudīt lauku klusumu un mieru.

Doties pie miera – iet gulēt.

// Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.

Mājas miers. Slimniekam vajadzīgs miers. Rūpēties par atpūtnieku mieru.

Ievainotajai kājai nepieciešams miers.

// Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.

Augu miera periods.

2. Stāvoklis, kad nav kara, bruņotas cīņas.

Stabils, ilgstošs miers. Cīnīties par mieru. Miera sarunas.

Miera balodis – miera simbols – balta baloža attēls.

Miera korpuss – nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.

Miera laiki – laikposms, kad nav kara (piem., starp Pirmo un Otro pasaules karu).

// Stāvoklis, kad nav strīdu, nesaskaņu, naida; saskaņa, saticība.

Ģimenes miers. Viņu starpā iestājās miers. Dzīvot mierā un saticībā.

Līgt mieru – savstarpēji vienoties par strīdu, naidīgu attiecību izbeigšanu.

3. Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.

Visa viņa būtība pauda mieru.

Ārsta skatienā jaušams miers.

4. Pilnīgs (kā) pārtraukums; arī beigas.

Miers šiem pašpārmetumiem!

Konflikts tika aizmirsts, un miers.

// mierā. lok. Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.

Līdzināties, mierā!

Liecies mierā, nemaisies!

Vai tu reiz liksies mierā?

Būt ar mieru – atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.

Būt mierā – 1) būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt; 2) būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.

[Sagatavots pēc: https://tezaurs.lv/mlvv/]

miers, -a; parasti vsk.

1. Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.

Dziļš miers. Vakara miers.

Miera stāvoklis fiz. – stāvoklis, kad (kā) ātrums ir nulle.

Kāds miers un klusums te bija. Koki stāvēja nekustīgi – piesnigušiem, zemu noliektiem zariem. Lēmanis 2, 69.

Kāds miers .. ! Upe, liekas, nemaz neplūst, it kā, ielīdusi zālēs, gulētu kā milzīga vēdzele. Austriņš 2, 161.

Visur – virs ūdens un lauku plašumā – valdīja miers, mēms, it kā gaidās sastindzis miers. J. Kalniņš 3, 389.

// lok.: mierā. Komanda ieņemt pamatstāju. Pavēle pārtraukt (darbību, kustību).

// Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamas psihiskas ietekmes. Stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.

Mājas miers.

Askolds nopūšas, no jauna juzdamies bezgala, līdz nāvei piekusis un noguris un ilgodamies pēc miera un vienatnes. Ezera 13, 47.

Ja pārrodamies vēlu naktī, kad citi jau guļ, saudzēsim viņu mieru – neiedegsim gaismu, netrokšņosim. Tavare 1, 36.

Asiņošanas apturēšanas paņēmieni ir dažādi .. Visos gadījumos galvenokārt jānodrošina miers cietušajai ķermeņa daļai .. Vispārīgā ķirurģija 126.

// Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.

Lielākā daļa telpu puķu ziemā pārtrauc augšanu. Šinī augu miera periodā telpu puķes jālej visai mēreni.. Lauku Dzīve 68, 2, 25.

2. Stāvoklis, kad nav kara, bruņotas cīņas.

Miera centieni. Miera politika. Miera līgums. Miera sarunas. Noslēgt mieru. Saglabāt mieru virs zemes. Dzīvot mierā un draudzībā. Izšķirt konfliktu miera ceļā.

Miera balodis – miera simbols – balta baloža attēls.

Miera interesēs – miera labā.

Miera laiki sar. – laikposms pirms vai pēc kāda kara vai starp diviem kariem.

// Saticība, draudzīgums.

Līgt (arī derēt) mieru – savstarpēji vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.

Edvarts: Par ko tu runā? – Ieva: Ak, par tiem pašiem vecajiem! Miera jau nu ar tiem vairs nebūs. .. māte sadzirdējusi par to vēstuli.. Blaumanis 6, 392.

Pēc brīža atgriezās arī vecā krustmāte. „Es braukšu uz Rīgu pie Olgas. Tad tev mājās būs miers, Anna.”

  1. Kalniņš 2, 199.

Edmila: Lai līgstam labāk mieru, māsiņas .. Aspazija 3, 376.

Labāk paliec klusu, atkāpies, deri mieru: tu jau būsi tā kā tā zaudētājs! Valdis 1, 37.

3. Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.

Fatāls (arī filozofisks) miers sar. – nesatricināms miers, aukstasinība.

Miera cilvēks sar. – cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.

Rāmās acis, kas jautājoši raudzījās aiz aceņu stikliem, .. pauda laipnību, mieru, dvēseles saskaņu, kurā nebija vietas nekādiem asumiem. Lubējs 1, 20.

Mani, protams, pārsteidza skaitļi, taču visvairāk miers, kas mājo priekšsēdētāja gaitā, rīcībā un runā. Literatūra un Māksla 76, 45, 2.

„Un arī spēcinājums, liekas, nav vairāk kā man,” viņa nesatricināmā mierā konstatēja. Preilis 1, 31.

.. cietā un valdonīgā seja pauda fatālu mieru. Grīva 7, 11.

// Apmierinātība, rosmes apsīkums.

Pret sevi – visgrūtākā cīņa. Pazūd, kas mieram ļaujas. Avotiņa 1, 58.

4. Pilnīgs (kā) pārtraukums. Arī beigas.

Tātad miers šīm domām! Tās paklausīgi pierimst, novelkas malā. Indrāne 2, 250.

„ .. darba mums pietiks .. Ja kāds tagad domā – ievēlējām jaunu priekšsēdētāju un miers, tad tas ir slikti.” Stulpāns 2, 9.

Būt ar mieru – atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.

.. Skaidrīte uzaicināja vectēvu rotaļāties. Vectēvs bija ar mieru uzņemties tādas rotaļas, kur nebūtu jāskraida. Birznieks-Upītis 6, 388.

Milzis teica uz savu jaunāko brāli: „Paturi tu kalnu, es gribu paskatīties pasaulē.” Labi. Šis ir ar mieru.

  1. Skalbe 1, 107.

Būt mierā – būt apmierinātam (ar ko), atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.

Noskārstu, ka večiņa ar kaut ko nav mierā, bet tad atmet ar roku un pienāk pie vezuma. Spāre 5, 170.

Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.

Nekad viņa nevarēja norimt un mierā būt .. Kaudzītes la, 64.

Palikt mierā – beigt runāt.

[Sagatavots pēc: https://tezaurs.lv/llvv/]

miêrs

der Friede, die ruhe, die stille:

Sprw. paši brāļi kavušies, paši mieru saderēs. nu jau ir dievs un miers! sunītis neļauj saimniekam miera JK. III, 67. cilvē̦ki nemaz nedabūjuši miera nuo ve̦lna LP. V, 413. tad nuo raganām tiekuot miers Etn. III, 55. – mieru traucēt, den Frieden, die Ruhe stören Pūrs I, 104. mieru darīt, Frieden machen; mieru derēt, saderēt, salīgt, Frieden schliessen. (In letzterer Verbindung auch der Pl. mierus: mierus derēt Janš., mierus salīgt Alm.). mieru spriest, durch Richterspruch od. Vertrag frieden herbeiführen. mieru mest,

a) Frieden machen;

b) aufhören etw. zu tun:

mēs me̦tam vēžuošanai un zvejuošanai mieru Aps. VI, 9. lai me̦tuot mieru malšanai LP. VI, 176. – pie miera iet, aiziet, duoties, sich zur Ruhe begeben, sich schlafen legen: paē̦duši, visi devās pie miera aiziet auch: sterben gew. in dieser Bed. – aiziet dieva mierā: kur ciema ļaudis glabājuši savus dieva mierā aizgājušuos ļaudis Etn. III, 128 – likt mierā od. mieru, laist mierā, ļaut mieru, in Ruhe, in Frieden lassen: spuoki neliek vis ļaudis mierā JR. III, 74. liec nu man mieru ar savu asiņu laišanu! Kaudz. M. 61. likties mierā, kamē̦r apgāzuši skaistu meitu LP. V, 73. – mierā stāvēt, still stehen, bleiben. mierā od. ar nuolīgumu LP. VI, 1, 209. [Auf alte Oxytonierung weist auch serb. (štok.) gen. s. míra; nebst altserb. mijer und ačech. mier dass. zur Wurzel von mĩļš s. dies).] [Sagatavots pēc: ME II : 654]

miêrs mîrs, vsk. ģ. mîra, ak. mîru. Miers. gùoju sabaraju lùpus, to bej mîrs, vàirs nabļâva kuô troki.

[Sagatavots pēc: Balode, Jansone 2017 : 51]

miers – rimts

[LVSV 1972 : 188]

miers – karš

Miers un Dievs, arī Dievs un mierssaka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.

Miers viņa pīšļiemsaka, pieminot mirušo.

Miera osta (arī sala)vieta, kur nekas netraucē.

[Sagatavots pēc: https://tezaurs.lv/mlvv/]

 

Likt mierā (arī mieru)netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.

(Ne)likties mierā – a) (ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem; b) (ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.

Laist (kādu) mierānetraucēt, neaizskart (kādu); neiesaistīt darbībā, pasākumā.

Mest mierupārtraukt (kādu darbu, ko darīt).

Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā)samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.

Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas)saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.

Jaukt mieru (arī prātu, domas) saviļņot, satraukt.

Stāvēt mierā – a) stāvēt nekustīgi; b) nedarboties, nerunāt.

Doties (arī iet, likties novec.) pie mierakārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.

Miera vieta poēt.kapsēta.

Aiziet dieva mierā novec. – nomirt.

Gulēt (Dieva) mierā novec. – būt mirušam.

Vienā (arī Dieva) mierā sar. – ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.

[Sagatavots pēc: https://tezaurs.lv/llvv/]

Angļu miers sar. – spēja neuztraukties, saglabāt mieru jebkurā situācijā.

Dieva miers biežāk lok. – pilnīgs, netraucēts miers.

Miers kāda pīšļiemsaka, vēlot mierīgu dusu mirušajam, aicinot neaizskart mirušā piemiņu, nerunāt par viņu sliktu.

Nedot (nelikt) mieru (miera) ne koka (sienas) šķirbā neatlaidīgi, izmantojot katru iespēju, prasīt kaut ko, censties ko panākt.

No miera laikiem, miera laiku novec. – saka par ko ļoti labu, kvalitatīvu.

Olimpisks miers nesatricināms miers, ļoti liela nosvērtība, savaldība.

[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 715–716]

Agronomijāmiera periods, relatīvā miera periods.

Aizsardzībā un militārajās zinātnēsmiera atbalsta operācijas, miera īstenošana, miera uzturēšana, mieraveidošana.

Fizikā miers, absolūtais miers, miera masa, miera stāvokļa enerģija, miera stāvokļa masa, relatīvais miers.

Lauksaimniecībā, mežsaimniecībāmiera stadija, sulu miera periods.

Mehānikāmiera stāvoklis, miera stāvokļa berze.

Radioelektronikā miera anodstrāva, miera impulss, miera kontakts, miera punkts.

Rūpniecībāmiera stāvoklī.

Tiesību zinātnēmiera konference, miera pakts, miera pārkāpums, miera sarunas, miera tiesības, miera traucējums, separāts miers, miera atjaunošana, miera laiks, miera līgums, Miera pils, miera traucēšana, miera uzturēšanas uzdevumi, noziegums pret mieru, sociālais miers, starptautiskais miers un drošība.

UzvārdiMieriņš, Mieriņa; Mierkalns, Mierkalne; Mierlauks, Mierlauka; Mierlejs, Mierleja; Miermežs, Miermeža.

 

VietvārdiMeža Miers, vidējciems Inčukalna novadā; Miera dārzs, parks Rīgā; Miera iela, iela Rīgā, Salaspilī; Miera Kalpi, viensēta Krāslavas novadā; Miera kapi, kapsēta Skrundas novadā, Ventspils novadā, Nīcas novadā; Mieri, viensēta Talsu novadā, Daugavpils novadā; Mieriņi, viensēta Kuldīgas novadā, Talsu novadā, Mazsalacas novadā; Kalna Mieriņi, viensēta Raunas novadā, Cēsu novadā; Mierakalna kapi, kapsēta Gulbenes novadā; Mierciems, viensēta Krimuldas novadā.

 

Ergonīmi – Miers, SIA Daugavpilī; Meža miers, SIA Siguldas novadā; Miera nams, sociālās aprūpes iestāde Subatē; Miera osta, SIA Madlienā; Miera vējos, muzikāla grupa Kandavā; Mierā, kafejnīca Rīgā; Tīrs miers, kafijas grauzdētava Gulbenes novadā.

miers, leišu arh. mieras ‘t. p.’, Narevas baltu izloksnē mera [mēta? miera?] (< *meir-) ‘t. p.’, krievu, ukraiņu, bulgāru мир ‘miers, pasaule’. Pamatā indoieropiešu. *mēi- : *mī- ‘maigs, mīksts, mīļš’, no kā arī mīlēt.  Par nozīmi sal. folklorā „mīra Māra” – mīļa Māra.

Saknes *mēi- atvasinājumi darināti paralēli gan ar l, gan r, n, t, piem., alb. mirë ‘labs, skaists’. Baltu un slāvu valodās nozīmes diferencētas atvasinājumiem ar l, r, t. Latviešu valodā ar –t– atvasināts arh. verbs *mietēt, sal. atmietēt ‘mīkstināt, atmiekšķēt.’

Nozīmes ‘mīlēt’ un ‘miers’ saistās ne tikai baltu valodās: vācu Frieden ‘miers’ ir no indoeiropiešu.*pr‘mīlēt, saudzēt’. Taču indoeiropiešu valodās nav kopēja apzīmējuma ne mieram, ne karam.

Pēc cita uzskata vārds miers ir aizguvums no slāvu valodām; šāda uzskata nepamatotību rāda vairāki apstākļi, cita vidū zilbes intonācija. [Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 590–591]

angļu ‒ peace

baltkrievu ‒ мір

franču ‒ paix

igauņu ‒ rahu

krievu ‒ мир

lietuviešu ‒ ramybė

somu ‒ rauhaa

ukraiņu ‒ мир

vācu ‒ der Friede

Kad Dievs mieru dod, tad nevajag meklēt nemieru.

 

Nemiers posta, miers baro.

 

Bērni, mierā – dieviņš baras.

 

Bezdievīgs cilvēks nekur neatrod mieru.

 

Dzīvē nav veselu toņu… Dzīvē briesmas sajaucas ar klusu mieru, dzidrums ar putekļiem un dubļiem, mīlestība ar asarām un vienaldzību.

[Sudrabkalns 2018 : 71]

 

Kas sevī sniedz lielā miera brīvi,

Tik tas spēj ieiet uz lielo dzīvi. [Rainis 2018 : 70]

Lai lini labi izdotos, tad bijis vērpšanai jāmet miers no aizgavēņa dienas līdz pelnu dienas pusdienai.

 

Kad vīrietim kādās darīšanās kur jāiet un tas pirmo sastop sievieti, tad tam tālāk nav jāiet, jo pats nelabais todien tam nedos mieru (tad nelaimēsies). Tādā atgadījumā vajaga trīs reizes nospļauties, tad viss atkal laimēsies.

Miera, miera šī zemīte,

Nava vaira ienaidnieka!

Mūsu kungi savas bruņas

Lemešos kaldināja. [LD 32118-0]

 

Ej pie miera, vēja māte,

Negrabini māju durvju:

Iekšā guļ man’ māmiņa

Parasto palaunadzi. [LD 27438-5]

 

Vaj kalnā, vaj lejā,

Nekur miera man nebij:

Kalnā mani vēji pūta,

Lejā ļaužu valodiņas. [LD 8924-4]

 

Lūdzu Dieva, lūdzu kunga,

Abu divu gana mīļi:

No kundziņa miera lūdzu,

No Dieviņa veselibas. [LD 31342-1]

 

Gaudojiet, stipri vēji,

Par maniem grūtumiem!

Ak, Dieviņi, ņem tu mani,

Aiznes miera vietiņā. [LD 4022-0]

 

Es pārvedu miezīšam

No Vāczemes apentiņu.

Nebij miera brūveram

Nedz čukura galiņā. [LD 19649-0]

 

Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas

Melnajos debešos:

Saka Dieva eņģelīši,

Nebūs miera šij zemē. [LD 32157-0]

 

Vaj jūs trakas, vecas meitas,

Vaj man miera neliksit?

Es vēl jauns, man vēl laiks,

Jaunu meitu nolūkot. [LD 13127-2]

 

Mieru, mieru, vaļu, vaļu

Lai palika šī zemīte!

Kara kungi savas bruņas

Lemešos sakaluši. [LD 32118-1]

 

Pūt, vējiņi, visu dienu,

Met jel mieru vakarāi,

Kamēr mani bāleliņi

Pāriet strauju Daugaviņu. [LD 30825-2]

 

Šo Jānīti pavadām, –

Kas ta cita sagaidīja?

Dievs dos mieru, veselību,

I ta cita sagaidīja. [LD 33231-0]

 

Zinu, zinu, protu, protu,

Kad malēji mieru met:

Sasit sieku, saraun dzirnas,

Sasāk paši gavilēt. [LD 667-2]

 

Ai, Dieviņ, nomet mieru,

Nojoz zaļu zobeniņu,

Jauni puiši veci kļuva,

Zem karoga stāvēdami. [LD 31911-0]

 

Vai, Dieviņ, kur palikšu

Naidenieku zemītē!

Netek vairs kumeliņš,

Nemēdz vairs zobeniņš.

Sveši ļaudis, sveša zeme,

Kur bij man mieru mest?

Tur bij man mieru mest,

Zem kumeļa kājiņām. [LD 31910-0]

Kā puiši saimnieci pārmācījuši

Kāda skrundenieku saimniece arvien savus strādniekus gribējusi milzīgi izkalpināt – neļāvusi ne pusdienu godīgi paēst, dzinusi tos pie darba ārā. Pa siena laiku nu saimniecei pašai bijušas tīrās mokas: bijis jāskrej uz pļavu skatīties, vai puiši neguļ par ilgi dienasvidu, un atkal mājās – meitas un gani pieskatīt. Tātad skrējusi kā negudra no vienas vietas uz otru.

Kādu pirmdienu puiši izballējušies un tādēļ nu gribējuši pagulēt drusku ilgāk dienasvidu. Bet tas bijis jau tikpat kā skaidrs, ka drīz vecā Gūžene būs klāt.

Puiši nu sarunājuši, ka vajadzētu iztaisīt ar saimnieci kādu labu joku. Te Mikam, kas jau nekad nav bez saviem jokiem, arī tagad labs padoms prātā: tas uz ātru roku iztaisās par velnu un nostājas krūmu malā, kur šai jānāk garām. Tiklīdz nu saimniece bijusi šim pretī, tā šis uzreiz no krūmiem ārā un Gūženei virsū. Šī nu skrējusi uz mājām, valtes saukdama, bet šis tikai pakaļ. Te saimniece manījusi, ka tā jau neizmuks, iekritusi grāvī. Puisis jau to tikai gaidīt gaidījis: tas šai pāri un uz pļavu prom.

Saimniece vairs negājusi ne dzenama arī uz pļavu – labi vēl, ka tikusi ar veselu ādu cauri. No tās reizes palicis vairāk miers ir puišiem, ir ganiem un meitām. [Ganuzēns un velns 1987 : 282]

 

Puika pārnes velna dārgumus

Vienam vīram bijuši deviņi dēli. Tēvs raidījis dēlus pasaulē maizi pelnīt. Dēli aizgājuši, paši nezinādami, uz kurieni. Otrā dienā tie mežmalā ieraudzījuši lielu, lielu akmeni. Gribējuši redzēt, kas apakš tik liela akmens labs atronas. Par visiem novēluši akmeni sāņus un nu atraduši dziļu alu. Tur gājuši iekšā un uzgājuši vienu istabu ar deviņiem galdiem, deviņiem krēsliem, deviņiem ēdienu traukiem un deviņām gultām. Paēduši un gājuši dziļāki alā. Nu atraduši citu istabu, kurā vecene ar deviņām meitām vērpusi. (Vecene bijusi velna sieva un tās meitas velna meitas.)

Meitām dēli ļoti patikuši. Viņas pataisījušas visus deviņus par adatām un iedūrušas pagalvjos. Pārnācis velns. Meitas tūlīt velnam klāt lūgties, lai ļaujot precēties. Velns atļāvis. Nu šīs pataisījušas adatas atkal par cilvēkiem un tos rādījušas velnam. Velns savilcis ģīmi un nekā nesacījis, bet vakarā tas norunājis ar sievu naktī dēlus nokaut. Viņš iedevis katram dēlam micīti un katrai meitai vaiņagu un tad aiztriecis visus gulēt, paklusu pieteikdams sievai, lai naktī tos nokaujot, kam micītes galvā. Bet jaunākais dēls dabūjis to noklausīties. Šie visi piemiguši, bet jaunākais palicis nomodā un pārmainījis galvas ģērbus: brāļiem uzlicis vaiņagus, meitām micītes. Meitas nu nokautas – dēli, visi deviņi, aizbēguši pie kāda ķēniņa un tur salīguši: astoņi par karavīriem, jaunākais par zirgu puisi.

Reiz ķēniņš uzdevis savam zirgu puisim nozagt velnam zelta putnu. Viņš to nozadzis. Otrreiz uzdevis atkal tādu zirgu nozagt, kas jauki spēlē. Zadzis gan, bet zogot zirga spēles sākušas skanēt. Velns to izdzirdējis, noķēris puisi un atdevis to savai sievai, lai tā to nokautu. Aiziedams velns nosmīnējis: „Toreiz ar micīti tu man pamuki, bet šoreiz neaizmuksi.”

Velna sieva nu aizvedusi puisi pie liela kluča un teikusi: „Nu, brālīt, lieci kaklu uz kluci, es cirtīšu galvu nost.”

Bet puisis atteicis: „Tēvs, māte mani tā nav mācījuši. Ierādi, kā man galva jānoliek.”

Vecene rādījusi, kā jāliek, bet šis ātri pakampis cirvi un nocirtis sievai pašai kaklu. Nu steidzies, kamēr velns nepārnāktu, pie zirga, aizbāzis spēlēm caurumu ar koka tapu un aizjājis svilpodams pie ķēniņa. Bet ķēniņš beidzot iekārojis pašu velnu redzēt. Puisim tādēļ bijis jānozog pats velns. Iesākumā nabadziņam tas grūti izlicies, bet, kad ķēniņš otrā dienā apsolījis savu meitu dot, tad zirgu puisis bijis spārnos: viņš dienu un nakti lauzījis galvu, kā velnam pietikt. Ar laiku tik daudz: lai ķēniņš liekot lielu dzelzs šķirstu uztaisīt uz riteņiem, tad būšot rokā velns. Labi, tā noticis. Tagad puisis aizbraucis ar šķirstu pie velna. Velns prasījis: „Kas tas par šķirstu?”

„Tur, vecais, atvedu tev naudu. Vai negribi redzēt?”

Velns trīcējis aiz prieka un tūlīt pacēlis vāku, ieliekdamies šķirstā skatīties; bet puisis paķēris velnu aiz kājām, iegrūdis to šķirstā un aizslēdzis. Velns dauzījies kā traks, bet puisis svilpodams pārbraucis ar trakuli pie ķēniņa. Zirgu puisis nu apprecējis ķēniņa meitu un dzīvojis laimīgi. Vēlāk velnu nolietājuši, un no tā laika visiem bijis miers no viņa.

[http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr04/0400101.htm]

Pakulu ezera asaris

Viens vīrs paņēmis garu diegu, iesējis akmeni galā un gribējis Pakulu ezeru izmērīt, cik dziļš būs. Bet diegs izbeidzies, un dibenu nevarējis atrast. Vilcis diegu atpakaļ, bet nu manījis, ka akmens palicis arvienu smagāks un smagāks. Izvilcis visu – āre: diega galā liels asaris piekodies. Nesis asari mājā. Bet tur pie Pakulu ezera bijušas dzirnavas, kur šis pats vīrs tai laikā dzīvojis. Te naktī pats dzirnavnieks dzird, ka pa slūžām briesmīgi plēšas un kliedz: „Deglais, deglais! Mans deglais veprītis!” Dzirnavnieks sacēlis visus puišus un gribējis kliedzēju aiztriekt, bet nekā: bļāvis arvienu. Beidzot ieskatījies labi – vai re: liela zivs turpat plosīt plosās un grib vai visu dambi nojaukt. Nebijis citādi līdzams: palaiduši asari atpakaļ un tad dabūjuši mieru. [Latviešu tautas teikas 1991 : 265–266]

 

Deviņzare

Deviņzare ir upes sazarojums netālu no Skaistkalnes. Tais laikos, kad vēl valdīja baroni, Budbergas muižā dzīvojusi nežēlīga un lepna baroniete. Viņa bijusi nedzirdēti nežēlīga un apgājusies ar saviem ļaudīm kā ar suņiem. Katru rītu viņa braukusi uz Deviņzari mazgāties un ratu priekšā jūgusi savas meitas – pērusi un dauzījusi bez mēra. Vienu rītu vecā baroniete atkal pa vecam paradumam braukusi uz Deviņzari. Kad nonākuši pie stāvā krasta, baroniete sākusi meitas dauzīt, jo tās nevarējušas vairs pavilkt. Meitas, redzēdamas, ka viņu mokām gala nebūs, sarunājušas veco baronieti noslīcināt. Domāts – darīts. Atspērušās un skrējušas ar visu cienīgmāti no stāvā krasta lejā, un nogājušas dibenā – ūdens vien novārījies. No tā laika bijis ļaudīm miers. Tai vietā, kur noslīkusi baroniete, ūdens mutuļo un vārās vēl šodien. [http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr15/15H0215.htm]

 

Ontu kalns

Ontu kalnos priekš daudz, daudz gadiem dzīvoja kāds vīrs, kam bija divi dēli. Tēvs, vecs palicis, atdevis dēliem māju, bet šie nevarējuši satikt, saķildojušies, un abi aizgājuši karā uz vakariem, solīdamies pēc gada atkal pārnākt. Vecais gaidīja, gaidīja, bet nesagaidīja. Ik vakarus viņš kāpa kalnā pie priedes un skatījās, vai dēli nākšot jeb sūtīšot ziņu, bet nekā nesagaidīja. Beidzot tēvs dabūjis dzirdēt, ka dēli aiz jūras esot par kungiem, katrs pie sava ķēniņa. Tēvs, par dēlu cieto sirdi un aizmāršību žēlodamies, nomira un mirstot lūdza kaimiņus, lai viņu parok kalnā zem priedes saknēm. Kaimiņi paklausīja.

No tā laika Ontu mājās saimnieki dzīvo ķildīgi un bieži mirst; vecais mirdams novēlējis, lai saimniekiem Ontos tikmēr nebūtu miera un labklājības, līdz tik daudz saimnieku nomirs, cik priedei zaru. Ar katru saimnieku, kas Ontos mirst, viens priedes zars nokalst.

Priede stāv šo baltu dienu Ontu kalnā un redzama daudz verstes tālu. Ļaudis koku tur par svētu, un neviens to nedrīkst nocirst. Viņas vecumu skaita uz daudz gadu simteņiem. Lielākā daļa zaru jau nokaltuši, tikai uz ziemeļiem kādi reti zari vēl zaļo. [http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr15/15H0515.htm]

 

Veļi māžojas

Viena muižniece bijusi ļoti barga un likusi savām kalponēm caurām naktīm vērpt. Kad muižniece nomirusi, tad viņai arī pēc nāves nav bijis miera. Tanī istabā, kur meitas vērpušas, katru nakti dzirdēti ratiņi rūcam, lai gan vērpējas nav bijušas redzamas. [http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr14/14B0870.htm]

Dzirnavās

 

Ulu – mulu – lu – lū

Ūdens dzirnavās dzied.

Zilā sapņu puķe

Atkal sirdij zied.

 

Ziemassvētku gaisma

Uzzied atmiņās.

Sapnis mani aizved

Vecās dzirnavās.

 

Tur, kur miltu sniegā

Gaņģi jautri klab,

Pakrēslī aiz maisiem

Rūķu soļi čab.

 

Runcis sēd aiz iera,

Krāsnī uguns sīc.

Kāda mīļa miera

Viss še apveltīts!

 

Logā mirtes zaro,

Viegli pārslo sniegs,

Un aiz prieka staro

Labais dzirnavnieks.

 

Krāsnī sārtas liesmas.

Viegls noreibums.

Valodas un dziesmas.

Zvaigžņu sapņojums.

 

Ziemassvētki baltie,

Jūdziet kamanās,

Vediet mani ciemā

Vecās dzirnavās.

 

Ulu – mulu – lu – lū

Ūdens saldi dzied.

Zilā sapņu puķe

Atkal sirdij zied. [Skalbe 1991 : 68–70]

 

 

Meža sardze

 

Klāt ir vakars,

odi mostas,

pīķus cilāt sāk un post.

 

Kas to zin,

var būt, ka drīz jau

nāksies nikni cirst un kost?

 

Klāt ir vakars,

mostas odi –

meža sardze bargā.

 

Cauru nakti

odu pulki

meža mieru sargās. [Baltvilks 1987 : 11]

 

 

***

Cik labi, ka pēc darbadienas

Tev durvis varu atvērt es,

Cik labi, ka tu savu prieku

Un savus rūpestus man nes!

 

Cik labi, ka šai vētru krastā

Mums ir savs pajums, ir savs logs,

Ka mums ir dzīve, kurā ieaugt,

Tāpat kā zemē ieaug koks!

 

Cik labi, ka tas tikai saulriets,

Kas tur aiz rūtīm sarkans pland,

Un tikai pērkons ducinātājs

Aiz melnās mākoņmalas grand…

 

Cik labi… Un, ja patīk, varat

Par šauru apvārsni to saukt…

Cik labi, ka pret sauli koki

Un bērni netraucēti aug

 

Un ka ir svētdienas un svētki,

Un dzeltens, apaļš Jāņu siers,

Un tūkstoš citu mīļu lietu,

Kas saucas vienā vārdā – MIERS! [Elksne 1978 : 245]

 

 

Neticiet mieram

 

Neticiet mieram – viņš mānās,

Aplamām dievmaizēm baro.

Zemē, zem garozas plānās,

Zemdegas neizgaro.

 

Vajātais taisnību taujā,

Reizi tās tuvumu ģiedis.

Nemiers kā upe tek straujā,

Auļo kā dumbrājos briedis.

 

Ūdeņi avotos krājas,

Iekams tos ezeri pārņem.

Karogi neapstājas

Pacelties gaisos ar gārņiem.

 

Gadi un gājēji mijas,

Nemainās likumi tvirti:

Mezglu, ko sarežģīja

Gordijs, ar zobenu cirta.

 

Gadusimteņi sargā

Tos vien, kas dzīvību dvašo.

Pēdējā kauja visbargā

Jāiznīcina mums pašos. [Aigars 1995 : 288]

 

 

Jāņunakts pasaka Rīgā

 

Nakts īsa un zila aiz rūtīm.

Zvaigznes – ķimenes. Mēness – tas siers.

Alus. Papardes. Mīļotās krūtis.

Sarkans zibens. Un – miers,

 

miers tik priecīgs un strādīgs kā dzenis,

kas pa skaidai un vasarai kaļ

mūsu mūžus tai priedē izsenis,

kura neaugs vairs atpakaļ.

 

Un, kad noklāts no saknēm līdz zariem

baltām, sāpošām rētām būs mūžs,

vēji sanāks kā kaprači baros

un es dzirdēšu, kā viņi pūš:

 

Miers tai naktij, tai priedei, tām rētām,

miers tām papardēm, zibenim, alum…”

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – –

Krūtis noslīgs pār rētām. Un svētas

lēnām nosarmos.

Pasakai gals… [Peters 1989 : 85]

 

 

Atzīšanās

 

Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:

Tikai tevi es mīlējis esmu.

Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,

Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?

 

Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz

Un vairs nezinu miera ne mirkli.

Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs,

Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.

 

Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,

Rauju lapas no kokiem un ceru,

Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,

Bet – tās tukšas es notekās beru.

 

Tad es veros tāpat visos logos, varbūt

Tavas acis tur redzēšu spīdam,

Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd,

Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam.

 

Kur tu esi, mans draugs?… Vai tai blāzmā, kas kūst

Man no vientuļā mākoņa sejā?…

Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst

Manā asā un satrauktā dzejā?

 

Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:

Tikai tevi es mīlējis esmu.

Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,

Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?… [Čaks 1971 : 156]

 

 

Miers

 

Tas dzidrais miers, ko rudens diena glabā,

Ir liela, neapjausta spēka pilns…

 

Kad dzeltē lapas lauka malas kļavās

Un rugājos simt sauļu rasā spīd,

Es jūtu tādu degsmi plaukstās savās,

Ka spētu rudo zemi paņemt skavās

Un katru laukakmeni noskūpstīt.

 

Un kā lai skumstu es, ka vasara jau garām,

Ka atkal pagājis viens gads,

Ja sirds dzied līdzi zelta auzu skarām,

Ja sirds kā rožābols tvīkst ābeļzarā

Un rudens prieka pielijis es pats?

 

Uz jumta stārķis sauc, – tam neļauj dusēt

Skaļš strazdu bars, kas pīlādžogas plūc.

Bet citādi viss kluss. Pat vēji klusē.

Vien ciema malā zilo mežu pusē

Kā milzu bite kuļmašīna dūc.

 

Tas dzidrais miers, ko mana zeme glabā,

Ir liela, neapjausta spēka pilns… [Ziedonis 1983 : 15–16]

 

 

***

miers virs

zemes

un bērni

nolikti

gulēt

 

smaržo pēc

liepām

benzīna un

lietus

 

klusa nakts

svēta nakts

galds nokārtots

un trauki nomazgāti

 

nepūt tik smagi

uzmodināsi

atmiņas bērnus un

eņģeļus

 

divas nogurušas

acis

iebridušas

baltā sapnī

skatās [Godiņš 2008 : 24]

 

 

***

miers tā kā tilts garš

augšā torņu zaļais varš

bet avīzēs karš [Godiņš 2008 : 33]

 

 

Mīra nūruna

 

Bej cyukai rogi ŗaiz

I ilkni vuškenái,

I ezelám ‒ kai lyušam leiki nogi,

I začam, kas tik dreizs,

I styrnai baileigai

Bej īrūči, kas īvainōja smogi.

I vysa zámá kaujis lauks tod kliva,

I uzvaru gon vīns, gon cyts kaids giva.

A lopsai viļtneicai

Bej bažōs jōdūmoj,

Ka čyuskys dzanyulș beja vystom kņōbī.

Pi vylka aizīt jei

I stulbū pīrunoj,

Lai Dīvam syudz, ka nav viers zámis labi.

Lai dzeivnīkciļtis atbruņojūt Dīvs,

Tod zámis viersā jauki klōšūtīs.

Dīvs vylku pījem ar

I viņu izklausa.

„Šū lītu izvásț var,”

Jys beidzūt apsūla,

„Lai svieteigs mīrs ŗaiz vaļdeitu pōr zámi.”

I lopsai klausūt, zvieri pīkreit tam,

Ka īrūčus Dīvs vinim prūjom jem.

A mīra svātkūs nu

Teic lopsa uzrunu

I lyudz, lai dzeivnīki jai nalīdzūt

Tik mozus nadzeņus

I osus zūbeņus,

Kas nūdar, sakņōs olu izkašūt.

Lyudz lyusș i lōcș sáv nogus – kūkā kōpț,

Dažs – zūbus, rogus: sylnys, zōli grōbț.

I rōmī dzeivnīki,

Kas lāti ticeigi,

Tū ļaun i sūla Dīvam nasyudzēț,

Dūts zvārasts svineigi,

Ka dzeivōș brōleigi,

A mīru šū jau rōda nōkūšs reits…

Kas cytim soldus sūliejumus pauž,

Tam daudzŗaiz sirdī vylta kōpurs snauž. [Madsolas Jōņs 1998 : 229]

 

Vārds miers izmantots daiļdarbu nosaukumos:

Jāņa Petera dzejas izlase Svētā mierā, sāpēs mūžīgās (1989),

Ligitas Ābolnieces dzejoļu krājums Baltais miers (2020).

Man nevajadzēja uz kapiem nākt. Te tik daudz miera, tik daudz izdegušu siržu. Bet es esmu nemierā ar debesīm un nemierā ar zemi, jo mana sirds vēl neizkvēlojusi.

Nokrītu ceļos pie tēva krusta, piespiežu pieri pie tā un skaitu īsu lūgsnu. Bet lūgdama domāju par Spodri, kaut gan man būtu jāraud par savu nespēku. [Jaunsudrabiņš 1981 : 48]

 

Naktis es pavadu turpat jūrmalā. Es staigāju gar ūdeni šurp un turpu. Vienā pusē man ir absolūts miers, no otras puses nāk dažādas putnu klaigas, kustoņu un kukaiņu radītas skaņas. Retumis dzird arī kādu cilvēku. [Jaunsudrabiņš 1982 : 29–30]

 

Un atkal es esmu Mūrgalē, un māju dūmeņi kā veči kūpina savas miera pīpes pret skaidro debesu velvi, vēsu un tīru kā stikls, un strūklas – baltas un iesirmas, un pavisam pelēkas dūmu strūklas stīdz, plūst un stiepjas augšup, un ietiecas tieši debesīs, nez kur pagaistot un izklīstot lielos tālumos un augstumos, itin kā sakūstot ar vizmojošo starojumu, ko saule, virs meža svītras tik tikko paslējusies un pakāpusies, – oranžā un griezīgi spožā rīta saule lej aizgūdamās un neatņemdamās, lej devīgi un izšķērdīgi pāri visiem un visam, darot klajumus rožainus, ēnas zilas un kokus mēļus. [Ezera 1977 : 16]

 

Laura atrod spoguļa lausku un laiž sauleszaķīšus uz mājas sienām, uz stulbajām budkām, uz sūdu čupām, un smejas. Zaķīši lēkā, turklāt pēc Lauras prāta. Var tos strauji tirināt un likt slīdēt lēni. Laura dresē zaķīšus, bet varētu arī dresēt lauvas. Ja vajadzētu. Miera vējos varētu! Laurai ir liela dūša. [Zālīte 2013 : 49]

 

Un tad pēkšņi ir klusums un miers. Zirdziņš velk ratus pa saulaini rudenīgu ceļu no Rīgas uz Babīti. Tēvs vairākkārt pietur, lai māte mani var pabarot. Es vairs nerīstos, elpoju rāmi un kāri zīžu mātes pienu. [Ikstena 2015 : 9]

 

Cilvēki kušina un glauda savus dzīvniekus, kas izturas neticami pieklājīgi. Baznīcas velvēs ierejas, iečiepstas, ieņaudas, iesmilkstas, ievīterojas, noņurdas, pagaudo. Jau pēc brīža viņi visi saņems svētību, ka piedzimuši. Ka viņi dzīvo un saprotas. Katrs savā valodā. Ka mīl viens otru kā sevi pašu. Ka neviens nav pārāks par otru. Ka būs miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. [Ikstena 2021 : 154]

 

Vārds miers izmantots daiļdarbu nosaukumos:

Laimas Kotas (Muktupāvelas) romāns Mierielas vilkme (2016),

Aīdas Niedras romāns Miera ielas cepurniece (1957).

VIESI.

Lai dzīvo augsti mūsu karaliene!

Un jaunais karals līdzi, augsti! augsti!

TARGALS (sviedrus noslaucīdams).

Uff! Tad nu beidzot miers! Mēs būsim droši.

(Atlaižas sēdeklī.)

Raug! Nu var atlaisties kā dūņu gultā.

(Dzer vienmēr daudz.)

VIESI.

Lai dzīvo karals Targals! Saticība

Un miers lai abas valstis savieno! [Aspazija 1986 : 494]

 

ASNATE.

Tu svešs! kā neredzēts, man nepazīstams!

JĀZEPS.

Ne mūžam nepazini manis tu,

Nedz tevis es, – viss svešs –

ASNATE.

Vai! Nofer! Nofer!

Kā tu tā pārvērties, tu lēnais vīrs?

Vai dzīvs tas nemiers vēl iekš mūsu miera,

Kas visu līdzi klāj kā svētais Nils?

JĀZEPS (ironiski).

Še visur miers un izlīdzināts viss;

Še saul’ un mēness mīlā satiekas;

Grimst upē Oziriss, jau Izida

Ar sudrabrokām to pie sevis ceļ;

Pat dievi žēlīgi un vaska mīksti.

ASNATE.

Ak, maigā dieve staru spožām rokām,

Lej sava sudrabkausa vēso mieru

Pār viņa sāpju kvēlojošo galvu!

(Paceļ rokas pret viņu, skauj viņu, grib skūpstīt.) [Rainis 1981 : 183]

Vai zināt, kurā vietā Rīgā var apskatīt tā dēvēto Rīgas miera līgumu?

Vai zināt, kurā vietā Rīgā var apskatīt tā dēvēto Rīgas miera līgumu, kurš noslēgts starp Krieviju, Ukrainu un Poliju 1921. gada 18. martā? Melngalvju namā, kur gan noritēja sarunas, gan šobrīd atrodas līguma faksimils.

Stāsta LMA profesors Ojārs Spārītis.

Kāds bija miera līguma iemesls? Pirmā pasaules kara beigu fāzē Polijai bija ambiciozi centieni izveidot savam atjaunotajam valstiskumam atbilstošas robežas, un tāpēc sākās Polijas iniciēts karš par Ukrainas, Baltkrievijas un Lietuvas pievienošanu Polijai un Lielās Polijas valsts atjaunošanu. Boļševistiskās Krievijas karaspēks pretuzbrukumā aizgāja līdz Varšavai, bet tika sakauts. Tāpēc Rīgas Miera sarunas un līgums ir svarīgs Polijas austrumu robežu noteikšanai, reparāciju izmaksai Polijai par Krievijas armijas nodarītajiem zaudējumiem, kā arī Krievijas nolaupīto kultūras vērtību atdošanu Polijai.

Pēc vairāku dienu ilgajām sarunām Melngalvju namā līgums tika sagatavots un parakstīts 1921. gada 18. martā. Saistībā ar Rīgas miera līgumu izstrādātā robežu sistēma nodrošināja politisko stabilitāti Austrumeiropā un nodrošināja Baltijas valstu neatkarības stabilitāti.

Kopš Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska vizītes Melngalvju namā 2006. gada februārī šī Eiropas mēroga vēsturiskā līguma faksimils redzams nama vitrīnā. [https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-zini/vai-zinat-kura-vieta-riga-var-apskatit-ta-deveto-rigas-miera-lig.a141650]

 

Vai visus pār vienu kārti?

„Latvijas Vēstnesī” 28.01.05. (Nr. 16) sadaļā „Viedoklis” izlasīju godājamā Jura Zvirgzdiņa rakstu „Jodi un murgi jāj…”.

Ar veselo saprātu apveltīts cilvēks var tikai piekrist rakstā paustajam sašutumam par neierobežoto visādu pūšļotāju, ekstrasensu, „dziednieku”, „karmas diagnostiķu”, „praviešu” un tamlīdzīgu veiklu darboņu pasākumiem, muļķojot un krāpjot cilvēkus.

Šajā ziņā autora viedoklis ir pilnībā atbalstāms, un man nebūtu ko piebilst, ja vien šajā virknē „pār vienu kārti” nebūtu pārmests arī Nikolajs Rērihs – visā pasaulē godāts un atzīts zinātnieks, gleznotājs un filozofs. Mēs patiesi varam lepoties ar to, ka viņa senči vairākās paaudzēs aktīvi piedalījās Latvijas kultūras un ekonomiskajā dzīvē. Pats N. Rērihs ir apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava, Svētās Annas un Svētā Vladimira ordeni, Dienvidslāvijas Svētā Savas ordeni, Francijas Goda Leģiona ordeni, Zviedrijas Karalisko Polārās Zvaigznes ordeni.

Viņš bija Krievijas Mākslas akadēmijas, Dienvidslāvijas Zinātņu akadēmijas, Portugāles Akadēmijas (Koimbra), Francijas Reimsas akadēmijas īstenais loceklis, Starptautiskā zinātnes un literatūras institūta Itālijā īstenais loceklis, Amerikas Arheoloģijas institūta viceprezidents un vēl vairāk nekā četrdesmit dažādu pasaules valstu augstskolu un akadēmiju goda loceklis. 1929. gada 3. martā avīze „The New York Times” vēstīja, ka Parīzes Starptautisko attiecību universitāte nominējusi N. Rērihu Nobela prēmijai kopā ar ASV sekretāru Franku Billingu Kellogu, senatoru Dzouvenelu no Francijas, bijušo Francijas premjerministru Edvardu Heriotu un bijušo Lielbritānijas premjerministru Remsi Makdonaldu (Nobela prēmiju togad gan piešķīra F. B. Kellogam).

  1. Rērihs ir Starptautiskā Miera pakta iniciators un autors. Pakts tika radīts, nojaušot Otrā pasaules kara tuvošanos, lai pasargātu visu tautu kultūras vērtības kara un citu konfliktu apstākļos. Starptautiskajā arēnā šis dokuments pazīstams kā Rēriha pakts ar Miera karoga simbolu – trīs purpura punkti aplī. 1954. gadā ANO konferencē šis pakts kļuva par pamatu Hāgas konvencijai par kultūras vērtību aizsardzību bruņotu konfliktu gadījumos.

Pirms Otrā pasaules kara Rīgā un Daugavpilī darbojās spēcīgas Nikolaja Rēriha ideju atbalstītāju grupas. Tās pārstāvēja spilgti tā laika inteliģences pārstāvji. 1937. gada oktobrī Rīgā notika I Baltijas valstu Rēriha biedrību kongress. Par godu šim pasākumam tika izdota „Zelta grāmata”, kurā apkopoti ievērojamu personību apsveikumi kongresam un kura sniedz novērtējumu Nikolaja Rēriha ieguldījumam pasaules kultūrā. Minēšu [Dainis Ozols] tikai dažus apsveicējus un atziņu rakstītājus – Zenta Mauriņa, Vilhelms Purvītis, Lietuvas Republikas Valsts prezidents un premjerministrs, Rabindranats Tagore, Indijas premjerministrs Džavaharlals Neru, Indira Gandija, Alberts Einšteins, Leonīds Andrejevs un daudzi, daudzi citi. 1937. gada aprīlī 80 pazīstamākie Latvijas kultūras darbinieki parakstīja memorandu par nepieciešamību Latvijai pievienoties Rēriha Miera paktam. Viņu vidū bija Aspazija, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Vilhelms Purvītis, izdevējs Jānis Rapa, ģenerālis Kārlis Gopers u. c.

[Ozols 2005 : https://www.vestnesis.lv/ta/id/101589]

 

Latvija ir aktīva un uzticama sabiedrotā Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) un Eiropas Savienībā (ES) un sniedz savu ieguldījumu stabilitātes un drošības nodrošināšanā: piedalās starptautiskajās operācijās, stiprina savas militārās un civilās krīžu vadības spējas, palielina finansējumu aizsardzībai, nepieciešamības gadījumā sniedz palīdzību citām valstīm, aktīvi divpusēji un daudzpusēji sadarbojas ar citiem partneriem.

Latvija piedalās gan ES īstenotajās civilajās misijās un militārajās operācijās, gan arī NATO vadītajās militārajās operācijās, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijās. Tāpat, paplašinot savu atbalstu starptautiskajiem miera uzturēšanas centieniem, Latvija 2016. gadā uzsāka dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) miera uzturēšanas operācijā. [https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/drosibas-politika/starptautiskas-operacijas-un-misijas]

  1. gadā žemaiši siroja Kurzemē, bet, atgriežoties mājās, lieli vācu ordeņa spēki pie Durbes aizsprostoja viņiem ceļu. Pirms kaujas izcēlās nesaskaņas kuršu un vāciešu starpā, un kaujas laikā kurši pārgāja žemaišu pusē. Ordeņa karaspēks cieta smagu sakāvi. Vispārējā sacelšanās Kurzemē un Sāmsalā, kas sekoja pa pēdām sakāvei, ilga septiņus gadus un beidzās ar miera līgumu 1267. gadā. Līdz ar to Kurzemes ziemeļu daļa zaudēja savu politisko rīcības brīvību, bet senās kuršu dižciltīgo dzimtas (ķoniņi) paturēja daudzas privilēģijas un izdzīvoja līdz 20. gadsimtam. [Balodis 1991 : 38]

 

Ar pāvesta  Gregora XIII starpniecību 1582. gada 15. janvārī Zapoļjē [Baltkrievijā] tika noslēgts miers [krievu-zviedru karā] uz 10 gadiem. Krievija atkal atteicās no visām prasībām pret Livoniju. Arī Zviedrija noslēdza pamieru un paturēja Narvu. Krievi bija atraduši jaunus tirdzniecības ceļus caur Arhangeļsku pie Baltās jūras. 1595. gadā Teisinē noslēdza mieru, noteica zviedru-somu valsts austrumu robežu: tā gāja no Saimas dienvidos taisni uz ziemeļiem, uz Ledus okeānu.

Livonijas nosaukums nu ieguva atkal citu nozīmi: Livonijas ziemeļu daļu tagad sauca par Igauniju (Estland – nav identiska ar šodienas Igauniju), savukārt dienvidu un rietumu daļu par Kurzemes-Zemgales hercogisti. Livonija tagad aptvēra Dienvidigauniju un latviešu novadus Vidzemi un Latgali.

Miers Livonijā ilga tikai 18 gadus. [Sagatavots pēc: Balodis 1991 : 74]

 

Kad 1721. gadā Nistādē noslēdza mieru [Krievija] ar Zviedriju, krievi jau bija labi nostiprinājušies Vidzemē un Igaunijā. Arī Ingrija un Karēlija nonāca Krievijas pakļautībā, un līdz ar to Zviedrija neatgriezeniski zaudēja savu lielvalsts stāvokli un kontroli pār Baltijas jūru. [Balodis 1991 : 111]

 

Vācu ofensīva Vidzemē, kā arī Rīgas krišana 1917. gada 3. septembrī pastiprināja prasību pēc separāta miera ar Vāciju. Kad pie varas nāca lielinieki [boļševiki], decembrī Brestļitovskā [mūsdienās Brestā Baltkrievijā] tika ievadītas miera sarunas. Vāciešu nepiekāpīgo prasību un krievu taktisko manevru dēļ sarunas ritēja smagi.

Pēc visas Latvijas un Igaunijas okupēšanas vācieši nosūtīja ultimātu Krievijas tautas komisāru padomei, lai tā bez kavēšanās piekristu vācu diktētajiem miera noteikumiem. [Sagatavots pēc: Balodis 1991 : 172–174]

 

  1. gada 11. augustā Rīgā noslēdza miera līgumu [Latvija] ar Padomju Krieviju, turklāt Padomju Krievija apņēmās „bez ierunām atzīt Latvijas patstāvību un suverenitāti un labprātīgi uz mūžīgiem laikiem atteikties no jebkādām suverēnām tiesībām, kādas Krievijai bijušas uz Latvijas zemi un tautu”.
  2. maijā sākās miera sarunas ar Vāciju, un 15. jūlijā tās noveda pie pagaidu vienošanās. [Balodis 1991 : 199–200]

 

  1. gadā no 20. līdz 25. aprīlim vienlaikus Parīzē un Prāgā aizritēja I Vispasaules miera piekritēju kongress, aizsākot plašo miera aizstāvju/piekritēju kustību. Tā paša gada augustā Maskavā notika I Vissavienības miera piekritēju konference un tika nodibināta Padomju Miera aizstāvēšanas komiteja. Savukārt 1950. gadā Varšavā (Polija) notikušā II Vispasaules miera piekritēju kongresa laikā nodibināta Vispasaules Miera padome. Padomju Latviju šajā forumā pārstāvēja rakstniece Anna Sakse (1905–1981). Par pirmo Padomju Latvijas iedzīvotāju miera atbalsta akciju vēl pirms komitejas izveides uzskatāma parakstīšanās zem Vispasaules mierapiekritēju kongresā Stokholmā (1950. g. 15.–19. marts) pieņemtā uzsaukuma par atomieroču aizliegšanu. Kopš šī laika vairākas desmitgades Padomju Latvijas iedzīvotāju ikdiena bija cieši saistīta ar miera kustību, kas bija organizēts spēks un kuru simbolizēja miera balodis, iezīmēja ikgadējie miera reisi, miera nedēļas, mierastundas, miera gājieni, miera konferences, miera stafetes, bērnu zīmējumu un dziesmu konkursi, proti, dažādas „cīņas par mieru” izpausmes formas, papildinātas ar plašu ideoloģisko propagandas darbu. Visā komitejas darbības laikā kā galvenais un centrālais jautājums gan LPSR, gan PSRS iekšpolitisko un ārpolitisko norišu kontekstā tika akcentēts – miers, drošība, kodolieroču apdraudējums, politaģitatoriskas akcijas, uzsaukumi, parakstīšanās, mītiņi, demonstrācijas u. tml. Miers un drošība kā propagandas sauklis padomju ļaužu apziņā bija gana iedarbīgs, tomēr atbilstīgi tā laika politiskajai retorikai ietvēra arī siloģismu – „cīņa par mieru” bija tā laika biežāk lietotais lozungs vai sauklis. Abi vārdi, savienoti vienā jēdzieniskā pārī, ir semantiski pretrunīgi, jo katrs ietver diametrāli atšķirīgas nozīmes. Vēl daiļrunīgāk pretrunas iezīmējas rakstnieces Annas Sakses mieraaizstāvju konferencē Rīgā 1951. gada rudenī teiktie vārdi: „Lai aug un stiprinās starptautiskā miera cīnītāju armija!” Plaši debatējot par mieru, tika akcentēts, ka šis jautājums ir aktuāls ikvienam padomju pilsonim – sākot no kolhoznieka, slaucēja, traktorista līdz pat augstskolu pasniedzējam, zinātniekam, kultūras darbiniekam. Gadu gaitā šajā „cīņā par mieru” tika iesaistīti pat skolas bērni. 1951. gada vasaras izskaņa uzlūkojama par organizētumiera kustības aktivitāšu sākumu Padomju Latvijā.

Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas darbības izpēte ir aizsākta, un turpmākie eventuālie pētījuma kopsakari ieskicēti. Jāteic, ka ikviens, kura dažādi dzīves gadi sakrita ar Padomju Latvijas pastāvēšanas laiku, tiešāk vai pastarpinātāk bija šai kustībai piederīgs. Miers arī 21. gadsimtā pasaulē ir trausls un sensitīvs jēdziens, diemžēl tā aizsegā ar šo saukli var vieglāk ideoloģiski smalki manipulēt ar cilvēku, kurš alkst savu mūžu nodzīvot mierīgā, sakārtotā un neapdraudētā vidē. [Daukste-Silasproģe : https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/vdkkomisija/DauksteSilasproge_SAPC_VDKLatvijas-miera-aizstavesanas-komiteja1951-1990.pdf]

Mākslā mieru personificē dūja ar olīvas zaru vai spārnota būtne ar olīvas zaru rokā vai olīvu vainagu galvā. Miera simboli ir arī lauva pārī ar jēru, salauztas bultas vai citi ieroči, lira un citi mūzikas instrumenti, zilā krāsa, ametists, indiāņu pīpe, pārpilnības rags, nakts, safīrs, debesis, balts karogs un spārni.

[Tresiders 2010 : 121]

Miera pīpe – ceremoniāla Ziemeļamerikas indiāņu tabakas pīpe, ko lieto miera sarunu un līgumslēgšanas gaitā kā sadraudzības zīmi. Miera pīpe tēlaini norāda uz sākotnējo cilvēka būtību un simbolizē tā spēku un nemirstību. Tā kā no miera pīpes paceļas dūmi, tā parādās kā simbols cilvēka vienotībai ar dabu un ar debesīm. [Herders 1994 : 100]

 

Miera karoga zīme – trīsvienības zīme, kas ir izplatīta visā pasaulē. To skaidro dažādi. Vieni saka, ka tie ir laiki – pagātne, tagadne un nākotne –, kas apvienoti mūžības gredzenā. Citiem ir tuvāks skaidrojums, ka tā ir reliģija, zinātne un māksla kultūras gredzenā.

[Sagatavots pēc: Skačkova : http://www.latvijasrerihabiedriba.lv/images/Pax/Paxvesturelat.htm]

Inga Leitasa Miers. Klusums. Mērsrags (audekls / akrils, 2017).

 

Baiba Āriņa Jūra un miers (eļla/audekls).

 

Hermanis Doncovs Miers (kartons/eļļa).

 

Uldis Zemzaris Jūras miers.

Artura Mucenieka grafikas darbs Mēs gribam mieru (1962).

 

Maija Kurševa studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā un Berlīnes Mākslu universitātē. Sākot ar 2004. gadu, māksliniece aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām. Kopš 2012. gada Maija Kurševa kopā ar domubiedriem veido „Popper Publishing” – neatkarīgu izdevniecību, kas fokusējas uz laikmetīgo zīmējumu, mākslu un ilustrāciju. 2017. gadā ar darbu „Dzīvesprieks” tikusi nominēta Purvīša balvai. 2015. gadā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā tika atklāta Maijas Kurševas personālizstāde „Lielāks miers, mazāks miers”. [Sagatavots pēc: https://www.lma.lv/akademija/musu-cilveki/maija-kurseva-]

 

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 2019. gadā notika Latgales reģiona mākslinieku konkurss – izstāde „Miers un spriedze”. Divi XXI gadsimta pretmeti – miers un spriedze. Darba cilvēka eksistenciālas dzīves pamatā ir miers, kurš ļauj cilvēkam, viņa ģimenei, tuviniekiem, draugiem, paziņām veidot savstarpējo cilvēcisko saskarsmi un, balstoties uz mierīgu, harmonisku un tajā pašā laikā dinamisku attīstību, sekmē viņa kā indivīda izaugsmi. Šie apzīmējumi ir nosacīti raksturlielumi, jo pretmets mieram ir spriedze, satraukums, rūpes par sevi, apkārtējo. Tie ir raksturlielumi, kas arvien vairāk disonē mūsos, apkārtējos notikumos, pasākumos, dzīves situācijās. Miers ir stabilitāte, labklājība, reizēm mietpilsoniska sevis demonstrēšana, īpaši uzsverot, ka miers ir pašsaprotama izpausme, bez kuras mēs nespējam harmoniski eksistēt un attīstīties atbilstoši laikam, kurā dzīvojam. Latgales radošo profesiju pārstāvji – keramiķi, gleznotāji, grafiķi, fotogrāfi – līdz šim ir pārliecinoši parādījuši, ka viņu veikums ir harmonisks, nevis atkarīgs un bremzējošs apstāklis. [Sagatavots pēc: Freidenfelds 2019 : https://www.visitdaugavpils.lv/pasakumi/latgales-regiona-makslinieku-konkursa-izstade-miers-un-spriedze/]

 

Grāmatā „Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika 1999–2003” iekļauti vairāk nekā 80 mākslinieka Ivara Poikāna zīmējumi, kas veidoti Latvijas preses izdevumiem kā ilustrācijas žurnālistu slejām par politiskām un sociālām aktualitātēm. Zīmējumu nosaukumi ir gana daiļrunīgi: „Iepirkuma krustojums”, „Vispārējā vienotība”, „Šķēles lidojums”, „Pienaglis”, „Miers un Bērziņš”, „Nukleārā vecene” u. c. [Sagatavots pēc: https://shop.neputns.lv/blogs/aktuali?page=2]

Pārsla Zaļkalne Miera deja (1970; dekoratīva skulptūra).

[http://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=3&rajons=6&id=30]

 

Ivars Miķelsons Miera laipa.

[Sagatavots pēc: Spuleniece 2020 : https://www.kurzemnieks.lv/kultura/11844-telnieki-provoce-mazpilsetu/]

 

Skulptūra Miera lāpa.

[Sagatavots pēc: http://www.nmkk.lv/Items/ItemViewForm.aspx?id=85937]

Miera rezidence” – slavena 20. gs. latviešu arhitekta, Konstantīna Pēkšēna mācekļa Eižena Laubes oriģināls darbs. Ēka, kura uzcelta 1912. gadā, ir košs arhitektūras eklektisma piemērs, apvienojot modernisma un neoklasicisma elementus. Dzīvojamajā kompleksā „Miera rezidence” ir 67 dzīvokļi un četras komerctelpas.

Miera rezidence” atrodas tikai 10 minūšu braucienā no Rīgas centra, apkārtnei piemīt dažas priekšrocības: daudzveidīga infrastruktūra, attīstīts transporta tīkls reizē ar miera atmosfēru un zaļu apkārtni. [Sagatavots pēc: https://mieraresidence.lv/]

Miers (193-).

[https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/52290/]

 

Māja Miera ielā 8 (192-).

[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/3877/]

 

Miera iela (200-).

[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/48169/]

 

Koka dzīvojamā ēka Miera ielā 14 (200-).

[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/48171/]

 

Koncerts Miera dārzā (1938).

[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/49841/]

 

Miera iela (192-).

[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/40530/]

 

Miera, Tallinas un Aristīda Briāna ielu krustojums (198-).

[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/36167/ ]

 

Brīvības un Miera ielas krustojums (193-).

[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/28250/]

 

Miera dārzs (193-).

[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/25574/]

Autors E. Knohenfelds.

Dokumentāla filma Rēriha miera karogs (1986). Režisors Ansis Epners.

Dokumentālā filma Miers. Robeža. Tilts (2020). Režisore Aiga Gramste.

 

  1. gada 11. augustā tika noslēgts vēsturisks miera līgums starp neatkarīgo Latvijas Republiku un Padomju Krieviju. Latvijas Televīzijā tapis dokumentāls stāsts par līguma noslēgšanas procesu „Miers. Robeža. Tilts”. Pirmizrādi filma piedzīvoja tieši līguma noslēgšanas simtajā gadadienā – 2020. gada 11. augustā.

Jaunās valsts miera līgums ar Padomju Krieviju nereti vērtēts kā viens no nozīmīgākajiem notikumiem neatkarīgās Latvijas vēsturē. Ceļš uz to nebija viegls, un tieši to rekonstruē jaunā filma. Darbs balstīts arhīvu materiālos, vēsturnieku komentāros, kā arī diplomātu un tolaik Latvijā dzīvojošo cilvēku atmiņās, bet būtisku vietu filmas vizualizācijā ieņem vēsturiskās rekonstrukcijas, no kurām lielākā daļa tika filmētas Baltinavas novadā. Masu skatos un inscenējumos iesaistījās gan Baltinavas teātra aktieri, gan novada iedzīvotāji. Tur tapa ainas no pierobežas iedzīvotāju un robežsargu ikdienas. Filmas galvenais mērķis ir atspoguļot nebūt ne vieglo diplomātisko procesu līdz līguma noslēgšanai, kā arī atainot tālākajai valsts attīstībai iegūto un zaudēto. Filmu veidojis LTV žurnālists Jānis Lācis un režisore Aiga Gramste.

[https://www.lv100.lv/programma/kalendars/dokumentala-filma-miers-robeza-tilts/]

Dziesma Miers. V. Belševicas vārdi, U. Stabulnieka mūzika, izpilda M. Zīvere.

Dziesma Miers un Bērziņš. G. Rača vārdi, R. Paula mūzika, izpilda J. Paukštello, H. Spanovskis, A. Bērziņš.

Dziesma Miers. R. Eilanda vārdi un mūzika, izpilda R. Eilands un Edavārdi, dejo Ģ. Ķesteris.

Dziesma Miers. K. Pāžes vārdi, mūzika, izpilda K. Pāže.

Dziesma Miera gadalaiks. G. Zotova vārdi, M. Jātnieka, S. Berezinas, A. Volmanes mūzika, izpilda grupa „Jātnieki”.

Dziesma Mieru, tikai mieru! G. Rača vārdi, R. Paula mūzika, izpilda ansamblis „Dzeguzīte”.

Dziesma Miers mājās. Gacho vārdi, mūzika, izpilda Gacho un J. Sirmais.

Dziesma Mans miers. G. Godiņa vārdi, J. Lūsēna mūzika.

Skaņdarbs Un miers virs zemes… P. Butāna mūzika, izpilda XXV Vispārējo latviešu dziesmu apvienotie pūtēju orķestri.

Un Jēzus viņam atbildēja: „Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie Viņa un ņemsim pie Viņa mājas vietu. Kas Mani nemīl, tas netur Manus vārdus; bet tie vārdi, ko jūs dzirdat, nav Mani, bet Tēva, kas Mani sūtījis. To Es jums esmu runājis, pie jums būdams. Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis. Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.” [Bībele 1997 : 896]

 

Miers pasaulē sākas ar mieru tevī

Tā kā vairākus gadu desmitus dzīve Latvijā rit itin mierīgi, miers un tā uzturēšana nav pirmā tēma, kas nāk prātā, domājot par sabiedrības prioritātēm. Tomēr mūsu nosacīti mierīgā vide ir ļoti trausla. No 2014. līdz 2016. gadam Eiropa pieredzēja īpaši daudz teroraktu. Tad arī par vienu no jaunatnes jomas prioritātēm kļuva jauniešu radikalizācijas un vardarbīga ekstrēmisma novēršana.

Daudzās Eiropas valstīs var atrast arī pa kādam līdz galam nepārvarētam vēsturiskam konfliktam starp valstī dzīvojošajām tautībām. Jauni draudi mieram saistās arī ar klimata pārmaiņām un dabas katastrofām, kuru dēļ var būt jāpārvieto lielas cilvēku masas un var sākties vardarbīgi konflikti ierobežoto dabas resursu dēļ. Šie ir tikai daži no draudiem mieram. Dzīvojot paredzamas neparedzamības apstākļos, būtu jāpievērš lielāka uzmanība miera izglītības nodrošināšanai. Vēloties sniegt savu devumu miera kultūras veicināšanā un miera izglītības attīstīšanā, 2019. gadā biedrības „Piepildīto sapņu istaba” komanda organizēja starptautisku jaunatnes darbinieku mobilitāti. Mācībās ar nosaukumu „From Inside Out” tikās 25 dalībnieki no Latvijas, Austrijas, Itālijas, Rumānijas, Polijas, Horvātijas, Ziemeļmaķedonijas, Slovēnijas, Portugāles, Spānijas un Turcijas. Projekta mērķis bija palīdzēt jaunatnes un izglītības jomā strādājošajiem attīstīt kompetences, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu miera izglītību, kā arī rosināt viņus kļūt par aktīviem miera vēstnešiem sabiedrībā. Mūsu ikdienu lielā mērā ietekmē cilvēki, kam ir vara, tātad politiķi un lielo uzņēmumu vadītāji, taču viņu rīcībā bieži ir itin grūti saskatīt solidaritāti vai pret sabiedrību un vidi atbildīgu rīcību.

Miers ir ne tikai kara neesamība. Miers ir arī nevardarbība savstarpējās attiecībās, atturēšanās no dabas resursu un citu dzīvu būtņu ekspluatācijas, taisnīguma un cilvēktiesību nodrošināšana. Šajā projektā mieraizglītība tika definēta kā process, kurā tiek attīstīta prasme novērst vardarbību un radoši un nevardarbīgi risināt konfliktus, tolerance, taisnīgums, empātija un līdzjūtība, kā arī prasme radīt apstākļus, kas veicinātu mieruikvienā cilvēkā, starp cilvēkiem, starp grupām nacionālā un starptautiskā līmenī.

Analizējot draudus mieram savās valstīs un iespējamos risinājumus, kā tos novērst, dalībnieki diezgan vienprātīgi atzina, ka miers pasaulē sākas ar mieru sevī un mieru ģimenē. Iekšējā miera mācīšana un mācīšanās ir arī sasniedzams mērķis darbā ar sevi un citiem, tāpēc ir vērts tam pievērsties. [Priedīte : https://jaunatne.gov.lv/jaunumi/pieredzes-stasti/miers-pasaule-sakas-ar-mieru-tevi/]

 

ES izveido Eiropas Miera mehānismu

Eiropas Savienības (ES) rīcībā ir jauns finanšu instruments, ar kuru kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā segs visas ES ārējās darbības, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus.

Padome pieņēma lēmumu, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Eiropas Miera mehānismu – ārpusbudžeta fondu aptuveni piecu miljardu eiro apmērā, ko paredzēts finansēt ar ES dalībvalstu iemaksām.

Eiropas Miera mehānisma galvenais mērķis ir uzlabot ES spēju novērst konfliktus, saglabāt mieru un stiprināt starptautisko stabilitāti un drošību. Tas tiks darīts, ļaujot ES sniegt labāku palīdzību partnervalstīm – vai nu atbalstot to miera uzturēšanas operācijas, vai arī palīdzot tām palielināt savu bruņoto spēku spēju nodrošināt mieru un drošību valsts teritorijā, kā arī veicot plašākas militāras/aizsardzības darbības kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķu īstenošanas atbalstam.

Ilgstošu mieru var panākt, tikai investējot starptautiskajā stabilitātē un drošībā.

Līdz šim ES atbalstu varēja sniegt tikai Āfrikas vadītām miera atbalsta operācijām, t. i., operācijām, ko vada Āfrikas Savienība vai Āfrikas reģionālās organizācijas. Tas tika darīts, izmantojot Āfrikas Mieranodrošināšanas fondu. Ar Eiropas Miera mehānismu šis trūkums tiks novērsts, un tiks paplašināts ES intervences ģeogrāfiskais tvērums, jo tagad ES varēs sniegt ieguldījumu militāro miera atbalsta operāciju un palīdzības pasākumu finansēšanā mūsu partneriem jebkurā pasaules vietā.

[https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2021/03/22/eu-sets-up-the-european-peace-facility/]

  1. maijs – Starptautiskā ANO Miera uzturētāju diena. [https://www.mfa.gov.lv/newyork/informacija-par-ano/ano-sistema/ano-svinamas-dienas]

 

Mūsdienu pasauli raksturo plurālisms – sabiedrību veido dažādas politiskās, etniskās, sociālās, reliģiskās grupas, kuru pastāvēšanas pamats ir savu interešu nodrošināšana, tāpēc rodas konflikti. [..] Visbiežāk lietotā konfliktu pārvaldīšanas un risināšanas metode mūsdienās ir miera uzturēšanas misijas, ko veic tādas starptautiskās organizācijas, kā ANO, NATO, ES. To darbības gaitā iespējams izdalīt trīs posmus – miera ieviešana, mierauzturēšana, miera veidošana. [Ozoliņa 2012 : https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/22556]

 

Miera iela Rīgā robežojas ar citām ielām: Gaujas, Laktas, Upes, Kluso, Ieroču, Lāču, Kazarmu, Zirņu, Mēness, Ēveles un Alojas. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos minēta jau 1846. gadā ar nosaukumu Jaunā Mirušo iela. 1859. gadā ielas nosaukums tika nomainīts – Miera iela, un laika gaitā tas palicis nemainīgs, mainīgs bija tikai ielas garums. 1885. gadā daļa Miera ielas tika nosaukta par Rēveles ielu, tagadējo Tallinas ielu. 1937. gadā Miera ielai tika pievienota Karlīnes un Lielā Lāča iela. Miera iela izveidojās kā ceļš, kas veda uz Lielajiem kapiem, un līdz ar to arī ielas nosaukums saistīts ar aizkapa dzīvi – mieru un klusumu, kas bija nepieciešams mirušajiem.

Šobrīd Miera ielā uzplaucis radošais kvartāls, kuru veido kafejnīcas, veikaliņi, darbnīcas u. c. Šeit valda rosīga atmosfēra un vienlaikus arī miers, kas rodas, nogriežoties no galvenajām ielām un to burzmas. Simboliskāku ielu par Miera ielu Rīgā būtu grūti atrast – šeit cilvēki ienāk pasaulē, šeit tikuši guldīti zemes klēpī, šeit arī izdzīvo visu, kas šīm galējībām pa vidu. [Sagatavots pēc: http://www.citariga.lv/lat/brasa/infrastruktura/ielas/3/; http://mieriela.lv/]

 

Miera maizes” projektā Latvija iesaistījusies kopš 2013. gada. Šajā miera maizē vienkopus ir rudzu milti no rudzu graudiem, kas ievākti Berlīnē, pēc tam auguši desmit Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs: Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Čehijā un Ungārijā. Latvijas rudzi miera maizei tika iesēti bijušā Zvārdes armijas poligona teritorijā. Miera maizē tika iecepti arī milti no bijušās Bernauas ielas Berlīnes mūra robežzonas, tā Vācija atzīmēja Berlīnes mūra un dzelzs priekškara krišanu, kad atkal apvienojās sašķeltās Eiropas valstis un tautas. Ik gadu akcijai tiek izvēlēta viena vadošā valsts.

[Sagatavots pēc: Čekstere : https://kulturaskanons.lv/archive/rudzu-maize/ un Tomsone 2018 : http://new.llkc.lv/lv/nozares/projekti/konu-dzirnavas-tiekas-miera-maizes-dalibvalstis]

 

Izdota vēsturnieka Aivara Strangas grāmata par Latvijas un Padomju Krievijas 1920. gada miera līgumu

Grāmatā aptverto vēstures periodu raksturo tās apakšvirsraksts – Latvijas un Padomju Krievijas (PSRS) attiecības 1919.–1925. gadā.

  1. gada 11. augustā noslēgtais miera līgums tiek vērtēts kā viens no nozīmīgākajiem līgumiem gan jaunās Latvijas valsts pirmajos gados, gan Latvijas vēsturē kopumā – arī pēc simt gadiem. Tas ir līgums, kurā „.. Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi..”. Profesors Aivars Stranga sniedz analītisku vēsturiskās situācijas un šī miera līguma izvērtējumu.

[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/izdota-vesturnieka-strangas-gramata-par-latvijas-un-padomju-krievijas-1920-gada-miera-ligumu.d?id=52365365]

 

Latviešu valodas aģentūra 2019. gadā izdevusi grāmatu „Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta?”. Tā nominēta grāmatu mākslas konkursa „Zelta ābele” labāko dokumentālo grāmatu kategorijā.

Grāmatā „Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta?” iekļautas sarunas, kas 2017. gadā norisinājās Latviešu valodas aģentūras organizētajā Valodas vakaru ciklā. Sarunas vadīja dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš, kurš kopā ar dzejniekiem un rakstniekiem meklēja atbildes uz jautājumu „Kas stāv aiz teksta?”. Intelektuāli un emocionāli piesātināto sarunu teksti atklāj rakstnieku un dzejnieku darba aizkulises, attiecības ar valodu un mazāk zināmas biogrāfiskas lappuses.

Skarto tēmu loks ietver literatūru un vēsturi, modernismu dzejā, stila smalkumus, iekļaušanos, iesaistīšanos, integrāciju literatūrā, dzeju un performanci, bērnu literatūras uztveri, literatūru un politiku, cenzūru, konjunktūru, izdabāšanu un īstumu, aizliegto vārdu, ironiju, sarkasmu, kā arī kopskatu uz rakstīto vārdu. Grāmatā lasāma Guntara Godiņa saruna ar Ventu Zvaigzni un Paulu Bankovski, Jāni Rokpelni un Arvi Vigulu, Sergeju Timofejevu un Artūru Punti, Inesi Zanderi un Kārli Vērdiņu, Māru Zālīti un Andri Breži, Contru (Margusu Konnulu) un Juri Kronbergu, Gunti Bereli. [https://valoda.lv/miera-kekis-kas-stav-aiz-teksta/]

 

Starptautiskais miera skrējiens ir kā simboliska vēsts ar skriešanas starpniecību paust vienotību un draudzību starp dažādu tautību un pārliecību cilvēkiem. Tas nav komerciāls vai politisks projekts, un tā organizatori darbojas pēc brīvprātības principiem. Savā ceļā skrējiens pieskaras daudzu miljonu cilvēku dzīvei. Skrējēji apmeklē tūkstošiem apdzīvoto vietu un tiekas ar tūkstošiem vietējo iedzīvotāju, no rokas rokā nododot lāpu un daloties ar savu iedvesmu un sapni par labāku pasauli. Skrējēji apmeklē skolas, interešu un skrējēju klubus, kā arī vietējās un valsts varas institūcijas – visus, kas jūtas iedvesmoti tikties ar komandu un piedalīties skrējienā savu iespēju robežās.

Skrējiena ceļā sportisti, bērni un vecāki tiekas, lai paskrietu kopā, nododot draudzības lāpu no rokas rokā, vai arī vienkārši paturētu to rokās, paužot savu labo gribu gaišākai pasaulei.

Tagad ir tāds laiks, kad ļoti svarīga ir draudzības saišu veidošana Eiropas un visas pasaules kopīgajās mājās. Skrējiens ir taustāma izpausme cilvēces nepieciešamībai pēc draudzības un sapratnes, un tā mērķis nav gūt peļņu vai veicināt kādu politisku vai reliģisku mērķu sasniegšanu, bet izcelt priekšplānā labo gribu starp cilvēkiem un nācijām. Tāpēc visdažādākie cilvēki piedalās šajā vēsturē garākajā un plašākajā stafešu skrējienā, kas iedibināts 1987. gadā. To iedvesmojis sportists, filozofs un mūziķis, UNESCO Miera medaļas un Mahatmas Gandija Mierabalvas laureāts Šri Činmojs (1931–2007), kurš patiesi ticēja tam, ka sports ir spēcīgs instruments pasaules harmonijas veicināšanā.

Skrējienam atbalstu ir izteikuši tādi pasaulē pazīstami cilvēki kā Nelsons Mandela, Mihails Gorbačovs, Māte Terēze, Karls Luiss. Savu atbalstu skrējiena idejai un tā norisei Latvijā izteikuši arī vairāki Latvijas prezidenti: Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers, Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis. Dr. Deividsons Hepberns, UNESCO35. ģenerālkonferences prezidents, izteica savu atbalstu ar šādiem vārdiem: „Harmonijas skrējiena lāpa, kas tiek nodota no rokas rokā, ir iedrošinājusi miljoniem cilvēku visā pasaulē tiekties pēc pasaules vienotības un miera. [..] Es novēlu jums panākumus jūsu centienos.”

Starptautiskā skrējēju komanda velta savus līdzekļus, laiku un labo gribu, lai paustu vienotības ideju un dalītos ar labāko, ko viņi var piedāvāt skrienot.

Pasākuma būtība ir ar skriešanas palīdzību vienot cilvēkus ar visām viņiem piemītošajām atšķirībām un ļaut sajusties katram kā svarīgai daļai no pasaules ģimenes. Skrējiens praktiskā veidā izlīdzina tās lietas, kas mūs šķir, parāda to, ka savā būtībā mēs visi esam skaisti un vienlīdzīgi, kā arī uzsver un stiprina mūsu kopējo tiekšanos pēc miera un harmonijas. Šī globālā stafetes veida skrējiena dalībnieki nes šo iniciatīvu ar simboliskas lāpas palīdzību un dalās tajā ar ikvienu, ko satiek, dodot iespēju katram ielikt kādu daļu no sevis šīs idejas veicināšanā un kaut uz brīdi kļūt par šī lielā skrējiena komandas dalībnieku.

  1. gada jūlija vidū arī Latvijā viesojās Starptautiskais miera skrējiens. Latvijā skrējiens virzījās cauri Daugavpilij, Preiļiem, Varakļāniem, Madonai, Vecpiebalgai, Priekuļiem, Cēsīm, Valmierai, Dikļiem, Limbažiem, Alojai, Staicelei, Ainažiem.

[https://www.barkava.lv/home/aktualitates/starptautiskais-miera-skrejiens-cauri-barkavai;https://preili.lv/167735/starptautiskais-miera-skrejiens-dosies-cauri-latvijai/]

 

„Mans miers ir beigts” – šādu nosaukumu 2016. gadā savai personālizstādei devusi māksliniece Anna Heinrihsone. Viņa vairs nebaidās atklāties, jo katram cilvēkam pienākot brīdis, kad nav ko slēpt un nav ko zaudēt.

Kur slēpjas dzīvības noslēpums un mūsu spēka avots? Māksliniece Anna Heinrihsone atklāj savu noslēpumu – meklējot atbildes uz būtiskākajiem cilvēka dzīves jēgas jautājumiem, ikonogrāfiskā mērogā paceļot pazemes valstību un saknes, kas mūs baro.

„Tas, ko esmu šeit uzzīmējusi, ir mani spēka avoti… Un, lūk, viss, ko ietērpj vārdos, zaudē savu vieglumu. Tad, kad mans miers ir beigts, es meklēju atbalstu šajos objektos, tie ir reāli objekti – reālas saknes, kuras esmu atradusi divu gadu laikā,” stāsta māksliniece.

Izstādes nosaukums „Mans miers ir beigts” patapināts no Aspazijas dzejoļu krājuma „Sarkanās puķes”, kurš tika iestudēts Valmieras teātrī un kuram Anna Heinrihsone veidoja kostīmus.

„Man svarīgi, lai cilvēks, atnākot šeit, pameklē, kas vispār dzīvē dod stimulu dzīvot,” turpina Anna Heinrihsone. „Man tās saknes ir kaut kas tāds, kas pietur pie zemes, kas dod iedvesmu ne tikai zīmēt, bet arī teātrī un visur kur darboties, un saprast, ka dzīvē ir kaut kas stabils. Kad tu paskaties, ka no sīkuma izaug kaut kas, tas izklausās banāli, bet tas dod sapratni, ka pasaule nav apstājusies, ka šo mieru, kas ir beigts, mēs varam atkal kaut kur uzrakt.” [Lesīte 2016 : https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/annas-heinrihsones-miers-ir-beigts.a198969/]

 

Rainis lielu uzmanību ir pievērsis savu lugu galveno tēlu izcelsmei, arī „Zelta zirgā” viss pirmais cēliens ir veltīts ieskatam Antiņa ģimenē – iepazīstamies ar tēvu, kas drīz acu priekšā mirst, un brāļiem, kas nomirst nedaudz vēlāk. Ne pirmajam, ne otrajiem lugas sižeta galvenajā pavedienā lielas un būtiskas nozīmes nav. Un tomēr tieši lugas sākums, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, kā arī vēlāk – attieksme pret Nabagu atklāj, ka Antiņš nāk no Brāļu draudzes tradīcijai tuvas vides:

1) konsekventi lietota uzrunas forma „mīļie brālīši”;

2) sabiezināts deminutīvu lietojums: „bērziņam metas zaļi pumpuriņi”; „Še tev, vecīt, kumosiņš maizītes, nāc namiņā piesēsties” utt.;

3) ilgošanās pārcelties viņā saulē, kas asociatīvi saistās ar atgriešanos, baltumu, skaidrības, šķīstības un miera ostu; pat viņsaules sadzīviskošana tās pietuvināšanas nolūkā: „Vajag jaunu paladziņu un uztaisīt viņam mūža gultiņu; es jau labprāt laidīšu tētiņu viņsaulē ar savām goda drēbītēm, vai tās būs diezgan labas, ko tur rādīties tanī lielā spožumā, kur redzēs katru šūniņu, katru ielāpiņu? Man jau būtu prieks, kad tētiņš tur staigātu ar manām mantiņām mugurā; princesīte guļ savā stikla zārciņā un gozējas baltā saulītē; nu arī mans laiciņš pienācis, iešu arī es turp, kur tik kluss un laimīgs top vaigs”.

[Grudule 2008 : 43 : https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/144/732.s%c4%93j.pdf?sequence=1&isAllowed=y]