Tradicionālā transkripcija

[meš:]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[meʃː]


[m]’skanenis’.’]

[e] – īsais, šaurais patskanis

[š] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – žs.



mežsakne, vārda celms

-sgalotne




mež+audz-e

mež+ābel-e

mež+āz-is

mež+ābol-s

mež-a+brāl-is

mež+cirt-ēj-s

mež-a+cūk-a

mež+ezer-s

mež+irb-e

mež-a+kuil-is

mež+kung-s

mež+mal-a (→ mež-mal+iet-is)

mež-a+pīl-e

mež+rag-s (→ mež-radz+niek-s)

mež+roz-īt-e

mež+rūp-niek-s (→ mež-rūp-niec+īb-a)

mež+saim-niek-s (→ mež-saim-niec+īb-a)

mež+sarg-s

mež+skudr-a

mež-a+step-e

mež-a+strazd-s

mež+strād-niek-s

mež-a+tundr-a

mež+vīn-s

mež+vī-t-en-is

mež+zin-ā-tn-e

mež+zin-ā-t-niek-s

mež-a+zos-s

diž+mež-s

mūž-a+mež-s

skraj+mež-s


mež+kop-is, mež+kop+e

mež+kop+īb-a

mež+zin-is, mež+zin+e




mežs patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija   

 

 

vsk.

dsk.

N.

mež-s

mež-i

Ģ.

mež-a

mež-u

D.

mež-am

mež-iem

A.

mež-u

mež-us

I.

ar mež-u

ar mež-iem

L.

mež-ā

mež-os

V.

mež! mež-s!

mež-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Mežs ir pielijis un tumšs.

2) izteicēja daļaDumbrājs ir mežs ar slapju augsni.

3) galvenais loceklisTumšie meži.

4) papildinātājs – Neparastā smarža piepildīja visu mežu.

5) apzīmētājsKārpainais pūpēdis aug mežu pļavās, mežu laukumiņos un ceļmalās.

6) vietas apstāklisMežā var salasīt ogas un sēnes.



meža aizsardzība, meža avenes, meža balodis, meža biezoknis, meža ceļš, meža cirtējs, meža darbi, meža fauna, meža flora, mežu fonds, meža izstrāde, meža klajums, meža masīvs, meža pļava, meža resursi, meža stiga, meža taka, meža teritorija, meža ugunsgrēks, meža zemenes, meža zvēri


būvkoku mežs, lapu koku mežs, matu mežs, priežu mežs, skuju koku mežs


biezs mežs, jauktais mežs, vecs mežs


braukt mežā, cirst mežu, stādīt mežu



mežs, -a, v.

Koku un krūmu audze viscaur kādā (lielākā) platībā.

Meža klajums – klajums mežā.

Meža cirtējs – mežcirtējs.

Meža darbi – koku gāšana un kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.

Braukt mežā – strādāt meža darbus, kuru veikšanai nepieciešami transportlīdzekļi.

Meža tehniķis – mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.

Meža parks – meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.

Kūrortu meži – meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.

Meža skola – mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.

Mežu (arī mežu un dārzu) dienas – laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.

Mežu zona – mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos – mežastepe.

Mūža mežs – mūžamežs.

Meža brāļi vēst. mežabrāļi.

Mežā aug raksturīgi meža augi: koki, krūmi un zem tiem dažādi sīki augi. Švinka 1, 183.

Aiz ezera stiepās zilgana mežu svītra. Dripe 2, 99.

// ģen.: meža, adj. nozīmē Tāds, kas parasti sastopams mežos (par savvaļas dzīvniekiem, augiem, to sugām).

Meža kaķis – neliels kaķu dzimtas dzīvnieks (Eirāzijas un Āfrikas mežos).

Meža gailis – mednis.

Meža ābele – mežābele.

Meža roze – mežroze.

Meža vīns – mežvīns.

Meža pīle un krīklis nereti ligzdo arī samērā tālu no ūdeņiem. Spuris 1, 72.

Meža zemenes ir sastopamas visā mūsu republikas teritorijā, galvenokārt izcirtumos, mežmalās .. Veselība 78, 7, 14.

// pārn. Biezs augu (parasti lakstaugu) kopums (parasti lielākā platībā).

.. liekas, it kā saule izlietu savu gaismu pār šo brīnišķo puķu mežu .. Apsīšu J. 3, 13.

// pārn. Ļoti liels (kā augšup pacelta, vertikāla) kopums.

Matu mežs – kupli, biezi mati.

.. cepures viņam nemaz nebija, tikai melno cirtaino matu mežs. Ezera 9, 289. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


mežs  mežs; egļu mežs – skuts; priežu mežs – syls 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


mežs meš, -ža, žàm, žu, dsk. ģen. -žu, demin. mežĩc, -ĩna. 

1. – meži gàn agrâk bi liẽli, tâdas liẽlas priẽdes, liẽli kùoki. tùr àiz Ēģemes muĩžu, ku tiẽ liẽliẽ meži, traku nejaûki gàudõši tiẽ vìlki. kâ mežs – saka, ja kā ir daudz. ba`tiẽ tàurĩni tâ kâ meš nãca vìrsũ [kāpostiem].

2. ģen., adj. noz. Tāds, kas aug savvaļā, nav kultivēts (par augiem, šķirnēm). tĩrumu skuõsta, meža skuõsta.

3. ģen. adj. noz. Tāds, kas dzīvo savvaļā un neuzturas māju, saimniecību tuvumā (par dzīvniekiem, to sugām). i mãju strazdi ùn meža strazdi. meža zùosis jàu nãk šupu. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 308–309]

 

mežs bârda kâ mežs. biêzs kâ mežs. 
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine A–M 2000 : 522]


Izmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no mežadaudz un veikli melot. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Kā mežāsaka, ja cilvēks atrodas svešā nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina, ko iesākt.


Kā mežā audzis sar. – neuzvedīgs, neaudzināts.


Kā mežssaka, ja kas ir biezi, spēcīgi, raženi audzis; saka, ja ir biezs apmatojums. Saka, ja kas ir lielā skaitā.


Mežā zem egles iron. – saka, ja nav kur palikt, kur dzīvot.


Neredzēt (nesaredzēt) aiz kokiem mežupievēršoties sīkumiem, nesaskatīt galveno.


Runāt mežā (kā pa mežu); aizrunāties uz mežu; aiziet (aizskriet) pa meža ceļu sar. – runāt aplamības, runāt nesaprātīgi. 
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 708710]


Hidrometeoroloģijāagromežmeliorācija, lauku mežmeliorācija, aizsardzības meža josla, baseina mežainums, ekvatoriālais mežs, pārpurvojies mežs, tropiskais mežs, ziemzaļais mežs, meža vējš.


Mežsaimniecībāapēnošana ar meža aizsegu, meža aizsega apēnojums, apspiestā mežaudze, cieto lapkoku mežs, lapkoku mežs, lapmežs, mežs uz celma, jaukts mežs, mistrots mežs, nokaltis mežs, palienes mežs, pāraudzis mežs, platlapju mežs, retināts mežs, saudzējamais mežs, valsts mežs, zemnieku mežs, meža aģents, meža augsne, meža blakusizmantošana, meža entomoloģija, meža iecirknis, meža kultūrdarbu mašīna, meža zemsega, meža nobiras, meža pakaiši, meža mākslīga atjaunošana, meža terminoloģija, meža patvaļīga ciršana, meža vairoglaputis.


Ornitoloģijāapkakles mežastrazds, meža tilbīte.


Tiesību zinātnēmeža ciršanas orderis, meža nelikumiska ciršana.


Agronomijāmeža zaķpēdiņa, meža stepes smilšmāls.


Uzvārdi Mežs, Meža; Mežabārdis, Mežabārde; Mežarājs, Mežarāja; Mežvēveris, Mežvēvere; Mežinieks, Mežiniece; Mežnieks, Mežniece; Meženieks, Meženiece; Mežsargs, Mežsarga; Mežgailis, Mežgaile; Mežzīle; Mežāzis, Mežāze; Mežvilks, Mežvilka; Mežavilks, Mežavilka; Mežazaķis, Mežazaķe; Mežzaķis, Mežzaķe; Mežapse; Mežābele; Mežapuķe; Mežroze; Mežkalns, Mežkalna; Mežnora; Mežezers, Mežezera; Mežupe; Mežciems, Mežciema; Mežlauks, Mežlauka; Lielmežs, Lielmeža; Līmežs, Līmeža; Mežiņš, Mežiņa; Mežītis, Mežīte; Mežīts, Mežīte; Mežals, Mežala; Lapmežs, Lapmeža; Rozmežs, Rozmeža; Vecmežs, Vecmeža; Zaļmežs, Zaļmeža; Mežuls, Mežule; Mežaks, Mežaka; Mežvids, Mežvida; Zaļmežnīks, Zaļmežnīka; Miermežs, Miermeža; Ošmežs, Ošmeža; Silmežs, Silmeža; Mežgals, Mežgale; Mežmalis, Mežmale; Mežāre; Mežaraups, Mežaraupa; Mežstiba; Mežjānis, Mežjāne.


VietvārdiMeža kakts, lauks Sēļos; Meža kaķi, zemniekmāja Codē; Mežakuces, zemniekmāja Jaunlaicenē; Mežamuiža, muiža Aizupē; Mežmuiža, muiža Augstrozē, Kandavā; Mežapils, mežs Blīdienē; Meža vilki, zemniekmāja Svitenē; Mežkalēji, zemniekmāja Platonē; Mežkauliņi, zemniekmāja Virbos; Mežkārļi, zemniekmāja Kārķos; Mežlaipas, zemniekmāja Talsos; Mežaiņi, zemniekmāja Bātā; Meždusa, zemniekmāja Ļaudonā; Meži, zemniekmāja Ārlavā; Mežiņi, zemniekmāja Asītē; Mežotne, muiža; Mežvidi, muiža Nautrēnos; Mežmačas, zemniekmāja Ezerē; Mežmalas, zemniekmāja Kalētos; Mežmaļi, zemniekmāja Meņģelē; Meža kapi, kapsēta; Pirmie meža kapi, Otrie meža kapi, kapsētas Rīgā; Mežaparks, pilsētas daļa Rīgā; Meža iela, Meža prospekts, ielas Rīgā.


ErgonīmiLatvijas Valsts meži, akciju sabiedrība; Mežsētas, viesu nams, pirts, briežu dārzs Rugāju pag.; Mežakaķis, piedzīvojumu parks Siguldā, Rīgā, Ventspilī; Mežmalas, kempings Usmas pagastā.


mežs, lš. m¡dis ‘koks’, apv. m¡džias ‘koks, mežs’, pr. median ‘mežs’, kr. межá ‘eža, robeža; apv. mežiņš’, мéжду ‘starp, starpa’, latīņu medius ‘vidējais’. Pamatā indoeiropiešu *medhi‘vidējais; tas, kas atrodas vidū, starpā’, no kā baltu valodās izveidojās *medŠa-s > la. *mežas > mežs.

Baltu valodu nozīmes pamatā ir ‘tas, kas atrodas vidū, starpā’, attiecinot šos vārdus uz vidi, kas atrodas starp diviem novadiem vai ciemiem. Tā kā apdzīvotās vietas senatnē bija kā saliņas lielajos mežu masīvos, bieži saplūda apzīmējuma nozīme ‘vidējais, starpā esošais’ ar jēdzienu ‘mežs’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 587588]


angļu  forest; wood

baltkrievu  лес

čigānu  veš

franču – bois; (liels) forêt

grieķu  δάσος

igauņu – mets

ivritā  יער

krievu – лес

latīņu – silva

lietuviešu – miškas

lībiešu – mõtsā

poļu – las

somu – metsä

ukraiņu – ліс

vācu – der Wald

zviedru – skog



mežā audzis. 


Mežā būdams, mežu meklē. 


Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. 


mežā sauc, tā atskan. 


Mežs ar ausīm, lauks ar acīm. 


Kā lai redz mežu, kad koki priekšā. 


Uz mežu neaizbrauksi, arī uz krāsns nosalsi. 


Ja jau mežā ieej, tad ej līdz malai. 


Kam tuvāk mežs, tam tālāk malka. 


Kam nav meža, tam nav zaķa. 


Nevar nolīdzināt ne mežam galotnes, ne ļaudīm valodas. 


Mežā vilkam ceļu nerādi. 


Vieglāk ir veselu mežu uzaudzināt nekā vienu bērnu. 


Kur mežs, tur koki. 


Jo lielāks mežs, jo lielāks aizvējš. 


Pazuda kā mežā


Kad iet uz mežu, jāiesprauž lupstāji pastalās, tad čūskas nenāk klāt.


Pirmo reizi mežā ieejot, jālasa daudz čiekuru, lai kartupeļi labi aug.


Ja mežs smagi dveš, tad būs lietus.


Kad meži šalc, tad lietus gaidāms.


Ja meži pēc lietus kūp, tad drīzumā vēl lietus gaidāms.


Kad lietum līstot pār priežu mežiem paceļas zila migla, tad drīz būs labs laiks.


Ja ziemu meži stāv piesniguši, tad nākošā vasara būs lietaina.


Ja ziemas salā mežs stipri san, tad vasara būs pērkoņaina.


Ja mežā ilgi stāv sniegs, tad būs slapja vasara.


Ja rudenī vējš pūš lapas no meža laukā, tad nākošā vasara slapja, bet, ja turpat mežā paliek, tad sausa.


Kad rudenī mežiem skaisti dzeltenas lapas un tās ilgi stāv pie koka, tad nākamajā gadā būs skaisti dzelteni mieži, bet, ja tās rudenī zaļas nokrīt, tad mieži agri nosūt.


Pa pusdienas laiku nedrīkst iet mežā, jo tad staigā gari.


Ja sapnī redz zaļu mežu vai zaļu zāli, tad labi klāsies.



Mežā cirsts, Rīgā pirkts,

Atnāk mājā, gauži raud. – Vijole. 


Mežā dzimis, mežā audzis,

Atiet uz mājām – ar dzelža nagiem zemi plēš. – Ecēšas. 


Mežā dzimis, mežā audzis,

Atnāk mājā, paliek par sargu. – Sēta. 


Mežā dzimis, mežā audzis,

Atnāk mājās saimenieks. – Krēsls.


Mežā dzimis, mežā audzis,

Mežā mūžu nodzīvojis. – Sēne. 


Mežā dzimis, mežā audzis,

Nekad sauli neredzējis. – Koka serde. 


Mežā dzimis, mežā audzis,

Nāk uz māju dancot saukt. – Stabule. 


Mežā dzimis, mežā audzis,

Nāk uz mājām putru strēbt. – Karote. 


Mežā dzimis, mežā audzis,

Pārnāk sētā – auklē bērnus. – Šūpuļa līksts. 


Mežā dzimis, mežā audzis,

Pārnāk mājā, bērnus brēcina. – Rīkste. 


Mežā dzimis, mežā audzis,

Pārnāk mājā, cilā asti. – Cirvja kāts. 


Dzīvs i kustēt kust un atbild, bet paliek uz vietas. – Mežs


Kurā mežā nav lapu? – Skuju mežā


Mēms brēc bez mēles. – Mežs


Šņāc un kust, bet tomēr paliek uz vietas. – Mežs


Vīrs stāv, mati šņāc. – Mežs


Vasaru kažokā,

Ziemu kreklā. – Lapu koku mežs



Meitas mani mežā veda

Ar maziem rateļiem;

Čīkst rateļi, dzied meitiņas,

Grab mans vecais kažociņš. [LD 703-5]

 

Lēc, saulūte, rītu agri,

Sildi siltus meža galus,

Man’ brālīši dravenieki,

Lai rociņas nenosala. [LD 30352-6]

 

Kas kaitēja man dzīvot

Liela meža maliņā:

Piecus briežus arklā jūdzu,

Sešas stirnas ecešās;

Ar vilciņu vagot gāju,

Lapsiņ’ vagu mētātaja. [LD 2665-2]


Krūmi, krūmi, meži, meži,
Mežs mežiņa galiņā;
Brāļi, brāļi, māsas, māsas,
Rads radiņa galiņā. [LD 3850-1]


Diži meži, platas lapas,
Veci vīri, gudri vārdi;

Mežs ar savu dižumiņu,
Vecs ar savu gudrumiņu. [LD 27270-0]

 

Parkiuņs vede vedekļeņu,
Vysu mežu ducynuoja;
Sauļis meita pakaļ guoja,
Vysu mežu puškuodama. [LD 34039-16]


Putns vēl mežā, iesmu jau drāž

Ancis, iedams uz mežu malkas cirstu, ierauga zaķi guļot apakš eglītes. Tas pats pie sevis sāk domāt un spriest: kad es šo zaķi noķeršu un pārdošu, tad par to dabūšu piecu mārku. Par tām nopirkšu vistu, kas man olas dēs un cāļus izperēs. Tos es pārdošu un par ienākušu naudu nopirkšos muižu. Es pats Ancis, tāpēc sievu ņemšu Grietu, un savu pirmo dēlu saukšu arī par Anci. Tas būs man par stārastu (vagaru), un pats tad staigāšu pa istabām, garu pīpi iekodis zobos, smēķēdams kā jau laikam kungs. Tur pie rijas būs mani ļaudis pie darba, un, kad mans Ancis tos kuls un pērs, tad es viņam uzkliegšu: „Anci, Anci! Ne tik dikti!”

Zaķis no stipra kliedziena iz migas laukā un mežā iekšā. Ancis tikai ar platām acīm noskatījās.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Bārenīte un mātes meita mežā pie raganas. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Padēls un īstais dēls mežā. [http://valoda.ailab.lv/]


Meža zvēri

Priekš daudz gadiem, kad lieli, bieži meži vēl apklāja mūsu dzimteni, vilki ganīja aitas un lopus. Šo darbu mājas saimniece samaksāja ikkatru dienu ar kukuli siltas, izceptas maizes. Iekams lopi vēl nebija izlaisti, viņa to iemeta šim pie nama durvīm rīklē. Tāda samaksa un agra apdienēšana sāka mājas saimniecei uz ilgāku laiku nepatikt, lai gan vilks bija labs gans un, lopus paēdinādams, visus pārdzina mājā. Reiz saimniece pati nepacēlās un lika meitai to cepšanu izdarīt, bet meitai bija sava gudrība. Kad vilks, pie nama durvīm pienācis, gaidīja savu maizes klaipu, meita iemeta viņam maizes vietā karstu akmeni mutē, caur ko vilkam purna nosvila. No tā laika vilkam melns purns, aitām tas tā nu ir lielākais ienaidnieks un cilvēkiem jāgana pašiem savi lopi. Tā iet, kad saimnieces, laiskumu lāpīdamas, neizpilda savu pienākumu.
[http://valoda.ailab.lv/]


Inspektors mežā pieķer mednieku, kurš ir nošāvis zaķi.

– Cienītais medniek, vai jūs zināt, ka nav vēl zaķu sezona un tos nedrīkst šaut.

– Zinu, zinu, bet es jau biju spiests izšaut pašaizsardzības nolūkā…


Vadātājs ir maldinātājs gars, kura uzturēšanās vieta lielākoties ir mežs. Vadātāja funkcijās ietilpst cilvēka maldināšana mežā – cilvēks apmaldās sev labi zināmā vietā un nespēj izkļūt no meža. Cilvēki visbiežāk vadātāju satiek, ejot caur mežu nakts laikā. Nevar nepamanīt līdzības arī slāvu mitoloģijā, īpaši jau krievu, kur vadātāja funkcijas pieņēmis meža gars леший (līdzinieks arī latviešu Meža mātei).
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]

 

Kā viena no senākās izcelsmes mātēm ir minama Meža māte. Tautasdziesmās tā darbojas kā meža saimniece, sargātāja un kopēja. Meža māte ir pārzine ne tikai pār kokiem, krūmiem un citiem augiem, bet arī pār dzīvniekiem un putniem.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]

 

Meža gars ir liela auguma, apaudzis ar spalvām un izskatās kā lācis. Viņš staigā pa mežu ar lielu kūju rokā, baida malkas cirtējus un bērnus, kas lasa ogas vai sēnes. Viņš bieži pieņem kāda pazīstama cilvēka izskatu un maldina ceļa vīrus. Viņš mēdz kliegt „au”, sit plaukstas, zobojas par ogotāju un sēņotāju saucieniem. Visvairāk viņš to dara vakaros un naktīs.

Par mežu ļaudis senāk domāja, ka to neviens neesot nedz sējis, nedz stādījis un ka pats Dievs esot viņu audzinājis, kāpēc arī nevarot būt aizliegts mežu cirst. Agrāki arī varēja braukt mežā un cirst kokus ikkatrs, kas vien to gribēja, nešķirot ne kungu, ne zemnieku mežus.

Pavasaros, kad kokiem miza vaļā, ļaudis devās mežā un plēsa tur lūkus un krijas, no kurām taisīja kamanas, pūrus, grozus un citas lietas.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]



Vakars mežā


Novēlojies meža putniņš

labu nakti dzied vēl zaram.

Bālu miglas lāpu rokā

meža māte paiet galā.

 

„E, tu zaļais zars, nu

diezgan skanējusi dvēselīte!”

Nomirst dziesmiņa un tūliņ

dziest kā zaļa dzirkstelīte.

 

Novēlojies meža putniņš

klusi, mīļi pieplok zaram.

Mirdzot zvaigžņu zirgos aizjāj

meža mātes dēli garām. [Bārda 1992 : 48]

 

Vārds mežs izmantots Ziedoņa Purva dzejoļu krājuma nosaukumā Meža roze (1961).


Priekš ilgiem, ilgiem gadiem te izdega mežs daudz verstēm tāļu. Bet zemes raksturs ir tāds, izdot bez mitēšanās jaunu dzīvību, kura, ja arī ne gluži, tad taču savā būtiskajā garā līdzinās sen pagājušajai, iznīkušajai dabai. Nu viņa atkal atzeļ un stiprinās, parādīdamās ar tiem pašiem daiļumiem, ar to pašu zaļumu un smaržu, šalkoņu vējā un brī­nišķīgo iespaidu uz mums klusumā [..] Brauc kad tu gribi pa mežu: gandrīz vienmēr viņš uz tevi atstās to pašu savādo iespaidu: tu esi it kā apņemts, piespiests nodziļināties savā iekšie­nē, kad tevim ir apnicis lūkoties uz koku galotnēm, padomāt par to, kā visa gan šis mežs nav redzējis un piedzīvojis. [Poruks 1972 : 40]

 

Vārds mežs izmantots daiļdarbu nosaukumos: Jūlija Vanaga  stāstu krājumā Meža dziesma (1976), Jāņa Jaunsudrabiņa  grāmatā Rites meža burvības (1913).


SPRĪDĪTIS. (skuju mētelītis, pumpuru cepurīte) Kad tik tā nav Meža māte! Nāk labo darbu algot.

Tu man labu nodarīji:

Manus bērnus atpestīji.

Brieži, zaķi, stirniņas

Cilā atkal kājiņas,

Zīle, žube, dzeguze

Pogo, kūko, vīterē.

Nu es tev par dūšu drošu

Arī tagad algu došu. [Brigadere 2003 : 50]




Johans Valters Mežs (Rīta saule).


Leonīds Āriņš Mežs.


Helēna Heinrihsone Jūrā un mežā.


Laila Kelle Mežs.


Kārlis Miesnieks Vasara mežā.

 

Ģederts Eliass Mežs.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Kārlis Hūns Mežs pēc vētras.


Kārlis Hūns Vidzemes mežs pēc vētras.


Gatis Šļūka Mežs.


Autore M. Purviņa.



Spēlfilma Meldru mežs (1971). Režisors Ēriks Lācis.


Dokumentālā filma Mežs (1973). Režisors Aivars Freimanis.


Dokumentālā filma Aiz kokiem – mežs (1978). Režisors Andrejs Apsītis.


Spēlfilma Šāviens mežā (1983). Režisors Rihards Pīks.


Īsmetrāžas dokumentālā filma Mežs (2000). Režisore Renāte Cāne.


Īsmetrāžas animācijas Dvēseļu mežs (2002). Režisors Andrejs Rubulis.


Dokumentālā filma Mežs putniem (2004). Režisors Andis Mizišs.


Pieci stāsti par dabu Stāsts par mežiem (2009). Režisors Kaspars Goba.


Dziesma Nelaid, māte, bērnus mežā. Viktora Kalniņa vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda grupa „Turaidas roze”.


Dziesma Mežā būdiņu tev celšu. Elīnas Zālītes vārdi, Raimonda Paula mūzika, dzied Edgars Liepiņš.


Dziesma Pilsētā, kurā piedzimt vējš. Māra Čaklā vārdi, Imanta Kalniņa mūzika.


Dziesma Mežs. Imanta Ziedoņa vārdi, Ulda Stabulnieka mūzika, izpilda grupa „Cosmos”.


Dziesma Mežā. Jura Helda vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, dzied Agnese.


Tautasdziesma Lokatiesi, mežu gali.


http://mezi.lv/ – ziņu un sludinājumu portāls, kurā apkopota informācija par mežiem. Portāla mērķis ir apvienot visus ar Latvijas mežu nozari saistītos cilvēkus un uzņēmumus.

 

 Latvijas mežu vēsture, mežu klasifikācija, ziņas par mežu aizsardzību u. c. [http://latvijas.daba.lv/]

 

Akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” (LVM) tika izveidota 1999. gada oktobrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu. Uzņēmums īsteno valsts intereses meža apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtības saglabāšanu un palielināšanu, kā arī maksimāli iespējamos ienākumus no meža apsaimniekošanas. LVM pārvalda valstij piederošo meža zemi 1,59 milj. ha platībā. Galvenais uzņēmuma produkts ir kokmateriāli. Līdztekus meža apsaimniekošanai LVM attīsta arī citus darbības veidus: sniedz medību un rekreācijas pakalpojumus un ražo selekcionētas sēklas un stādus mežu atjaunošanai.
[Sagatavots pēc: http://www.lvm.lv/]

 

Meža kapi tika atklāti Rīgā 1913. gadā. Tie atrodas starp Mežaparku un Čiekurkalnu. Sākotnēji kapi tika veidoti kā parks ar vienu galveno eju, dažādām sānalejām un daudziem līkumotiem celiņiem starp tām. Tāpēc tika aizliegts ierīkot augstas kapu kopas, kā arī nožogot kapu vietas. Kapos ir apbedīti daudzi Latvijas politiķi, sabiedriskie darbinieki, kā arī militārpersonas. Šajos kapos ir atrodami daudzi nozīmīgi memoriālās tēlniecības pieminekļi.
[Sagatavots pēc: Latvijas enciklopēdija IV 2007 : 418–419]

 

Pokaiņu mežs ir tūrisma objekts, kas atrodas 13 km attālumā no Dobeles, braucot Īles virzienā. Tas, izvietojies uz stāviem pauguriem un dziļām ielejām, veido neparasti gleznainu ainavu. Te kaudzēs, akmens upēs un valnīšos atrodas slavenie Pokaiņu akmeņu krāvumi. Tik liela dažādu izmēru un formu akmeņu koncentrācija vienuviet rada neparastu iespaidu. Tas daudziem cilvēkiem liek sajust savdabīgus enerģijas strāvojumus – vieni redz vīzijas, bet citi uztver informācijas plūsmu. Gidi un Pokaiņu meža apmeklētāji stāsta arī par novērotām anomālām dabas parādībām, savukārt zintnieki, dziednieki un ekstrasensi šo nešaubīgi uzskata par senu svētvietu.
[Sagatavots pēc: http://www.mammadaba.lv/]

 

Mežmuiža (arī Augstkalnes muiža) atrodas Dobeles novada Augstkalnes pagastā un ir savdabīga neogotikas stila garenbūve. 
[Sagatavots pēc: Latvijas enciklopēdija IV 2007 : 426]