mežs

Tradicionālā transkripcija

[meš:]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[meʃː]

[m] – skanenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[š] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – žs.

mež– – sakne, vārda celms

-s – galotne

mež+audz-e

mež+ābel-e

mež+āz-is

mež+ābol-s

mež-a+brāl-is

mež+cirt-ēj-s

mež-a+cūk-a

mež+ezer-s

mež+irb-e

mež-a+kuil-is

mež+kung-s

mež+mal-a (→ mež-mal+iet-is)

mež-a+pīl-e

mež+rag-s (→ mež-radz+niek-s)

mež+roz-īt-e

mež+rūp-niek-s (→ mež-rūp-niec+īb-a)

mež+saim-niek-s (→ mež-saim-niec+īb-a)

mež+sarg-s

mež+skudr-a

mež-a+step-e

mež-a+strazd-s

mež+strād-niek-s

mež-a+tundr-a

mež+vīn-s

mež+vī-t-en-is

mež+zin-ā-tn-e

mež+zin-ā-t-niek-s

mež-a+zos-s

diž+mež-s

mūž-a+mež-s

skraj+mež-s

mež+kop-is, mež+kop+e

mež+kop+īb-a

mež+zin-is, mež+zin+e

mežs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

	vsk.	dsk.
N.	mež-s	mež-i
Ģ.	mež-a	mež-u
D.	mež-am	mež-iem
A.	mež-u	mež-us
I.	ar mež-u	ar mež-iem
L.	mež-ā	mež-os
V.	mež! mež-s!	mež-i!

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Mežs ir pielijis un tumšs.

2) izteicēja daļa – Dumbrājs ir mežs ar slapju augsni.

3) galvenais loceklis – Tumšie meži.

4) papildinātājs – Neparastā smarža piepildīja visu mežu.

5) apzīmētājs – Kārpainais pūpēdis aug mežu pļavās, mežu laukumiņos un ceļmalās.

6) vietas apstāklis – Mežā var salasīt ogas un sēnes.

meža aizsardzība, meža avenes, meža balodis, meža biezoknis, meža ceļš, meža cirtējs, meža darbi, meža fauna, meža flora, mežu fonds, meža izstrāde, meža klajums, meža masīvs, meža pļava, meža resursi, meža stiga, meža taka, meža teritorija, meža ugunsgrēks, meža zemenes, meža zvēri

būvkoku mežs, lapu koku mežs, matu mežs, priežu mežs, skuju koku mežs

biezs mežs, jauktais mežs, vecs mežs

braukt mežā, cirst mežu, stādīt mežu

mežs, -a, v.

Koku un krūmu audze viscaur kādā (lielākā) platībā.

Meža klajums – klajums mežā.

Meža cirtējs – mežcirtējs.

Meža darbi – koku gāšana un kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.

Braukt mežā – strādāt meža darbus, kuru veikšanai nepieciešami transportlīdzekļi.

Meža tehniķis – mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.

Meža parks – meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai.

Kūrortu meži – meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.

Meža skola – mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.

Mežu (arī mežu un dārzu) dienas – laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.

Mežu zona – mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos – mežastepe.

Mūža mežs – mūžamežs.

Meža brāļi vēst. – mežabrāļi.

Mežā aug raksturīgi meža augi: koki, krūmi un zem tiem dažādi sīki augi. Švinka 1, 183.

Aiz ezera stiepās zilgana mežu svītra. Dripe 2, 99.

// ģen.: meža, adj. nozīmē Tāds, kas parasti sastopams mežos (par savvaļas dzīvniekiem, augiem, to sugām).

Meža kaķis – neliels kaķu dzimtas dzīvnieks (Eirāzijas un Āfrikas mežos).

Meža gailis – mednis.

Meža ābele – mežābele.

Meža roze – mežroze.

Meža vīns – mežvīns.

Meža pīle un krīklis nereti ligzdo arī samērā tālu no ūdeņiem. Spuris 1, 72.

Meža zemenes ir sastopamas visā mūsu republikas teritorijā, galvenokārt izcirtumos, mežmalās .. Veselība 78, 7, 14.

// pārn. Biezs augu (parasti lakstaugu) kopums (parasti lielākā platībā).

.. liekas, it kā saule izlietu savu gaismu pār šo brīnišķo puķu mežu .. Apsīšu J. 3, 13.

// pārn. Ļoti liels (kā augšup pacelta, vertikāla) kopums.

Matu mežs – kupli, biezi mati.

.. cepures viņam nemaz nebija, tikai melno cirtaino matu mežs. Ezera 9, 289.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

mežs – mežs; egļu mežs – skuts; priežu mežs – syls
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

mežs – meš, -ža, žàm, žu, dsk. ģen. -žu, demin. mežĩc, -ĩna.

1. – meži gàn agrâk bi liẽli, tâdas liẽlas priẽdes, liẽli kùoki. tùr àiz Ēģemes muĩžu, ku tiẽ liẽliẽ meži, traku nejaûki gàudõši tiẽ vìlki. kâ mežs – saka, ja kā ir daudz. ba`tiẽ tàurĩni tâ kâ meš nãca vìrsũ [kāpostiem].

2. ģen., adj. noz. Tāds, kas aug savvaļā, nav kultivēts (par augiem, šķirnēm). tĩrumu skuõsta, meža skuõsta.

3. ģen. adj. noz. Tāds, kas dzīvo savvaļā un neuzturas māju, saimniecību tuvumā (par dzīvniekiem, to sugām). i mãju strazdi ùn meža strazdi. meža zùosis jàu nãk šupu.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 308–309]

●

mežs – bârda kâ mežs. biêzs kâ mežs.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine A–M 2000 : 522]

Izmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža – daudz un veikli melot.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

Kā mežā – saka, ja cilvēks atrodas svešā nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina, ko iesākt.

Kā mežā audzis sar. – neuzvedīgs, neaudzināts.

Kā mežs – saka, ja kas ir biezi, spēcīgi, raženi audzis; saka, ja ir biezs apmatojums. Saka, ja kas ir lielā skaitā.

Mežā zem egles iron. – saka, ja nav kur palikt, kur dzīvot.

Neredzēt (nesaredzēt) aiz kokiem mežu – pievēršoties sīkumiem, nesaskatīt galveno.

Runāt mežā (kā pa mežu); aizrunāties uz mežu; aiziet (aizskriet) pa meža ceļu sar. – runāt aplamības, runāt nesaprātīgi.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 708–710]

Hidrometeoroloģijā – agromežmeliorācija, lauku mežmeliorācija, aizsardzības meža josla, baseina mežainums, ekvatoriālais mežs, pārpurvojies mežs, tropiskais mežs, ziemzaļais mežs, meža vējš.

Mežsaimniecībā – apēnošana ar meža aizsegu, meža aizsega apēnojums, apspiestā mežaudze, cieto lapkoku mežs, lapkoku mežs, lapmežs, mežs uz celma, jaukts mežs, mistrots mežs, nokaltis mežs, palienes mežs, pāraudzis mežs, platlapju mežs, retināts mežs, saudzējamais mežs, valsts mežs, zemnieku mežs, meža aģents, meža augsne, meža blakusizmantošana, meža entomoloģija, meža iecirknis, meža kultūrdarbu mašīna, meža zemsega, meža nobiras, meža pakaiši, meža mākslīga atjaunošana, meža terminoloģija, meža patvaļīga ciršana, meža vairoglaputis.

Ornitoloģijā – apkakles mežastrazds, meža tilbīte.

Tiesību zinātnē – meža ciršanas orderis, meža nelikumiska ciršana.

Agronomijā – meža zaķpēdiņa, meža stepes smilšmāls.

Uzvārdi – Mežs, Meža; Mežabārdis, Mežabārde; Mežarājs, Mežarāja; Mežvēveris, Mežvēvere; Mežinieks, Mežiniece; Mežnieks, Mežniece; Meženieks, Meženiece; Mežsargs, Mežsarga; Mežgailis, Mežgaile; Mežzīle; Mežāzis, Mežāze; Mežvilks, Mežvilka; Mežavilks, Mežavilka; Mežazaķis, Mežazaķe; Mežzaķis, Mežzaķe; Mežapse; Mežābele; Mežapuķe; Mežroze; Mežkalns, Mežkalna; Mežnora; Mežezers, Mežezera; Mežupe; Mežciems, Mežciema; Mežlauks, Mežlauka; Lielmežs, Lielmeža; Līmežs, Līmeža; Mežiņš, Mežiņa; Mežītis, Mežīte; Mežīts, Mežīte; Mežals, Mežala; Lapmežs, Lapmeža; Rozmežs, Rozmeža; Vecmežs, Vecmeža; Zaļmežs, Zaļmeža; Mežuls, Mežule; Mežaks, Mežaka; Mežvids, Mežvida; Zaļmežnīks, Zaļmežnīka; Miermežs, Miermeža; Ošmežs, Ošmeža; Silmežs, Silmeža; Mežgals, Mežgale; Mežmalis, Mežmale; Mežāre; Mežaraups, Mežaraupa; Mežstiba; Mežjānis, Mežjāne.

Vietvārdi – Meža kakts, lauks Sēļos; Meža kaķi, zemniekmāja Codē; Mežakuces, zemniekmāja Jaunlaicenē; Mežamuiža, muiža Aizupē; Mežmuiža, muiža Augstrozē, Kandavā; Mežapils, mežs Blīdienē; Meža vilki, zemniekmāja Svitenē; Mežkalēji, zemniekmāja Platonē; Mežkauliņi, zemniekmāja Virbos; Mežkārļi, zemniekmāja Kārķos; Mežlaipas, zemniekmāja Talsos; Mežaiņi, zemniekmāja Bātā; Meždusa, zemniekmāja Ļaudonā; Meži, zemniekmāja Ārlavā; Mežiņi, zemniekmāja Asītē; Mežotne, muiža; Mežvidi, muiža Nautrēnos; Mežmačas, zemniekmāja Ezerē; Mežmalas, zemniekmāja Kalētos; Mežmaļi, zemniekmāja Meņģelē; Meža kapi, kapsēta; Pirmie meža kapi, Otrie meža kapi, kapsētas Rīgā; Mežaparks, pilsētas daļa Rīgā; Meža iela, Meža prospekts, ielas Rīgā.

Ergonīmi – Latvijas Valsts meži, akciju sabiedrība; Mežsētas, viesu nams, pirts, briežu dārzs Rugāju pag.; Mežakaķis, piedzīvojumu parks Siguldā, Rīgā, Ventspilī; Mežmalas, kempings Usmas pagastā.

mežs, lš. m¡dis ‘koks’, apv. m¡džias ‘koks, mežs’, pr. median ‘mežs’, kr. межá ‘eža, robeža; apv. mežiņš’, мéжду ‘starp, starpa’, latīņu medius ‘vidējais’. Pamatā indoeiropiešu *medhi– ‘vidējais; tas, kas atrodas vidū, starpā’, no kā baltu valodās izveidojās *medŠa-s > la. *mežas > mežs.

Baltu valodu nozīmes pamatā ir ‘tas, kas atrodas vidū, starpā’, attiecinot šos vārdus uz vidi, kas atrodas starp diviem novadiem vai ciemiem. Tā kā apdzīvotās vietas senatnē bija kā saliņas lielajos mežu masīvos, bieži saplūda apzīmējuma nozīme ‘vidējais, starpā esošais’ ar jēdzienu ‘mežs’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 587–588]

angļu – forest; wood

baltkrievu – лес

čigānu – veš

franču – bois; (liels) forêt

grieķu – δάσος

igauņu – mets

ivritā – יער

krievu – лес

latīņu – silva

lietuviešu – miškas

lībiešu – mõtsā

poļu – las

somu – metsä

ukraiņu – ліс

vācu – der Wald

zviedru – skog

Kā mežā audzis.

Mežā būdams, mežu meklē.

Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas.

Kā mežā sauc, tā atskan.

Mežs ar ausīm, lauks ar acīm.

Kā lai redz mežu, kad koki priekšā.

Uz mežu neaizbrauksi, arī uz krāsns nosalsi.

Ja jau mežā ieej, tad ej līdz malai.

Kam tuvāk mežs, tam tālāk malka.

Kam nav meža, tam nav zaķa.

Nevar nolīdzināt ne mežam galotnes, ne ļaudīm valodas.

Mežā vilkam ceļu nerādi.

Vieglāk ir veselu mežu uzaudzināt nekā vienu bērnu.

Kur mežs, tur koki.

Jo lielāks mežs, jo lielāks aizvējš.

Pazuda kā mežā.

Kad iet uz mežu, jāiesprauž lupstāji pastalās, tad čūskas nenāk klāt.

Pirmo reizi mežā ieejot, jālasa daudz čiekuru, lai kartupeļi labi aug.

Ja mežs smagi dveš, tad būs lietus.

Kad meži šalc, tad lietus gaidāms.

Ja meži pēc lietus kūp, tad drīzumā vēl lietus gaidāms.

Kad lietum līstot pār priežu mežiem paceļas zila migla, tad drīz būs labs laiks.

Ja ziemu meži stāv piesniguši, tad nākošā vasara būs lietaina.

Ja ziemas salā mežs stipri san, tad vasara būs pērkoņaina.

Ja mežā ilgi stāv sniegs, tad būs slapja vasara.

Ja rudenī vējš pūš lapas no meža laukā, tad nākošā vasara slapja, bet, ja turpat mežā paliek, tad sausa.

Kad rudenī mežiem skaisti dzeltenas lapas un tās ilgi stāv pie koka, tad nākamajā gadā būs skaisti dzelteni mieži, bet, ja tās rudenī zaļas nokrīt, tad mieži agri nosūt.

Pa pusdienas laiku nedrīkst iet mežā, jo tad staigā gari.

Ja sapnī redz zaļu mežu vai zaļu zāli, tad labi klāsies.

Mežā cirsts, Rīgā pirkts,

Atnāk mājā, gauži raud. – Vijole.