Tradicionālā transkripcija

[mzgls]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[mæzgls]


[m] – ’skanenis’.’]

[] – īsais, platais patskanis

[z] – balsīgais troksnenis

[g] – balsīgais troksnenis

[l] – ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



mezg- – sakne

-l-piedēklis

-sgalotne

mezgl- –vārda celms



mezg-l-s

mezg-l+iņ-š

mezg-l+ain-s mezg-l-ain+i (apst. v.)

→mezg-l+o-t→ mezg-l-o+šan-a

              →mezg-l-o+tāj-s/-a

→mezg-l-o+j+um-s

→ap+mezg-l-o-t

→at+mezg-l-o-t

   →ne+mezg-l-o-t→ne-mezg-l-o+šan-a

                               → ne-mezg-l-o+tāj-s/-a

              →no+mezg-l-o-t→no-mezg-l-o+šan-a

              →sa+mezg-l-o-t→sa-mezg-l-o+šan-a

                            →sa-mezg-l-o+ties→sa-mezg-l-o+šan-ās

→uz+mezg-l-o-t


mezg-l-iņ+veid-a

mezg-l+veid-a

pamat+mezg-l-s

pāļ+mezg-l-s

rēv+mezg-l-s

sai-st+mezg-l-s

šot+mezg-l-s

trompet+mezg-l-s


mezg-l+veid+īg-s, mezg-l+veid+īg-a




mezglspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

mezgl-s

mezgl-i

Ģ.

mezgl-a

mezgl-u

D.

mezgl-am

mezgl-iem

A.

mezgl-u

mezgl-us

I.

ar mezgl-u

ar mezgl-iem

L.

mezgl-ā

mezgl-os

V.

mezgl!

mezgl-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsMezgls ir ciešs un grūti atraisāms.

2) izteicēja daļa Pāļmezgls ir cilpu iesiešanas mezgls.

3) galvenais loceklisSiets mezgls.

4) papildinātājs – Burātāji jau sasēja mezglu.

5) vietas apstāklisMezglā meitene iesēja visas vēlmes.

6) apzīmētājsMezgla sējums bija neparasts.



mezgla apakšstacija, mezgla dispečers, mezgla iežmauga, mezgla punkts, mezgla stacija, mezglu auklas, mezglu kamols, mezglu kopums, mezglu metode, mezglu raksts, mezglu sējējs, mezglu sējums, mezglu skaits, mezglu tipizācija, mezglu tvērējs, mezglu veidi

 

astoņnieka mezgls, audēju mezgls, autoceļu mezgls, aviosatiksmes mezgls, balsta mezgls, bāzes mezgls, burātāju mezgls, cūku mezgls, enerģētikas mezgls, fiksācijas mezgls, gala mezgls, galdnieku mezgls, Gordija mezgls, Herkulesa mezgls, ielu mezgls, iezīmēšanas mezgli, javas mezgls, jūrnieku mezgls, kaklasaites mezgls, kalnu mezgls, kubveida mezgls, kuģniecības mezgls, ķēdes mezgls, ķirurga mezgls, laivas mezgls, limfas mezgli, matu mezgls, mucas mezgls, namdara mezgls, nervu mezgls, pāļa mezgls, peruāņu mezgls, pērļu mezgls, rifu mezgls, rīkles mezgls, rūpniecības mezgls, saistaudu mezgls, saīsināšanas mezgls, sakņu mezgls, shēmas mezgls, spāru mezgls, spriguļa mezgls, stiebra mezgls, suņu mezgls, telegrāfa mezgls, transporta mezgls, viļņveida mezgls, zvejnieku mezgls

 

apakšējais mezgls, apaļš mezgls, augšējais mezgls, ciešs mezgls, garš mezgls, glīts mezgls, īss mezgls, klasisks mezgls, liels mezgls, mazs mezgls, plakanais mezgls, sanitārais mezgls, svarīgs mezgls, taisnais mezgls, vaļīgais mezgls, vidējais mezgls, vienpusējais mezgls

 

aizmest mezglu, atraisīt mezglu, atsiet mezglu, cilpotais mezgls, fotografēt mezglu, iesiets mezgls, kniedēts mezgls, neslīdošs mezgls, pārcirst mezglu, piesienamie mezgli, pītais mezgls, raisīt mezglu, redzēt mezglu, saīsinošie mezgli, samesties mezglā, sasiet mezglu, savienojamie mezgli, savilkt mezglu, sienamais mezgls, skatīt mezglu, slīdošs mezgls, zīmēt mezglu



mezgls, s.

1. Lokāmu (parasti garu) priekšmetu (diegu, auklu u. tml.) sasējums; šādu priekšmetu savstarpējs saistījums sienot vai saistījums pie kāda cita priekšmeta.

Pavedienā metas mezgli. Savienojamie mezgli. Spriguļa mezgls. Kaklasaites mezgls. Sasiet mezglā. Atraisīt mezglu.

2. Līniju, maģistrāļu u. tml. krustošanās punkts; vadoša iestāde, uzņēmums u. tml. kādā sistēmā.

Dzelzceļa mezgls. Sakaru mezgls. Enerģētikas mezgls. Svarīgs rūpniecības mezgls.

3. Atsevišķu organisma šūnu krustošanās centrs, savienojuma vai sablīvējuma vieta.

Nervu mezgls. Limfas mezgli.

4. Mehānisma, iekārtas daļa, kas sastāv no atsevišķām detaļām, daļām.

Dzīvokļa sanitārais mezgls.

 [Sagatavots pēc: LVV 2006 : 644]

 

mezgls, v. lietv.

1.  Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs (piem., pavediena) sasējums, savilkta cilpa.

Plakanais mezgls. Kaklasaites mezgls. Sasiet, aizsiet mezglu. Atraisīt mezglu. Nēsāt šalli, sasietu vienā mezglā.

Matu mezgls – matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).

 Aizmest mezglu – iesiet mezglu diega, auklas galā.

// pārn. Sarežģījums (notikumos, parādībās, apstākļos).

Dzīve sametusies mezglā.

2.  Ieapaļš audu veidojums, sabiezējums, paresninājums. Vairogdziedzera mezgli. Nervu mezgli.

// Vieta (uz stumbra), kur atrodas lapas.

Graudaugu stiebra apakšējais mezgls. Izveidojies pirmais lapu mezgls. Lauzt neļķes kāta mezglu vietās.

// Cieši savijies (piem., auga sakņu) kopums.

Sakņu mezgls.

3. Transportlīniju, maģistrāļu u. tml. krustošanās vieta; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība.

Sakaru mezgls. Transporta mezgls. Lielākais aviosatiksmes mezgls. Baltijā.

Dzelzceļa mezgls – dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.

// Savstarpēji saistītu objektu kopums, kas atrodas vienā vietā. Sanitārais mezgls.

// Atsevišķa, bet funkcionāli saistīta vienība (iekārtā, ierīcē u. tml.). Datora vadības un informācijas apstrādes mezgls. Nomainīt atsevišķus iekārtas mezglus. Pārbaudīt automašīnas mezglu tehnisko stāvokli.

4.  Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām). Spāru mezgls. Sienas un jumta savienojuma mezgls.

Mezgla punkts – galvenā, svarīgākā daļa, posms.

 [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/mlvv/]


mezgls, -a, v.

1. Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot. Ciešs iesējums (piemēram, pavedienā). Savilkta cilpa.

Savienojamais mezgls. Piesienamais mezgls. Raisīt mezglu.

Mezglu sējējs tekst. – ierīce pavedienu galu savienošanai mezglos.

Matu mezglsmatu savijums, saspraudums (parasti pakausī).

Mezglu rakstsrakstība, kurā izmanto mezglus, kas iesieti dažādas krāsas un dažāda garuma auklās.

Aizmest mezgluiesiet mezglu diega, auklas galā.

„Tie [groži] ir pagalam satrūkuši, sasieti vienos mezglos un, kolīdz stingrāk pievelk, tā pārtrūkst no jauna.” J. Kalniņš 2, 19.

Līdumu māte, lai nesajuktu bēgļu gaitās pavadīto dienu skaits, bija iesākusi siet aukliņā mezglus. Sakse 7, 33.

.. kaklasaite paklausīgi izlocījās pirkstos un savilkās glītā mezglā .. Saulītis 12, 56.

pārn. Viņi sasēja melno dienu mezglu mezglos un iemeta atpakaļ pašā selgas dziļumā. Kaldupe 8, 112.

.. viņus sagaidīja sieviete pelēkā angļu kostīmā, gludi sasukātiem matiem, kas uz pakauša bija sasprausti klasiskajā mezglā. Lubējs 2, 18.

Kipu – mezglu raksta – noslēpumu apgūšana nebija viegla. No divu pēdu garas auklas, ko veidoja cieši savīti krāsaini pavedieni, uz leju nokarājās daudzi tievāki pavedieni. Lielais 2, 96.

Visbiežāk muzikālā raksturojuma mezglu punkti un kulminācijas balstās sižeta kolīzijās, satura attīstības samezglojumos. Māksla 75, 2, 26.

// pārn. Sarežģījums (notikumos, parādībās, apstākļos).

Vilma saprata, ka notikumi .. ir sakrājušies tik daudz un sasaistījušies viens ar otru tik cieši, ka nu vienreiz vadzim jālūst. Viņa instinktīvi sajuta, ka šis brīdis ir ļoti tuvu. Bet kā šis mezgls atrisināsies? Vilks 1, 95.

Indrānu mātes raksturā lielākais mezgls sametas tai vietā, kur Ieva apvaino māti par gaļas gabaliņa nozagšanu. Dzene 3, 216.

2. biol. Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums.

Saistaudu mezgls. Vairogdziedzera mezgli. Hemoroīdu mezgli. Limfātisks mezgls. Nervu mezgls.

Grafiku par cilvēka smaidu un sāpēm iezīmē krunkas sejā, par darba smagumu un prieku – mezgli pirkstu locītavās. Indrāne 6, 251.

sal. .. Līdz zemei noliecos pār [egles] saknēm es; Tās sīkstiem vijumiem ap stumbru lokās Kā vēnu mezgli mana tēva rokās. Osmanis 2, 9.

// Vieta (uz stumbra), kur atrodas lapas.

Kukurūzas stiebra mezgli.

// Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums. Mezglojums.

Jāatrok zeme – labāk varēs izcirst sakņu mezglus .. Piepūlē jāelso, bet arī pinkainais celms nokrīt zālē kā piekausēts zvērs. Caune 1, 109.

3. Detaļu, elementu salikšanas, montēšanas vienība.

Motors vai mašīna bija gudri organizēts un uzticams detaļu un mezglu kopums. Katrs tā loceklis droši un nekļūdīgi izpildīja savu uzdevumu līdz galam. Dripe 2, 115.

Liels metālapstrādes uzņēmums ir mašīnbūves rūpnīca „Jelgava”, kas ražo aparatūru un mezglus velmējamo stāvu automātiskai eļļošanai. Ģeogrāfija 531.

4. Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).

Spāru mezgls. Kniedēts mezgls. Šarnīrveida mezgls.

Torņus ceļ no baļķiem, šķautņiem un dēļiem. Konstrukcijas savieno mezglos ar bultām un naglām. Šterns 2, 342.

Svečtura žuburojumu ar vertikālo stieni .. savieno jau grozāms konstruktīvais mezgls. Novadniece 1, 10.

5. Vienā vietā, teritorijā koncentrētu, savstarpēji saistītu objektu (piemēram, celtņu, telpu, mehānismu, ierīču) kopums.

Sanitārais mezgls – tualete, dušas telpa, vannas istaba.

Rūpniecības mezglā iekļaujas savstarpēji saistīti dažādu nozaru uzņēmumi. Ģeogrāfija 313.

Ciemata apbūves kompozīcijā izveidojušies divi mezgli – veco muižas ēku komplekss uz parka fona un ceļu sazarojumā uz tās pašas ass it kā uzvērts jaunais kultūras nams, dzīvojamo ēku kvartāli. Zvaigzne 72, 24, 20.

// Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.

Sakaru mezgls. Transporta mezgls. Kuģniecības mezgls.

Dzelzceļa mezglsdzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.

Lidojumu vadīšanas apstākļi lielos aviācijas mezglos ir tik sarežģīti, ka dispečeri strādā uz savu iespēju robežas un bieži vien izlemj vienu vai otru jautājumu 3–4 sekundēs. Zinātne un Tehnika 63, 8, 32.

Republikāniskā radioraidījumu, radiosakaru un televīzijas mezgla 23. cehs nav liels .. Liesma 77, 6, 2.

// Krustojums (piemēram, ceļiem, ielām).

Es izaugu ielu un bulvāru mezglos. Es tur dzīvoju, smējos .. Lukjanskis 1, 82.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


m¥zglaîns, m¥zgluôt, m¥zgls, m¥zgs = mazglains usw.: ar m¥zglaiņu diegu nevar šūt.

[Sagatavots pēc: ME II : 609]                                                                                                                                                                                                                                                            


mezgls – mozgys, (dem.) mazdzeņš

[Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]

 

mezgls – mozgys (gen. mozga, dat. mozgam; dem. mazdzeņš); iesiet mezglu – aizsīt mozgu

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


m¥zgls, subst. m¥zglis, demin. m¥zglĩc. ka kâc męzglis i, ta viņu raĩsa, knibinã a pixkstìm vaļã. viņi [vīrieši] sèja lakatus [ap kaklu], sasèja ùn pa vestẽm stùrus izv¡ra caùri ùn issèja m¥zglã.

cũku m¥zgls – nenoturīgs savienojamais mezgls.

suņu m¥zgls – piesienamais mezgls, ko veido, apmetot un savelkot cilpu ap ko. suņu m¥zglis, es viņu lìeku pìe nèisiênìm, ka vàiga kùr apmest, lài nenãk nuô.

 [Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe 1978 : 307–308]


Agronomijāmezgls, cerošanas mezgls, stiebra mezgls.

 

Celtniecībāmezgls, apvada mezgls, autoceļu mezgls, balsta mezgls, gala mezgls, hidrotehniskais mezgls, kombinētais mezgls, pusapstrādāts mezgls, sanitārais mezgls, stacijas mezgls, telegrāfa mezgls.

 

Dzelzceļāmezgls, dzelzceļa mezgls, eļļošanas mezgls, fiksācijas mezgls, shēmas mezgls, transporta mezgls.

 

Enerģētikāmezgls, balsta mezgls, bāzes mezgls, pasīvs mezgls.

 

Ģeoloģijāmezgls, kalnu mezgls.

 

Informācijas tehnoloģijā un telekomunikācijāmezgls, perforācijas mezgls.

 

Lauksaimniecības tehnikāmezgls, mezglu tvērējs, ceļu mezgls, mērstieples mezgls.

 

Medicīnāmezgls, mezgla iežmauga, emaljas mezgls, nervu mezgls.

 

Muitāmezgls, sakaru mezgls.

 

Stikla tehnoloģijāmezgls.


UzvārdiMozgis, Mozga.

 

ErgonīmiMezgli, jauktais koris; Mezgls, bērnu klubs Daugavpilī; Mezgls, SIA Zvejniekciemā; Mezgls, SIA remontu un celtniecības firma Rīgā; Mezgls AM, SIA veikals un kafejnīca Saulkrastu novadā.

 

PreseMezgls, krustvārdu mīklu žurnāls; Ātrais Mezgls, krustvārdu mīklu žurnāls; Ievas Mezgls, mazformāta žurnāls.


mezgls, mantots vārds; lš. mãzgas, apv. m¡zgas ‘t. p.’, sav., ssak. msca, a-s. max, mscr ‘cilpa, valdziņš’. Atv. no *mezg-ti ‘pīt, siet mezglā’. Vārds laikam ir sens adjektīvs, kam blakus forma bez –l-: apv. mezgs ‘mezglains’. Subst. mezgls senāka mazgs paralēlforma (: lš. mãzgas); forma mazgs sastopama daudzās izloksnēs.

No mezgls atv. mezglot, mezgloties.  [Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 586]


angļu knot

baltkrievu вузел

franču noeud

grieķu κόμπος

igauņu sõlme

krievu узел

lietuviešu mazgas

poļu węzeł

somu solmu

ukraiņu вузол

vācu der Knoten

zviedru knut



Ej kur iedams, pātaga ar mezglu.

Šuj ko šūdams, aizmet mezglu.


Kad otram velk adatā diegu, tad tur nevajaga mezglu mest, jo mezgls jāmet pašam šuvējam, citādi mezglu metāja noņems šuvējai mīļāko jeb vīru.

Mezglus nekad nevajag griezt, bet atraisīt, citādi dzīvē neiet labi.

Ja, drēbes šujot, diegi mezglos metas, tad tas apģērbs ļaudīm patiks.

Kad šuvot diegi mezglos metas, tad tas, kam tās šūn, nevarēs tās novalkāt.

Kad šuvot diegi mezglos metas, tad tanī brīdī kāds šuvēju aprunā.

Kad šujot mezgli metas, tad būšot piekrišana.

Ja šujot jaunai meitai sienas mezgli, tad šujamais gabals būs brūtes gabals.

Neko nevajag šūt bez mezgla aizmešanas, lai nepaliktu aizmāršīgs.

Ja, apģērbu šujot, sienas mezgli, tad cilvēks laimīgs viņu valkājot.

Kad jaunai meitai šujot metas mezgli, tad tā nedabūšot precēties.

Šujot ar dziju, nedrīkst siet mezglu, lai aitas negriežas.



 

 



Tautu meitas mugura

Punniņu punnēm;

Tautu dēla pātega

Deviņiem mezgliem,

Ta tavas punniņas

Izlīdzinās. [LD 21368-0]


Trīs vēja mezgli

Reiz vienam tēvam bija ļoti slinks dēls. Caurām dienām viņš cita nekā nedarīja, kā tikai braukāja pa grāvi vai upi, iesēdies kausā vai pirts ķipī, vai arī uzsēdies uz zāles ķulmja. Tēvs un māte par to uz dēlu bieži dusmojās un to arī pēra, bet nekas nelīdzēja. Māte reiz teica tēvam, ka jāpagādā kāds kuģinieks, kas iemācītu puiku braukt pa jūru, lai tad viņš braukā un pelna maizi, jo pēršana tā kā tā nelīdzot. Viņi nu arī atrada tādu kuģinieku, un tas paņēma puiku mācībā. Tēvs pagādāja kuģīti, un puika ar savu skolotāju devās jūrā. Kad bija jau jūrā iebraukuši, puika prasīja: „Ko iesākšu, kad vētra sacelsies? Es jau nemāku kuģi valdīt.”

Tad kuģinieks izņēma no kabatas vienu dzijiņu ar trim mezgliem un teica: „Kad tu pirmo mezglu atraisīsi, tad būs tāds vējš, ka visa jūra uz krastu gāzīsies; kad atraisīsi otru mezglu, tad viss atkal paliks rāms; bet, kad atraisīsi trešo mezglu, tev būs labs ceļa vējš.”

Vienu dienu viņi ar savu kuģi iebrauca ostā, kurā stāvēja daudz kuģu un gaidīja uz ceļa vēju. Jaunais kuģinieks, pa krasta malu staigājot, satika princi, kas bija ļoti noskumis un arvien grūti nopūtās. Viņš nu prasīja princim, kādēļ šis esot tāds bēdīgs.

„Es esmu saderinājies ar viena ķēniņa meitu,” atbildēja princis, „un uz rītu ir noliktas mūsu kāzas, bet arvien vēl nav ceļa vēja, es netikšu pie savas līgavas, un viņa aprecēs citu.”

Kuģinieks viņu apmierināja un solīja savā kuģī aizvest princi pie viņa līgavas. Princis bija ļoti laimīgs un apsolīja viņam dot pusi no savas valsts, ja viņš laikā tiks pie savas līgavas.

Viņi abi sēdās kuģī, un kuģinieks atraisīja trešo mezglu, sacēlās tūliņ ceļa vējš, un tie devās ceļā. Jau vakarā ķēniņa dēls bija pie savas līgavas. Kad kuģinieks brauca prom, princis iedeva viņam vēstuli, lai to nododot viņa tēvam, vecajam ķēniņam. Kuģiniekam atbraucot, pie šī ķēniņa bija lielas viesības, jo bija sabraukuši daudzi ķēniņu dēli lūkoties skaistajā ķēniņa meitā. Šie ķēniņa dēli dzēra un priecājās cauru nakti, līdz beidzot visi pilī apgūlās. Bet no rīta, kad cēlās, pamanīja, ka ķēniņa meita ir nozagta. Visi bija ļoti bēdīgi, bet jo vairāk pats ķēniņš.

Kuģinieks tad sacīja: „Nebēdā, ķēniņ, gan mēs viņu atradīsim, sēdies tik manā kuģī, un brauksim viņu meklēt.”

Trešo mezglu atraisījuši, viņi aizbrauca ar ceļa vēju un drīzā laikā nonāca līdz vienai salai, kur bija apslēpta ķēniņa meita. Lai dabūtu ķēniņa meitu, viņš atraisīja pirmo mezglu, iepriekš savu kuģi noenkurojot. Sacēlās milzīga vētra, un jūras ūdeņi bruka salai virsū un sāka to postīt. Visi ļaudis nu bēga uz kuģi, bet kuģinieks nevienu nelaida virsū. Uzņēma tikai ķēniņa meitu un aizbrauca. Ķēniņš bija ļoti laimīgs, ka atguvis savu meitu. Atbraucis mājās, viņš atdeva kuģiniekam savu valsti un savu meitu par sievu. [Trīs vēja mezgli 1988 : 172–173]


Kā radušies salmu posmi un īsas vārpas

Agrāk rudziem vārpas augušas no pašas zemes. Reiz pļāvēja pļāvusi rudzus. Pienācis Dievs un vaicājis, vai esot viegli pļaut. Pļāvēja atbildējusi, ka ļoti grūti. Dievs paņēmis tās vienroci un cirtis pa vārpām. No zemes līdz tai vietai, kur Dievs iecirtis, vārpa pārvērtusies par salmu. Pļāvēja vēl žēlojusies, ka esot pārāk grūti – Dievs cirtis otru reizi. Pirmajā vietā ticis mezgls, un vārpa pacēlusies vēl par vienu lomiņu augstāk. Bet pļāvēja vēl kurnējusi, ka esot par grūtu. Dievs saskaities, paņēmis pļāvējas vienroci un cirtis no vienas vietas, gribējis atstāt tikai salmus bez vārpām. Bet tad kaķi un suņi nākuši Dievu lūgties, un Dievs atstājis salma galā vārpiņu kaķiem un suņiem no kā pārtikt. [Sagatavots pēc: LTT 2003 : 190]

 

Viņos senos laikos, kad līvu tauta vēl mita Dzintarjūras krastmalā, Velns sadusmojies uz kādu līvu novadu. Viņš dabūjis lielu maisu, salasījis tanī visus līvus, ielicis maisu ratos un vedis to līku loču cauri Tālavas zemei, meklēdams visdziļāko dumbrāju, kur maisu nogremdēt.

Braucot gar Kalnciemu, ceļā gadījusies grumba, un Velna ratiem pārlūzusi pakaļējā ass. Maisa mezglis atraisījies, un izbiruši kādi septiņi līvi, kuru ataudzes vēl tagad atrodamas kalnciemiešos. Līvi iekrituši grāvī, un Velns tos neredzējis, viņš sasējis mezglu, salāpījis ratus un braucis caur Zeltiņiem tālāk. Līvi par pazudušiem biedriem bijuši ļoti nemierīgi: vaimanājuši un dauzījušies pa ratiem. Kad Velns pārbraucis Melnupi pie Dukulienes, tas palaidis maisu vaļā un izkratījis visus nemierniekus. Līvi, tikuši svabadībā, izklīduši pa Aizupes siliem un nometušies tur uz dzīvi.

Tā radušies tagadējie ilzenieši, kuri pazīstami ar savām savādām ierašām, raksturu un valodas stiepto toni, no kā nevar atsvabināties pat visjaunākās paaudzes. [Sagatavots pēc: LTT 1988 : 409]


Latviešu vīri labprāt valkāja gaiši pelēkus, pat pavisam baltus vadmalas svārkus. Vīrieša svārkus greznoja krāšņa pītā dzīparu josta ar mezglu vai pušķi galā. [Sagatavots pēc: Čekstere 1991 : 165]

 

Lībiešiem mežģīto jostu paliekas konstatētas 20 sieviešu apbedījumos, no tām analizētas divpadsmit.

Visas mežģītā pinuma jostas darinātas vienkrāsainas, bet rakstainas. Pinumu nobeidzot, vidusdaļā abas puses saiet kopā, kur, lai neirtu, robežjoslā iepīti lieki pavedieni. Jostas abos galos atstātas bārkstis, kuras, lietojot citus pīšanas paņēmienus, nostiprinātas arī mežģījuma nobeigumā. Piemēram, Zariņu 8. kapa jostai pavedienu gali sapīti pa astoņiem pavedieniem četrkanšu pīnītēs, īsos posmiņos pārmijus divās kārtās, bet turpinājumā – galos – bārkstis pa četriem pavedieniem sapītas apaļās aukliņās, kurām galā katrai aizmests mezgls.

[Sagatavots pēc: Zariņa 1988 : 10–11]

 

 

Mezgls – pavediena/pavedienu, auduma sasējums, savienojums. Ar mezgla sasiešanu, no vienas puses, un atraisīšanu, no otras puses, saistās daudz ticējumu. Mezgla sasiešana/iesiešana nozīmē gan paturēšanu (piemēram, kādas lietas paturēšanu atmiņā, iesienot mezglu kabatlakata stūrī), gan kaut kā savaldīšanu (piemēram, ganāmpulka) vai iznīcināšanu (īpaši attiecībā uz slimībām). Mezgla atraisīšana nozīmē atbrīvošanu (piemēram, no sāpēm). Vairākkārt izteikti minējumi par t. s. mezglu rakstiem, kas sieti noteiktā kārtībā, krāsās un veidā dzijas pavedienos (kaut kas līdzīgs indiāņu kvipu jeb kipu rakstam). Tie izmantoti gan dziedniecībā, gan, iespējams, svarīgu notikumu un laika ritējuma pierakstam.

Miķeļdienu apzīmēja ar pirmo mezglu baltajā pavedienā. Katra nākamā mēneša posmu nodalīja ar kārtējiem mezgliem. Piesienot klāt dažādas krāsas dzijas gabaliņus, apzīmēja svētku dienas un dažādus notikumus. [Kursīte 2009 : 291–292]

 

Latviešiem nebija daudz svētku gadskārtu ritumā, bet nevieni svētki netika svinēti bez mājas tīrīšanas un pušķošanas. Veidojot dažādus rotājumus, pļavu doņus, smilgu, salmu un niedru stiebrus uzmanīgi ar asu nazi sagriež vajadzīgajā garumā, izgriežot mezglu vietas. Ja tie griežot tomēr sprēgā, tad pirms griešanas salmu un niedru stiebri apmēram 20 minūtes jāpatur siltā ūdenī.

[Sagatavots pēc: Kuplā 1991 : 170]

 

Medņevas pagasta „Santās” pie saimnieces Skaidrītes Šaicānes                 2015. gadā sabrauca saimnieces, lai piedalītos siera siešanas meistardarbnīcā. Silvija Kupriša folklorā bija izpētījusi, ka mezgls, kas atrodas siera rituļa vidū, ir jāēd pašai saimniecei. Sagriežot sieru, griež tā, lai mezgls paliek saimniecei.

[Sagatavots pēc: Zeltkalne 2015 : http://vilaka.lv/index.php?mact=CGBlog,cntnt01,detail,0&cntnt01articleid=2660&cntnt01returnid=19]

 

Latviešu tautasdziesmās bieži minēti dziesmu kamoli. Dziesmas tiek satītas, saritinātas kamolā un pēc tam pa vienai ritinātas vaļā. Iespējams, ka te ir runa par t. s. mezglu rakstiem, respektīvi, lai informāciju lielā vairumā paturētu atmiņā, katrs atsevišķais elements bija jāiekodē atšķirīgi. Katrai dziesmai varēja izvēlēties atšķirīgas krāsas dziju, dažādu mezglu skaitu utt. Līdzīgi pēc būtības ir indiāņu kvipu jeb mezglu raksti, arī japāņu pasaku kociņi ar īpašiem izgriezumiem.

[Sagatavots pēc: Kursīte 2002 : 126]

 

Latviešiem vēl 20. gs. pirmajā pusē eksistējuši diegu kamoli ar iesietiem mezgliem, kas bija svarīgu notikumu fiksētāji. Attin kamolu vaļā un attin laiku, atdzīvini pagātni. Līdzīgs pēc būtības ir arī katoļu rožukronis – laika aplis, kurā, zīlīti pa zīlītei jeb mezglu pa mezglam izejot, lūgšanās tiek aktualizēts laiks tā cikliskumā. [Sagatavots pēc: Kursīte 1999 : 17]



Mezgli

 

Uz jūras krūtīm baltu kaiju bars.

Zem manas zemes varavīkšņu lokiem

Pie saknes sakne un pie zara zars.

Es esmu ieaudzis kā koks starp kokiem.

 

Starp tauvu mezglu mezgliem mezgls ciets

Un straumju straumēs novilkts dienu dienā –

Es dzīvē tikai tāpēc esmu siets,

Lai divas tauvas savienotu vienā.

 

Jo katra tauva – tas ir vesels mūžs,

Un katrs mezgls jaunu mūžu aizsāk.

Skrien jaunas straumes. Jauni vēji pūš.

Un jūra jaunas bangas izsviež gaisā.

 

Un atkal jaunas straumes dzelmē rūgst.

Bet arī tad, braukt enkuri kad taisās,

Pat tad, ja mana dzīves tauva trūks,

Lai mezgli stāv! Lai mezgli neatraisās!

 

Jo tas ir viņš, mans tēvu tēvu tēvs, –

Pats pirmais mezgls enkurriņķī iesiets.

Kas teica – tālāk sējums kļūstot gļēvs?

Mūžs mūžam neatšķetināmi piesiets!

 

Es mezglu rindā esmu pēdējais,

Un mana dzīves tauva vēl nav galā,

Bet manī ieēdies ir jūras gaiss,

Es esmu darvā mērkts un saldēts salā,

 

Tāds pats kā pirmais mezgls, tikpat ciets

Un tādu pašu novilkumu drošu,

Es tāds – starp mezglu mezgliem mezgls siets –

Līdz nākošajam mezglam nodzīvošu. [Ziedonis 1983 : 198]

 

 

Bērnam

 

Raugies, bērns, ar savām gaišām acīm,

Savu tēvuzemi vēro tā,

Ka lai viņas mīļā, mīļā seja

Mūžam paliek tavā atmiņā.

 

Tad tu vari svešās malās doties

Pāri zemēm, jūrām, ilgu dzīts, –

Tēvuzemei nekad nezudīsi,

Jo kā talismans tā būs tev līdz.

 

Klausies, bērns, ar savām bērna ausīm, –

Katrs mīļās mātes vārds ir svēts.

Lai šās lokanās un maigās skaņas

Dus kā zvans, sirds dzelmēs nogremdēts.

 

Tad kā vīrs tu vari svešām balsīm

Savas ausis plaši vaļā vērt, –

Mātes valoda tev būs tas zobens,

Ar ko ļaunus mezglus pušu cērt. [Jaunsudrabiņš 1985 : 232–233]

 

 

Zelta sapnīt!

 

Zelta stellēs sapnīts auž,

Smalkāk auž par zirneklīti

Plānu, plānu plīvurīti.

Brīnumains un neskatīts,

Viss vēl zilā miglā tīts,

Viegli viļņo plīvurīts.

Zelta sapnīt, aud vien, aud!

Aud kā rīta blāzmojumu:

Laimes tālo atspīdumu,

Sēru maigo miglojumu,

Visus saldos brītiņus

Sien kā zelta mezgliņus.

Sāpju ziņas, prieka miņas,

Augšup, lejup paminiņas;

Ak, cik aši mainās viņas! [..]

[Aspazija 1985 : 138]

 

 

***

 

Skaidro līniju laiks

Un klaja miera,

Kā rāmā vecumā vaigs –

Mūža pieraksts.

 

Vairs tikai uz zemi līst

Pēc vasaras vējiem

Aprimis debesīs

Bērza pazaru skrējiens.

 

Mezgliņiem iemezglots

Ābeles nastu smagums.

Pēc visa, kas dots un dots,

Nu vari sagumt. [..]

 

Ābele, vītols, bērzs

Un tas zilums, kas pāri lejas…

Kas ir tavs mūža mērs?

Tavi pieraksti, dzeja? [Belševica 2000 : 123]


– Liecies nu mierā, ko tur māžojies pa tumsu! Dziju vien sarausta, kur tādu pinkuļainu vadmalu lai liek?

Mazliet vīlusies un apjukusi, Lība izkāpa no stellēm, tomēr mēģināja smaidīt.

 – Man, saimniecīt, viņa nemaz netrūkst. Un, ja pārtrūkst, mezgls tāds, ka galiņš nepaliks laukā.

                   Zinu tavus mezglus, – saimniece atņurdēja un, it kā tos bumbuļus meklēdama, īgni pārbrauca plaukstu Lības audumam. [Upīts 1965 : 47]

 

No atšķetinātiem likteņu pavedieniem, no izdzisušu mūžu atspulgiem pa diedziņam, pa mezgliņam Skaidrītes istabā pie sienas veidojās viņas mūža darbs – Vējagalu ciltskoks vai, kā viņa sacīja, radu rullis. [Skujiņš 1984 : 4–5]

 

Kā milzīgs loks izliekusies Kuršu kāpas jūras mala, galos sasieti pilsētu mezgli – Mēmele un Karaļauči, bet vidū saspringta un zuzoša bulta – Jonatana dzīve. Uz kurieni loks raidīs bultu?

[Bels 1987 : 14]

 

Nams klusē, vēju izvējots, vasaras izsildīts un tomēr šķiet dunam, es jaušu aiz šī klusuma stropa vibrāciju – kā allaž daudzstāvu namos, kur daudzi desmiti dzīvju savijušies vienā mezglā.

[Ābele 2017 : 7]

 

Vārds mezgls izmantots daiļdarbu nosaukumos:

Andreja Johansona eseju krājums „Vēju mezgli” (1962),

Pāvila Rozīša stāstu un noveļu krājums „Mezgli” (1933),

Zanes Zemdegas romāns „Mezgli” (1959).


AUCE. Nu kas tad viņu uz to lietu spiež?

ELĪNA. Tur ir viss kas. Reizēm, lūk, tā dzīve tā sarežģījas. Kā dzijas gabaliņš. Tu tin, tin, viss iet labi, uzreiz drusku kas aizmetas, tu pievelc, paknibini, un nav viens divi, kad pavediens mezglu mezglos. Vai tu tur vainīga? Vai tu tā gribēji?…

AUCE. Ir jau nu tā dažreiz. [Blaumanis 1983 : 144]

 

JURIS. Šurp skrien Āris, kas nu atkal… Zini, man šī atkal ir mana pirmā patstāvīgā būve, tāpēc tik maz tev rakstīju. Līdz saviem bēniņiem vakaros bieži pat netiku – vajadzēja tepat vagoniņā pasēdēt pie projekta, izzīmēt konstrukciju mezglus, pat mācību grāmatas pašķirstīt… Man patika, zini, un arī veicās laikam visā visumā – līdz šārīta nelaimei ar Ēvu, kas galīgi izsita no sliedēm…

(Uzskrien Āris.)

Kas nu atkal? [Priede 1977 : 23]



         Tagad burinieki Kurzemes piekrastē tiek būvēti vairs tikai Rojā. Tie ir Laimoņa Veidemaņa burinieki. [..] Kuģi ir autentiski, klasiskie burukuģu būves knifi ir izstudēti līdz pēdējam sīkumam, Veidemaņa kuģiem, piemēram, visi tauvu mezgli ir sieti tāpat kā hercoga Jēkaba laika buriniekiem. [Ziedonis, Ziedonis 2006 : 13–14]

 

Uz tāss cibas iedzīvina leģendāros mezglu rakstus

Meistarības stiprināšanai Kaspars [Zvirbulis] iestājās tautas daiļamata studijā „Dzīne”. Studijas vadītāja kokgriezēja [..] skolotāja Betija Strautniece visu mūžu pētījusi folkloru, un šī tēma viņai bija ļoti tuva. Betija (kā viņu mīļi sauc studenti jau daudzus gadu desmitus) klausītājiem nolasīja vairākas lekcijas par senajām latvju zīmēm un par neparasto pieraksta veidu – mezglu rakstiem.

Kad studijas „Dzīne” vadītājai tuvojās ļoti nozīmīga jubileja, Kasparam ienāca prātā uzdāvināt viņai tāss cibu, uz kuras ar tāsistu raksturīgajiem izteiksmes līdzekļiem uzrakstīts veltījuma pantiņš. Mezglu rakstu stilizēja Kaspars pats, tas bija liels radošs izaicinājums. [..] Senais raksts, kas izmantotajā versijā bija divu krāsu auklas pavedienos iesietu mezglu virkne, tāss plaknē tika pārveidots, izmantojot horizontālu un vertikālu tāss svītru kombinācijas. Tā kā, aprak­stot mezglu rakstu, Strautnieces kundze kā piemēru minēja tautasdziesmas, kurās aprakstīta mezglu siešana (tādas folklorā ir pāri par simtu), uz cibas ar pārveidotiem mezglu rakstiem tika uzrakstīta tautasdziesma: „Mēs puisīši vismantieši, Mēs mācējām mezglus siet. Tu meitiņa Burt(i)niece Gan mācēsi izlasīt.” [Ozoliņš 2015 : http://www.la.lv/tasu-rakstu-magija/3/]


Cieši savilkts mezgls ir savienības, nostiprināšanas vai aizturēšanas simbols, bet vaļīgi savijušies mezgli nozīmē bezgalību vai ilgmūžību. Tā kā mezgls ietver priekšstatus par sasiešanu vai atsiešanu, sagūstīšanu vai atbrīvošanu, tā simboliskā nozīme ir visai daudzveidīga. Ziemeļeiropas un Skotijas zvejnieku ticējumos maģisku nozīmi piedēvēja mezgliem, kas iesieti kabatlakatos vai auklās, – tie varot ietekmēt vēju un laikapstākļus.

Mezgliem bieži bija arī aizsargājoša nozīme, kas, domājams, radusies no priekšstata par frustrāciju. Gordija mezgls ir piemērs nespējai darboties; pārcērtot šo mezglu, Aleksandrs Lielais atrada pagaidu risinājumu, bet nespēja līdz galam iekarot Āziju (to pareģoja cilvēkam, kurš atsies Gordija mezglu). [Sagatavots pēc: Tresiders 2010 : 119–120]


Mezglu siešanas mākslai ir vairākus tūkstošus gadu sena vēsture. Tāpēc pamats domāt, ka tā ir senākā mežģīņu tehnika.

Mezglu siešanas pirmsākums ir dažādi pinumu veidi. Tiem tika izmantoti dabas materiāli: augu šķiedras, klūdziņas, ādas strēmeles, vilna u. tml. Tā pagatavoja zvejas tīklus un citus sadzīves priekšmetus. Pamazām pītos tīklus aizstāja ar tīkliem, kuri bija sasieti no slīdošajiem mezgliem (peruāņu mezgla, saistmezgla u. c.). Vēlāk parādījās tīkli, kuri bija pagatavoti no neslīdošiem mezgliem (rifu mezgla, audēju mezgla u. c.). Uz mezglu siešanas senumu norāda arheoloģiskie atradumi dažādās pasaules malās. Šī tehnika bija pazīstama Senajā Grieķijā, Ēģiptē… Arī Somijas purvos atrastās tīklu paliekas audēju mezgla sējumā attiecināmas uz akmens laikmetu.

Mezglošanā par pamatmezglu var uzskatīt divkāršo plakano jeb tā saucamo Herkulesa mezglu. Senajās kultūrās šim mezglam piedēvēja maģisku spēku, to, auklā iesietu, valkāja kaklā kā talismanu. [..]

          12. un 13. gs. mezglošana attīstījās austrumu zemēs. Ap 15. gs. caur Spāniju un Itāliju šo rokdarbu tehniku pārņēma visa Eiropa. [..] 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Latvijā mezglošanu apguva rokdarbu kursos. [Ozolniece 1988 : 4–5]

 

Latviešiem kopš seniem laikiem saglabājies paradums, lai kaut ko neaizmirstu, iesiet mutautiņa stūrī mezglu. Vai šāda rīcība uzskatāma tikai par savdabīgu atmiņas rosinātāju vai tajā meklējama kāda dziļāka jēga? Folkloras materiālos, kas turklāt publicēti viegli pieejamos akadēmiskos izdevumos, atrodamas ziņas, kas liecina, ka mūsu senči, iespējams, iz­mantojuši noteiktu mezglu un cilpu sistēmu, lai uzglabātu maģisku, me­dicīnisku vai praktisku informāciju.

Siešana, cilpas, mezgli, kamoli un pavedieni latviešu maģijā ieņem nozī­mīgu vietu. Tie, sakot noteiktus vārdus un veicot īpašas darbības, vieni paši vai kopā ar citiem priekšmetiem izmantoti slimību ārstēšanai, augstāku spēku pielabināšanai, lauku auglības un pārticības palielināšanai. Tie varējuši nest arī nelaimi un radīt materiālus zaudējumus. Par to liecina senie tiesu prāvu protokoli, baznīcas ziņojumi. [..]

Baltajā maģijā siešana, mezgli, dzīpari, cilpas, pavedieni un kamoli izmantoti slimību ārstēšanā, materiālu labumu pieburšanā, zagļa aiznestas mantas atgūšanā. Siešana tiešā veidā lietota cīņā pret kārpām, galvassāpēm, dzirksti, mezglos savilktiem locekļiem, izmežģījumiem (šim nolūkam to izmantojuši arī vācieši), sapampumiem, rozi un citām slimībām. [..]

Tomēr senās ārstniecības metodes tiek rūpīgi sargātas, tāpēc konkrētas informācijas par siešanas paņēmieniem ir maz. Folkloras materiālos atrodamās ziņas liecina, ka senāk tā bijusi plaši pieejama. To lietojuši ne vien burvji vai raganas, bet arī „vienkāršie ļaudis” bez īpašām maģiskām spējām, jo bijušas kaites, kuras varējis „siet” pats slimnieks. Citām vajadzējis pieaicināt otru cilvēku, parasti pastarīti vai pirmdzimto. Tā sieta, piemēram, dzirksts: „Vajag kādu sējēju, kas mezglus sien, pirmo vai pēdējo dzimušo. Tam jāņem dzijpārs un jāsien ap slimo locekli trejdeviņos mezglos. [..]

Baltā maģija nav tikai ārstniecības paņēmienu apkopojums. Ar tās palīdzību varēja vairot savu labklājību, pieburt veiksmi u. tml. [..]

Dažu maģisko cilpu zīmējumi atrodami Dr. theol. E. Jundža mājas arhīvā. Tie vākti ilgākā laika posmā, sākot no trīsdesmitajiem gadiem [20. gs.], un nākuši no Smiltenes apkaimes un Vismantu latviešu kolonijas Lietuvā. Daži cilpu paraugi iegūti Sibīrijas nometņu laikā. [..] Lakoniskie skaidrojumi ļauj spriest, ka izmantoti divi pavedieni (tumšs un gaišs). Tie varējuši būt samērā gari un veikuši maģiskā vēstījuma saturētājfunkciju. Pie šiem pavedieniem sieti īsāki un garāki dzīpari (parasti pāra skaits) ar dažādām mezglu un cilpu kombinācijām. [..]

Ziņas par senu informācijas uzglabāšanas sistēmu atrodamas arī tautasdziesmās – plašā dainu grupā par dziesmu kamoliem, to vācelēm, dziesmu tīšanu, siešanu kamolos. Šie atribūti jau no K. Barona laikiem skaidroti kā metaforas bez noteiktas priekšmetiskas nozīmes. Amatier-pētnieki V. Grāvītis un E. Jundzis [20. gs.] sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados izteikuši pārliecību, ka dainu metaforiskais tulkojums padara tās neloģiskas un tām der vienīgi tiešs skaidrojums – reāli dziesmu kamoli, vāceles un siešana kamolā. Pārlasot dainas, kļūst redzams, ka strikta turēšanās pie viena vai otra viedokļa nav produktīva. Konsekventi ejot K. Barona pēdās, parasti tiek iegūts absurds rezultāts, tomēr nepiemērots dažkārt (kaut arī retāk) ir arī tiešais tulkojuma variants. Iespējamā patiesība slēpjas starp abiem uzskatiem. Ja pieņemam, ka pastāvējusi kāda primitīva informācijas sistēma, kas, pēc E. Jundža teorijas, savu aktualitāti zaudējusi jau līdz ar skolu veidošanos 17. gs., tad pilnīgi dabiski, ka kopš tā laika dziesmas pakāpeniski zaudēja savu senāko jēgu, paaudžu gaitā kļūstot par skaistām, bet neloģiskām metaforām. [..] Skaitliski visai plašās dainu grupas formulās sastopami ļoti stabili jēdzieniski savienojumi – dziesmu kamoli, dziesmu tīšana kamolā, dziesmu vāceles, dziesmu vāceļu un kamolu glabāšana. Šī apbrīnojamā noturība ir pretrunā ar metaforas brīvo un tēlaino dabu. Nav arī izskaidrojams, kāpēc dažādiem teicējiem gadsimtu gaitā, lai pavēstītu, ka viņi ir lieli dziesmu zinātāji, vajadzējis lietot vienus un tos pašus visai trūcīgos izteiksmes līdzekļus. [..]

Ja dziesmu siešana kamolā ir māksliniecisks izteiksmes līdzeklis, kādēļ gan reāli neeksistējošai lietai vajadzīga vācele vai pat lāde? Līdzīga satura dainas pierakstītas visos Latvijas novados, un nav iespējams racionāli izskaidrot, kāpēc dažādi teicēji dažādos laikos lietojuši vienu un to pašu „metaforu”.

Tais’, brālīti, vācelīti,

Izrakstītu, izraibotu;

Tur es savas skaistas dziesmas

Pa vienai noglabāšu. (LD 35825)

Dainas par dziesmu vāceļu darināšanu ir radnieciskas rindām par to glabāšanu. Šim nolūkam izvēlētas visneiedomājamākās vietas – paklēte, pagalve, dzirnaviņu galiņš, skaidiens, ābeļdārzs, krūmi un pat kūtspakaļa. Ja dziesmu kamoli un vāceles tiek uzskatītas par metaforu, visa daina pārvēršas tukšā vārdu savirknējumā, un nav skaidrs, ko teicējs gribējis pavēstīt. Ja kamoli bijuši reāli, loģisks ir pieņēmums, ka tie slēpti no svešām acīm. [..]

Savdabīgu, tomēr līdz šim loģiskāko dziesmas skaidrojumu sniedz pieņēmums par dziesmu kamolu un vāceļu eksistenci. Dziju laiku pa laikam vajadzējis vēdināt, lai pasargātu no kodēm. To bijis iespējams ērti izdarīt, dziesmu kamolus pakarot koka zaros (ne velti sastopami varianti, kur vītola vietā minēta ābele). Tiešais skaidrojums varbūt var likties pārlieku vienkāršs un neierasts, tomēr atteikšanās no K. Barona metaforiskās teorijas dziesmu kamolu un vāceļu interpretācijā paver izeju no vairāk nekā gadsimtu ilgušā strupceļa, kas padarījis nesaprotamu lielu daļu latviešu tautasdziesmu. Turklāt dainās daudzinātie dziesmu kamoli un vāceles dabiski nostājas blakus senlatviskajai slimību siešanai, baltās un melnās maģijas rituāliem.[..]

Loģiski, rodas jautājums, kāpēc, ja tāda „pieraksta” sistēma jebkad ir pastāvējusi, līdz šim par to nekas nav bijis zināms un par to nav runājuši pagājušā gadsimta [19. gs.] folkloras vācēji un vācu mācītāji. Atbilde ir samērā vienkārša. Informācijas uzglabāšanas sistēma mezglu un cilpu formā varēja pastāvēt vienīgi līdz citas modernākas sistēmas, t. i., rakstības ieviešanai. [..] Pirmie latviešu folkloristi galveno uzmanību pievērsa tekstam un organizēja vākšanu ar brīvprātīgo palīgu līdzdalību – t. i., strādāja galvenokārt ar citu apkopotu informāciju. Pierakstītāji nefiksēja teicēja priekšnesuma īpatnības. [..]

Dažādos izdevumos izkliedētā informācija ir samērā nenoteikta un fragmentāra. Tā neļauj apgalvot, ka pastāvējis visaptverošs universāls mezglu raksts vai tajā iesietas „senlatviešu gudrību enciklopēdijas”. Drīzāk secināms, ka eksistējusi kāda primitīva informācijas sistēma ar ierobežotu pratēju loku dažu ģimeņu vai saimju robežās. [..]

Daži kamoli līdz mūsdienām saglabājušies privātkolekcijās un novadpētniecības muzejos. [..] Turklāt kamolu siešanas veids ir pārāk sarežģīts, lai tos varētu izveidot bez rūpīgi izkoptas prasmes. [..]

Ja paveramies vēsturē, redzam, ka oriģināls vai no citām kultūrām aizgūts, lineārs, ornamentāls vai jēdzienisks senlatviešu raksts gandrīz gadsimtu ticis meklēts gan uz Polijas teritorijā atrastām pagānu statuetēm, gan pareizticīgo klosteru pergamentos, bieži vien aizmirstot, ka mūsu senčiem nebija vairāku svarīgu priekšnosacījumu tā radīšanai (vienota valsts, reliģija u. tml.). Pētnieciskā degsmē dzenoties atklāt „seno burtnieku svētās zintis”, visu šo laiku novārtā palikušas dabā, arheoloģiskos izrakumos un folkloras materiālos reāli atrodamas, mūsu senču aizsenās dzīves loģikas diktētas primitīvas informācijas sistēmas – īpašuma zīmes, birkas (parādzīmes), attēli smilšakmens iežos, maģiskas un praktiskas nozīmes cilpas, dziesmu kamoli. [Jundze 1999 : 67–82]

 

Mezgls – 1) ātruma mērvienība, ko lieto jūrniecībā. 1 mezgls ir vienāds ar 1 jūras jūdzi stundā. Šī mērvienība ieviesās, kad kuģa ātrumu mērīja ar rokas lagu. Laglīnē ik pēc 1/120 jūras jūdzes bija iesiets mezgls; mezglu skaits, kas pusminūtes laikā caur mērītāja rokām pārslīd pāri pakaļgala bortam skaitliski vienāds ar kuģa ātrumu jūras jūdzes stundā. Pilnīgi aplama ir dažkārt presē un daiļliteratūrā sastopamā mērvienība „mezgls stundā”;

2) lokanas saites (diega, līnes, troses vai tauvas) izjaucams savienojums, ko veido, daļu saites salokot un izkārtojot tā, lai mezgls pēc savilkšanas neatraisītos. Ir vairāki tūkstoši mezglu, kurus grupē pēc lietošanas vai siešanas īpatnībām. [Jūras ābece 1993 : 63]

 

Mezgls burāšanā – noteiktam uzdevumam paredzēts un zināmā secībā izveidots galu (trošu) savienojums (sējums).

[Jūrniecības vārdnīca 2007 : 166]

 

Stumbrs ar lapām veido vasu. Lapas uz stumbra piestiprinās mezglos, stumbra daļu starp diviem mezgliem sauc par posmu.

[Bioloģijas rokasgrāmata 1985 : 74]

 

Veģetatīvo nervu sistēmu veido galvenokārt kustību jeb eferentās nervu šūnas (neironi); tās ierosina jušanas (aferentie) impulsi, kas nāk pa muguras smadzeņu jušanas jeb aferentajiem nerviem.
Katru uz perifēriju ejošo autonomās nervu sistēmas
nervu ceļu veido               nervu šūnas. Pirmās šūnas (preganglionārā neirona) ķermenis atrodas vidussmadzenēs, iegarenajās vai muguras smadzenēs. Tās izaugums (neirīts) iet uz nervu šūnu sakopojumiem – ganglijiem jeb mezgliem, kas atrodas ārpus CNS. Šeit izaugumi kontaktējas ar otro nervu šūnu (postganglionāro neironu), kuras izaugumi sasniedz inervējamo orgānu.

[Populārā medicīnas enciklopēdija 1984 : 526]

 

Jau 1895. gadā pēc Krievijas impērijas satiksmes ministra Mihaila Hilkova ierosinājuma tika izveidota speciāla Rīgas dzelzceļa mezgla pārbūves komisija. [..] Rīgas dzelzceļa mezgla pārbūves shēma konceptuāli tika apstiprināta 1902. gadā. Tas bija grandiozs projekts, kurš noteica turpmāko dzelzceļa transporta lomu Rīgā. [..] Pamanāmākās pārmaiņas Rīgas dzelzceļa mezglā bija saistītas ar Centrālās pasažieru stacijas pārbūvi.

[Ilustrētā Latvijas dzelzceļa vēsture 2016 : 30]



Kristaps Ģelzis

Jūrnieku mezgliem ir jābūt veikli un ātri sasienamiem, tiem droši jātur, un atslogotā stāvoklī tiem jābūt viegli atraisāmiem. Jūrnieku mezgls varētu būt precīzākā metafora, raksturojot latviešu mākslinieka Kristapa Ģelža (1962) domu skaidro pavedienu un to, kā tas konceptuāli mezglojas, bet nekad lieki nesapinas.

Pēc grafiķa diploma iegūšanas Latvijas Mākslas akadēmijā Ģelzis ir strādājis dažādos mākslas medijos – grafika, videoinstalācija, instalācija, objekts, tēlniecība, vides māksla, digitāldruka, zīmējums, akvarelis. [Sagatavots pēc:

  Grafika, zīmējumi


Mezglojuma tehnikā var gatavot dažādus priekšmetus: sienas dekorus, paklājus un grīdas celiņus, telpas sadalītājus, lampu abažūrus, dekoratīvus spilvenu pārvalkus, puķu trauku turētājus, apģērba rotājumus u. c. Rakstus veido no dažādi sietiem mezgliem. Apgūstot nedaudzos mezglus, rodas bagātīgas iespējas tos variēt. Mezglu veidi, kuri visvairāk piemēroti šai rokdarbu tehnikai, ir vienkāršais plakanais mezgls, vienpusējais mezgls, divkāršais plakanais mezgls, audēju mezgls, viļņveida mezgls, pītais mezgls, cilpotais mezgls, vītais mezgls, ķēdes mezgls, pusmezgls jeb ciešais mezgls, apkārtmestais mezgls, kubveida mezgls, pērļu mezgls, vaļīgais mezgls u. c.

[Sagatavots pēc: Ozolniece 1988 : 13–22]

 

Spēle „Mezglu domino”

Domino spēle sastāv no 58 kartītēm (6 x 6 cm), kas izgatavotas no koka. Spēle attīsta koncentrēšanās, analizēšanas spējas un veiklību. Kartītes aizklāti sajauc un noliek kaudzītē. Katram spēlētājam izdala noteiktu skaitu kartīšu. Katrā gājienā spēlētāji pēc kārtas brīvajos galos liek vienu kartīti ar atbilstīgu zīmējumu. Šajā gadījumā savienot drīkst attēlus ar vienādas krāsas šņorēm. Spēli turpina, līdz kāds spēlētājs izlicis visas kartītes, vai pārtrauc, ja spēlētājiem nav kartīšu. Komplektā ietilpst kartītes, kas iemāca dažādus mezglu siešanas veidus. Paredzēta bērniem no 5 gadu vecuma.

[Sagatavots pēc: https://kanclers.lv/spele-mezglu-domino]


 



Dokumentālā filma Dukuru mezgls (2015). Režisors D. Ernštreits.

Žurnālists Dāvids Ernštreits uzņēmis filmu par skeletonistiem brāļiem Dukuriem un apgalvo, ka viņos ir ielikts daudz un viņi paši sevī daudz ieguldījuši. Brāļos Dukuros ģimene ielikusi vērtības – attieksmi pret darbu, pret līdzcilvēkiem un vienam pret otru. Viņi ir sasējuši mezglu, kuru nevar ne atsiet, ne pārcirst. Un katrs pavediens vairo tā izturību – vai tas būtu tehniskās jaunrades virzītājs Dainis Dukurs vai trases un fiziskās sagatavotības treneri. „Dukuru mezgls” ir viena no cikla „Latvijas sporta varoņi” filmām.

[Sagatavots pēc: https://ltv.lsm.lv/lv/sports/latvijas-sporta-varonji.-bobsleja-zvaigznajs/]

 

Videofilma „Kultūras mezgls Andrejsala”. I. Apses montāža.

[http://www.andrejsala.lv/154/1286/]


Dziesma Par mezgliem. I. Cipes un R. Kaupera vārdi, R. Kaupera mūzika, izpilda grupa „Prāta vētra”.

 

Dziesma Pāvilosta. G. Rača vārdi, U. Marhileviča mūzika, izpilda grupa „Liepājas brāļi”.

 

Dziesma Vējā. A. Alksnes vārdi, A. Alkšņa mūzika, izpilda grupa „Credo”.



Ieva Čaklā uzrakstījusi grāmatu „bet – debesīs iesiets mezgls, un to varēja tikai viņa – dzejnieka Māra Čaklā dzīves 24 gadu līdzgaitniece, dzejnieka dzīves līdzdzīvotāja, līdzdarītāja.

„bet – debesīs iesiets mezgls, protams, ir mīlestības grāmata, mīlestības, cieņas un pašcieņas grāmata, ko rakstījusi mācekle vienā no Latvijas labākajām literārajām meistardarbnīcām (pašas autores vārdiem runājot).

Ieva Čaklā stāsta par Māra dzīves pēdējo posmu, par kopīgi nodzīvotajiem vairāk nekā diviem gadu desmitiem. Šie gadi ir pārpilni ar dzeju, tā ir klātesošs, pašsaprotams lielums, autore tai pieskaras tikai tik daudz, cik tas vajadzīgs viņas stāstījumam par cilvēku, dzejnieku.

[Sagatavots pēc: Kronta 2008 : http://jaunagaita.net/jg254/JG254_gramatas_Kronta.htm]

 

Burāšanā zināmi vairāki mezglu veidi, piemēram, astoņnieka mezgls (mezgls, ko iesien pie tampa, lai gals neizvērtos no blokiem), namdara mezgls (mezgls, ko lieto garu priekšmetu pacelšanai un uzvilkšanai uz klāja), pāļmezgls, pāļa mezgls jeb pāļstēks (mezgls, ar kuru iesien cilpu, kas nesavelkas), perliņmezgls (mezgls, kuru lieto divu nevienāda resnuma galu sasiešanai), pollermezgls (vilcējtroses nostiprināšanai paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas), rēvmezgls (mezgls, ar kuru sasien rēvceiziņus, ierēvējot buru), slīdošais pāļmezgls (mezgls, kuru sien, lai izveidotu cilpu, kas savelkas), slikti sasiets mezgls, stauera mezgls (mezgls, kuru sien līdzīgi astoņveida mezglam), trompetmezgls (īpašs mezgls, kuru lieto, lai saīsinātu garāku trosi), zvejnieku mezgls (mezgls, kuru lieto, pievienojot trosi pie enkura gredzena) u. c.

[Sagatavots pēc: Jūrniecības vārdnīca 2007 : 18– 327]

 

Mezglu pinējs

Osvaldam Bauskam sirdslieta ir pīšana no klūgu sloksnēm. Akurātas vācelītes, grozi, dažādas formas pīti trauki, veļas grozi – katra meistara rokrakstu var pazīt, lai arī mezgliņi it kā pīti vienādi.

Pavasarī sagrieztās un nomizotās klūgas Osvalds Bauska sašķiro pēc garuma un resnuma. Ar klūgu šķēlēju tās gareniski sadala trijās daļās, pēc tam katru sloksni vismaz desmit reizes velk cauri ēvelei. Sākumā sagatavo pamatni, atkarībā no tās diametra veido dažāda lieluma un formas traukus. Tirgus preci – kartupeļu un sīpolu grozus – meistars pin tradicionāli, taču vācelītes, paplātes, traukus un mazus groziņus cenšas veidot dažādās formās, lai katra no tām „runātu”. Pinumi mezglu tehnikā bijuši izstādēs Japānā, Anglijā, Norvēģijā, ASV, kā arī neskaitāmos gadatirgos Latvijā.

[Sagatavots pēc: Volkova 2006 : http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/336737-mezglu_pinejs]

 

Makšķernieku mezgli un cilpas

Makšķernieki, lai savienotu auklas galus, piesietu āķi vai sviniņu, lieto dažādus mezglus. Katram makšķerniekam jāprot siet vairākus mezglus, jo viena universāla mezgla nav. Ja aukla ir stingra un bieza, piemēram 0,5 mm un biezāka, tad drošu mezglu reizēm ir grūti piesiet. To var atrisināt tādā veidā, ka auklu pirms mezgla siešanas iemērc siltā ūdenī. Ja spiningojot lieto tievu metāla pavadiņu, tad ieteicams starp pavadiņu un auklu siet karabīnīti, citādi pavadiņa var pārrīvēt auklu. Kad mezgls ir piesiets, tad liekā aukla jānogriež ar rezervi, jo nesen siets mezgls nedaudz slīd un var atraisīties.

[Sagatavots pēc: http://parcopi.lv/forum/29-104-1]

 

10 dažādi veidi, kā sasiet kaklasaiti

Tuvojoties svētkiem, jautājums par kaklasaites sasiešanu var kļūt aktuāls arī tiem vīriešiem, kas to nevalkā ikdienas gaitās. Kaklasaites sasiet var dažādi atkarībā no pasākuma, kuru jāapmeklē.

Austrumu mezgls ir pats vieglākais kaklasaites siešanas mezgls, kas der jebkuram kaklasaites materiālam un garumam. Šis šaurais, koniskais mezgls pazīstams arī ar nosaukumu „sarkanais”. Tā kā mezgls ir neliels, tas lieliski piestāv arī smagiem un rupjiem materiāliem. Taču, ja to sasies neakurāti, tas var ieņemt nepareizu formu un ātri atsieties.

Parastais mezgls no austrumu mezgla atšķiras ar to, ka ir mazāka izmēra un tādēļ izskatās vēl elegantāk.

Onasis jeb jauno mezglu izmantoja pazīstamais miljonārs Aristotelis Onasis. Vienīgais, kas atšķir šo siešanas veidu no parastā: pirms iesien mezglā kaklasaites galus, resnākā gala malas jāieliec no abām pusēm, tā veidojot oriģinālu efektu.

Viktorijas mezglspēc formas atgādina parasto mezglu, bet tas ir resnāks, jo lielāka ir otrā cilpa. Viktorijas mezgls ir ideāli piemērots plāna materiāla kaklasaitēm.

Vinzoras mezgls tiek uzskatīts par klasisko kaklasaites siešanas stila mezglu. Dubultās nostiprināšanas dēļ kaklasaites mezglam ir simetriska trīsstūrveida forma. Lai sasietu Vinzoras mezglu, kaklasaitei jābūt no plāna materiāla.

Kristensenas mezglu izgudroja zviedriete Amanda Kristensena, kas nodarbojās ar kaklasaišu ražošanu. Tas bija ļoti populārs 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā un sākotnēji bija paredzēts kaklasaitēm, kas ir vienāda platuma visā tās garumā. Mūsdienās tā siešanai izmanto dažāda platuma kaklasaites.

[Sagatavots pēc:

http://epadomi.lv/virietis/viriesa_spogulis/13122011-ka_pareizi_sasiet_kaklasaiti_1_dala]

 

Video: Kā sasiet kaklasaiti viegli un ātri, un eleganti.

[https://www.youtube.com/watch?v=u407K0zbIyM]

 

Aizvadīts „Izrāviena” pēdējais posms – „Karostas mezgls”

Atraktīvākās sacensības „Karostas mezgls” ir sporta sērijas „Izrāviens” noslēdzošais pamatposms. Skriešanas sacensības Liepājā risinās jau vairākus gadus, un tās organizē biedrība „Liepājas Vieglatlētikas klubs” sadarbībā ar Liepājas pilsētas domes Sporta pārvaldi. „Karostas mezgls” ir piedzīvojumu sacensības brīvā dabā. Trasi grūti pārvaramu un izaicinošu padara dažādi dabiski un mākslīgi radīti šķēršļi, kā arī interesanti uzdevumi. Īpašs jaunums 2017. gadā bija „Bērnu skrējiens” bērniem vecumā no 8 līdz 14 gadiem.

[Sagatavots pēc: https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/sports/aizvadits-izraviena-pedejais-posms-karostas-mezgls/]

 

2018. gada februārī Ratnieku Tautas namā notika tautas deju kolektīvu sadraudzības vakars „100 mezgli tautu jostā”, kurā piedalījās Rēzeknes un Viļānu novadu tautas deju kolektīvi.

[Sagatavots pēc: http://rezeknesnovads.lv/pasakumi/tautu-deju-kolektivu-sadraudzibas-vakars-100-mezgli-tautu-josta/]

 

Mezglu raisīšana

Mezglus raisīt nav viegli. Ja trūkst pacietības un pieredzes, mezgli savelkas vēl ciešāk. Tādos brīžos lieti noder padoms no malas. Neatraisīti attiecību mezgli var sirdi noberzt līdz jēlumam. Piedošana ir viens no visgrūtāk raisāmiem mezgliem. Tik daudzi par to runā un raksta, tomēr maz ir cilvēku, kuri var droši teikt: man ar to nav grūtību. Vienmēr viss notiek kā pirmoreiz – vispirms ir svelošs aizvainojums, vēlāk tas pāriet gruzdēšanā un aizvainotajā krājas melnas ogles un pelni. Un nav miera.

Kristieši par piedošanu bieži runā kā par pāridarījuma aizmiršanu, taču tas liek šaubīties, vai viņi līdz galam ir patiesi.

Ar piedošanu ir tāpat kā ar dzijas tīšanu kamolā no iekara. Mēdz gadīties tik samudžināts iekars, ka dzija metas mezglos un netek ne lūdzama. Un tad ir svarīgi, ka ir kāds, kas pasaka: „Nesteidzies, tin lēnām, nerausti dziju, pārdali iekaru, pamēģini apgriezt otrādi, pārbaudi, vai sākts no pareizā gala.”

[Sagatavots pēc: Līce 2006 : http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=mezgli]