Tradicionālā transkripcija

[met:enis], [met:eņi]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[metˑenis]


[m] – skanenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[n] – skanenis

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

[m] – skanenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[ņ] – skanenis

[i] – īsais patskanis

 

Trīszilbju vārds.

Ortogramma – M.



Met-sakne

-en- – piedēklis

-isgalotne

Meten- – vārda celms

-enis izskaņa

 

Met-sakne

-eņ- – piedēklis

-igalotne

Meteņ- – vārda celms

-eņiizskaņa


Met-eņ+bērn-i

Met-eņ+dien-a




Metenis patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, īpašvārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija

Meteņipatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, īpašvārds, vīriešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija

 

 

vsk. dsk.

N.

Meten-is Meteņ-i

Ģ.

Meteņ-a Meteņ-u

D.

Meten-im Meteņ-iem

A.

Meten-i Meteņ-us

I.

ar Meten-i ar Meteņ-iem

L.

Meten-ī Meteņ-os

V.

Meten-i! Meteņ-i!

 


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsMeteņi ir jautri svētki.

2) izteicēja daļa – Vieni no gadskārtu svētkiem ir Meteņi.

3) galvenais loceklisLīksmie Meteņi.

4) apzīmētājs Īpašs Meteņu ēdiens ir zīdenis jeb grūdenis.

5) laika apstāklisMeteņos cilvēki dodas maskotos gājienos. 

6) papildinātājs – Meteņus svin septiņas nedēļas pirms Lieldienām.



Meteņa diena, Meteņu mēnesis, Meteņa svētki, Meteņu tradīcijas, Meteņa vakars

 

gaidīt Meteņus, svinēt Meteņus



Meteņi, arī Metenis

Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; Vastlāvis.

Meteņa diena. Meteņu tradīcijas. Laika pareģošana Meteņos.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/]


meteņi,  metenis

Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki. Vastlāvji.

Meteņa diena.

Meteņu mēnesis – februāris.

Mūsu māte stingri turējās pie veciem paradumiem. Tā Meteņos katru gadu viņa vārīja zīdeni ar cūkas ausi. Austriņš 1, 360.

Meteņu puteņa vakarā, kad laukā vīvināja sniedzes un sniegos pazuda visas pēdas, meitene atnāca trešo reizi. Kaldupe 8, 28.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]

 


 

metenis

1) auch metenĩca Bers., Schwanb., metiêns, gew. der Plur. meteņi, n. U. auch metiņi und metieņi [sic!], Fastnacht [vgl. miesmieši]. meteņa dienā (vakarā) Laima m¥tuot savas dāvanas, nuo kam tad arī cēlies vārds metenis. – metenī (gew. meteņuos) maize un gaļa jāliek istabā zemē, tad suns jāv¥d pāri. ja suns ņ¥m maizi pa·priekš, tad labs gads, bet ja gaļu, tad bada gads Etn. II, 35. vastlāvju (jeb meteņu) vakarā vajaguot labi iztrakuoties. puiši, meitas, vīri un sievas apģērbjuoties tâ spuociski, ka nepazīst, un tad iet vai pašu vai ciemiņu istabā iekšā un taisa dažādus juokus un niķus II, 25; LP. VII, 296. ap meteni slaidi braucu, lai liniņi gari auga. metiens suola aukstas dienas, suola visu sasaldēt Mag. XX, 3, 9. meteņuos jeb vastlāvjuos mājas mātes jau agri nuo rīta taisījušās pie pīrāgu cepšanas. b¦rniem ied¥vuši maisu un saukuši, lai nākuot uz riju meteņa dzīt… nu metēja dzinējs lējis nuo augšas maisa turē̦tājiem ūdeni virsū Etn. IV, 28;

2) ein altes, schlechtes Pferd Friedrichswald;

3) ein Netz Lub. [Sagatavots pēc: ME II : 607]

 

●   

metenis, 1): tik dabūju grūdenīša kâ sv¦tkuos, meteņuos BW. 21094. meten[i]s brauca par Daugavu, cūkas ausis kulītē. brauc, meteni, Vidzemē! 32220;

4) meteņi AP. „meteņuos 1 braucēji”. [Sagatavots pēc: EH I : 803]


metenis – (folkl.) aizgavieņs; metiņs

[Sagatavots pēc: LLTV II 2012 : 37]


Metenis – Aizgavēnis, Lastavāgs, Miesmetis, Miezmežu diena, Vastlāvis, Vastlāvji

[Sagatavots pēc: Kursīte 2007 : 200–201; LVSV 1972 : 186]


EtnogrāfijāMetenis, Meteņi.

 

EtnolingvistikāMetenis, Meteņi.

 

FolklorāMetenis, Meteņi.


ErgonīmiMeteņi, zemnieku saimniecība Rēzeknes novada Lendžu pagastā un  Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.


K. Karulis vārda Metenis cilmi saista ar darbības vārdu mest ‘mērīt’ arī mets, biežāk saliktenī  laikmets ‘laika periods’, laikmeti, laika meti ‘svētku laiks, svētku dienas; gavēnis’. [Sagatavots pēc: Karulis 1992 : 585]


angļu – carnival; Shrovetide; Pancake Day

baltkrievu – масленіца

franču – Mardi gras

igauņu – vastlapäev

itāļu – Martedì grasso

krievu – Масленица

latīņu – carnaval; carnival

lietuviešu – užgavenes

lībiešu – Vastalovā

poļu – Kusaki; Zapusty; Ostatki

somu – Laskiainen

spāņu – Martes de Carnaval; Martes de Pancake

ukraiņu – масниця

vācu – die Fastnacht

zviedru – Fettisdagen



Veci ļaudis stāstīja, ka Meteņa dienā lietuvēns no istabas augšas metot dāvanas. Kad kāds gribēja lietuvēnu redzēt, tad viens paslēpās istabas augšā ar ūdens spaini un meta bērniem šādus tādus niekus zemē, bet kādam pieaugušam cilvēkam, kas arī atnāca skatīties, uzlēja ūdeni.

 

Meteņa vakarā vārīja zīdeni ar cūkas pusgalvi, neviens nedrīkstējis pirmais ēst, kamēr saimnieks pamielojis dieviņu – rijā vai kur citur –, tad pats ēdis pirmais un saime pakaļ. Bērni dabūjuši šņukuru, lai viegli iemācītos rakstīt.

 

Maize bija jāsagriež kancīšos jau vakarā priekš Meteņa dienas, jo citādi viņa nenāca par svētību ēdājam, kā arī rudzi vasaru bija pavājāki.

 

Suņam nolikuši Metenī uz dēlīša vienā galā gaļu, otrā maizi. Ko suns papriekšu ēda, tas tai gadā bija gaidāms dārgāks.

 

Meteņa dienā vajag aiznest maizi un gaļu zem kāda liela ozola un gaidīt, kad kāds putns nāk ēst. Ja putns pirmo ēd gaļu, tad gaļa būs lētāka; ja maizi, tad maize.

 

Līdz Metenim jāizmēž dārziem mēsli, ja ne vairāk, tad trīs sakumi jāuzmet uz dārza.

 

Meteņa dienā mājās nekā nedrīkst ievest, bet gan izvest.

 

Meteņa dienā nedrīkstēja velēties, jo citādi drēbes nekad vairs nevarēja baltas dabūt.

 

Meteņa vakarā uzkāpuši uz bluķa un jājuši ap māju.

 

Meteņa dienā vajaga gulēt šķērsām zem balkas, tad mugura nesāp.

 

Meteņa vakarā vēla sniegu kamolus, lai kāpostiem lielas galviņas augtu.

 

Metenī jāvizinās ragavās, lai gari lini un kaņepes augtu.

 

Meteņa dienā jāiet ciemā, tad aug gari lini.

 

Kad Metenī velējas, tad balti lini.

 

Meteņa dienā jāsprauž kodeļas uz jumta vai sniega kupenās, lai aug gari lini.

 

Meteņa vakarā jāpin vīzes, kuras, linus sējot, jāaun kājās, tad augot gari lini.

 

Ja Metenī pelnus grābj, tad nav dieglaini lini.

 

Metenī vajagot vārīt cūkas astes, tad augot gari mieži.

 

Zirgi pirmo reiz jāiebrauc Metenī, tad tie vienmēr brangi un labi iet.

 

Kad Metenī dzird zirgus bubenām, tad paņem sermūkšķa kūjiņu, uz kuras uzgriezti trijdeviņi krusti, un steidzas ar to zirgus kult, lai lietuvēns aizbēgtu un zirgu nejātu.

 

Meteņa dienā sviests bija jāsit un jāēd katrā ziņā, ja gribēja, lai govis otrā gadā dotu labu pienu un daudz; nedrīkstēja ēst saimnieks vien ar saimnieci, bija jādod visai saimei, beidzamajam kalpa bērnam, jo citādi tas, kuram netika dots, varēja kaut kādējādi kaitēt govju piena ražīgumam.

 

Ja Metenī gans skrien trīsreiz ap māju, tad vasarā govis nebizo.

 

Metenī jācep iesmā gaļa un jākāpj uz malkas grēdas ēst, tad var no tāluma vilku ieraudzīt.

 

Metenī mucas stīpā jāiesēdina vistas, lai tās ietu dēt vienā pērklī.

 

Kurš Meteņa dienā par visiem agrāk pieceļas un ar ragaviņām nobrauc no kalna, tas vasarā var visus putniņus atrast.

 

Kad Meteņu dienā cilā sietiņus, tad nākamā vasarā daudz mušu.

 

Meteņu dienā vajag aiziet uz mežu nogriezt pīlādža nūjiņu, pārnest mājās, nodrāzt par iesmu un uz tā izcept gaļu. Iesmu un gaļu aiznes uz kūti un aizsprauž aiz griestiem. Kad pavasarī pirmo reizi iet art, tad paņem nūjiņu un izbada zemi, lai kurmji  nerok.

 

Meteņa dienā mēsli jāved, lai kurmji nerok dārzus un laukus.

 

Ja Metenī strādā, tad kurmji izrakņā laukus.

 

Ja Metenī palāses pil un gailis var no viņām padzerties, tad būs labs gads.

 

Vatslāvī jāvāra cūkas kājas, tad gari lini aug.

 

Vatslāvā jāved mēsli uz tīrumu, ja vairāk ne, tad tik kā uz apiņiem, un karaša jācep, ja vairāk ne, tad tik kā uz ratiņa sprēslenīcas, lai mieži labi padodas.

 

Ja Vastlāva vakarā dedzina uguni, tad nākošā vasarā daudz mušu.

 

Ja Vastalāvjos ir sniegs uz jumtiem, tad arī Lieldienās ir sniegs.

 

Kad Vastalāvjos un Lieldienās ir sniegs uz jumtiem, tad nākošā vasarā ir daudz sēņu un ogu.

 

Ja Vastalāvju dienā mēness trīs dienas vecs, būs labs gads, ja vecāks, tad slikts.

 


Metens brauca par Daugavu,

Cūkas ausis kulitē.

Brauc, meteni, Vidzemē,

Dabus’ pilnu kamaniņu. [LD 32220-0]

 

Meteņami pieci dēli,

Visi pieci arajiņi;

Meteņami piecas meitas,

Visas meitas malejiņas. [LD 32215-0]

 

Meteņam vīzes pinu,

Meteņam auklas viju;

Lai Lieldiena vazājās

Basajām kājiņām.   [LD 32217-0]

 

Metens sola saltas dienas,

Solās visu sasaldēt.

Krausim malku vezumā,

Vedisimi meteņam,

Lai sakur lielu guni,

Lai sasilda pasauliti. [LD 32225-0]

 

Ap meteni slaiži laižu,

Lai liniņi gari aug;

Ap lieldienu šūpojos,

Lai telites barojās. [LD 32209-0]

 

Nāc, māsiņa, cik nākdama,

Nāc meteņa vakarā:

Pelnu dienu pārtecesi,

Plācenišu paēduse. [LD 32226-0]

 

Meteņam putru viru

Deviņiem miezišiem:

Man deviņi bāleniņi

Miežu putras ēdajiņi. [LD 32216-0]

 

Tik dabuju grūdeniša

Ka meteņa vakarā;

Tik dabuju priecaties

Ka rudeni kāziņās. [LD 32228-0]

 

Tik dabuju grūdeniša

Ka svētkos, meteņos;

Tik dabuju jaunu puišu

Ka kāzās, krustabās. [LD 32228-1]

 

Metens kaktā sukajās,

Pelnu dienas gaididams.

Ej, meteni, pa durvim,

Gaidisim lieldieniņas. [LD 32222-0]

 

Meteni, meteni,

Kur liki ausi?

– Klētie skapie,

Tutens virsū. [LD 32218-1]

 

Meteni, meteni,

Kur liki pīragu?

– Klētī plauktā,

Krustiņš virsū. [LD 32218-0]

 

Visu gadu naudu krāju

Meteniša vakaram;

Es māsiņas vizināšu

Meteniša vakarā. [LD 32235-0]

 

Atej, atej, man’ māsiņa,

Meteniša vakarā;

Aizies’ rīt’ pelnu dienu,

Manu kūķu paēduse. [LD 32226-1]

 

Audziet man gari, lini,

Mirkstiet balti ezerā,

Es māsiņas vizinaju

Meteniša vakarā. [LD 32210-0]

 

Dietu dietu, saimeniece,

Meteniša vakarā,

Lai liniši gari auga,

Lai telites barojās. [LD 32211-0]

 

Leldiņ gōju šyupōtīs (šyùpōtūs),

Lai teļeitis gaņejōs;

Aizgaveni šļiukōtīs,

Lai liniņi gari aug. [LD 32271-1]

 

Ej projām, Metenīt,

Ar to miežu plācenīt’!

Man atnāks Lieldieniņa

Ar baltām(i) oliņām. [LD 32213-0]

 


Meteņus Latvijas kultūrvēsturiskajos novados dēvē dažādi – par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu u. c.

Meteņi jeb Metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Tos svinēja, ziemai ejot uz beigām – februāra sākumā. Tagad tos parasti svin 6. februārī. Saskaņā ar kristiešu svētku kalendāru Meteņi tiek svinēti 56 dienas pirms Lieldienām; Meteņu vakars ir sestdienā, Meteņi – svētdienā.

 Meteņos var saskatīt daudz senu tradīciju nākamā gada auglībai, bet Meteņu norisēs – jau aizejošās ziemas izvadīšanu. Svētki nāk ar dāvanu – cūkas ausi, galvu, plāceni; ticējumos šai dienā Laima met savas dāvanas, arī pieaugušie no istabas augšas metuši bērniem dāvanas. Meteņos daudz ēd un dzer, gatavo arī īpašus ēdienus. Galvenais ēdiens ir grūbu putra ar žāvētu speķi un ceptiem sīpoliem. Dažādos novados to gatavo citādi un arī dažādi sauc: grūdenis, zīdenis, koča, kūķis, ķūķis. Meteņos parasti cep arī pīrāgus.

Par Meteni rūpējas, pinot tam vīzes un vijot auklas. Pēc tradīcijas līdz Meteņiem bija jābeidz vērpt linus un jāsāk aust. Pēc Meteņiem sāk aušanas darbus, jo ārā jau pietiekami gaišs. Tāpat Meteņa dienā vajadzēja pirmos mēslus uz tīrumu vest. Galvenā Meteņu dienas izdarība bija vizināšanās vai nu no kalna, vai ar zirgu, lai augtu gari lini. Meteņus arī uzskatīja par īpašu laiku, kad ar maģisku darbību varēja ietekmēt notikumus savā labā, kā arī nodarboties ar zīlēšanu un laika pareģošanu. Meteņos saule vēl ir veļu pusē, tāpēc pirms maltītes bija jāpacienā veļi.

Suiti parasti Meteņos brauca tālu ciemos, jo upes vēl bija aizsalušas. Līdzi ņēma pusi cūkas galvas cienastam. Jaunieši brauca ar ragavām no kalna un kurināja ugunskurus. Meitām bija jāņem līdzi cienasts (izvārītas cūkas kājiņas), ar ko maksāt puišiem par vizināšanu.

Vairums Latgalē pierakstīto ticējumu par Aizgavieni saistās ar nobraukšanu no kalna pēc iespējas tālāk vai ar zirgu došanos garākā ceļā no mājām, lai pēc līdzības lini izaugtu garāki. Latgalē vizinājās ne tikai ar tradicionālajām ragavām, bet izmantoja arī ladonkys un skreteli. Ladonkys ir no ledus izcirstas ragavas ar izdobtu caurumu auklai un sēdvietas iedobi, izklātu ar salocītu segu. Savukārt skreteļs ir jau rudenī līdzenā, applūdušā (lai sasalst) vietā iedzīts miets, pie kura Aizgavieņa priekšvakarā piestiprina garu kārti tā, lai galā var piesiet ragavas un griezt pa riņķi. Turīgākie latgaliešu puiši rādīja arī savu mākslu braukšanā, izvizinot iecerēto līgavu vai sacenšoties savā starpā par labākā zirga un braucēja slavu.

Metenī ir brīvi ļaunie gari, tāpēc vakarā var sagūstīt lietuvēnu. Sapulcējas visi mājinieki ar važām, pulksteņiem un taisa lielu troksni; viens stāv durvīs ar tukšu maisu, lai lietuvēns bēgot iemet tur lielu bagātību. Kas šai naktī lien maisā, tam lietuvēns dod lielas dāvanas.

Ar Meteni noslēdzas ķekatu laiks, tāpēc Meteņos ļaudis devušies masku gājienos no sētas uz sētu, lai vairotu auglību,  atbrīvotos no ļaunā, aizsargātu savu saimi no slimībām un nelaimēm, nestu svētību un vēlētu viens otram labu.

Latgalē to sauc par čyguonūs īšonu. Jautrajā ļaužu pulkā pēc viņu drēbēm (maskām) un ačgārnajām izdarībām var pazīt gan tradicionālos tēlus Nāvi, Nabašnīku, Lauski, Čigānieti, Čigānu, Brūti (Mārgu), gan rituālos dzīvniekus Lāci, Kazu, Zirgu, Starku vai Dzērvi, gan senākas sociālās lomas Dzirnavnieku, Siena pļāvēju, Lopu pircēju (Kupči), Žydu, Burlaku, gan jaunlaiku tēlus – Ārstu, Zvaigžņu lūkotāju, Fotogrāfu u. c. Tiek izspēlēti uzjautrinoši rituālie precību (kuozys) un apbedīšanas, seksuālas rotaļāšanās u. c. scenāriji ar mājinieku iesaistīšanu.

Aizgavieņa vakara maltītes pārpalikumiem piedēvē maģisku spēku – ēdot smērē seju un rokas ar taukiem, lopu purnus, arī izkaptis, lai būtu asas, un ābeles, lai ābolos nav tārpu un ir liela raža. [Sagatavots pēc: Mitoloģijas enciklopēdija II 1994 : 212; LLTV II 2012 : 37–39; Kursīte 2007 : 200–201]



Divpadsmit mēneši

 

Nu nākat, bērniņi, izstāstāt,

Ko divpadsmit mēnešus darīsat?

 

Jaungada mēnesi –

saņemt skriesim,

 

Meteņu mēnesī –

ķekatās iesim,

 

Sērsnu mēnesī –

pavasari gaidīsim,

 

Lapu mēnesī –

lēļojot ganos dzīsim,

 

Ziedu mēnesī –

Jāņiem vainagus pīsim,

 

Sulu mēnesī –

sulas laidīsim,

 

Siena mēnesī –

sieniņu grābsim,

 

Labības mēnesī –

pļaujas vezumos kāpsim,

 

Rudens mēnesī –

pēc riekstiem lodāsim,

 

Veļu mēnesi –

veļus godāsim,

 

Salnas mēnesī –

mežā pēc malkas steigsim,

 

Ziemas mēnesī –

ziemas saulgriežus sveiksim,

 

Tad atkal jaungadu saņemt skriesim,

Un cauru gadu darbiņos iesim. [Rainis 1978 : 29]

 


Vecais Greste bija taisījies mirt rudenī, bet nenomira vis. Pagāja ziemassvētki, jaunsgads, meteņi, viņš gulēja pirtiņā, kā gulējis, meitu taisni vai izmisumā dzīdams. Maija visu ziemu skrēja ik nedēļas izsūdzēt savas bēdas un apklausīties, ko runā Griguļos. [Upīts 1945 : 540]


ROPLAINS.

Vai tu viņu precēsi?

ANDŽS.

Jā.

ROPLAINS.

Kad?

ANDŽS (rupji).

Tad, kad piektdien meteni svētīs un pupas ar vadžiem plēsīs.

MĀTE.

Andž!

ROPLAINS (pieceļas ātri, grib ko teikt, savalda savas dusmas, iet pa istabu apkārt). Kā tu gribi. Tu vēl šodien aiziesi no Roplaiņiem. (Atslēdz skapi un izņem no tā naudas maku.) Še ir 60 rubļu, tava vasaras alga, tās pāris nedēļas līdz Mārtiņiem tev dāvāju.

ANDŽS (ņirgādamies).

Lai tev veselība – paldies! (Paņem naudu, aiziet.) [Blaumanis 1997 : 153]



Metenis jeb Aizgavēnis Atašienē

Meteņa svinības Atašienē notiek jau vairākus gadu desmitus. Šo svētku aizsācēja un tradīcijas dibinātāja ir nu jau mūžībā aizgājusī folkloriste Valentīna Mičule. Viņas iesākto tradīciju turpina Atašienes folkloras kopa „Vīraksne” kopā ar kultūras nama vadītāju Vēsmu Turkopoli.

V. Turkopole stāsta, ka, Valentīnas Mičules mudināti, pirms daudziem gadiem folkloras kopas „Vīraksne” dalībnieki nāca kopā, lai atbilstoši latviskās sadzīves tradīcijām svinētu svētkus – Meteņus, Līgo, Ziemassvētkus. Sākumā svinētāji bijuši galvenokārt folkloras kopas dalībnieki, laika gaitā interese radusies arī citos pagasta iedzīvotājos, un svinētāju pulks audzis. Nu jau daudzus gadus Meteņi ir vieni no jautrākajiem un populārākajiem sadzīves tradīciju svētkiem Atašienē.

2017. gada 26. februārī Atašienē kārtējo reizi svinēja Meteni jeb, kā to dēvē Latgales pusē, Aizgavēni. Diena sākās ar Aizgavēņa dievkalpojumu Atašienes baznīcā, ko vadīja priesteris Viktors Naglis. Meteņi ir ziemas aizvadīšanas un pavasara sagaidīšanas svētki, kuros vēl ir bagātīgi klāti galdi, valda līksmība un dažādas jautras izdarības pirms Lielā gavēņa.

Svinēt jeb dzīt Meteni gan tā organizētāji, gan viesi ieradās ķekatu maskās. Centrālais tēls – Metenis jeb Saimnieks; masku vidū bija dažādi dzīvnieki – Lācis, Lapsa, vistas, Cālēni, Gailis, Zirgs, Kaza, Kazlēni un citi, kā arī Nāve, Saimniece, Līgava un Čigānietes. Viesu lomā iejutās Krustpils novada Vīpes pagasta folkloras kopa „Lākači” un Vīpes pagasta kluba pasākumu organizatore Kristīna Zvirbule.

Kā katru gadu visi maskās tērptie un bez maskām atnākušie Meteņu svinētāji pulcējās pie ugunskura, kas bija iedegts laukumā pie Atašienes Kultūras nama. Ap ugunskuru tika iets rotaļās, dziedātas dziesmas un sadedzinātas pagājušā gada jāņuzāles, kā arī vairākas saujas graudu un veca nauda, lai šis gads būtu ražens un auglīgs un visu makos būtu nauda. Ar Meteņiem beidzas ķekatu laiks, tāpēc, svinot svētkus, pasākuma dalībnieki tika izdancināti un izvārtīti sniegā. Visi, kas vēlējās, tika bāzti maisā, šūpoti un mesti kupenā. Jaunieši sacentās stafetē un gaiļu cīņās.

Pēc āra jautrībām ķekatnieki kopā ar viesiem devās iekšā klubā, kur rotaļas, dejas un jautrība turpinājās. Čaklākie rotaļu dalībnieki balvā saņēma saldumus un dažādas dāvanas.

Saimniece visus svinētājus sauca nobaudīt Meteņdienas cienastus: grūbu biezputru ar gaļas circenīšu mērci, štovētus kāpostus, zirņus, mājās sietus sierus un kultu sviestu, pankūkas ar krējumu, pupiņas, desu, dažādas gaļas ruletes, speķi, maizi, pīrāgus, plātsmaizi, cepumus un citus gardumus, kā arī tēju un kafiju. Galdu rotāja balts linu galdauts, māla trauki un svečturi.

Jāpiekrīt tiem, kas teic: „Ja vienreiz Atašienē Meteņos ir būts, tad gribas aizbraukt vēl un vēl, jo šeit valda patiesa viesmīlība, sirsnība, jautrība un pozitīva enerģija.” [Sagatavots pēc: Mikanovska 2017 : http://www.radio1.lv/novados/krustpils-novada/item/23462-metenis-jeb-aizgavenis-atasiene-nosvinets-liksmi-foto-video.html]


Meteņu dziesmas. Dzied dziedāšanas kopas „Burdons”dalībnieki raidījumā Laikarata riti. [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/laikarata-riti/metena-dziesmas-dzied-tradicionalas-dziedasanas-kopas-burdons-da.a80793/]


Video. Latviešu maskošanās tradīcijas pavasarī.  [https://www.youtube.com/watch?v=v6prerCTuDY]

 

Meteņu ēdieni

Meteņos pēc latviešu tradīcijām bija bagātīgi klāts galds, dažviet tika cepta īpaša Meteņu maize – tītenis: maizes kukuļa vidū lika kaņepes ar biezpienu vai gaļas gabaliņiem. Viens no galvenajiem ēdieniem bija grūdenis.

 

Grūdenis

 Nepieciešams

· 300 g svaiga cūkas šķiņķa, galva vai aste,

· 300 g grūbu putraimu,

· 3 lieli kartupeļi,

· sāls.

Pagatavošana

Katliņā liek gabaliņos sagrieztu cūkgaļu, pārlej ar ūdeni un liek vārīties.

Kad gaļa pusmīksta, pieber klāt grūbas, sagrieztus kartupeļus. Pievieno sāli pēc garšas.

Turpina vārīt, līdz visas sastāvdaļas gatavas. Gatavā biezputrā grūbām jābūt mīkstām, bet kartupeļiem tādiem, kas jūk ārā.

 

Koča jeb ķūķis

 Nepieciešams

· 300 g žāvētas cūkgaļas (cauraudzis vai speķis),

· 1 liels sīpols,

· 2 daiviņas ķiploka,

· 300 g grūbu,

· sāls.

Pagatavošana

Sīpolus un žāvēto gaļu vai speķi sagriež kubiciņos un uz pannas apcep. Tad pārliek cepeštraukā. Pa virsu ber grūbas, pievieno sāli, pārlej ar verdošu ūdeni (ūdens daudzumam jābūt pāris cm virs grūbām) un liek cepeškrāsnī 200 grādu temperatūrā gatavoties. Traukam noteikti jābūt pārsegtam ar vāku.

Gatavošanas laiks ir apmēram 1 stunda.

Kad koča gatava, to izņem no cepeškrāsns, samaisa un pasniedz ar sviestu vai krējumu pēc vēlēšanās.

 

Miežu plācenis

Nepieciešams

· 500 g miežu miltu,

· 1 glāze piena,

· 75 g sviesta,

· 25 g rauga,

· 100 g kartupeļu,

· naža gals sāls.

Pagatavošana

Pienu, sviestu, sāli sajauc un uzsilda līdz 30 ºC. Šķidrumā izšķīdina raugu un iejauc miltus. Mīklu labi samīca. Mīcot pieliek sašķaidītus novārītus kartupeļus. Samīcītu mīklu noliek siltā vietā un uzraudzē. Kad mīkla uzcēlusies, to atspiež atpakaļ un uzraudzē otrreiz. Tad izveido plaukstas lieluma plācenīšus, liek uz ietaukotas pannas un cep krāsnī gatavus. Ēd ar skābu krējumu.

 

Slokatnis

Nepieciešams

· 600 g rupju kviešu miltu,

· 1 l piena,

· 75 g sviesta,

· 25 g rauga,

· 250 g žāvēta speķa,

· 2 sīpoli,

· pipari,

· naža gals sāls.

Pagatavošana
Mīklu gatavo kā miežu plācenim. Gatavo mīklu sadala divās daļās. Vienu plānā kārtā uzklāj uz ietaukotas un miltiem izkaisītas plāts. Visu pārklāj ar sīki sagrieztiem sīpoliem, speķa gabaliņiem un pipariem. Otru daļu arī izveltnē un pārliek pāri. Malas saspiež cieši kopā. Visu nosmērē ar olu. Lielā karstumā cep apmēram 15 minūtes. Galdā pasniedz, sagrieztu mazākos gabalos.

 

Miežu biezputra

Nepieciešams

· 200 g miežu putraimu,

· 750 ml piena,

· 750 ml ūdens,

· 40 g sviesta,

· sāls pēc garšas.

Pagatavošana
Noskalotus putraimus liek aukstā ūdenī. Kad putraimi uzbrieduši un ūdens gandrīz uzvārījies, pielej atsevišķi uzvārītu pienu un lēni vāra aizvākotā traukā, šad tad apmaisot. Vārīšanas beigās pievieno sāli un sviestu.

Zīdenis

1. veids

Nepieciešams

· neliela cūkas kājiņa,

· 250 g zirņu,

· 150 g grūbu;

· ūdens – pēc vajadzības,

· 4 piparu graudi,

· 1 sīpols.

Pagatavošana

Žāvētai cūkas kājai pārlej ūdeni, pieliek grūbas, sagrieztu sīpolu, piparus un sāli. Uzvāra. Pieliek izmērcētus zirņus un vāra, kamēr zirņi un gaļa mīksti.

 

2. veids

Nepieciešams

· žāvētas cūkas galvas puse,

· ūdens – pēc vajadzības,

· 300 g grūbu,

· 800 g kartupeļu,

· 1 sīpols.

Pagatavošana

Žāvētu cūkas galvu pārlej ar aukstu ūdeni, pieliek nomazgātas grūbas un sīpolu, vāra, kamēr gaļa ir mīksta. Tad zupai pieliek sagrieztus kartupeļus un, ja vajadzīgs, pielej vēl ūdeni, lai tā būtu krietni bieza. Grūdeni ēd galvenokārt ziemas mēnešos, ja vēlas, ar skābu krējumu.

 

Meteņa plāceņi

Nepieciešams

· kviešu milti,

· 1/2 l piena,

· raugs,

· cukurs, sāls,

· 50 g sviesta vai taukvielu,

· 1 ola,

· biezpiens,

· ķimenes.

Pagatavošana

Plāceņus vislabāk cept no rupjiem kviešu mil­tiem. Ņem paciņu rauga, pārkaisa raugu ar cukuru un uzraudzē. Pienā iemaisa raugu, pieber cukuru, sāli un miltus (lai mīkla ir tik bieza kā pankū­kām) un uzraudzē. Pēc tam pieliek nedaudz sviesta, margarīna vai tauku un vēl pieber miltus – lai mīkla ir tik bieza, ka var iz­veidot plāceni. Tad vēlreiz uzraudzē. Veido apaļus plāceņus, apziež tos ar olu. Plā­ceņiem vidū liek ar izkausētiem taukiem, ķime­nēm un sāli sajauktu biezpienu un cep cepeškrāsnī. Var likt arī saldu biezpiena masu (biezpiens, cukurs, olas dzeltenums, garšvielas) vai ar cu­kuru rīvētus burkānus, kas sajaukti ar nedaudz krējuma. [Sagatavots pēc: http://www.tvnet.lv/egoiste/maja/546734-piecas_receptes_par_godu_meteniem]