Tradicionālā transkripcija

[mẽnesis]   

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[meːːnesĭs]


[m]’skanenis’.’]

[ē] – garais, šaurais patskanis

[n] ’skanenis’.’]

[e] – īsais, šaurais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Trīszilbju vārds.

Ortogramma – ē.



mēnessakne, vārda celms

-isgalotne




mēneš+alg-a

mēneš+biļet-e

mēneš+rakst-s

mēneš+reiz-es




mēnesis patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija   

 

 

vsk.

dsk.

N.

mēnes-is

mēneš-i

Ģ.

mēneš-a

mēneš-u

D.

mēnes-im

mēneš-iem

A.

mēnes-i

mēneš-us

I.

ar mēnes-i

ar mēneš-iem

L.

mēnes-ī

mēneš-os

V.

mēnes! mēnes-i!

mēneš-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Spodrības mēnesis beigsies 30. aprīlī.

2) izteicēja daļaJūlijs parasti ir karstākais vasaras mēnesis.

3) galvenais loceklisPavasara mēnesis.

4) papildinātājs – Viņš sapņoja par atpūtas mēnesi pie jūras.

5) apzīmētājsMēneša inflācija bija tuvu nullei.

6) laika apstāklis Ik mēnesi viņš apciemoja savus tuviniekus laukos.



mēneša vidējā temperatūra


mēnešiem ilgi


lapu mēnesis, medus mēnesis, pavasara mēneši, rudens mēneši, rudzu mēnesis, sērsnu mēnesis, siena mēnesis, sulu mēnesis, sveču mēnesis, vasaras mēneši, vilku mēnesis, viršu mēnesis, ziedu mēnesis, ziemas mēnesis



mēnesis, -ša, v.

Laika skaitīšanas vienība laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada. Šāds laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).

Mēneša alga – mēnešalga.

Ziemas mēnesis – janvāris.

Sveču (arī meteņu, puteņu, sala) mēnesis – februāris.

Sērsnu (arī baložu) mēnesis – marts.

Sulu mēnesis – aprīlis.

Lapu (arī sējas, ziedoņa) mēnesis – maijs.

Ziedu (arī papuves) mēnesis – jūnijs.

Siena (arī liepu) mēnesis – jūlijs.

Rudzu (arī labības) mēnesis – augusts.

Viršu (arī silu) mēnesis – septembris.

Zemliku (arī rudens, veļu) mēnesis – oktobris.

Salnas mēnesis – novembris.

Vilku mēnesis – decembris.

Sinodiskais mēnesis astr.  laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.

Sideriskais (arī zvaigžņu) mēnesis astr.  laika sprīdis, kurā Mēness veic pilnu apceļojumu ap Zemi.

Nezin (arī nez) kuro mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.) – ilgāku laiku.

Miestiņā nodibinātā labdarības biedrība reizi mēnesī rīkoja jautājumu vakarus. Sakse 2, 147.

Līdz mācību sākumam bija atlicis nepilns mēnesis. Saulītis 13, 22.

// savienojumā ar apzīmētāju Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs.

Kustības drošības mēnesis.

.. no 1. oktobra līdz 1. novembrim izziņots pilsētas apzaļumošanas un labiekārtošanas mēnesis. Rīgas Balss 73, 237, 1.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


mēnesis – mieness; medus mēnesis fraz. mads mieness 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


m¡nesis mnesis, -ša, -šam, -si. viņa jàu te nùodzîvãja visu jũlija mẽnesi.

viêna mêita jàu vêl bi mazĩna, mẽnešuôs. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978  : 297–298]


Medus mēnesis hum. – pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Hidrometeoroloģijā mēneša maksimums, mēneša minimums, mēneša prognoze, mēneša summa, mēneša vidējais caurplūdums.


Hidrometeoroloģijā un astronomijāanomāliskais mēnesis, drakoniskais mēnesis, mezglu mēnesis, zvaigžņu mēnesis, sideriskais mēnesis.


TūrismāEiropas kultūras mēnesis.


Muzeoloģijāmuzeju mēnesis, mēneša mākslas darbs.


Ekonomikānorēķina mēnesis, pārskata mēnesis, piegādes mēnesis, mēneša bilance, mēnešbiļete, mēneša izpeļņa, mēneša ražīgums, norēķina mēneša apgrozījums.


Citi terminikalendārais mēnesis, saules mēnesis.


UzvārdsMēnesis, Mēnese.


mēnesis atvasināts no vārda mēness; 17. gs. abās nozīmēs lietots mēness lš. mėnuo, pr. menig pamatā ir ide. *– ‘mērīt’, no kā ar paplašinātu sakni *mēn– ide. *mēnōt, ģen. *mēneses ‘mēness’ – senas laika mērīšanas pamats. Reducēta ģenitīva forma *mēnes– bijusi izejas forma vārda veidošanai dažās valodās, arī latviešu valodā.

Ir arī uzskats, ka no saknes *– vispirms atvasināts substantīvs *mēno-s ‘mērs’ un, formu variējot, no tā atvasināts *mēnōt– ‘laika mērītājs’ > ‘debess ķermenis, mēness’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 582]


angļu  month

baltkrievu  месяц

čigānu – čhon

franču  mois

grieķu  μήνας

igauņu  kuu

ivritā  חודש

krievu  месяц

latīņu  mēnsis

lietuviešu  mėnuo

lībiešu – 

poļu – miesiąc

somu – kuukausi

ukraiņu – місяць

vācu – der Monat

zviedru – månad



Liepiņai nabadzei

Ik mēnešus ziedi bira;

Kas kaitēja ozolam,

Kā uzaugt, nozaļot? [LD 11915-5]

 

Nedod Dievs tādus ļaudis,

Kādi ļaudis maliņā:

Par gadskārtu pirti kūra,

Mēnešiem velējās. [LD 26007-6]

 

Nevar Dievis, nevar velnis

Kunga darbu padarīt:

Brāļi gāja mēnešiem,

Mēs māsiņas nedēļām. [LD 31694-1]


„Dārgais draugs, aizdod man 50 latus. Tikai uz vienu mēnesi. Es jau varētu aizņemties no Ādamsona, bet viņš plēš 3 latus procentos.”

„Še tev 3 lati un aizņemies tos 50 latus no Ādamsona.”

 

Dakter, man jau mēnesi naktīs rādās žurkas, kas spēlē futbolu.

Ņemiet, iedzeriet šīs tabletes, palīdzēs.

Bet vai var parīt? Rīt viņām ir finālspēle…

 

Tiesnesis, šķirot laulību, jautā vīram:

Kāpēc jūs neesat runājis ar sievu sešus mēnešus?

Es negribēju viņu pārtraukt…



Divpadsmit mēneši


Nu nākat, bērniņi, izstāstāt,

Ko divpadsmit mēnešus darīsat?

 

Jaungada mēnesi

saņemt skriesim,

 

Meteņu mēnesī

ķekatās iesim,

 

Sērsnu mēnesī

pavasari gaidīsim,

 

Sulu mēnesī

sulas laidīsim,

 

Lapu mēnesī

lēļojot ganos dzīsim,

 

Ziedu mēnesī

Jāņiem vaiņagus pīsim,

 

Siena mēnesī

Sieniņu grābsim,

 

Labības mēnesī

Pļaujas vezumos kāpsim,

 

Rudens mēnesī

Pie riekstiem lodāsim,

 

Veļu mēnesī

Veļus godāsim,

 

Salnas mēnesī

Mežā pēc malkas steigsim,

 

Ziemas mēnesī

Ziemas saulgriežus sveiksim,

 

Un atkal jaungadu saņemt skriesim

Un cauru gadu darbiņos iesim. [Rainis 1925 : 105]


Un Jancim likās, ka māte pavisam bēdīga.

– Bet, mam, – es tevi iemācīšu! – Jancis iesaucās, un acis tam iezibējās no prieka. – Tas nemaz nav grūti, redzēsi vien! Lasīt jau tu māki! Vai jā?

– Kur nu man vairs, vecam cilvēkam! Pirksti no darba stīvi, acis tumšas. Kur nu vairs aizsniegsi, kas jaunībā nokavēts! Mācies vien tu, dēls, labi uzcītīgi – tad man būs prieka diezgan!

– Nu labi, tad es tev rakstīšu drukātas vēstules, Jancis māti nomierināja un griezās pie tēva. – Bet tu, pap, tak biji skolā?

– Jā – veselus trīs mēnešus: sešas nedēļas vienā gadā, sešas – otrā. [Valdis 1992 : 225]

 

Augusts, rudzu mēnesis, labības pļaušanas laiks, bet lauki nobradāti, izmīdīti, ierakumiem izvagoti, dzeloņstieplēm nostīgoti. [..] Izbēguši no Rīgas četras dienas pirms vācu iebrukuma pil­sētā. Oktobris – viltīgs zemliku mēnesis. Jauni nemieri, atkal valdības maiņa. [Liepa 1990 : 125]



Dziesma Pagaidi mazliet. Igo vārdi, Aivara Hermaņa mūzika, izpilda Ieva Akuratere un Igo.