mēnesis

Tradicionālā transkripcija

[mẽnesis]   

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[meːːnesĭs]

[m] – skanenis

[ē] – garais, šaurais patskanis

[n] – skanenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Trīszilbju vārds.

Ortogramma – ē.

mēneš+alg-a

mēneš+biļet-e

mēneš+rakst-s

mēneš+reiz-es

mēnesis – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija   

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Spodrības mēnesis beigsies 30. aprīlī.

2) izteicēja daļa – Jūlijs parasti ir karstākais vasaras mēnesis.

3) galvenais loceklis – Pavasara mēnesis.

4) papildinātājs – Viņš sapņoja par atpūtas mēnesi pie jūras.

5) apzīmētājs – Mēneša inflācija bija tuvu nullei.

6) laika apstāklis – Ik mēnesi viņš apciemoja savus tuviniekus laukos.

mēnesis, -ša, v.

Laika skaitīšanas vienība – laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada. Šāds laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).

Mēneša alga – mēnešalga.

Ziemas mēnesis – janvāris.

Sveču (arī meteņu, puteņu, sala) mēnesis – februāris.

Sērsnu (arī baložu) mēnesis – marts.

Sulu mēnesis – aprīlis.

Lapu (arī sējas, ziedoņa) mēnesis – maijs.

Ziedu (arī papuves) mēnesis – jūnijs.

Siena (arī liepu) mēnesis – jūlijs.

Rudzu (arī labības) mēnesis – augusts.

Viršu (arī silu) mēnesis – septembris.

Zemliku (arī rudens, veļu) mēnesis – oktobris.

Salnas mēnesis – novembris.

Vilku mēnesis – decembris.

Sinodiskais mēnesis astr. – laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.

Sideriskais (arī zvaigžņu) mēnesis astr. – laika sprīdis, kurā Mēness veic pilnu apceļojumu ap Zemi.

Nezin (arī nez) kuro mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.) – ilgāku laiku.

Miestiņā nodibinātā labdarības biedrība reizi mēnesī rīkoja jautājumu vakarus. Sakse 2, 147.

Līdz mācību sākumam bija atlicis nepilns mēnesis. Saulītis 13, 22.

// savienojumā ar apzīmētāju Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs.

Kustības drošības mēnesis.

.. no 1. oktobra līdz 1. novembrim izziņots pilsētas apzaļumošanas un labiekārtošanas mēnesis. Rīgas Balss 73, 237, 1.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

mēnesis – mieness; medus mēnesis fraz. – mads mieness 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

m¡nesis – mẽnesis, -ša, -šam, -si. viņa jàu te nùodzîvãja visu jũlija mẽnesi.

viêna mêita jàu vêl bi mazĩna, mẽnešuôs. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978  : 297–298]

Medus mēnesis hum. – pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Hidrometeoroloģijā – mēneša maksimums, mēneša minimums, mēneša prognoze, mēneša summa, mēneša vidējais caurplūdums.

Hidrometeoroloģijā un astronomijā – anomāliskais mēnesis, drakoniskais mēnesis, mezglu mēnesis, zvaigžņu mēnesis, sideriskais mēnesis.

Tūrismā – Eiropas kultūras mēnesis.

Muzeoloģijā – muzeju mēnesis, mēneša mākslas darbs.

Ekonomikā – norēķina mēnesis, pārskata mēnesis, piegādes mēnesis, mēneša bilance, mēnešbiļete, mēneša izpeļņa, mēneša ražīgums, norēķina mēneša apgrozījums.

Citi termini – kalendārais mēnesis, saules mēnesis.

Uzvārds – Mēnesis, Mēnese.

mēnesis atvasināts no vārda mēness; 17. gs. abās nozīmēs lietots mēness lš. mėnuo, pr. menig pamatā ir ide. *mē– ‘mērīt’, no kā ar paplašinātu sakni *mēn– ide. *mēnōt, ģen. *mēneses ‘mēness’ – senas laika mērīšanas pamats. Reducēta ģenitīva forma *mēnes– bijusi izejas forma vārda veidošanai dažās valodās, arī latviešu valodā.

Ir arī uzskats, ka no saknes *mē– vispirms atvasināts substantīvs *mēno-s ‘mērs’ un, formu variējot, no tā atvasināts *mēnōt– ‘laika mērītājs’ > ‘debess ķermenis, mēness’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 582]

angļu – month

baltkrievu – месяц

čigānu – čhon

franču – mois

grieķu – μήνας

igauņu – kuu

ivritā – חודש

krievu – месяц

latīņu – mēnsis

lietuviešu – mėnuo

lībiešu – kū

poļu – miesiąc

somu – kuukausi

ukraiņu – місяць

vācu – der Monat

zviedru – månad

Divpadsmit mēneši

Nu nākat, bērniņi, izstāstāt,

Ko divpadsmit mēnešus darīsat?

Jaungada mēnesi –

saņemt skriesim,

Meteņu mēnesī –

ķekatās iesim,

Sērsnu mēnesī –

pavasari gaidīsim,

Sulu mēnesī –

sulas laidīsim,

Lapu mēnesī

lēļojot ganos dzīsim,

Ziedu mēnesī –

Jāņiem vaiņagus pīsim,

Siena mēnesī –

Sieniņu grābsim,

Labības mēnesī –

Pļaujas vezumos kāpsim,

Rudens mēnesī –

Pie riekstiem lodāsim,

Veļu mēnesī –

Veļus godāsim,

Salnas mēnesī –

Mežā pēc malkas steigsim,

Ziemas mēnesī –

Ziemas saulgriežus sveiksim,

Un atkal jaungadu saņemt skriesim

Un cauru gadu darbiņos iesim. [Rainis 1925 : 105]

Un Jancim likās, ka māte pavisam bēdīga.

– Bet, mam, – es tevi iemācīšu! – Jancis iesaucās, un acis tam iezibējās no prieka. – Tas nemaz nav grūti, redzēsi vien! Lasīt jau tu māki! Vai jā?

– Kur nu man vairs, vecam cilvēkam! Pirksti no darba stīvi, acis tumšas. Kur nu vairs aizsniegsi, kas jaunībā nokavēts! Mācies vien tu, dēls, labi uzcītīgi – tad man būs prieka diezgan!

– Nu labi, tad es tev rakstīšu drukātas vēstules, Jancis māti nomierināja un griezās pie tēva. – Bet tu, pap, tak biji skolā?

– Jā – veselus trīs mēnešus: sešas nedēļas vienā gadā, sešas – otrā. [Valdis 1992 : 225]

●

Augusts, rudzu mēnesis, labības pļaušanas laiks, bet lauki nobradāti, izmīdīti, ierakumiem izvagoti, dzeloņstieplēm nostīgoti. [..] Izbēguši no Rīgas četras dienas pirms vācu iebrukuma pil­sētā. Oktobris – viltīgs zemliku mēnesis. Jauni nemieri, atkal valdības maiņa. [Liepa 1990 : 125]