Tradicionālā transkripcija

[m¥li]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[mælĭ]


[m]’skanenis’.’]

[¥] – īsais, platais patskanis

[l]’skanenis’.’]

[i] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



melsakne, vārda celms

-i galotne




mel+kul+is, mel+kul+e




meli patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

Daudzskaitlinieks.   

 

 

vsk.

dsk.

N.

 

mel-i

Ģ.

 

mel-u

D.

 

mel-iem

A.

 

mel-us

I.

 

ar mel-iem

L.

 

mel-os

V.

 

mel-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Meli nogalina draudzību.

2) izteicēja daļaDaži domā, ka vēsture ir vieni vienīgi meli.

3) galvenais loceklisSalti meli.

4) papildinātājs – Mēs protam atšķirt melus no patiesības.

5) apzīmētājsViņš vēlējās norobežoties no šīs melu pasaules.

6) veida apstāklisKaimiņš kaimiņu vainoja melos.



balti meli, lieli meli, salti meli, sīki meli


atklāt melus, nosodīt melus, pieķert melos



meli, -u, v.; tikai dsk.

Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).

Pieķert melos – atklāt melus.

Viņa necieta melus un pat atminēties nevarēja, kad būtu kādreiz runājusi nepatiesību .. Kalndruva 2, 47.

Tā vienmēr iznāks, tad, kad tu melosi, agri vai vēlu tevi pieķers melos, un tad tev būs .. pats briesmīgākais kauns pasaulē .. Zigmonte 4, 224.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


m¥li. tas i tàisnĩba, tas jàu m¥li nàu. pam¥lam – šķietami.

Māņi, ticējumi. ka kàzu dìenã slikc laĩks, ta slikta dzîve. vài nu tã i tìesa vài m¥li, bet tã i tâda v¥cu cìlv¥ku ìeņ¥ta runa.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 294]


meli – nepatiesība, izdomājums, blēņas, aplamības, pasakas


meli – patiesība


Balti (arī skaidri, salti) meliskaidri jūtami meli. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Kriminālistikā  melu detektors (poligrāfs).


meli ir saistāms ar verbu melot, lš. meluoti ‘melot, melst’, vidusīru mell ‘kļūda, maldi’, grieķu méleos ‘veltīgs, lieks’. Tās pašas cilmes viss nesvarīgs. Verbs malt attiecīgajos savienojumos iegūst nozīmi ‘pļāpāt’. Sal. kr. молоть ‘malt’, pārnestā nozīmē ‘pļāpāt’. Tātad substantīvs meli sākotnēji apzīmējis ko sīku, sasmalcinātu, tad – ko nesvarīgu, beidzot – nepatiesu.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 581]


angļu  lie

baltkrievu  хлусня

čigānu – xoxaibén

franču – mensonge

grieķu  ψέμα

igauņu – vale

ivritā – שקר

krievu  ложь; враньё

latīņu – mendācium

lietuviešu – melas

poļu – kłamstwo

somu – valhe

ukraiņu – брехня

vācu – die Lüge

zviedru – lögn, osanning



Labāk saudzīgi meli par nežēlīgu patiesību. 


Labāk teikt īsu patiesību nekā runāt garus melus


Meli daudzreiz taisnībai par ķīlu. 


Meli ir taisnības ielāps. 


Meliem īsas kājas, drīz var panākt. 


Kaujas ar meliem kā suns ar blusām. 

 

Jo neticamāki meli, jo vairāki tiem gatavi noticēt. [Ā. Hitlers]

 


Ja kāds runājot uz reizi aizraujas, tam nekādā ziņā nevar ticēt, jo tas nesaka taisnību.

 

Pirmajā aprīlī mānās tādēļ, lai neviens pie meliem nepieķertu un citus varētu vienmēr mānīt.


Meli, meli, tautu meita,

Sak’ bērīti netekam.

Jūdz’ bērīti kamanās,

Bērīts rikšu darināja. [LD 18400-1]

 

Tiesa, tiesa, nava meli,

Es būš’ kalpa līgaviņa:

Visi mani gredzentiņi

Kalpa puiša rociņā. [LD 107950]


Labi meli

Trīs brāļi, divi gudri, trešais muļķis, bija nomaldījušies mežā. Ilgi apkārt klejodami, tie nonāca pie kāda augsta koka. Tur viens uzkāpa augšā, lai varētu aplūkoties, vai neredzēs kur meža malu. Meža malu nu gan viņš neredzēja, bet ieraudzīja labi attālu spīdot mazu uguntiņu. Brāļi nosprieda, ka vienam gudrajam jāiet pēc uguns un tā jāpārnes.

Viens aizgāja un nonāca pie kāda vecīša, kas sēdēja pie ugunskura un sildījās.

„Vadzi!” viņš uzrunāja vecīti, „dod man uguni!”

„Došu!” atbild vecītis, „ja pastāstīsi trijējus melus; bet, ja nevarēsi, tad izgriezīšu tev no muguras trīs mārciņas gaļas.” Gudrais stāsta, stāsta, bet tomēr nevar apmierināt vecīti.

Viņš tam izgriež trīs mārciņas gaļas.

Nonācis pie brāļiem, tas uzaicina, lai nu otrs gudrais ietu un atnestu uguni. Tas arī aiziet.

„Vadzi!” viņš uzrunā vecīti, „dod man uguni!”

„Došu!” atteic vecītis, „ja pateiksi trijējus melus; bet, ja nevarēsi, tad izgriezīšu tev no muguras trīs mārciņas gaļas.” Gudrais nevarēja pateikt, un vecītis viņam izgrieza nosacītās trīs mārciņas gaļas.

Pie brāļiem atnācis, tas sūkājās un vaimanāja par dabūtām brūcēm. Nu sataisījās muļķītis iet pēc uguns. Lai gan brāļi viņam liedza, tomēr tas aizgāja.

„Vadzi!” viņš uzrunā vecīti, „dod man uguni.”

„Došu uguni,” atbild vecītis, „ja pastāstīsi trijējus melus; bet ja to nevarēsi, tad izgriezīšu tev no muguras trīs mārciņas gaļas.”

„Nu, labi, tad klausies!” atteic muļķītis. „Gāju pa mežu un izdzirdu baložus dūcam veca ozola dobumā. Es uzkāpu ozolā un ielīdu dobumā. Tur atradās trīs cepti baloži, kurus es apēdu. Bet tavu nelaimi! Gribēju izlīst no dobuma, biju par resnu, nevarēju vairs tikt ārā. Nu, nekas. Labi pārdomājis, pārsteidzos mājās, paņēmu cirvi, pacirtu caurumu lielāku un izlīdu laukā. Tālāk iedams, es izdzirdu tik lielisku troksni, it kā pasaule sagāztos. Ieraudzīju strīdoties astoņas bites ar deviņiem lāčiem, kuri gribēja dabūt no bitēm deviņas mucas medus. Par to es tā saskaitos, ka pakampu savu koka zobinu un nocirtu visiem lāčiem galvas. Gāju tālāk. Biju dzirdējis, ka drīzumā noturēs tirgu debesīs, tādēļ lāčus nodīrājis, nesu viņu ādas pārdot uz debesīm. Tur satikos ar tavu tēvu, un tā kā man ievajadzējās izdarīt cilvēcīgas darīšanas, bet, saprotams, to darīt debesīs cieti aizliegts, tad uzkāpu tavam tēvam mugurā un tas mani nonesa kupalači zemē.”

„Tie ir visi meli,” iesaucās sašutis vecītis.

„Tā kā man tikai melus vajadzēja stāstīt, tad esmu pilnīgi izpelnījis uguni,” atbildēja muļķītis, paņem degošu pagali un aiziet pie brāļiem. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Meli

Tie nu gan bija laiki, kad tie lielie kāposti izauga. Bet kas tie bija par kāpostiem! No vienas galviņas septiņas mucas.

Bet kas tās bija par mucām! Vienu svētdienu izvāra trīs grāpjus.

Bet kas tie bija par grāpjiem! Pie viena grāpja trīsdesmit vīru varēja paēst.

Bet kas tie bija par vīriem! Katrs pie kāpostiem apēda trīs kukuļus maizes.

Bet kas tie bija par kukuļiem! Trīs pūri rudzu uz katra.

Bet kas tie bija par rudziem! Septiņas vārpas uz viena stiebra.

Bet kas tās bija par vārpām! Septiņi vīri septiņas nedēļas vienu vārpu grieza!
[http://www.pasakas.net/]

 

Sacenšanās melošanā. [http://valoda.ailab.lv/]


Populārākie meli: „Esmu izlasījis un piekrītu noteikumiem.”

 

Uz pasaules ir trīs veidu meli: meli, sasodīti meli un statistika.



Rožaini meli


Rožaini meli,

Mirdzoši māņi

Kūso un šalko,

Spīgo priekš acīm –

 

Dzīvība – rotaļa

Bezdibens malā:

Rožaini meli,

Mirdzoši māņi!

 

Austa iz ētera,

Asins un uguns,

Jaunības mīla

Rožaini meli! [Aspazija 1923 : 72]

 

 

Melošana


Kad ir daudz daudz melots.

Kad ir melojuši deviņas dienas deviņas

naktis.

Kad ir melojuši uz tavu veselību uz

manu veselību un lai mēs visi vēlreiz sa

tiktos kad ir melojuši.

Kad no meliem mēle pietūkst.

Kad no meliem vēmiens sāk nākt.

Tad iesāk gribēt patiesību.

Kāda tā patiesība ir kā tikt pie viņas.

Liekas tepat blakus ir tikai roku pastiep

paņem bet nekā.

Mana roka stiepjas tava roka bet nav ne

var paņemt varbūt pirksti deg nezinu un

tad sāk atkal no gala deviņas dienas un de

viņas naktis. [Bērziņš 2004 : 175]

 

 

Ceriņi


Deg zilas ceriņugunis

gar visām sētām, visiem namiem,

un dzidrās, plašās debesis

skan saules „ave” nebeidzamiem.

Kā teikā viss, kā sapinīs …

Un rūpēm kas bij neveseli,

redz: sadeg ceriņugunīs

viss dzīves pelēkums un meli. [Bārda 1992 : 41]


„Jūs esiet brālis un māsa,” viņš tad lasīja. „Bet tie jau ir meli!” meitene izsaucās un smē­jās [..] „Mēs esam saimnieks un saimniece! Ko viņš tur raksta!” „Meli! Meli! Saimnieks un saimniece! Zināms!” arī zēns klaigāja, papīru pa gaisu vicinādams. „Meli! Meli! Skaties, tādēļ viņam arī roka trīcējusi rakstot… Saplēsīsim to grāmatu un iztaisīsim no viņas sniegu!” [Blaumanis 1976 : 382]

 

[..] bet tad aptvēru, ka joki nav. Es visiem sacīju: tie ir meli, visnekrietnākie meli. Es aizskrēju ministrijā pie daļas vadītāja un pilnā balsī brēcu: meli, meli… Bet viņš raudzījās manī ar aukstām acīm un jautāja: „Kā jūs to pierādīsiet, ka tie ir meli? Ar jūsu emocijām šeit par maz.” [Jansons 1985 : 433]


UKSENŠERNS. Mani gan sauc augļotāju, bet vai tas kāds netikums? Ja jūs gribētu uzklausīt labu padomu, tad es jums teiktu: jel sargieties no tā, kas melo! Pasaulē ir daudz netikumu, bet meli viņu starpā ir tas ļaunākais. Tā ir laipa, kas ved taisni uz elli. Jo: kas melo, tas arī blēdī; kas blēdī, tas arī zog; kas zog, tas arī laupa; un kas laupa, tas arī slepkavo. Tāpēc sargieties no tā, kas melo! [Zīverts 1942 : 9]



Dziesma Melu mēle. Guntara Rača vārdi, Ainara Virgas mūzika, izpilda grupa „Līvi”.


Rīgā 1460. gadā reģistrēts vīriešu personvārds Mele, taču to saista ar vārdu Melhiors.
[Sagatavots pēc: Siliņš 1990 : 236]