Tradicionālā transkripcija

[mèle]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[meːlĕ]


[m]skanenis

[ē] – garais, šaurais patskanis

[l]skanenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ē.



mēlsakne, vārda celms

-egalotne




mēl+gal+is, mēl+gal+e

mēl+nes+is, mēl+nes+e

mēl+nes+ība

mēl+nes+īgs




mēle patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija  

 

 

vsk.

dsk.

N.

mēl-e

mēl-es

Ģ.

mēl-es

mēļ-u

D.

mēl-ei

mēl-ēm

A.

mēl-i

mēl-es

I.

ar mēl-i

ar mēl-ēm

L.

mēl-ē

mēl-ēs

V.

mēl-e!

mēl-es!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Mēle ir svarīgs orgāns garšas sajūtai.

2) izteicēja daļaOrgāns, kas mutes dobumā, ir mēle.

3) galvenais loceklisPļāpīgā mēle.

4) papildinātājs – Pēkšņi viņš sajuta sāpīgo mēli.

5) apzīmētājsPuika nejauši sakoda mēles galiņu.

6) vietas apstāklisMēlē atrodas garšas receptori.



mēles desa, mēles galiņš, mēles galotne, mēles pacēlums


mēle neklausa


latviešu mēle, liesmu mēles, zvana mēle


asa mēle, stīva mēle, sveša mēle, veikla mēle


ievingrināt mēli, izbāzt mēli, klakšķināt ar mēli, laizīt ar mēli, rādīt mēli, sautēta mēle



mēle, -es, dsk. ģen. -ļu, s.

1. Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.

Izkārt mēli izbāzt mēli ārā no mutes tā, ka tā nokarājas (parasti par suņiem). Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).

Klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli)  radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.

Ievingrināt mēli daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.

Mēli var izmežģīt  saka par ko grūti izrunājamu.

Piesist mēli  šļupstēt.

Abiem mutes bija sausas, un viņi pārtrauca sarunas, lai mazliet sakrātu siekalas uz mēles. Grīva 7, 49.

Latviešu valodā izšķir augsta, vidēja un zema mēles pacēluma priekšējās rindas patskaņus. Laua 2, 15.

Suns tikai sērīgi paskatās un izkar mēli vēl garāku. Zigmonte 4, 173.

// Šis dažu dzīvnieku orgāns kā pārtikas produkts.

Sautēta mēle. Mēles desa.

2. parasti savienojumā ar apzīmētāju Valoda, runa. Valodas spēja.

Sveša mēle  sveša valoda.

Nākt ļaužu mēlēs (arī valodās)  kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.

Mani piecēla govju bars, ko pa rīta miglu dzina ganos divi dūšīgi zeperi, skanīgi sasaukdamies lietuviešu mēlē. Lagzdiņš 3, 12.

.. viņš un viņa mazā dzimta nāca ļaužu mēlēs. Apsīšu J. 2, 90.

3. sar. Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.

4. savienojumā ar apzīmētāju Tas (parasti priekšmets), kam ir plakana, garena forma.

Liesmu (arī uguns) mēles (arī čūskas) plakanas, garenas liesmas.

Līdz zemei nokarājās pelēkā virve. Zvana vara mēle klusēja. Ezera 1, 72.

Krāsnī gaiši dega uguns, sarkanām mēlēm laizīdama lielās sausās egļu pagales. Bērnība 57, 2, 17.

5. Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs (jūras piekrastē) ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem.

Krāsu mēle.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


mēle – mēle; kam mēle niezēja izstāstīt fraz. kurs valns pasacej
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


mèle. mèli abd¥dzinã a kaxstu êdinu.

(nùoêst) àr gaxdu mèli (noēst) ar labu ēstgribu.

tik·pat kâ m¥us uz mèli saka par (kādam) ļoti patīkamām, vēlamām ziņām.

Valoda. pate pêc tàm saka kùr màn tâda vãcu mèle.

mèle iêt kâ atspuõle saka par cilvēku, kas ātri, veikli, daudz runā.

mîksta mèle glaimīga valoda.

mèle atraĩsâs saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs. večìm, ka jàu ìedzèr, ta mèles atraĩsâs.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 293
294]

 

mêle mêl, mêle, mêls.

1. Zvana sastāvdaļa – garena, kustīgi iestiprināta vālīte zvana vidū, kas piesitoties rada skaņu. zva:n mêl baznic tuõrni roũst zvaniķs, ta zvapc skap.

2. Durvju aizdares mehānisma daļa, kuru nospiežot uz leju, atver durvis. ax labo ruôk saņêm tâd ruôktux piê duri, ax îšķ nuôspiêd mêlit, tad klipķs pacêlas up du:rs v¡ras vaļa.

gara mêle pļāpīgums; tieksme aprunāt. 
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine A–M 2000 : 513–514]


(Vai) (iz)kūst uz mēles (arī mutē) saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.


Mēli var norīt (arī nokost) saka par ko ļoti garšīgu.


Mēle (vai) kūstsaka, ja kas ļoti garšo.


Skrien (retāk skraida), mēli izkāris sar. – saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties. Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.


Skriet ar izkārtu mēli sar. – darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.


Laist pār mēli sar. – vemt.


Asināt mēlirunāt asprātības, arī zoboties.


Asa mēledzēlīga, izsmejoša, zobgalīga valoda.


Mēle kā nātreasa, dzēlīga runa.


Ļauna mēlesaka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.


Stīva (arī smaga) mēlesaka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).


Salda mēleglaimojoša, lišķīga runa.


Mīksta mēle – saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši. Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.


Mīlīga mēlesaka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi.


Gara mēle sar. – pļāpīgums, tieksme aprunāt.


Veikla mēleraita, arī asprātīga runa.


Lokana (retāk lunkana) mēleveikla, arī iztapīga runa.


Locīt mēlidaudz runāt.


Locīt kāda mēlilikt kādam runāt.


Mēle lokās (arī šaudās kā atspole) saka, ja kāds daudz, veikli runā.


Atraisīt mēlipadarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni tam, ka kļūst runīgs, valodīgs. Piespiest runāt, atklāt noslēpumu.


Atraisās (arī ielokās) mēlesaka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.


Palaist mēli sar. – izpļāpāt (ko).


Mēli deldētveltīgi, bez panākumiem runāt.


Trīt mēlitenkot.


Kustināt mēli (arī muti) sar. – runāt.


Laist darbā mēli sar. – daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu.


Kulstīt (arī kult) mēli sar. – pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu.


Mēle kulstās sar. – saka par cilvēku, kas pļāpā, arī runā ko nenozīmīgu.


Mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla sar. – saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.


Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu sar. – daudz runāt.


Braukt ar mēli (arī muti) vienk. – daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.


Mēle niez sar. – saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).


Ieniezas mēle sar. – saka, ja ļoti gribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).


Deg mēles galā (arī uz mēles) saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.


(Pašā) mēles galāsaka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu.


Valdīt (arī savaldīt, pievaldīt) mēlineizpļāpāt.


Turēt mēli aiz zobiem sar. – nerunāt (par ko).


Kost (vai) mēlē, arī (vai) mēli nokostnožēlot izteikto.


Iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobossavaldīties un neizteikt, neizpaust.


Mēle pinas (arī metas, mežģījas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Ar villainu mēli apv. – saka, ja alkohola reibumā ir neskaidra runa.


Izzīst no mēles kaut ko sar. – stāstīt ko izdomāt, nepatiesu.


Kā mēli norijissaka, ja kāds klusē, neatbild.


Kust (izkust) uz mēles (mutē)būt ļoti gardam, saldam.


Lai mēle pielīp pie zoda (žokļiem, zobiem) vienk. – lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts.


Lai mēle sakalst (nokalst) vienk. – lāsts, ko izskata, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja teiktais nav patiesība vai ir kas ļoti nepatīkams.


Mēle balta kādam; ar baltu mēli sar. – saka, ja kāds nespēj parunāt, atspēkot cita teikto, ja ir vilšanās, neizdošanās, neveiksme.


Mēle nodilst sar. – saka, ja par ko tiek runāts pārāk daudz; saka, ja kādam daudzreiz jāatgādina, lai panāktu vēlamo.


Nolauzt (izmežģīt) mēli sar. – saka, ja gadās kas grūti izrunājams.


Parādīt mēli kādam vienk. – paust necieņu, nicinājumu pret ko.


Pieturēt mēli, lai nenorijas līdzi retisaka, ja kaut kas ir sevišķi gards.


Saistīt (sasaistīt, sasiet, siet) mēli kādam (kāda mēli)saka, ja kaut kā dēļ kāds nespēj runāt, izteikt savas domas.


Vaļīga mēle (mute) kādam reti, sar. – saka, ja kāds runā pārāk brīvi, bez pietiekama apdoma.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 676]


Tekstilrūpniecībā – adatas mēlīte, trikotāžas divgalvainā mēlīšadata.


Hidrometeoroloģijā – aisbergu mēle, aukstuma mēle, šļūdoņa mēle, ledāja mēle, mēlesveida mulda, mitruma mēle, sausuma mēle.


Ģeoloģijā – noslīdeņa mēle.


Valodniecībā – augsta mēles pacēluma patskanis, mugura, mēles pacēlums, mēles sakne, priekšējais mēlenis, vidējais mēlenis.


Agronomijā – lapas mēlīte, mēlzieds.


Medicīnāmēles kauls, mēles un aukslēju dziedzeris, mēles un rīkles nervs, mēles virsma.


Arheoloģijā – mēlesveida kārniņš, zvana mēlīte.


Radioelektronikā – mēlīšu relejs, mēlīte.


VietvārdiMēles valks, pļava Zlēkās; Mēlene, pļava Skrundā; Mēleņvalks, pļava Padurē.


mēle, mantots Vārds mēle apzīmē gan kustīgo mutes orgānu, kas sasmalcināšanas procesā groza („maļ”) barību, gan valodu, tātad kādai tautai īpatnēju runu, ko veido ar šā orgāna palīdzību („runāt svešā mēlē”).
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 580]


angļu  tongue

baltkrievu  язык

čigānu  čhib

franču  langue; (zvana) battant

grieķu  γλώσσα

igauņu  keel; (zvana) tila

ivritā  לשון

krievu  язык

latīņu  lingua

lietuviešu  liežuvis

lībiešu – kēļ

poļu  język

somu – kieli

ukraiņu – язик

vācu – die Zunge; (zvana) der Klöppel; der Schwengel

zviedru – tunga, mål



Ar mēli debesīs, ar darbiem aizkrāsnē. 


Kas ar mēli ceļ peli, tas ar darbiem neuzceļ būdu. 


Ko mēle nopelna, to mugura saņem. 


Labāk iekost mēlē nekā runāt nepatiesību. 


Kas mēli valda, tam dzīve salda. 


Labāk uzraugi savu mēli nekā savu naudu. 


Cirtiens ar mēli ir daudz sāpīgāks nekā ar pātagu. 


Ļauna mēle cērt asāk nekā zobens. 


Asa mēle griež vairāk nekā nazis. 


Mēle duras vairāk nekā dadzis. 


Mēle kož niknāk nekā čūska. 


Mēle apvaino, bet vaigs saņem sodu. 


Ja nav ko runāt, tad iekod mēlē. 


Labāk lai paslīd kājas nekā mēle


Kam mīkstāka mēle, tam biezāka šķēle. 


Kam mēlīte, tam pīrāgs. 


Ar mēli maizi pelna. 


Uz mēles medus, apakš mēles ledus. 


Mēle kā šautuve, mute kā vācele. 


Pats mazs, bet mēle gara. 


Mēle tik gara kā maizes lāpsta. 


Mēlei kaula nav. 


Kas mēles galā, tas ārā. 


Mēle kā atspole. 


Kas uz sirds, tas uz mēles


Gara mēle pasolot, īsa roka iedodot. 


Turi mēli aiz zobiem. 


Kas prātā, tas mēles galā. 


Ar mēli mutē nevar maldīties. 


Kad mēle mutē, tad visa pasaule vaļā. 


Valdi mēli un nagus, tad visur iztiksi. 


Ar mēli var otram muguru pārlauzt. 


Labāk sakod mēli zobos nekā pļāpā. 


Ja mēle niez, tad kāds aprunā. Tad vajaga ar lakatiņu noslaucīt mēli un iesiet mezglu, tad ļaunā valoda krīt uz runātāju atpakaļ.


Kad mēles galā piepeši uzceļas pūtīte un sāk niezēt tad aprunā.


Kad priekšā runā citādi, kā aiz muguras, tam ir staraina mēle.


Kad mēle niez, tad būs ar svešiem jārunā.


No mēles kārpas var nodzīt, ja pastājas zem jumta lāstekas un ļauj uzpilēt virsū ūdenim.


Ja mēles gals niez, tad tas esot uz lielu pļāpāšanu.


Bērnam nedrīkst mēli dot ēst, tad viņš mēdās.


Ja mēles labajā pusē uzmetas tulzna, tad aprunā vīrietis, ja kreisajā – sieviete.



Neviens nevar pateikt, kas es esmu, kā vien es pati. – Mēle


Sarkans sunītis dienu rej, nakti guļ. – Mēle


Kas asāks par zobenu? – Mēle


Sprēgā kā dimanta šķiltaviņa,

Dzeļ kā čūskas dzelonītis. – Mēle


Katliņš kulītē. – Mēle mutē. 


Sarkana lāpsta dobes dibenā. – Mēle mutē. 


Galdiņš zem ciņa,

Ne pel, ne pūst. – Mēle mutē. 


Sarkans suns aiz kaula vārtiem. – Mēle aiz zobiem. 


Balta kaula sētiņa,

Aiz viņas sarkana gotiņa. – Mēle aiz zobiem. 



Saimniekam mīksta mēle,

Talceniekus salūdzot;

Mīksta mēle salūdzot,

Īsa roka mielojot. [LD 1842-3]

 

Rokas, kājas man piekusa,

Mute, mēle nepiekusa:

Rokas, kājas darbu dara,

Mute, mēle nedarīja. [LD 649-5]

 

Nebēdāji, māmuliņ,

Ka pūriņa man nebij:

Skaista piere, laba mēle,

Drīz dabūju arājiņu. [LD 7756-0]

 

Kas tā tāda laiska mēle,

Manu dziesmu smādētāja?

Tai bij jāt koka zirgu,

Velnu nest mugurā. [LD 925-0]


Ārste – pacientam: Jaunais cilvēk, izbāziet mēli un sakiet: „Āāā!”

Viņš izbāž mēli, kas ir 20 cm gara.

Ārste (pārsteigti): – Āāā!

 

Pacients: Dakter, man sāp kakls.

Ārsts: Pieejiet pie loga un parādiet garu mēli.

– Kāpēc? Man no tā kļūs labāk?

– Nemaz. Vienkārši man nepatīk mani kaimiņi!



Kārlis. Smadzenes? Marihen, tu solīji šodien ekskluzīvu smadzeņu zupu…

Mārīte. Ko? Ak tā. Nē. Šodien mēs – vārītu mēli. Vēl dažus kārumus atļausimies šodien! Tomēr tāda diena… Liela diena! Pacilājoša diena!

Kārlis. Ko līdz mēle… ja nav smadzeņu. Tad vienīgā izeja – labas nieres.

Mārīte. Atkal tava neordinārā tēlainība… Bet dēls mums šodien beidz maģistrantūru! Tikpat kā jau doktorantūrā!

Kārlis. Maģistrantūra, doktorantūra… Inteliģence… Intelektuāļi… Daudz tiem nāksies norīt. Tātad – vispirms tomēr stiprus kuņģus. Bet varbūt vispapriekšu – asus zobus? [Putniņš 2006 : 57]




Maija Tabaka Bērns, kas rāda mēli. 



Īsmetrāžas dokumentālā filma Lībiešu mēles liegā ieskanēšanās nedēļu pirms pasaules gala (2000). Režisors un scenārija autors Aivars Freimanis.


Dziesma Melu mēle. Guntara Rača vārdi, Ainara Virgas mūzika, izpilda grupa „Līvi”.


Dziesma Zvani. Olafa Gūtmaņa vārdi, Guntara Mucenieka mūzika, izpilda grupa „Līvi”.


Dziesma Klaidonis. Guntara Rača vārdi, Tomasa Kleina mūzika, izpilda grupa „Līvi”.


Dziesma Tikai tā. Guntara Rača vārdi, Ulda Marhilēviča mūzika.