Tradicionālā transkripcija

[meîta]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[me͜iˀtɑ̆]


[m]’skanenis’.’]

[ei]– ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[t] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis


Divzilbju vārds.



meitsakne, vārda celms

-a galotne




meit-as+bērn-s

meit-as+dēl-s

meit-as+meit-a

meit-as+plat-e

meit+šūn-a

meit-as+uz-ņēm-um-s

meit-as+vīr-s

audž-u+meit-a

brāļ-a+meit-a

dēl-a+meit-a

dien-est+meit-a

karaļ+meit-a

krust+meit-a

mās-as+meit-a

maz+meit-a

maz+maz-meit-a

māt-es+meit-a

priek-a+meit-a

vec+meit-a




meita patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija   

 

 

vsk.

dsk.

N.

 meit-a

 meit-as

Ģ.

 meit-as

 meit-u

D.

 meit-ai

 meit-ām

A.

 meit-u

 meit-as

I.

 ar meit-u

 ar meit-ām

L.

 meit-ā

 meit-ās

V.

 meit! meit-a!

 meit-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Te savā laikā mācījās mana meita.

2) izteicēja daļaPatrīcija ir mana meita.

3) galvenais loceklisJaunākā meita.

4) papildinātājs – Elīza paņēma meitu uz rokām.

5) apzīmētājsMāte ļoti lepojās ar meitas uzvaru konkursā.

6) vietas apstāklisTēvs ir vīlies meitā un dēlā.



meitas dienas, meitas uzvārds


meitās palikt


ganu meita, māsas meita, muižas meita, radu meita, vecākā meita, vienīgā meita



1. Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).

Mātes meita –  meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.  Meita, kuras māte vēl ir dzīva. 

folk. Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita.

Zane un vēl citas Kraupēnu meitas bija jau sen sievas godā, drīzumā mičos arī Māriņu .. Sakse 2, 56.

.. tur [ballē] sabrauca visi pagasta lielmaņi. Muižkungs, melderis .. un daudz kuplu un sārtu saimnieku meitu. K. Skalbe 1, 180.

2. Jauna, neprecējusies sieviete.

Meitas dienas – jaunība, laiks, kad vēl nav precējusies.

Meitas uzvārds novec.  sievietes uzvārds pirms laulībām.

Meitas kronis (arī vainags) novec.  tikums.

Meitas bērns novec.  neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.

Veca meita sar.  vecmeita.

Ielas meita (retāk sieviete) – ielasmeita.

Meitu (arī brunču) mednieks vienk.  vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.

Jā, viņa, mana māte, bijusi daiļa meita, un daudzi jaunekļi viņu kārojuši sev par sievu. Zālīte 5, 12.

.. tas bija tālā apkārtnē nedzirdēts gadījums, ka meita bez laulāšanās aiziet pie puiša. Sakse 2, 132.

Nīca, cik lasāms vecajos rakstos, ir slavena ar saviem meitu medniekiem. Ziedonis 9, 204.

// savienojumā ar apzīmētāju; mit. Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.

Meža meitas sārtiem klaidu matiem Pāri birzīm, pāri pļavām skraidīs .. Galiņš 2, 14.

// sar. Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākai sievietei.

Parunā gan, meit,” Pakalns dzīvi atsaucās. „Tev viņi vairāk klausīs.” Sakse 7, 191.

3. neakt. Kalpone (parasti neprecējusies).

Gada meita vēst.  meita, kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).

Ganu meita novec.  gane (parasti pusaudze).

Lopu meita novec.  lopkopēja.

Istabas meita novec.  istabene.

Meitas istaba novec.  kalpones istaba.

Lielākie saimnieki parasti paši muižas darbos negāja, bet sūtīja tos pildīt savus līgtos strādniekus puišus, meitas .. V. Kalniņš 1, 129.

.. Rūdolfs., izlēca no gultas un skrēja uz mazo meitas istabiņu pie Līzītes. Dinere 10, 76.

4. poēt. Sieviete tautas, kolektīva u. tml. locekle.

Tautu meita folkl. – jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.

Ar vainadziņu, ar tā nēsāšanu saistīta visa tautas meitas jauno dienu dzīve. Zvaigzne 57, 7, 17.

Uldis: Nāc rokā, tautu meita, Lai es tevi apskatos, Vai tu ruda vai pelēka, Vai sudraba valkātāja? Rainis X b, 332.

Meitas šūna – meitšūna.

Katra meitu šūna [aļģēm] iegūst pusi no mātes šūnas ķermeņa; iztrūkstošā puse drīz vien ataug. Galenieks 2, 33.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


meita – 1. (vecākiem) meita; 2. folkl. mārga; meita; svētās meitas – jumprovys; ganu meita – gonu meita 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


meîta. demin. meîtĩna. viņìm bi četras vài pìecas meîtas ùn nebi ne∙viêna d§la.

puĩšu meîta – vieglprātīga sieviete. ka kâdài meîtài bi nùogriêsti mati us pìeri, ta pa∙visàm nedrìkstẽja rãdîties ârâ, ta tùo sàuca pa puĩšu meîtu. b¥rnu meîta – bērnaukle. cũku meîta – cūku kopēja. k*rtu meîta – kalpone, kas iet uz muižu klaušās. gada (arī gadu) meîta – kalpone, kas nolīgta darbā uz visu gadu. vasaras meîta – kalpone, kas nolīgta darbā tikai pa vasaru.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978: 290
291]

 

meîta meîta kâ bi`de – skaista, izskatīga meita.

meîta kâ guba (arī kâ lâva)paliela auguma resna, plecīga meita. brũgapc ix tâc pasîks, bet brũt ix meît kâ gu:b.

meîta kâ liẽpa – stalta, izskatīga meita. 
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine A–M 2000 : 511]


Iet meitās novec. – saka par vīrieša ciemošanos pie sievietes.


Ievas meita sieviete kārdinātāja; sieviete.


Kā veca meita niev. – saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda rīcību, izturēšanos. 
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 675]


Medicīnā meitiskā centriola, meitiskā hromosoma.


Tiesību zinātnē meitas uzvārds.


Ekonomikā meitasabiedrība, meitasuzņēmums.


Datorterminoloģijā meitasplate.


Uzvārds – Meitiņš, Meitiņa.


VietvārdiMeitas liekne, mežs Rendā; Meitu lāma, pļava Lestenē; Meitkalns, kalns Bauņos; Meitupīte, upe Līvē; Meitene, upe Līvē; Meitiņkalns, kalns Jaunlaicenē.


meita, apv. meite. Pēc tradicionālā uzskata meita ir aizguvums no ģermāņu valodām; sal. viduslejasvācu meid ‘kalpone’. Saskaņā ar šo uzskatu latviešu valodā ir izzudis senākais, mantotais meitas apzīmējums (radniecības nozīmē) *dukte, sal. lš. dukt­, pr. duckti, kr. дочь, v. Tochter, angļu daughter. Formas un nozīmes ziņā tuvāki latviešu vārdam ir vecholandiešu meit, vidusaugšvācu meit, meyde ‘jaunava, meitene, kalpone’ (ar tendenci pēdējai nozīmei kļūt par dominējošo).

Taču šī hipotēze ir apšaubāma. Pirmkārt, tādēļ, ka ne izloksnēs, ne senākajā literatūrā nav saglabājušās pēdas par vārda *dukte esamību latviešu valodā. Otrkārt, vēsturiski nesaskan vārdu nozīmes attiecīgajās valodās: pat 17.–18. gs. vārdnīcās vārds meita nav fiksēts ar nozīmi ‘kalpone’; šāda nozīme parādās tikai 19. gs. Šīs nozīmes nav vārdam meita arī tautasdziesmās. Treškārt, ja vārds meita ir izguvums no ģermāņu valodām, grūti izskaidrot lauzto intonāciju saknes zilbē.

Visticamāk, meita ir mantots indoeiropiešu cilmes vārds, kura speciālās nozīmes izveidojušās latviešu valodā. Vārds var būt atvasinājums no indoeiropiešu saknes *mēi ‘maigs, mīksts, mīļš’ (no kā arī verbs mīlēt). Tādā gadījumā meita sākotnēji nozīmēja ‘maigā, mīļā’. Otra cilmes iespēja saistīta ar senajām cilšu parašām. Hipotētiski meita ir sens baltu cilmes vārds, kas saistāms ar verbu mīt ‘mainīt’. Seno cilšu dzīvē parasta bija jaunavu – līgavu – maiņa, jaunekļa un jaunavas maiņa vai brāļa un māsas precības ar māsu un brāli no citas cilts.

Vārda meita nozīme jaunavas apzīmēšanai un radniecības attiecību nosaukšanai izveidojusies ļoti sen, laikam cilts iekārtā.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 577–579]


angļu  daughter

baltkrievu  дачка; дзяўчына

čigānu  čhaj

franču – fille

grieķu – κόρη; θυγατέρα

igauņu – tütar; neiu; piiga

ivritā – בת

krievu  дочь; девушка; девица

latīņu  fīlia

lietuviešu  dukra

lībiešu – tidār

poļu – córka

somu – tytär

ukraiņu – донька; дочка

vācu – die Tochter

zviedru – dotter



Meitaliepa


Meita kā piliens. 


Meita kā vālodze. 


Meita kā uguns dzirkstele. 


Sešas meitas tēvam ir tas pats, kas seši ugunsgrēki. 


Kad tēvi strādā melnās miesās, tad meitas staigā baltās kleitās. 


Meita līdz ceļiem, pūrs līdz jostai. 


Kas no meitas daiļumiņa, ja darbiņa nemācēja. 


Meita bez tikuma – kā putra bez sāls. 


Jo meita ilgāk sēd, jo Laima vietu taisa. 


Slinkai meitai galva sāp. 


Bagātai meitai svešas rokas pūru loka. 


Ja meita izskatās pēc tēva, tad tā būs bagāta; bet ja pēc mātes, tad būs nabadzīga.


Ja meitai priekšas zobos viena plata šķirba, tad tā būs saimniece.


Kurai meitai starp priekšzobiem liela starpa, to tālu aizvedīs tautās.


Meitas ar resniem kāju stilbiem būšot labas dēlu mātes.


Ja sievietei kāju muskuļi mīksti, tad būs meitu māte.


Tām meitām, kurām resni kāju ikri, labi cūkas barojoties.


Ja meitai otrs kājas pirksts ir garāks par lielo pirkstu, tad viņa valdīs par savu vīru.


Kurai meitai mugura dun, tā būs laba saimniece.


Ja meitai smaga dūre, dabūs vecu vīru.


Jaunai meitai iesvētīšanas dienā uz durvju pusi maizes druskas jāslauka.


Kura no meitām dabon ēst maizes galiņu, tā dabūs saimnieka dēlu.


Meitas nedrīkst ēst sāli, tad nedabūs precēties.


Ja jauna meita apēd sālītu kukulīti, tad tanī naktī redzēs savu brūtgānu.


Jaunām meitām jāsaskaita deviņdesmit deviņi šķimeļi; pēc simtā viņa apprecēsies.


Ja neprecēta meita savu galvas lakatiņu valkā nesasietu, tad viņai velns esot klāt.


Ja svārku mala meitai atlocījusies, tad dabūs dancot.



Meita aiziet pie vīra,

Pūrs paliek pie tēva. Aveni norauj. 


Māte kā blusa,

Meita kā guba. Kāposta sēkla un kāpostgalva. 


Maza māte, liela meita. Kāposta sēkla un kāpostgalva. 



Četras kājas kumeļam,

Četri zelta pakaviņi;

Četras meitas māmiņai,

Četri zīļu vainadziņi. [LD 5959-1]

 

Putniņš nesa pa gaisiem

Mazu, mazu grāmatiņu:

Puiši sūta meitiņām

Dižus labus vakariņus. [LD 12260-0]

 

Patīk man tā meitiņa,

Tās meitiņas valodiņa;

Tai es došu sav’ rociņu,

Savu zelta gredzentiņu. [LD 15503-1]


Zemgales ķēniņa meita Skaistīte

Priekš tēvs par saviem bērniem. Pavalstnieki arī viņam tādēļ bija paklausīgi un uzticīgi.

Šim pašam ķēniņam bija viena vienīga meita, ko viņas smukuma dēļ sauca par Skaistīti. Ķēniņš ļoti mīlēja šo savu lielāko greznumu un sargāja to kā savu dārgāko mantu.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Puisis apprecē lietuvēnu meitu. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Ķēniņa meita zārkā. [http://valoda.ailab.lv/]

 

Meita bēg no velna. [http://valoda.ailab.lv/]


Slinkais puisis un čaklā meita

Reiz dzīvojis slinks puisis. Tajās pašās mājās dzīvojusi čakla meita. Puisis gulējis uz krāsns un skatījies griestos. Meita vērpusi linus krekliem un dziedājusi jautru dziesmiņu.

Istabā ienācis sirms vecītis un lūdzis, lai parādot ceļu uz kaimiņu ciemu. Puisis pastiepis pliku kāju no krāsnsaugšas un rādījis ar to vecītim ceļu, piebilzdams: – Ej, reku, uz to pusi!

Meita sakaunējusies, ka puisis rāda ceļu ar kāju, paņēmusi vecīti pie rokas, izvedusi pagalmā un ar roku norādījusi, kādā virzienā jāiet.

Tad vecītis teicis:

– Tev, meit, tas slinkais puisis jāprec. Citādi viņam nebūs gādnieka. Un ko tad? Nomirs cilvēks badā!

Kopš tā laika tā esot iegājies, ka slinkie puiši precot čaklās meitas, bet čaklie – slinkās.
[http://www.pasakas.net/

 

Svētās meitas. [http://valoda.ailab.lv/]


Māte meitai:

– Nekad nestrīdies ar vīru! Uzreiz raudi!

 

– Meitiņ, atnes, lūdzu, piecus šķīvjus!

– Kāpēc tik daudz, mammu?

– Man jāparunā ar tavu tēti…


Ja meita iedeva puisim cimdu pāri, tā bija saderināšanās zīme. Izejot pie vīra, meitai pūrā bija saadīti vairāki simti rakstos un krāsās neatkārtojami cimdu pāri.

Vainagus glabāja kā īpašu atmiņu un nodeva mantojumā meitai vai māsai, tos glabāja no paaudzes paaudzē. Jaunas meitas vainagus darinājušas pašas, mantojušas, bagātākās arī pirkušas. Jaunas meitas valkāja vainagus un matu auklas, bet precētas sievas – galvasautus. Jaunas meitas Ziemeļvidzemē valkāja arī stikla pērlīšu vainagus, kurus parasti darināja no sarkana tūka auduma apmēram 6 cm platus. Lielvārdes novada meitas valkāja vainagus, kuri izšūti ar īpaši smalkām pērlītēm uz sarkana tūka auduma. Dienvidkurzemē meitas lika greznus, augstus, stāvus vainagus. Tie uzlīmēti uz stingra papes vai bērza tāss pamata, rotāti brokāta lentēm.
[Sagatavots pēc: http://www.senaklets.lv/]

 

Ir minēta gan viena pati Saules meita, gan vairākas Saules meitas (divas vai trīs, bet visbiežāk konkrēts skaitlis nav nosaukts). Saules un Saules meitu identitātes jautājumus risinājis H. Biezais [Latviešu debesu dievu ģimene. Rīga, 1998], secinot, ka vienskaitlī minētā Saules meita visbiežāk tomēr ir domāta Saule pati.

Saules meita iesaistīta debesu kāzās kā līgava. Tautasdziesmās minēta gan rotaļāšanās ar Dieva dēlu, gan pašas kāzas. Precinieks var būt ne tikai Dieva dēls, bet arī Auseklis un Mēness.

Saules meitas darbošanās saimnieciskajā sfērā neko īpaši neatšķiras no lauku sievietes ikdienas darbiem. Saules meita pļauj zīda pļavas, grābj sienu, vērpj dziju, auž, kurina pirti u. c.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]

 

Svētās meitas – latviešu folklorā sieviešu kārtas gari, kas ietekmēja cilvēka likteni. Visbiežāk − uzsūtot dažādas slimības. Svētās meitas bija arī vērpēju aizgādnes.
[Sagatavots pēc: Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca : http://www.letonika.lv/]



Ziemeļa meita


Ziemeļa meita, tavas dāvanas nesilda mani,

Ezeri vaidot kad plīst un dzelmes sāk skanēt kā zvani.

Sirds nevar turēt vairs tava sloga,

Iet tā pie aizsalušā loga,

Kur zaļa gaisma caur lediem svīst…

Ledus cirvi tu rokā man iesviedi stīvi,

Ziemeļa meita, lai cērtu sev ceļu uz dzīvi [..] [Skalbe 1957 : 274]

 

 

Saules meitas padomi


Jums, Saules bērni, jāsaprot.

Kā putns putnam ziņu dod.

Ja raibais runcis, viltnieks šis.

Pie kļavas zara pieplacis.

To strazds vai žube atmaskos… [Jurciņš 1993 : 19]

 

 

Zvaigžņu meita


Ak, kā lai tiktu

Pie zvaigžņu meitas,

Kā zvaigžņu meitu

Lai bildinātu!

Ir laimes mātei

Balts kamolītis,

Tā dziju sniegtu

Līdz mēness tornim.

Met, laimes māte,

Sav’ kamolīti,

Lai risinājas

Līdz mēness tornim.

Es pa to dziju

Tur kāptu augšā,

Es zvaigžņu meitu

Tur bildinātu. [Rainis 1978 : 394]


[..] mana meita izdarīs to un to, mana meita aizies tur un tur, pie kam viņš vārdus „mana meita” izrunāja ar sevišķu uz­svaru, gandrīz ar godbijību. Arī mātei pret mani bija radies kāds zināms biklums, un manā klātienē viņa kaunējās runāt, jo es viņu pāris reizes biju aprājusi [..] [Zālīte 1988 : 61] 


VIENA MEITA (izvelk no kabatas divas olas un iedod sviedējiem katram vienu). Bet tikai augstu nesviediet. Nudie, man galva reibst.

VIENS PUISIS. Par tik skaistām olām mēs gatavi vai uz rokām pašūpot. (Sviež ar grožiem.)

VIENA MEITA. Vai, kā baist! Nudie, augstāk ne­sviediet! Es kritīšu.

KRUSTTĒVS. Lai tad arī pietiek. (Uzsviež grožus meitai virsū.) [Jaunsudrabiņš 1984 : 211]

 

KAPA SIEVA. Kas ir, meitas, – nositīsim viņu! Tagad ir laiks!

DĀRE. Labs ir! Ādu pār sētu!

KĀĶIS. Palīgā!

KALPA SIEVA. Tu man vēl kliegsi? – Meitas, grābiet ciet! (Viņas izslienas stāvus, balansējot Kāķi gaisā.)

KĀĶIS (bailēs). Palīgā!

DĀRE. Pakliedz vien! Drīz tu būsi mēms. – Meitas, gāžam nu viņu zemē! [Zīverts 2004 : 320]



Princese Viktorija ir Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava un karalienes Silvijas vecākā meita. Viņa kļuva par kroņprincesi 1980. gadā, kad konstitūcijā tika veikts grozījums, kas paredz, ka par troņmantnieku kļūst monarha vecākais bērns neatkarīgi no dzimuma. [BNS/AFP 2011 : http://www.diena.lv/]



Jēkabs Belzēns Meitas portrets.

 

Oto Skulme Māte ar meitu.


Aleksandrs Apsītis Ganu meita.


Gustavs Šķilters Gulbja meita.



Dokumentālā filma Kleitas, mātes un meitas (2010). Režisore Ilze Burkovska-Jakobsena.


Dziesma Papu, saki, mammai pats. Alfrēda Krūkļa vārdi, Raimonda Paula mūzika, dzied Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks.


Dziesma Dzied’ ar mani, tautu meita. Tautasdziesma, Mārtiņa Brauna mūzika, izpilda grupa „Sīpoli”.


Dziesma Nelaid, māte, bērnus mežā. Viktora Kalniņa vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda grupa „Turaidas roze”.