Tradicionālā transkripcija

[mas:]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[mas>]


[m] ’skanenis’.’]

[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – zs.



maz-sakne, vārda celms

-sgalotne




maz+bērn-s

maz+dēl-s

maz+meita

maz+maz-bērns

maz+maz-dēl-s

maz+maz-meita

maz+pil-sēt-a

maz+māj-iņ-a

maz+jaud-as

maz+tur-īg-s

maz+ie-darb-īg-s

maz+no-der-īg-s

maz+ģim-en-es

maz+kalibr-a

maz+litr-āž-as

maz+iz-mēr-a

maz+svar-īg-s

maz+zem-nieks

maz+prod-ukt-īv-s

maz+kust-īg-s


maz+dūš-īg-s, maz+dūš-īg-a

maz+dūš-īb-a

maz+run-īg-s, maz+run-īg-a

maz+gad-īg-s, maz+gad-īg-a

maz+asin-īg-s, maz+asin-īg-a

maz+gad+īb-a




mazs patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, nenoteiktā galotne, pamata pakāpe

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

maz-s

maz-i

maz-a

maz-as

Ģ.

maz-a

maz-u

maz-as

maz-u

D.

maz-am

maz-iem

maz-ai

maz-ām

A.

maz-u

maz-us

maz-u

maz-as

I.

ar maz-u

ar maz-iem

ar maz-u

ar maz-ām

L.

maz-ā

maz-os

maz-ā

maz-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

maz-ais

maz-ie

maz-ā

maz-ās

Ģ.

maz-ā

maz-o

maz-ās

maz-o

D.

maz-ajam

maz-ajiem

maz-ajai

maz-ajām

A.

maz-o

maz-os

maz-o

maz-ās

I.

ar maz-o

ar maz-ajiem

ar maz-o

ar maz-ajām

L.

maz-ajā

maz-ajos

maz-ajā

maz-ajās

V.

maz-o! 

maz-ais!

maz-ie!

maz-o! 

maz-ā!

maz-ās!

 

PAKĀPES

 

Pamata
pakāpe

Pārākā
pakāpe

Vispārākā
pakāpe

Vīriešu dzimte

maz-s

maz-ais

maz-āk-s

maz-āk-ais

vis-maz-āk-ais

pats maz-āk-ais

maz-āk-ais

Sieviešu dzimte

maz-a

maz-ā

maz-āk-a

maz-āk-ā

vis-maz-āk-ā

pati maz-āk-ā

maz-āk-ā


Teikumā var būt:

1) apzīmētājsMazs zēns spēlējas ar lācīti.

2) izteicēja daļa – Meitene ir maza.



mazs augums, pēc maza brīža, no mazām dienām, mazā gaismiņā, maza nauda, mazi prieki, maza saime, mazi spēki, maza straume, mazs vējiņš

 

mazie burti, mazais cilvēks, mazie ļaudis, mazais pirkstiņš



mazs, īp.

1. Skaita ziņā, pēc skaitliskās vērtības neliels. 

Mazs ganāmpulks. Mazs grāmatas metiens. Mazs skaitlis.

2. Neliels pēc izmēriem, nozīmes, vērtības; tāds, kas (pēc izmēriem, vērtības) nesasniedz parasto, arī vajadzīgo. 

Mazs uzkalns, laukums. Maza celtne. Zēns ir mazs augumā. Mazs spainītis. Mazs piena izslaukums. 

Mazais pirksts – mazākais no (rokas vai kājas) pieciem pirkstiem.

3. Laika ziņā neliels; neilgs. 

Mazs brītiņš. Pēc maza laiciņa viņš būs klāt.

4. Tāds, kas ir bērna vecumā; tāds, kas vēl nav pieaudzis. 

Toreiz tu biji vēl pavisam mazs. Kad zēns bija mazāks, bieži gājām ar viņu staigāt.

No mazām dienām no bērnības, no mazotnes.

5. Tāds, kam ir vāja izpausme, neliela intensitāte, neliela nozīme; necils, neievērojams. 

Mazs prieks. 

Mazā gaismiņā agri no rīta.

Par to viņam bija maza bēda. Satraukums nebija mazais. Maza kļūda, pārskatīšanās. 

6. ar not. galotni, lietv. nozīmē mazais, v., mazā, s. Bērns; jaunākais bērns

Mazais jāliek gulēt. Pašūpot mazo.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 631]


mazs, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: liels.

Mazs galds. Mazs cilvēks. Mazs dzīvnieks. Mazas kājas. Maza pļava. Mazs ciemats.

Mazās planētas nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.

Plati un pavisam mazi kārklu krūmi kā nobārstīti pa visu pļavas klaju. Upīts 4, 717.

Ūdens sūcās no apģērba un daudzu mazu, gludu un saltu čūsku veidā lodāja gar ķermeni uz leju. A. Grigulis 9, 114.

Istaba bija maza, tajā stāvēja gulta, galds un plaukts ar grāmatām. Lukjanskis 1, 18.

Gar ceļmalām mazajos tīrumiņos zaļoja zelmenis .. Lācis 15, 159.

// Tāds, kas nesasniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu. Arī īss.

Mazs atvēziens. Maza amplitūda.

Mazs palēciens, un visi astoņpadsmit [karavīri] izlēca no ierakuma. A. Grigulis 9, 135.

.. [pļāvēja] spēcīgās kājas mina soli pie solīša, ne par naga platumu viens nebij lielāks vai mazāks par otru. Upīts 4, 202.

// Tāds, kas izpaužas vāji, neintensīvi (par parādībām dabā).

Mazs vējiņš. Maza migla.

Mazā gaismiņā (retāk gaismā) ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.

Ar mazu gaismiņu (arī gaismu) tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.

No (pašas) mazas gaismiņas no tā brīža, kad sāk parādīties rīta gaisma.

Mazā tumsiņā (arī tumsā) reti dziļā agra rīta krēslā.

Oskars nejuta ne mazākā vēsuma. Kalndruva 5, 60.

No rīta mazā gaismiņā apsēžos baraviku vietā pie brūnās priedes un gaidu. Ziedonis 8, 10.

.. Zārdiņu tēvu daudzināja kā lielāko sēņotāju. Viņš .. ceļoties jau ar mazu gaismiņu .. Austriņš 1, 110.

Atnāca rīts. Saimnieks mazā tumsiņā piecēlās un, ne vārdiņa nesacījis, izgāja. Birznieks-Upītis 6, 91.

// Tāds, kas nesasniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).

Mazs ātrums. Mazs garums. Mazs spriegums.

// Īss (par laiku, laikposmu).

Pēc maza brīža atvērās durvis un .. vīrs ienāca un palika pie durvīm stāvam. Blaumanis 2, 122.

Pasēdiet, lūdzu, mazu brītiņu, es tūlīt nākšu!” vēlīgā mājasmāte ielika Initai rokā albumu un pati aizslīdēja blakustelpā. Brīdaka 2, 122.

Bet kādu laiciņu taču var, vai ne? Kādu mazu mirklī iedomāties, ka mēs esam vieni?” Lukjanskis 1, 109.

// Kluss, gandrīz nesadzirdams (par skaņu).

Viss uzreiz apklusa. Pirmā acumirklī nebija dzirdams ne vismazākais troksnītis .. Birznieks-Upītis 1, 20.

Bet lai no šī brīža tu vairs neizlaistu pat vismazākās skaņas!” Grīva 9, 124.

// Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).

Cepure par mazu.

Tev taču spiež lielo pirkstu, un arī pārējiem nav visai ērti. Zābaciņi tev par maziem.” Pionieris 55, 32, 4.

// ar not. galotni. Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.

Mazais sikspārnis. Mazā sūrene. Mazais asinsrites loks. Mazais zobrats.

Mazais grozītājs anat. – paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi.

No stārķveidīgajiem putniem pie ezeriem biežāk sastop lielo un mazo dumpi un zivju gārni. Spuris 1, 74.

Brigādē plaši izmanto mazo mehanizāciju: palīgierīces grīdu likšanai, naglu iesišanai .. un citas. Zvaigzne 73, 12, 3.

// Samērā īss (par tekstu).

Mazs dzejolis.

Garo stāstu dažkārt, īpaši vācu literatūrā, sauc arī par mazo romānu. Valeinis 1, 46.

2. Tāds, kas sastāv no nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).

Maza ģimene. Mazs kolektīvs. Mazs ganāmpulks.

.. stipra turas mūsu mazā cilts. Sudrabkalns 1, 56.

.. partizāni nolēma sadalīties vēl mazākās grupās, pa 3 vai 4 cilvēki .. Samsons 1, 142.

// Tāds, kas sastāv no nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).

Mazs skaits.

Maza nauda sar. – maza naudas summa.

Viņš dzīvoja muižā, dabūja no barona mazu pabalstu un lasīja vasarā priekš muižas ogas un sēnes. Blaumanis 3, 382.

Kalpoņu alga kļuvusi smieklīgi maza, bet darbs nav mazinājies. Avotiņa 2, 87.

// Tāds, kas atrodas samērā tuvu skaitļu ass sākuma punktam (par skaitli).

Mazs skaitlis.

3. Tāds, kas nesasniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.

Mazs piena izslaukums. Maza barības vērtība.

Kad ieradās kuļmašīna, .. talciniekiem bija brīnums, ka Dūmiņos tik mazs graudu birums. Sakse 7, 466.

// Tāds, kas ietekmē nedaudz, nav stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).

Mazas nepatikšanas.

Lai maza, bet laime,” pirtnieks, uz māju iedams, domāja un aptaustīja vērdiņu kulē. K. Skalbe 1, 63.

Viņai [mātei] likās, ka Pēterim draudošās briesmas būs mazākas, ja viņa būs tuvumā .. Sakse 2, 206.

Man gadījās maza liksta. Iestigu ar moskviču [automobili] vienā nelādzīgā dūkstī.” Ezera 9, 11.

// Niecīgs, arī lēts (parasti par priekšmetiem).

Saņemt mazas veltes.

.. atnāca .. Laime, kura noputējušām kājām staigāja gar nabaga ļaužu durvīm, izdalīdama savas mazās dāvaniņas. K. Skalbe 1, 61.

4. Tāds, kas nav izvērsts, arī izpaužas vāji, neintensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas neprasa daudz enerģijas, pūļu.

Mazs pasākums. Maza pastaiga. Mazi svētki.

Vasaras laikā, plašajā pasaulē, zem zilām debesīm mani bērna nedarbi bij tik mazi, ka tos neviens neievēroja. Jaunsudrabiņš l a, 108.

.. tajā [dzīvē] sastopam gan sīkas, gan nopietnas pretrunas, gan mazas, gan lielas cīņas.” J. Plotnieks 7, 29.

Nenogrimt mazajos darbos Un ikdienā nezaudēt zvaigznes .. Rainis I b, 382.

Līze izrīkoja [mātei] mazas bēres, kurās salūdza vistuvākos radus .. Blaumanis 6, 19.

// Saistīts ar šaurām rīcības, izvēles iespējām.

Mazas priekšrocības. Maza izvēle.

Viņš soļoja tieši šurp, un man vairs nebija ne mazākās iespējas novākt slepenā darba pēdas. Grīva 9, 65.

5. Tāds, kas izpaužas vāji, neintensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).

Mazs nogurums. Mazas sāpes.

.. uguns bij ierobežota, sils glābts. Andriksons to domāja, bet viņš nesajuta pie tam ne mazākā prieka. Blaumanis 2, 148.

Bet par zivīm un to aizsardzību viņam maza bēda. Krūmiņš 1, 88.

6. Necils (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs. Tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.

Mazs nekauņa. Mazs palaidnis.

Alvils – izcili apdāvināts .. Liels zinātnieks. Tikai kā cilvēks diemžēl izrādījies mazs.” Purs 4, 373.

Potifers: Kas dara netaisnību tev, tas mazs; Kas lieto zemu ieroci, tas zems, Lai reiz bij nezcik cēls un augstiem mērķiem. Rainis XI b, 204.

Tais bargajos [kara] gados nebija laika būt maziem. Sirmbārdis 1, 37.

// Tāds, kam trūkst pašapziņas. Pazemīgs.

.. no šīs pirmās restorāna apmeklēšanas manī uz visiem laikiem palika dīvains biklums, bailes un cienība pret sulaiņiem. Jutos maza un niecīga viņu priekšā .. Zālīte 5, 117.

// Tāds, kam nepieder liels īpašums, liela bagātība. Arī nabadzīgs.

Mazs muižnieks. Mazs namīpašnieks.

7. Tāds, kas nav pieaudzis, arī nav sasniedzis pilngadību.

Ilzi es jau pazinu kā mazu, mazu meitenīti. Viņa prata pati tikai pabrēkt .. Birznieks-Upītis 6, 39.

Mazie bērni paši palēcās, plaukstas sizdami un bļaudami .. Upīts 4, 215.

Arturs labi atcerējās savu tēvu, kaut arī toreiz bija vēl mazs puišelis. Stulpāns 2, 42.

// lietv. nozīmē: mazais, -ā, v.; mazā, -ās, s. Bērns.

Man garām, stumjot sev pa priekšu zilus ratiņus, paiet jauna sieviete .. Mazais ratiņos brēc .. Lukjanskis 2, 127.

Mazā kaut ko gaida. Bet vecmāmiņa vārgām kustībām kārto segas stūrus un neievēro meiteni. Indrāne 3, 38.

8. Tāds, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.

Ir atzinumi lieli, mazi, No mazumiņa lielais aug. Bārbala 2, 63.

// lietv. nozīmē: mazais, -ā, v.; arī mazs, -a, v. Tas, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.

Dzīve bij strauji aizskrējusi tālāk, .. lielais un mazais, apbrīnojamais un nicināmais nostājās jaunā apskatā un samēros. Upīts 4, 643.

Laiks aizšalc, aiznesdams izzūdībai visu mazo, niecīgo, nenozīmīgo .. Cīņa 57, 233, 1.

9. pārākajā pakāpē: mazākais, part. nozīmē Vismaz.

.. ja nu vēl kur linus sēj, tad mazākais tos jel izkaltē un izmaļ piedarbā .. Austriņš 2, 176.

Bezgalīgi mazs lielums mat. – mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.

Mazākais kopīgais dalāmais mat. – mazākais skaitlis, kas dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.

Mazā kalorija – siltuma daudzuma mērvienība – siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.

Mazā ķirurģija – nelielas operācijas, kuras var veikt arī ārpus slimnīcas.

Mazākās klases – jaunākās klases.

.. viņi klaiņoja pa ielām un uzmācās mazāko klašu zēniem. Cīņa 73, 274, 4.

Mazā cezūra literat. – cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.

Mazā ģilde – amatu meistaru apvienība.

Maza loma – loma, kurai ir neliela apjoma teksts.

Mazā lāpsta mil. – neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.

Lielākā vai mazākā mērā – vairāk vai mazāk.

.. ir ģimenes, kur gandrīz visi ģimenes piederīgie lielākā vai mazākā mērā slimo ar sirdi. Veselība 75, 1, 2.

Ne mazākā (arī ne mazākajā) mērā – nemaz, it nemaz.

Salīkusi mugura, uzrauti pleci, nokārta galva ne mazākajā mērā neatbilst mūsu priekšstatiem par cilvēka skaistumu .. Tavare 1, 17.

Mazākā mērā – mazāk.

Tautas dziesmas .. mednieka drosmes tēlojumu saglabājušas daudz mazākā mērā nekā pasakas un teikas. J. A. Jansons 1, 33.

Maza kārts sar. – kārts ar mazu vērtību.

(Nav) ne mazākās jausmas – saka, ja ko nezina, nenojauš.

No mazām dienām – no agras bērnības.

Jau no mazām dienām tai bij tāda griba, liela galva, kurai nevarēja pretoties ne tēvs, ne māte, ne māsas. Brigadere 2, 120.

Mazās dienās – agrā bērnībā.

Un atkal man viņas tik ļoti ļoti žēl, tāpat kā mazās dienās, kad viņa raudāja pie mātes kājām .. . Birznieks-Upītis 6, 44.
[Sagatavots pēc http://www.tezaurs.lv/llvv/]


mazs, -a mozs, -a; mozeņš; nalels; napalels; naleleņš; pavisam mazs teiri mozs; spēki mums nav mazi spāki mums /ir/ namozi
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


mazs, –a mas, -za

tùr·pat tamã mazã purĩnã lasiju uôgas. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 287]


mazs – pamazs, maziņš, mazītiņš, neliels, niecīgs, mikroskopisks, sīks, sīciņš, sīksīks, trūcīgs, pamazs, īss, necils, miniatūrs, minimāls


mazs – liels


Meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu) sar. – ļoti meklēt. Meklēt ko grūti atrodamu.


Klāt kā mazais nazītis sar. – saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma.


Mazais cilvēks, arī  mazie ļaudisvienkāršais darba cilvēks.


Tas ir mazākais!saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku, mazsvarīgu.


Mazs (retāk maziņš) un melns sar. – niecīgs, bezspēcīgs (attieksmē pret ko).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


UzvārdiMaziņš, Maziņa; Mazais, Mazā.


VietvārdiMazsalaca, pilsēta Vidzemē; Mazais Apadu ezers; Mazais Baltezers, Mazais Plencis; Mazais Strīķu purvs; Mazais tīrelis; Mazais pūlis; Mazā Dubna, upe; Mazā Jugla, upe; Mazbriede, upe; Mazbajāri, viensēta; Mazbērzi, viensēta; Mazbites, viensēta; Mazie Šķipuri, ciemats; Mazīvande, ciemats; Mazozolu pagasts; Mazstraupes kapi; Mazkrūtes kapi; Mazkuğenieku kapi.

Kopumā Latvijā ir ap 500 vietvārdu, kuros ir saknemaz-.


ErgonīmiMazais Ansis, krodziņš Rubenē; Mazais, viesu nams Venstpilī.


ŽurnāliMans Mazais.


mazs, mantots vārds. Pamatā ide. *meĝh-, izsaka lieluma jēdzienu galējos pretstatos – ‘mazs’ un ‘liels’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 574]


angļu – little; small

baltkrievu – невялікі

franču  petits

grieķu – μικρό

igauņu – väike

ivritā – קטן

krievu – небольшой; маленkий

latīņu – parvus

lietuviešu – mažas

poļu – mały

somu – pieni

ukraiņu – невеликий

vācu – klein

zviedru – liten




Maza, maza kūtiņa, pilna baltu gotiņu. – Zobi. 

 

Maza kūtiņa, četri skursteņi. – Govs tesmenis. 



Cepu, cepu kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Simtiņš nāce danča bērnu,
Cits bij liels, cits bij mazs
. [LD 33308-0]

 

Maza, maza dzirkstelīte,
Palīdz guni kurināt;
Maza, maza līgaviņa,
Palīdz dzīves sadzīvot. [LD 14835-3]

 

Maza, maza meitenīte
Solījās mana būt.
Audz lielāka, ņem prātiņu,
Tad solies mana būt. [LD 11296-1]

 

Bitīt liela, bitīt maza,
Bitīt šūnu šuvējiņa;
Māsiņ liela, māsiņ maza,
Māsiņ tautu rājējiņa. [LD 17760-3]

 

Maza, maza man sieviņa
Kā tā sila vāverīte;
Kad es gāju baznīcā,
Sieviņ svārku kabatā. [LD 21293-2]


Dēls eža veidā

Ezītis nu aizdzen cūkas uz mežu un sagana trīs gadus, nemaz mājā nedzīdams. Cūku pulks pieaudzis par tiem gadiem tik liels, ka ne izskaitīt nevar: tomēr ezītis tev nogana uz matu. Bet nu gadījās, ka tās zemes valdnieks bij izgājis tai mežā medīt un tur apmaldījies. Viņš maldoties ierauga ezīša cūku pulku, bet pašu ganiņu neredz, jo ezītis ielīdis vāverīšu cērpā.

„Vai te kāds gans arī pie tām cūkām?” valdnieks skaļi sauc. „Ače! te jau esmu!” ezītis cērpā atbild.

„Kur tu esi?”

„Vāverīšu cērpā esmu.”

„Nāc šurp pie manis, izrunāsimies!”

Kālab ne?” ezītis atbild un izlien laukā.

„Kā tu tik mazs vari cūkas noganīt?”

„Kā tu tāds liels vari apmaldīties?”

„Izved mani ārā no šī meža.”

„Kālab ne? Dod man savu jaunāko meitu par sievu, tad tūlīt.”

To nu gan ne! Es tev tādam mazam krupim došu meitu!”

Kad ne; ne – meklē pats ceļu!”

Valdnieks aizjāj. Bet visu dienu izmaldījies, vakarā klāt atkal.

Kur tu esi? Vadzi, mazo ganiņ, nevaru vis ceļa atrast, nāc izved mani ārā.”

Kālab ne? Dod tik man savu jaunāko meitu – tūlīt.”

Ej, ko tu muldi? To jau nevaru!”

Kad ne, ne – meklē pats ceļu!”

Maldītājies apjāj, apjāj tādu riņķi; necik ilgi klāt atkal. Nu, kas ir? Izved mani laukā!”

„Kālab ne? Dod tik man savu jaunāko meitu – tūlīt.”

„Ko ar tevi iesākt? Ņem vesels!”

Tad tu apsoli man savu meitu?”

Apsolu!” 
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]



Ziedonis 1904

Tracis

 

Mazs kaķīts,
Mazs zaķīts
Uz ceļa satikās

Un brīnojās.
Kurp lēksi, zaķīti?
Uz kāpostiem, kaķīti!
Un tu tā lēnītēm?
Uz pelītēm!

Kāpostiņš čaukstēja,
Pelīte pīkstēja;
Puisītis klausījās,
Sunītis ausījās.
Suns pakaļ zaķīšam,
Puisītis kaķīšam;
Ak, kas par riešanu,
Kas par skriešanu!
[Poruks 1984 : 34]

 


Sīkumi


Nolādētie mazie līkumi!
Vai Tu vari pa tiem iziet stalts?
Manu dzīvi apēd sīkumi:
Nelabi čīkst gulta, klibo galds.

Pazūd cimdi trolejbusā,
Sīkkapeiku nav –
Diena tā kā puķe krusā
Sakapāta jau.

Kaut kas skar tik vienu sakni –
Man jau roze nīkst,
Un, kur citiem puķu dārzi,
Vārpatas man dīgst.

Cilvēks pasmaida par mani.
Kā viņš, draņķis, drīkst!
Draugi teic: – Tu esi pārāk
Patmīlīgs.

Vakar man jau atkal teica:
– Tu jau kļūsti sīks. –
Man vēl tagad iekšā vārās:
Kā viņš, draņķis, drīkst!

Bet viņš šodien atkal nāk
Un atsāk veco karu:
– Sīkumi ir aizlauzuši
Tavu garu. –

Mazi meli, mazi draugi…
Paņirdz, pasmīn, skauž…
Tie nav kurmji, tās ir sliekas,
Kas tev saknes grauž.

Tās grauž visus. Negaidi, lai
Mierā liek.
Sliekām arī ir no kaut kā
Jāpārtiek.

Ko tu darīsi, kad īsti
Grūtais laiks būs klāt –
Kurmis, šakālis un vārna
Prasīs izdabāt?

Ja tu būsi mazu dusmu
Salauzīts un mazs,
Vai tu zināsi, kā jāsit
Sitiens ass? [Ziedonis 1968 : 75–76]


„Hm,” Edgars norūca un pucēja savu zirgu tāļāk. Viņa gara acu priekšā parādījās mazs skuķis ar brūnganiem, sārtiem vaigiem, skaistām, rožainām austiņām, kurās sudraba auskari spīdēja, un mazām, drusku netīrām, bet mīkstām rociņām… Margita! Veselu gadu viņa viņam Poļos bija bijuse uzticama.
[Blaumanis 1994 : 382]


AUCE. Kā tad, kā tad! Tam jau saldumi redzēt, Tonij?

TONIJA. Jā.

TONIJA (paceļ Toniju un ļauj viņai ieskatīties šūpulī). Nu, kā viņš tev patīk?

TONIJA. Es nezinu.

AUCE. Ē, kāds viņam mazs, mazs deguntiņš un maziņa, maziņa mutīte! Vai tev negribētos tāda maza brālīša? Gribētos?

TONIJA. Gribētos.

ANTONIJA. Tonija puisīti drusku arī gribēja pašūpot. (Nolaiž bērnu zemē.) Tu šūposi, un es dziedāšu… Šitā, šitā… (PiepaIīdz šūpot un dzied.) [Blaumanis 1997 : 60]




Ģederts Eliass Malkas zāģeri.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]



Latviešu spēlfilma Mazie laupītāji (2009). Režisors A. Zvirbulis.

Rakaris Robis (5 gadi) un viņa prātīgā māsa Luīze (7 gadi) spiesti pārcelties uz vecvecāku māju laukos, jo pēc tam, kad tēvs zaudējis darbu un nespēj samaksāt kredītu, banka atņem ģimenes jauno dzīvokli pilsētā. Pārliecībā, ka varēs palīdzēt vecākiem, Robis izkaļ plānu – kopā ar māsu viņi aplaupīs banku, kura atņēmusi dzīvokli.
[Sagatavots pēc: http://studioforma.lv/]


Vismazākais putns Latvijā

Latvijas vismazākais putns ir zeltgalvītis (Regulus regulus). Ieskaitot asti, tas ir tikai 9 cm garš. Mazā putniņa svars ir 5–7 grami. Acīmredzot tieši mazā auguma dēļ pundurvalsts Luksemburga zeltgalvīti ir izvēlējusies par valsts simbolu.
[Sagatavots pēc: Tīrmanis 2004 : http://www.videsvestis.lv/]

 

Skaitāmpantiņš

Viena maza turku pupa
Ceļoja uz Angliju.
Anglija bij’ aizslēgta,
Atslēga bij’ nolauzta.
Viens, divi, trīs
un tu esi brīvs.
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]