Tradicionālā transkripcija

[mãja]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[mɑːːʝɑ̆]


[m] – ’skanenis’.’]

[ā] – garais patskanis

[j] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ā.



māj- sakne, vārda celms

-agalotne




māj+īpaš-niek-s, māj+īpaš-niec-e

māj+kalp-o-tāj-a, māj+kalp-o-tāj-s

māj+liet-as

blok+māj-a

div+māj-u

pagast+māj-a

standart+māj-a




māja patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

māj-a

māj-as

Ģ.

māj-as

māj-u

D.

māj-ai

māj-ām

A.

māj-u

māj-as

I.

ar māj-u

ar māj-ām

L.

māj-ā

māj-ās

V.

māj-a!

māj-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets Māja atradās ezera krastā.

2) izteicēja daļa – Šī dzīvojamā ēka ir mana māja.

3) galvenais loceklisSkaistā un sakoptā māja.

4) papildinātājs – Jaunā ģimene nopirka māju, lai bērniem būtu, kur brīvi augt.

5) vietas apstāklisMājā bija jauka gaisotne.



mājas dvēsele, mājas iedzīvotāji, mājas kaķis

 

lauku māja, pilsētas māja

 

kārtīga māja, liela māja, maza māja, moderna māja, skaista māja

 

dzīvojamā māja, iztīrīt māju, nopirkt māju, pārdot māju, sakārtot māju



māja, s.

1. Celtne, kas parasti paredzēta dzīvošanai; dzīvojamā ēka. 

Dzīvojamā māja. Koka, mūra māja. Divstāvu māja. Mājas iedzīvotāji. Labot mājas jumtu.

Putnu, vistu māja.

2. ģen. mājas Dzīvnieku nosaukumos tāds (dzīvnieks, suga), kas saistīts ar cilvēka mājokli, arī pieradināts.  

Mājas zosis, pīles, cūkas, kaķi.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 615]


māja, -as, s.

Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.

Dzīvojamā māja. Koka māja. Mūra māja. Vienstāva māja. Daudzstāvu māja.

Stūra māja māja, kas atrodas ielu krustojuma malā.

Sētas māja māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret citas mājas pagalmu.

Ģimenes māja vienas ģimenes vajadzībām celta dzīvojamā māja.

Mājas grāmata mājas iedzīvotāju reģistrācijas grāmata.

Katlu māja katlumāja.

Augu māja celtne siltummīlošo augu audzēšanai.

Pagasta (arī valsts) māja pagastmāja.

Tiesas māja vēst. māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā).

Pasta māja vēst. māja, kurā darbojās pasts.

Biedrības māja vēst. māja, kurā darbojās (parasti saviesīga) biedrība.

Nabagu māja vēst. nabagmāja.

Trako māja sar. psihiatriskā slimnīca.

Dzīvoklis atradās netālu no pilsētas centra sarkanā ķieģeļu mājā, kurā bija trīs dzīvokļi un veikala telpas lejas stāvā. Birze 3, 84.

pārn. Katrai Brīviņu sievietei izraudzīts savs melno strazdu pāris, ko tā ar sevišķu uzmanību vēroja mājas ierīkošanas darbos pavasarī .. Upīts 4, 100.

Viņš .. iznes lielu burtnīcu zilgani pelēkos vākos. „Lūdzu! Mājas grāmata ir pilnā kārtībā. Šai mājā dzīvoju es un mana radiniece Minna Lauciņa.” Niedre 12, 109.

Rībēdami rati izripoja no ciema uz pagasta māju .. Jansons 1, 211.

.. viņa dažu labu reizi aizmetās uz valsts māju pie kazacienes .. Austriņš 1, 276.

Dzelteni krāsotai pasta mājai galā liels ābeļu un puķu dārzs. Upīts 4, 719.

.. viņi .. negāja uz biedrības māju teātri skatīties. Austriņš 2, 137.

.. ilgi viņš pļāva. Veselu mūžu. Tad sirms pa gatvi gāja uz nabagu māju .. Ķempe 2, 39.

Stūres māja jūrn. kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.

Laiks bija doties pie darba: Harijam pie kapteiņa uz stūres māju, Tedim uz mašīnu telpām. Talcis 7, 191.

Karšu māja jūrn. kuģa telpa navigācijas, ģeogrāfisko u. tml. karšu novietošanai, arī darbam ar tām.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


māja(ēka) kuorms; (neliela dzīvojamā ēka) ustoba; uzbūvēt māju – pastateit sātu; mājaslapa inf. – teiklavīta; mājiņa uz vistas kājiņas folkl. – ustabeņa iz vystys kuojenis
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


mãja mãja. Viņi tak bi galìgi nùolaîduši tùo mãjínu. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 268–269]


māja – nams, istaba, dzīvoklis, mājoklis, mājvieta, celtne, sēta, kotedža


Gāzt māju (arī visas malas) apkārt meklējot ko, izvandīt visas vietas.


Mūža māja poēt. zārks.


Lasies vienu māju tālāk! vienk. saka, raidot (kādu) prom. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Arhitektūrā, būvinženieru zinātnē un celtniecībāārpilsētas dzīvojamā māja, atpūtas māja, brīvdienu māja, baļķu māja, bezkarkasa māja, bloķēta māja, bloķēta māja ar starpbūvēm, ciema māja, daudzdzīvokļu māja, daudzstāvu māja, dažādstāvu māja, dzīvojamā māja, galerijsekciju māja, ģimenes māja, individuāla projekta māja, izremontēta māja, kanalizēta māja, karkasa māja, karkasa un paneļu māja, katlu māja, kooperatīvā dzīvojamā māja, kotedža (neliela dzīvojamā māja piepilsētā), kungu māja, lauku tūrisma māja, lielpaneļu māja, māja vientuļiem cilvēkiem, mazģimeņu māja, mazstāvu māja, meridionāli orientēta māja, nedzīvojamā māja, nojaucama māja, paneļu māja, pilnsaliekama māja, pīta māja, platumgrādos orientēta māja, privāta māja, saliekamā māja, savrupsētas māja, sekciju māja, stūra māja, sūkņu māja, telpisko bloku māja, tipa māja, ugunsbīstama māja, ugunsnedroša māja, veca māja, viendzīvokļa māja, viensekcijas māja, vienstāva māja, zemnieka māja.


VietvārdiKapu māja, viensēta Gramzdas pagastā; Mācītājmājas ezers, ezers Laidzes pagastā; Vecmājas kalns, kalns Drustu pagastā. 


māja; aizguvums no s.u. *mā ‘zeme’. Vārda nozīmes attīstība latviešu valodā laikam bijusi šāda: ‘zeme (lauki) pie ciema vai mājām’ → ‘lauku mājas ar zemi, dzīves, pulcēšanās vai apmešanās vieta’ → ‘ēka’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 561]


angļu  house

baltkrievu  дом

ivritā   בית

franču  maison

grieķu – σπίτι

igauņu  maja

krievu  дом

latīņu – domus

lietuviešu  namas

poļu – dom

somu  talo

ukraiņu  будинок

vācu  das Haus

zviedru  hus



Ja sapnī staigā pa vecu māju, tad būs grūta nākotne.


Ja sapnī redz jaunu māju būvējam, tad kāds mirs.


Slēdz, māmiņa, maltuvīti
Ar sudraba atslēdziņu:
Pilna māja svešu ļaužu,
Skaisti dzied malējiņa. [LD 689]

 

Paēdis, padzēris
Kā cīrulītis,
Kukuļu vien gaidu,
Tad iešu mājā. [LD 26352]


Tec, pelīte, aplūko,
Ko dar’ mana mūža māja,
Vaj rūsēja, vaj pelēja,
Vaj sidrabu vizināja.
Ja rūsēja, ja pelēja,
Paliec pate tai vietā. [LD 27409-4]

 

Kas tas tāds kupls ozols
NN mājas pagalmā?
Tas nebija kupls ozols,
Tas bij mājas saimenieks. [LD 32618-2]


Kas tā tāda kupla liepa
NN mājas pagalmā?
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij mājas saimeniece. [LD 32618-1]


Kam tās tādas lielas mājas,
Kam tie kupli koku dārzi?
Tās Jānīša lielas mājas,
Tie Jānīša koku dārzi. [LD 32520]


Mājas pele un lauku pele

Kādā siltā dienā mājas pele izlien no grīdas apakšas un aiztek uz Sildruvu pie savas radinieces, lauku peles. „Nu labdien! Vai pazīsti arī vēl savu radinieci?”

„Labdien, labdien! Kā tad nu māsas nepazīšu? Ak, tavus priekus, ka pie manis atnāci! Bet vai ceļu labi zināji, vai neapmaldījies?”

„Kur nu maldīsies? Bet saki, māsiņ, kas tā tur par tādu spurguļainu gubu?”

„Tie jau sadīguši graudi, mana vienīgā barība, mana vienīgā maizīte!” lauku pele bēdīgi atbild.

„Ak dzīve zelts pret tavu. Nāc tādēļ uz manu māju un dzīvosim kopā.”

„Labi, iešu!” [..]
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Kādēļ cilvēks nezin sava mūža galu

Vecos laikos, kad Dievs vēl staigājis pa zemes virsu, katrs cilvēks zinājis, kad tam būs jāmirst. Tā reiz viens vecs vīriņš, zinādams, ka tam jau rītu būs jāmirst, ņēmies visu postīt zemē: ārdījis žogus, skaldījis sētas vārtus un istabas durvis kopā. Te pienācis pie postgaļa kāds vecs ubags un prasījis: kādēļ tas visu postot zemē? Vīriņš atbildējis: „Man rītu jāmirst, un kāpēc es iešu citiem atstāt savu māju?” Tad vecais ubags sadusmojies un teicis: „Tāpēc pasaulē neiet nekas uz priekšu, ka cilvēki zin, kad tiem jāmirst. No šā brīža neviens vairs to nezinās.” Un tā arī noticis, jo vecais ubags bijis Dievs.
[http://valoda.ailab.lv/]

 

Mājas gars

Mājas gars dzīvo istabā, pirtī, kūtī jeb arī sētā un kur kalna alā. Sevišķi aukstā laikā viņš uzturas krāsnī, ķēķī, namā vai kūtī. Visbiežāki mājas gars piejem saimnieka izskatu. Viņa balss ir dobja un rupja. Viņš mīļo vairāk vīriešus nekā sievietes. Sevišķi viņam patīk bēras un sirmas spalvas zirgi. Spieģeļi viņam nepatīk. Viņš pārvēršas arī par siena kaudzi, sniega kupeni jeb kādu koku. Tomēr tikai reti dabū to redzēt, lai gan dzird viņa balsi un soļus. Vispārīgi viņš ir mājas sargātājs, lai gan to sauc arī par ļaunu garu, kam esot nojemti spārni un daļa spēka. Mājas gars strādā tikai nakti un palīdz saimniekam, ja viņš ar to labi satiek. Visvairāk viņš gādā par zirgiem. Kādam mājiniekam mirstot, viņš taisa lielu troksni. Dažreiz viņš naktīs iekniebj cilvēkiem, no kā ceļas uz miesas zilumi. Ja zilums nav sāpīgs, tad tas nenozīmē neko ļaunu; bet, ja sāp, tad viņš gribot to cilvēku no mājas izdzīt. Pa sapņiem mājas gars bieži vien apglaužot mājas cilvēkus, pēc kā mēdz zīlēt nākamību. Ja viņš glauž ar spalvainu roku, tad tas vēlē bagātību; ar siltu roku sludina laimīgu dzīvi, bet ar aukstu roku – bēdas un nabadzību.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Brīvdabas muzeja „Vītolnieki” Rucavas pagasta Papes Koņu ciema apbūves kompleksu veido tradicionāli tipiska piejūras ciematiņa zvejnieku – zemnieku sēta (19. gs. beigas, 20. gs. sākums), kurā saglabājusies dzīvojamā māja, ar kūti un stalli apvienots šķūnis, cūku kūtiņa, pagrabs, klēts un ar smēdi un vasaras virtuvi apvienota pirts.

Dzīvojamajai mājai ir niedru jumts, stiklota veranda un izrakstīta durvju aploda. Istabā var apskatīt senas koka mēbeles un sadzīves lietas.
[Sagatavots pēc: http://www.brivdabasmuzejs.lv/]



***


Pa rožu ziediem, mājās rotājoties,
Pa mīlestības jaukām ielejām
Man apnīk. Dzīves asins kaujā doties,
Kur uzvara nāk stipram censoņam,
Tur prāts man rauj, trauc ilgo miegu
Sauc cīniņā, lai nobeidzos vai valdu!
[Veidenbaums 1961 : 282]

 

 

Klavierkoncerts

 

Fragments

IV

Svētā nakts, siltā nakts,
baltā nakts.
Lietus smiedamies
skalo mirušu ziloņu ilkņus
un sniegus
no Kilimandžāro,
un kupenu pilnās žilbstošās gravas
caur līgavu šķidrautiem, ievām
un sirdīm,
un samērcē tauriņus pirmos
šī baltā un smiedamās nakts.
 
Kaut kur balta māja un balta sāls.
Vai, cik tāls
ir tas tālums starp balto un balto.
 
Zaļais fons. Melnais fons. Sārtais fons.
 
Kaut kur balta zeme un maizes klaips balts.
Vai, cik salds
ir tas tālums starp balto un balto!
 
Zaļais fons. Melnais fons. Sārtais fons.
 
Kaut kur balta galva un balta galviņa.
Kāda spalviņa
ir tas tālums starp balto un balto!
 
Vēl viena mūžība
uz zaļā fona
la!
 
Vēl viena nīcība
uz melnā fona
mi!
 
Vēl viena brīvība
uz sārtā fona
si bemol…
 
Un ceļas pianists no sava krēsla.
 
No pirkstu lāstekām
pil dvēsele,
un acis pilnas −
pelnu.
[Vācietis 1989: 516]



***


Mūsu māja nepaliek tukša.

Tur tauriņi ziemo.

Un trauslos puteņa sapņos

Pie viņiem puķes nāk ciemos.

 

Ne tad pie sienām un sijām

Sakļautie spārni turas –

Pie zilu zvaniņu viļņiem

Peld melnas un baltas buras.

 

Peld visu ziemu cauri

Siltos pīpeņa staros,

Un briedīgu putekšņu miglas

Tauriņu miegu baro.

 

Kad aprīlī atvērsim logus

Un laidīsim tauriņus ārā,

Vēl ilgi pa māju staigās

Puķu dvēseles bārās. [Belševica 1988 : 156]



Taču lielāko tiesu viņš pavadīja ārpus mājas, un viņa klaiņošana vairs nebija nekas jauns. Kur gāja, neviens nezināja. Visbiežāk tomēr viņu redzēja kopā ar kādu Pīlādzi, kas staigāja no izrīkojuma uz izrīkojumu, lielo ragu pūzdams. Abi tie izklaiņoja visus tirgus un zaļumus, pa reizei izkaudamies ar citiem, pa reizei paši savā starpā. Dažubrīd viņiem piebiedrojās arī vecais Ķikutiņš, saukts Tikunta, kas parasti skrēja desmit soļus pa priekšu un sauca: „Kungi nāk!” Šad tad pašā pusnaktī viņi ieradās arī Šautņos un sacēla visu māju kājās. Tad Pīlādža ragu, protams, pūta pats Janka, durvīs stāvēdams. Pēc dažām minūtēm viņi aizgāja, bet mājinieki visu nakti vairs nevarēja aizmigt.

„Jēkab,” tēvs pacēla galvu uz vecā dēla pusi, „ar Janku nebūs vis labi.”

„Nu, rauj viņu velns!”

„Labāk gan pagaidām lai nerautu …”

Katrs savā sienmalī viņi sarunājās līdz rītam, kamēr beidzot nāca pie slēdziena – dot Jankam patstāvību, uztaisīt mājiņu Pelnu kalnā – kozi’, sāks atkal strādāt.

Uz šķiršanos tad arī tēvs sacīja:

„Ņem veceni mājā, pusdienas pataisīs, pašu savaldīs. Un – marš!”

Tā Janka aizgāja uz Pelnu kalnu.

Lielas pārgrozības Pelnu kalns viņa dzīvē neienesa. Janka nepaguva pat amata rīkus izkraut – tik maz viņam atlika laika. Bieži ar veselu baru jaunekļu ieradās kalnā, izlīgojās, pārgulēja nakti un otrā rītā bij atkal projām. Pret rudeni viņš sapakāja savus īlenus, uzsēja uz muguras un pieslēdza māju. Pa ceļam viņš apstājās linu laukā un atdeva atslēgas tēvam. [Ezeriņš 1942: 277–278]


LĪZE. Nē, tā gan tiesa, māsiņ, kad, mājās pārbraukuse, vīram stāstīšu par jūsu laimi, tad viņš man neticēs un neticēs… Tik daudz naudas, tik daudz naudas!… Nez, cik nedēļās to varēs izskaitīt? Vai zini, kad Jānis viņu būs atvedis mājā, tad es nākšu talkā, un vai zini vēl ko, māsiņ: varēji gan man tūliņ kādu simtiņu iedot līdz – lai, lūk, mans puisietis tic.

ANNA. Dabūsi, dabūsi, Līz, savu daļu, tiklīdz Jānis naudu būs pārvedis mājās. Nebīsties!

LĪZE. Vai, mās, cik tu esi laba! Bet to aubi ar to pāva spalvu un tiem sarkanajiem bumbuļiem, to tu gan man tūliņ dosi līdz. [Blaumanis 1997 : 81]




Ilze Avotiņa Vidzemes pakalnos.

 

Vilhelms Purvītis Mijkrēslī.

 

Uga Skulme Varavīksne.

 

Ģederts Eliass Pie klēts ziedonī.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Autore M. Purviņa.


Ungurmuiža ir 18. gs. koka barokālās celtniecības paraugs, vienīgā kungu māja Latvijā, kas saglabājusies no šī laika. Muižu 1732. gadā cēlis barons fon Kampenhauzens kā savas dzimtas māju. Iekštelpas ir bagātīgi izgreznotas ar sienu gleznojumiem. Pretī kungu mājai atrodas tējas namiņš, savulaik saukts par lustūzi, pie dzirnavu dīķa – kalpu mājas. Mūsdienās Ungurmuižā atrodas muzejs un viesu māja.
[Sagatavots pēc: http://www.tourism.cesis.lv/]



Animācijas filma Caurā māja (1999). Režisors Nils Skapāns.

 

Spēlfilma Mājas dvēsele (2001). Režisors Jānis Vingris.


Padomju okupācijas laikā Latvijas PSR durvis atradušās Stabu ielas pusē). Pēc kara Stabu ielu pārdēvēja par F. Engelsa ielu, un tauta ēku nosauca par „Stūra māju”. Savukārt Liepājā čeka atradās lielā, zili pelēkā mājā Toma ielā, tādēļ ļaudis to dēvēja par „Zilo brīnumu”.
[Sagatavots pēc: Celmiņa 1980 : http://www.ailab.lv/]