Tradicionālā transkripcija

[ļip:a]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʎipːɑ] 


[ļ] – ’skanenis’.’]

[i] – īsais patskanis

[p] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



ļip-sakne, vārda celms

-agalotne






ļipa patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

ļip-a

ļip-as

Ģ.

ļip-as

ļip-u

D.

ļip-ai

ļip-ām

A.

ļip-u

ļip-as

I.

ar ļip-u

ar ļip-ām

L.

ļip-ā

ļip-ās

V.

ļip-a!

ļip-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsZaķa ļipa ir īsa.

2) izteicēja daļaKazas aste ir ļipa.

3) galvenais loceklisPūkaina ļipa.

4) papildinātājs – Ļipai pielipušas dažas skujas.

5) apzīmētājsĻipas galiņš ir melns.



ļipas galiņš

 

ļipa dreb, ļipa kustas

 

aitas ļipa, kazas ļipa, vēža ļipa, zaķa ļipa

 

balta ļipa, gara ļipa, īsa ļipa, melna ļipa, netīra ļipa, pūkaina ļipa, sprogaina ļipa, tīra ļipa



ļipa, s.

Īsa aste.

Zaķa ļipa. Aitas, kazas ļipa.
[Sagatavots pēc:
LVV 2006 : 611]


ļipa, -as, s.; sar.

1. Īsa aste.

Suņi! zaķītim ļipa kļūst auksta .. Sakse 14, 68.

Nākošo vēzi saķeru aiz ļipas, bet tas saliecas un – knakts! – ar spīlēm man pirkstā. Ērgle 1, 326.

sal. Griķis: .. arī pašam sirds lēca kā jēra ļipa .. Brodele 10, 62.

2. Dekoratīvs žaketes mugurpuses pagarinājums.

Latviešu biedrības ballē, strīpainās goda biksēs un melnā ļipu svārkā uzcirties, .. Starpings ir vēl bļaustīgāks. Dzene 1, 60.
[Sagatavots pēc:
http://www.tezaurs.lv/llvv/]


ļipa – lipa; kustināt ļipu – škurynuot lipu; ļipa trīc – lipa treis
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


ļipa, mantots vārds. Pamatā laikam ide.*lei- liekt (no kā arī leja) ar p saknes paplašinājumā; zudumpakāpē *lip-, no kā la. apv. lipa, liter. ļipa. Vārda sākotnējā noz. kas liekts, nokarens, no kā arī dem. ļipiņa dažādu nokarenu veidojumu apzīmēšanai (arī auss ļipiņa). Ide. *lei- atvasinājumi vairākās valodās lietoti locekļu apzīmēšanai, piem., ssk. limr tievs zars, loceklis (lokans), sensakšu lith, sav. lid loceklis. Līdzskaņa mīkstinājums vārda ļipa ieskaņā ir ekspresijai.

Ka ļipa (lipa) senāk varēja būt arī pēda, kāja (tas, ko loka), rāda apv. lipt rāpties, kāpt, lipīt skriet, ātri iet. Vārdu lipt un lipīt nozīmi gan var atvedināt arī no ide. *leip- : *lip- notaukot, lipināt.

Pēc cita uzskata, ļipa ir aizg. – no ig. lipp karogs, (pārn.) aste, piekars vai līb. lipp vēja rādītājs, karodziņš, l’ipp aitas aste, zeķes papēdis. Taču līb. l’ipp ieskaņas līdzskaņa mīkstinājums rāda, ka šis vārds ir aizgūts no latviešu valodas, un arī ig. lipp pārn. nozīme (kam ir apvidus raksturs) var būt aizgūta; sal. s. lippu karogs, kam citas nozīmes nav.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 553]


angļu  scut

baltkrievu – хвост

franču – queue

grieķu – ουρά

igauņu – saba

krievu – хвост

latīņu – cauda

lietuviešu  uodega

poļu – ogon

somu – töpöhäntä

ukraiņu – хвіст

vācu – der Schwanz

zviedru – svans



Ja kazai nav piena, tad nav – pacel ļipu un atlej atpakaļ.

 

Kas tavu kazu bez ļipas tirgū ved.

 

Ķer nu vilku aiz ļipas!


Kad aitu nocērp, tad saka: Pods mugurā, puspods ļipā. Kad vilku ieraugi, paliec par čakārni!



Aitai četras ļipas. – Deķis.

 

Divi ragi, četri nagi,

Septīts – ļipa pakaļā. – Auns.



Cesvainiešu meitiņām

Zaķa ļipa pūriņā;

Apaltiešu meitiņām

Piecas baltas vilnainītes. [LD 7746-0]

 

Kur tu lēci, žagargrauzi?

Tev septiņi gabaliņi:

Divi ausis, četras kājas,

Septīt’ ļipa pakaļā. [LD 2313-3]

 

Panākstnieki riekstu prasa,

Kur bij man riekstus ņemt?

Vakar pūta ziemas vējš,

Zaķam ļipa aizsaluse. [LD 35226-0]

 

Ko tu dziedi, vēža ļipa,

Nieki jauki, ne raženi;

Lai dzied mana māsas meita,

Tai iet jauki, tai raženi. [LD 869-5]

 

Mana paša līgaviņa

Sauca mani teļa purnu.

Teļam bija balts purniņš,

Melnums ļipas galiņā. [LD 27179-0]

 

Es palīdu līdumiņu

Visgarām Susejai (upe);

Vēži, vārpas lasīdami,

Ļipas vien kustināja. [LD 28220-1]

 

Tik manā pūriņā

Zaķa ļipas lielumā:

Trīs cimdiņi salāpīti,

Div’ pakulu paladziņi. [LD 7880-0]

 

Trūdi rūdi, vasariņa,

Pilna baltu kazlēniņu;

Uz akmeņa sakāpuši,

Ļipas vien škurināja. [LD 29112-1]

 

Rundalnieku meitiņām

Kazu ļipas pūriņā;

Tautiets cēla pūra vāku,

Kaza ļipu tirināja. [LD 16773-6]


Kādēļ zaķim īsa ļipa

Reiz mazā mājiņā uz maza zemes stūrīša dzīvojusi māte ar dēlu. Katru dienu viņus apmeklējis zaķis. Tas nopostījis viņu dārziņu un noēdis visus kāpostus, bet, kad tas bijis paēdis, tad apgūlies uz lielā akmeņa istabas priekšā atpūsties. Māte to daudzreiz gribējusi noķert, bet tas nav izdevies. Vienreiz māte nolauzusi ķirša zaru ar sveķiem, nolasījusi sveķus nost un tos savārījusi par līmi. Ar pagatavoto līmi viņa nosmērējusi akmeni. Kad zaķis atkal apgūlies uz akmeņa, tad pie tā pielipis un nevarējis nost tikt. Māte paķērusi žagaru un sākusi zaķi pērt. Šis, nabadziņš, raustījies, raustījies un beidzot arī pasprucis, bet tad arī viņa garā aste notrūkusi un palikusi pie akmeņa.

No tā laika visiem zaķiem ir īsas astes.
[Pasakas par dzīvniekiem 1964 : 156]


Pēc latviešu tautas rotaļas izveidota deja Ļipa kust. A. Melnalksnes horeogrāfija, folkloras kopas Cīrulītis tautas mūzikas interpretācija.
[Sagatavots pēc:
http://www.nacgavilet.lv/]



Ansītis puisītis un vectētiņš

 

Izgāja Ansītis puisītis

agri gar birzītes malu

pavadīt upītei pāri

ziedoņa naksniņu zilo. [..]

Sēd birzītes maliņā

vectētīts,

mugurā pelēkais

mētelīts. [..]

Cik maziņš pa nakti viņš palicis

un drēgnajā miglā kā saplacis!

Pavisam saplacis!

Un Ansīts caur miglu

saukdams tam prasa :

E, vectētiņ, salta

vai nakt’ nebij rasa?

Bet vectētiņš ar kāju ausi kasa.

Hm!

Vai, vectētiņ, laiks nav

uz māju jau iet?

Bet vectētiņš dīvaini sakustas

un paceļ ausi kā pastalas.

Ansīšam jāsāk vai smiet.

Bet Ansīts pa miglu

vēl tuvāk iet klāt

un sāk to vēl laipnāki

bildināt:

Vai vectētiņš negrib

lai es aizeju pēc pīpa?

Te vectētiņš: žips!

un aizliek pa miglu, ka paliek tik strīpa.

Pa miglu, pa smilgām rasainām,

te pazūd viņās, te pāri lec tām;

uz visām četrām aizvazā tas,

redz Ansīts: tik ļipa vien mētājas.

Stāv Ansīts, aiz brīnumiem

pakausi kasa,

bet, pārnācis mājās,

vecmāmuļai prasa:

Nu, pasaki man, veco māt,

tik šito lietiņu vien:

vai vecam tēvam ar ļipa ir,

kad viņš skrien? [Bārda 1959 : 278–280]


Jēriņš nostājas uz zemes, patirina katru kāju pēc kārtas, pārbaudīdams, vai visas vietā, tad ar visām četrām uzlec stāvus gaisā, noskurina ļipu un stājas mātei pie sāna. Aitas nu tek govīm līdzi, bet blēj vēl tāpat, laikam rājas. [Belševica 1996 : 60]

 

Taciņa ar kūkumu augstāk par dzelzceļu. No sākuma pāri kūkumam bija redzamas tikai sargu galvas, tad jau pleci, un Billei sirds sāka spirināties kā aitas ļipa. Bija gan bail. Nez mammucim arī? [Belševica 1996 : 99]


(Klusiņām uznāk zaķēni Ūsainis un Ļipainis, viņiem līdzi groziņš, kuru tie noliek malā. Abi bailīgi skatās uz Kaķēnu, viegli pieskaras un pamūk malā. Kaķēns pamostas, nobīstas.)

KAĶĒNS. Kas jūs esat?

ŪSAINIS UN ĻIPAINIS (viens caur otru, lepni). Zaķēni!

KAĶĒNS (priecīgi). Ā, jūs arī esat tie saules zaķēni?

ŪSAINIS UN ĻIPAINIS (viens caur otru, purina galvas). Nē!

ĻIPAINIS. Mēs esam īstie zaķēni no meža. Mani sauc Ļipainis.

ŪSAINIS. Bet es esmu Ūsainis.

KAĶĒNS. Nu labi, labi. Bet ko tad tas ūsainais ļipainis dara manā pļaviņā?

ĻIPAINIS. Tu te nesmejies par mums! Labāk pats būtu stādījies priekšā. Mūsu māmiņa saka, ka tā ir pieklājīgi. [Šteinberga 2011 : 7–8]

 

(Zaķis Klikata cenšas sagrābt zaķēnu aiz ausīm, bet zaķēns Čiekuriņš veikli aizslīd aiz eža Pukšķa muguras.)

KRIPATA. Vai tev kauna nemaz nav, Čiekuriņ? Nāc, nāc nu tētim atvainojies. Saki, ka nekad, nekad nemelosi! Vai tev tik grūti…

KLIKATA. Grūti? Tu domā, ko runā. Viņam nekad nekas nav bijis grūti, izņemot atvainošanos. Vai tādēļ alai divas durvis, lai tu nakts laikā izlavītos viens pats ārā? Vai tev vecāku stingrie likumi nav jāievēro? Paskaties uz savu māmiņu Kripatu, paskaties! Viņai ne vien ausis sirmas, bet arī ļipa un ūsas, un pat soma nosirmojusi no tavām izdarībām. [Vensko 2000 : 5–6]



Dziesma Rīta rosme. V. Singajevskas vārdi, A. Žilinska mūzika, izpilda V. Singajevska.

 

Dziesma Joka pēc alfabēts. I. Sproģes vārdi, R. Kaupera mūzika, izpilda R. Kaupers.

 

Dziesma Baltā kaza. V. Artava vārdi, R. Paula mūzika, izpilda E. Liepiņš.


2009. gadā tika izdots folkloras kapelas Maskačkas spēlmaņi jaunākais dubultalbums Ļipa kust, kurā iespēlētas tautas deju melodijas. Kapelas vadītājs A. Bērziņš.
[Sagatavots pēc: http://www.delfi.lv/]