lietus

Tradicionālā transkripcija

[liêtus]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[li͜eˀtŭs]

[l] – skanenis

[ie] – divskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

liet-us+gāz-e

liet-us+mētel-is

liet-us+sarg-s

liet-us+ūden-s

lietus – patstāvīgais vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, trešā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Lietus lija visu dienu.

2) apzīmētājs – Lietus lāsēs zaigoja saule.

3) izteicēja daļa – Zemes auglības pamats ir lietus.

4) galvenais loceklis – Spēcīgie rudens lieti.

5) papildinātājs – Kaķi necieš lietu.

6) vietas apstāklis – Lietū bērni bradāja pa pelķēm.

lietus, -us, v.

1. Nokrišņi ūdens pilienu veidā. 

Lietus līst, smidzina. Lietus gāž kā ar spaiņiem. Pērkona lietus. Garie rudens lieti. Lietus mākonis. Lietus lāses. 

2. pārn. Liels daudzums (kā krītoša, birstoša, lidojoša).

Dzirksteļu lietus. Zvaigžņu lietus. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 597]

lietus, -us, v.

Nokrišņi ūdens pilienu veidā.

Spēcīgs lietus. Pavasara lietus. Īslaicīgs lietus. Lietus pieņemas. Lietus līņā. Lietus smidzina. Lietus ūdens. Lietus brāzma. Lietus mākoņi. Lietus bungo pa jumtu.

Sēņu lietus – silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.

Lietus gāze – lietusgāze.

Lietus mētelis – lietusmētelis.

Lietus mērs – lietusmērs.

Mākslīgs lietus – no laistīšanas ierīces izsmidzināts ūdens.

Zvaigžņu lietus – daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.

Zelta lietus – tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem.

Lietus (arī aklie) dunduri – dunduru suga.

Naktī okeāns jau mutuļoja, .. šķita, ka milzīgās ūdens masas būtu saplūdušas kopā ar melnajām debesīm, no kurienes šļācās lejā lietus ar sniegu. Talcis 7, 218.

Ārā vēl arvienu līst sīkais, vienmuļīgais rudens lietus. Birznieks-Upītis 6, 123.

.. caur pelēcīgo lietus plīvuru parādās kravas automobilis. Lagzdiņš 3, 125.

pārn. Aprīlī ievas gar piekrastes ūdeņiem brien, Sējējam sejā sviež rūgteni smaržīgu lietu. Kaldupe 1, 47.

.. To gaiļu fanfaras pauž svinīgi un viedi, Ka šodien lietus līs – silts sēņu lietus līs .. Bendrupe 3, 95.

Ģirts jau bija paķēris sakravāto koferi, pārmetis pār plecu lietus mēteli un stāvēja istabas vidū .. Dripe 2, 8.

.. uz lauka .. lieto tā saucamo veldzējošo aplaistīšanu ar mākslīgu lietu, izsmidzinot ūdeni ar sevišķiem aparātiem .. Sudrabs 1, 98.

// lok.: lietū, apst. nozīmē Lietum līstot, tad, kad līst.

.. viņi bij lietū ieecējuši auzas .. Upīts 4, 69.

// Šādu nokrišņu radītais ūdens.

Lietus pil no jumta.

.. nopurinu lietu no svārkiem .. Saulītis 13, 76.

// dsk.: lieti Lietavas.

Pēc lielajiem lietiem sākās labības pļauja. Vanags 9, 24.

// pārn. Liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša.

Priedēs iespurdz vējš, un uz ceļa nolīst ziedputekšņu lietus. Cīņa 73, 126, 1.

.. balto vīru ķēde ieplaka sniegā, un viņu ložmetējs un automāti trieca niknu ložu lietu ēkās, kur bija nocietinājies ienaidnieks. Karogs 45, 1/2, 11 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

lietus – leits; lietus līst – leits lej; lietus pilieni – leita lasis 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

liêtus – liêtus, demin. liêtĩc, –ĩna. tagad i riktîgi smuks liêtus nùonãcis, zeme i mîksta. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 231]

lietus – smalklietiņš, birda, sijātājs, smidzinājs, smigucis, sēņu lietus, pūdētājs, gāziens, aumaļu lietus, stāvais lietus, slapjdranķis

Aug kā sēnes pēc lietus – saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Astronomijā – meteorītu lietus.

Dabas zinātnēs – ledus lietus, pelnu lietus, radioaktīvais lietus, lietus blīvums, lietus erozija, lietus periods, lietus redukcija, lietus sezona.

Lauksaimniecībā – lietus iekārtas uzgalis.

Ergonīmi – Lietus iela, iela Rīgā.

lietus, atvasinājums no mantota vārda. Pamatā ide. *lēi- ‘liet, tecēt’, > ab. *lie-, no kā la. liet. 
[Sagatavots pēc: Karulis 1992 I : 528–529]

angļu – rain

baltkrievu – дождж

ivritā – גשם

franču –  pluie

grieķu – βροχή

igauņu – vihm

krievu – дождь

latīņu – imber

lietuviešu – lietus

poļu – deszcz

somu – sade

ukraiņu – дощ

vācu – der Regen

zviedru – regn

Tievs un garš, iekrīt zālē – neredz. – Lietus. 

Kas raud bez acīm? – Lietus. 

Draudzene un draugs

Draudzene

Aiz logiem gari lieti līst,
Pie miglām miglas sienas;
Mans skats vairs gaismas nepazīst,
Gar māju bālas ēnas klīst,
Tās ēnas – manas dienas.

Mans tālais draugs, jel atsaucies,
Aiz kādiem kalniem mīti?
Vai tur, kur vakars aizlaidies
Pie saules nakti pieglausties
Ar savu rožu vīti?

Draugs

– Ak, sirds! tur nau mans miteklis,
Tur mīt tik manas miesas.
Mans prāts pie tevis palicis,
Tām ēnām līdzi klaidojis
Kā bērns bez savas tiesas. [Rainis 1977 : 257]

***

Kad prieka ceres – atkal sāk visas zust.
Kad durvīs dūrēm – cīņas no jauna klaudz, –
Tu dzenies raibu taurenīšu:
Saki, kas pats esi? – Arī tauriņš.

Starp divām briesmām – vecām un jaunajām,
Ak ļaujiet mirkli – skaistumā aizmirsties!
Pēc lietus sudrabota gaisma
Mākoņu vidū met varavīksnu. [Rainis 1978 : 258]

Nāca uz rītu; vajadzēja domāt par māju. Likās, pamalā kaut kur pavisam tālu, ierūcās pērkons.

„Laiks mājup,” es teicu, „var uznākt lietus.”

„Taisni tāpēc būtu pavisam aplam, ja mēs jūs tagad laistu projām,” atbildēja kundze.

Un kaut gan lietus neuznāca, es tomēr paliku. Jo vislaipnākā kārtā man iegalvoja, ka telpu ir vīrs ir brangs zirgu barotājs. [Ezeriņš 1942: 45–47]

Autore A. Otomere.