Tradicionālā transkripcija

[liêtus]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[li͜eˀtŭs]


[l] – ’skanenis’.’]

[ie] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[t] – nebalsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



liet-sakne, vārda celms

-usgalotne




liet-us+gāz-e

liet-us+mētel-is

liet-us+sarg-s

liet-us+ūden-s




lietus – patstāvīgais vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, trešā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

liet-us

liet-i

Ģ.

liet-us

liet-u

D.

liet-um

liet-iem

A.

liet-u

liet-us

I.

ar liet-u

ar liet-iem

L.

liet-ū

liet-os

V.

liet-u!

liet-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsLietus lija visu dienu.

2) apzīmētājsLietus lāsēs zaigoja saule.

3) izteicēja daļa Zemes auglības pamats ir lietus.

4) galvenais loceklisSpēcīgie rudens lieti.

5) papildinātājs – Kaķi necieš lietu.

6) vietas apstāklis Lietū bērni bradāja pa pelķēm.



lietus lāse, lietus mākoņi, lietus pēdas

 

lietus līst, lietus smidzina

 

pērkona lietus, rudens lieti, tropu lieti, vasaras lietus, zvaigžņu lietus

 

liels lietus, spēcīgs lietus

 

nepārtraukts lietus



lietus, -us, v.

1. Nokrišņi ūdens pilienu veidā. 

Lietus līst, smidzina. Lietus gāž kā ar spaiņiem. Pērkona lietus. Garie rudens lieti. Lietus mākonis. Lietus lāses. 

2. pārn. Liels daudzums (kā krītoša, birstoša, lidojoša).

Dzirksteļu lietus. Zvaigžņu lietus. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 597]


lietus, -us, v.

Nokrišņi ūdens pilienu veidā.

Spēcīgs lietus. Pavasara lietus. Īslaicīgs lietus. Lietus pieņemas. Lietus līņā. Lietus smidzina. Lietus ūdens. Lietus brāzma. Lietus mākoņi. Lietus bungo pa jumtu.

Sēņu lietus silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.

Lietus gāze lietusgāze.

Lietus mētelis lietusmētelis.

Lietus mērs lietusmērs.

Mākslīgs lietus no laistīšanas ierīces izsmidzināts ūdens.

Zvaigžņu lietus daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.

Zelta lietus tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem.

Lietus (arī aklie) dunduri dunduru suga.

Naktī okeāns jau mutuļoja, .. šķita, ka milzīgās ūdens masas būtu saplūdušas kopā ar melnajām debesīm, no kurienes šļācās lejā lietus ar sniegu. Talcis 7, 218.

Ārā vēl arvienu līst sīkais, vienmuļīgais rudens lietus. Birznieks-Upītis 6, 123.

.. caur pelēcīgo lietus plīvuru parādās kravas automobilis. Lagzdiņš 3, 125.

pārn. Aprīlī ievas gar piekrastes ūdeņiem brien, Sējējam sejā sviež rūgteni smaržīgu lietu. Kaldupe 1, 47.

.. To gaiļu fanfaras pauž svinīgi un viedi, Ka šodien lietus līs silts sēņu lietus līs .. Bendrupe 3, 95.

Ģirts jau bija paķēris sakravāto koferi, pārmetis pār plecu lietus mēteli un stāvēja istabas vidū .. Dripe 2, 8.

.. uz lauka .. lieto tā saucamo veldzējošo aplaistīšanu ar mākslīgu lietu, izsmidzinot ūdeni ar sevišķiem aparātiem .. Sudrabs 1, 98.

// lok.: lietū, apst. nozīmē Lietum līstot, tad, kad līst.

.. viņi bij lietū ieecējuši auzas .. Upīts 4, 69.

// Šādu nokrišņu radītais ūdens.

Lietus pil no jumta.

.. nopurinu lietu no svārkiem .. Saulītis 13, 76.

// dsk.: lieti Lietavas.

Pēc lielajiem lietiem sākās labības pļauja. Vanags 9, 24.

// pārn. Liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša.

Priedēs iespurdz vējš, un uz ceļa nolīst ziedputekšņu lietus. Cīņa 73, 126, 1.

.. balto vīru ķēde ieplaka sniegā, un viņu ložmetējs un automāti trieca niknu ložu lietu ēkās, kur bija nocietinājies ienaidnieks. Karogs 45, 1/2, 11 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


lietus – leits; lietus līst – leits lej; lietus pilieni – leita lasis 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


liêtus liêtus, demin. liêtĩc, –ĩna. tagad i riktîgi smuks liêtus nùonãcis, zeme i mîksta. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 231]


lietus – smalklietiņš, birda, sijātājs, smidzinājs, smigucis, sēņu lietus, pūdētājs, gāziens, aumaļu lietus, stāvais lietus, slapjdranķis


Aug kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Astronomijāmeteorītu lietus.

 

Dabas zinātnēsledus lietus, pelnu lietus, radioaktīvais lietus, lietus blīvums, lietus erozija, lietus periods, lietus redukcija, lietus sezona.

 

Lauksaimniecībālietus iekārtas uzgalis.


ErgonīmiLietus iela, iela Rīgā.


lietus, atvasinājums no mantota vārda. Pamatā ide. *lēi- ‘liet, tecēt’, > ab. *lie-, no kā la. liet. 
[Sagatavots pēc: Karulis 1992 I : 528–529]


angļu  rain

baltkrievu  дождж

ivritā  גשם

franču   pluie

grieķu  βροχή

igauņu  vihm

krievu  дождь

latīņu  imber

lietuviešu  lietus

poļu – deszcz

somu  sade

ukraiņu  дощ

vācu  der Regen

zviedru – regn



Lai līst lietiņš, tad būs sviestiņš. 

 

Jo lietus lij, jo rudzi aug. 

 

Pēc lietus saule spīd.


Ja lietus līst pavisam taisni, tad pēc lietus labi augs sēnes.

 

Siena pļavā, kad lietus nāk, vienam jāiesēstas kārklu cerā un jāgroza kārkli ar sevišķu vārdu skaitīšanu. Ja pareizi izgrozīs, lietus nebūs.

 

Mazi bērni kad lietū stāvot, ātri lieli augot.

 

Lietus laikā jāiet ārā ar pliku galvu, lai aug labi mati.



Tievs un garš, iekrīt zālē – neredz. – Lietus

 

Kas raud bez acīm? – Lietus



Nelīst’ lietus, nelīst’ lietus,

Šodien lietus nevajag,

Šodien gāja mans brālītis

Baltābolu kaudzēi kraut. [LD 2866-1]

 

Šodien bija zelta lietus,

Sudrabiņa lāsītēm;

Tas nebija zelta lietus, –

Bārenīša asariņas. [LD 4237]

 

Visapkārti lietus lija,

Vidū saule ritināja;

Visapkārti sveši ļaudis,

Vidū mani bāleniņi. [LD 21135-4]


Kā cēlusies varavīksna

Sensenos laikos, kad Dievs tikai vēl nesen bijis zemi radījis, par sauli valdnieks bijis Dievs, bet lietus valdnieks atkal Velns. Viņi visus darbus darījuši pamītā. Kad Dievs devis spožu sauli, tad Velns klusējis, bet, kad Dievs klusējis, tad Velns satinies tumšos mākoņu palagos un sūtījis zemei lietu.

Bet Velns drīz palicis pārgalvīgs, sūtījis lielas lietus gāzes un milzīgus viesuļus, tā ka vienā labā reizē virs zemes izcēlušies milzīgi ūdens plūdi, un ar lielu auku Velns nopostījis visu dzīvu radību. Tas Dievam nepaticis. Viņš gribējis Velnam aizliegt nedarbus darīt. Bet, ko tu dieviņ, – Velns i dzirdēt tādas lietas negribēja. [..] Pēdīgi Dievs devis tik gaišus saules starus, ka Velnam acis apžilbušas. Saules stari spiedušies cauri visiem lietus mākoņiem un radījuši uz mākoņiem atspīdumu – varavīksnu. Velns tūlīt atstājis savu amatu, tik dažreiz, lielam negaisam nākot, tas ietinoties melnā mākonī un skrienot pa zemi. Vēl šobaltdien vecie ļaudis sauc varavīksnu par strīdus zīmi un, viesulim pa lauku skrienot, teic, ka tas esot pats nelabais.
[Sagatavots pēc: LTT 1961 : 33]



Draudzene un draugs

 

Draudzene

Aiz logiem gari lieti līst,
Pie miglām miglas sienas;
Mans skats vairs gaismas nepazīst,
Gar māju bālas ēnas klīst,
Tās ēnas
manas dienas.


Mans tālais draugs, jel atsaucies,
Aiz kādiem kalniem mīti?
Vai tur, kur vakars aizlaidies
Pie saules nakti pieglausties
Ar savu rožu vīti?

 

Draugs

– Ak, sirds! tur nau mans miteklis,
Tur mīt tik manas miesas.
Mans prāts pie tevis palicis,
Tām ēnām līdzi klaidojis
Kā bērns bez savas tiesas.
[Rainis 1977 : 257]

 

 

***

Kad prieka ceres – atkal sāk visas zust.
Kad durvīs dūrēm – cīņas no jauna klaudz, –
Tu dzenies raibu taurenīšu:
Saki, kas pats esi? – Arī tauriņš.

Starp divām briesmām – vecām un jaunajām,
Ak ļaujiet mirkli – skaistumā aizmirsties!
Pēc lietus sudrabota gaisma
Mākoņu vidū met varavīksnu. [Rainis 1978 : 258]


Nāca uz rītu; vajadzēja domāt par māju. Likās, pamalā kaut kur pavisam tālu, ierūcās pērkons.

„Laiks mājup,” es teicu, „var uznākt lietus.”

„Taisni tāpēc būtu pavisam aplam, ja mēs jūs tagad laistu projām,” atbildēja kundze.

Un kaut gan lietus neuznāca, es tomēr paliku. Jo vislaipnākā kārtā man iegalvoja, ka telpu ir vīrs ir brangs zirgu barotājs. [Ezeriņš 1942: 45–47]




Autore A. Otomere.



Spēlfilma Lietus blūzs (1982). Režisors Oļģerts Dunkers.


Dziesma Rozā lietus. Vārdu un mūzikas autors Harijs Zariņš, izpilda grupa „Opus Pro”.


Zvaigžņu lietus

Zvaigžņu lietus ir ļoti intensīva meteorītu plūsma, kuru rada blīvs un kompakts meteorītu spiets (ap 1000 meteorītu vienā minūtē). Parasti šī neparastā dabas parādība Latvijā novērojama augustā.
[Sagatavots pēc: http://www.tvnet.lv/]

 

Meteorītu lietus pēdas Igaunijā

Žurnāla „Ilustrēta Zinātne” 2011. gada augusta numurā astronomi I. Vilks un G. Vilka snieguši interesantas ziņas par meteorītu lietiem Igaunijā. Viņi īpaši uzsver lielo nokritušo meteorītu skaitu Igaunijā: „Mūsu kaimiņi igauņi lepojas ar to, ka dzīvo valstī ar vislielāko meteorītu krāteru skaitu uz zemes laukuma vienību – nelielajā teritorijā savas pēdas atstājuši seši kosmosa viesi. Salīdzinājumam – platības ziņā desmit reižu lielākajā Zviedrijā ir tikpat daudz meteorītu krāteru. Pat plašajā Kanādā, kas ir meteorītu krāteriem bagātākā valsts pasaulē, kopumā atklāts tikai 30 kosmiskas izcelsmes veidojumu. Igauņu zinātnieki neparasto faktu savā zemē skaidro divējādi. Pirmkārt, meteorītu triecienu pēdas Igaunijā ir labi saglabājušās, otrkārt, pētnieki ir rūpīgi pārmeklējuši visu teritoriju. Piedevām Igaunijā atrasti arī četri mazāki meteorīti, kas nokrituši no kosmosa uz Zemes, bet nav izveidojuši krāteri. Gluži bešā gan nav arī abas pārējās Baltijas valstis. Lietuvā dokumentēti divi meteorītu krāteri un ir ziņas par trim meteorītiem, bet Latvijā zinātniski pierādīts viens – Dobeles krāteris – un atrasti četri meteorīti.”
[Sagatavots pēc: Ilustrētā Zinātne 2011 : http://ilustretazinatne.lv/]