Tradicionālā transkripcija

[lìetuôt]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[li͜etu͜oˀt]


[l] – ’skanenis’.’]

[ie] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[t] – nebalsīgais troksnenis

[uo] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



liet-sakne

-o- piedēklis

-tgalotne

lieto- vārda celms

-ot izskaņa






lietot patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 2. konjugācija

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

lieto-j-u

lieto-j-am

esmu lieto-j-is

esmu lieto-j-us-i

esam lieto-j-uš-i

esam lieto-j-uš-as

2.

lieto

lieto-j-at

esi lieto-j-is

esi lieto-j-us-i

esat lieto-j-uš-i

esat lieto-j-uš-as

3.

lieto

lieto

ir lieto-j-is

ir lieto-j-us-i

ir lieto-j-uš-i

ir lieto-j-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

lieto-j-u

lieto-j-ām

biju lieto-j-is

biju lieto-j-us-i

bijām lieto-j-uš-i

bijām lieto-j-uš-as

2.

lieto-j-i

lieto-j-āt

biji lieto-j-is

biji lieto-j-us-i

bijāt lieto-j-uš-i

bijāt lieto-j-uš-as

3.

lieto-j-a

lieto-j-a

bija lieto-j-is

bija lieto-j-us-i

bija lieto-j-uš-i

bija lieto-j-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

lieto-š-u

lieto-s-im

būšu lieto-j-is

būšu lieto-j-us-i

būsim lieto-j-uš-i

būsim lieto-j-uš-as

2.

lieto-s-i

lieto-s-it/lieto-s-iet

būsi lieto-j-is

būsi lieto-j-us-i

būsit/būsiet lieto-j-uš-i

būsit/būsiet lieto-j-uš-as

3.

lieto-s

lieto-s

būs lieto-j-is

būs lieto-j-us-i

būs lieto-j-uš-i

būs lieto-j-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiek lieto-t-s

tiek lieto-t-a

tiek lieto-t-i

tiek lieto-t-as

ir ticis lieto-t-s

ir tikusi lieto-t-a

ir tikuši lieto-t-i

ir tikušas lieto-t-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tika lieto-t-s

tika lieto-t-a

tika lieto-t-i

tika lieto-t-as

bija ticis lieto-t-s

bija tikusi lieto-t-a

bija tikuši lieto-t-i

bija tikušas lieto-t-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiks lieto-t-s

tiks lieto-t-a

tiks lieto-t-i

tiks lieto-t-as

būs ticis lieto-t-s

būs tikusi lieto-t-a

būs tikuši lieto-t-i

būs tikušas lieto-t-as

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

lieto-j-ot

esot lieto-j-is

esot lieto-j-us-i

esot lieto-j-uš-i

esot lieto-j-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

lieto-š-ot

būšot lieto-j-is

būšot lieto-j-us-i

būšot lieto-j-uš-i

būšot lieto-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot lieto-t-s

tiekot lieto-t-a

tiekot lieto-t-i

tiekot lieto-t-as

esot ticis lieto-t-s

esot tikusi lieto-t-a

esot tikuši lieto-t-i

esot tikušas lieto-t-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot lieto-t-s

tikšot lieto-t-a

tikšot lieto-t-i

tikšot lieto-t-as

būšot ticis lieto-t-s

būšot tikusi lieto-t-a

būšot tikuši lieto-t-i

būšot tikušas lieto-t-as

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

lieto-tu

būtu lieto-j-is

būtu lieto-j-us-i

būtu lieto-j-uš-i

būtu lieto-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu lieto-t-s

tiktu lieto-t-a

tiktu lieto-t-i

tiktu lieto-t-as

būtu ticis lieto-t-s

būtu tikusi lieto-t-a

būtu tikuši lieto-t-i

būtu tikušas lieto-t-as

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-lieto

ir bijis jā-lieto

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-lieto

bija bijis jā-lieto

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-lieto

būs bijis jā-lieto

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-lieto

būtu bijis jā-lieto

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-lieto

esot bijis jā-lieto

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-lieto

būšot bijis jā-lieto

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

lieto-s-im!

2.

lieto!

lieto-j-iet!

3.

lai lieto!


Teikumā var būt:

1) izteicējsSlimnieki lieto zāles.

2) teikuma priekšmets Lietot alkoholu ir bīstami un kaitīgi.

3) galvenais loceklisLietot uzmanīgi!



lietot alkoholu, lietot dakšiņu, lietot instrumentus, lietot narkotikas, lietot mikrofonu, lietot praksē, lietot represijas, lietot smaržas, lietot zāles, lietot telefonu, lietot uzturā, lietot vārdnīcu, lietot varu, lietot zāles

 

nepareizi lietot



lietot, -oju, -o, -o, pag. -oju, pārej.

Izmantot, patērēt. 

Dārzeņus lieto uzturā. Lietot dažādus medikamentus. Lietot instrumentus. Lietot metaforas, epitetus. Lietot varu. Lietot jaunas metodes. Lietot alkoholiskus dzērienus.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 597]


lietot, -oju, -о, -о, pag. -oju; trans.

1. Rīkoties (ar materiālu, izejvielu) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu. Izmantot.

.. būvēs lieto rūpnieciski pilnīgi gatavus jumtu elementus, .. paneļus .. Zvaigzne 75, 22, 2.

Galvenokārt sērmūkšļu ogas lieto sulas iegūšanai liķieriem un augļu vīniem .. Zvaigzne 53, 20, 19.

// Patērēt (piemēram, uzturā).

Lietot daudz sviesta.

Pie mums plaši uzturā lieto skābenes, bet mazāk spinātus. Veselība 75, 6, 3.

Pēc daudzu zinātnieku vērojumiem, par alkoholiķiem lielākoties kļūst cilvēki, kas sākuši lietot alkoholu vecumā līdz 20 gadiem. Veselība 75, 5, 18.

pārn. „Jūs zināt, kā ir ar meliem? Ar meliem ir tāpat kā ar saldumiem, gramos lietoti, tie patīkami garšo .., bet jau viens kilograms nošķebina dūšu.” Purs 4, 327.

// Rīkoties (piemēram, ar dabas bagātībām, celtnēm) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.

.. zemes lietotājiem ir tiesības un pienākums lietot zemes gabalus tādiem mērķiem, kādiem tie viņiem piešķirti. Lauku Dzīve 71, 3, 36.

2. Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, darba rīku, ieroci) kādas darbības veikšanā.

Lietot cirvi. Lietot dakšiņu.

Āmuru lieto naglu, ķīļu, tapu, dzelzs bultu .. iedzīšanai .. Šterns 2, 23.

Artūrs .. mēģināja atlocīt pannu taisnu, bet tas īsti neizdevās, un greizu to vēl lietojām ilgus gadus. J. Kalniņš 2, 84.

„Es esmu tik vājš, ka pat bēgt nespēju. Ar plaukstu žandarms mani kā bērnu pieplacina pie zemes, zobenu vai revolveri viņam nemaz nenākas lietot…” Upīts 18, 171.

Lietot (kāda) ieročus (pret viņu).

Izmantot pretinieka paņēmienus.

Laima: Es nelietoju tādus ieročus pret jums, kādus jūs pret mani lietojat. Aspazija 3, 277.

// Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, priekšmetu, iekārtu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.

Slēģi šiem logiem īstenībā varēja arī nebūt, jo gandrīz neviens tos nelietoja .. A. Grigulis 10, 13.

Viduslaikos Vācijā .. vēstuļu rakstīšanai sāka lietot svina irbulīšus .. Upīte 1, 49.

// Mērķtiecīgi iesaistīt (vielu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā.

Lietot ķimikālijas koksnes impregnēšanai. Lietot sejas krēmu.

„.. tu izdod tādu naudu man par smaržām, un tu nemaz nepadomā, ka es tādas nekad nelietoju ..” Zigmonte 2, 129.

.. šī sanatorija bija pirmā, kurā lietoja jauno preparātu. Birze 5, 253.

3. Mērķtiecīgi darbināt (ķermeņa daļas).

Kad bite dzeloni lieto, tad bite mirst. Ziedonis 7, 55.

Strautmanietei nav patapas atbildēt .. Viņa tā aizņemta, ka nevar ne uz vienu citu pusi lietot ne acis, ne ausis, ne muti. Zigmonte 2, 64.

4. Mērķtiecīgi iesaistīt (ko) savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā.

Lietot atskaņas. Lietot izteicienu.

.. vai tad visā pagastā nebij tāda slava, ka bagātais un gudrais Brīviņš nekad nebļaustās un nelieto rupjus vārdus? Upīts 4, 121.

Varētu jau izanalizēt, kā Alberts Caune lieto personifikācijas, kādas ir viņa metaforas…  Padomju Jaunatne 73, 232, 5.

// Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā.

Lietot represijas. Lietot neatļautus paņēmienus. Lietot spēku politikā.

pārn. Tā jau allaž saule dara .. Panāk maigi lielos mērķus, Nelietojot rupju varu. Rainis IV, 17. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


lietot – lītuot; montuot; izlītuot 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


lìetuôtlìetuôt

gùos tàukus êda ùn cepšanài lìetuõja, citi màļ sviêkstàm klâ. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 231]


lietotizmantot, patērēt, likt lietā, izlietot, rīkoties, praktizēt


Ekonomikā lietot tarifu.


Vārds lietot ir atvasināts no vārda lieta.

Pamatā ide. *lento– ‘lokans, pakļāvīgs’. No tā *lenta < *baltu *lentā- ‘liepa’. No liepas koka senatnē plēsti dēļi, un apv. lenta, lente ‘dēlis’ saglabājis seno koka nosaukumu materiālā (lš. lentà ‘dēlis’). Tā kā liepas koksne izmantota daudzu priekšmetu darināšanai, koka nosaukums varēja kļūt par vispārinātu saimnieciska vai sadzīves priekšmeta apzīmējumu: *lenta > lieta.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 528–529]


angļu  to use

ivritā  לשפוך

franču – utilisation

grieķu  χρήση

igauņu – kasutamine

krievu  использовать

latīņu  ūtī

lietuviešu  vartoti; naudoti

poļu – korzystać

somu  käytetty

vācu – gebrauchen; benutzen

zviedru  häll



Dzīrās tautas šoruden
Lietot
manu vainadziņu.
Tad, tautiņas, lietojiet,
Ja rokā dabūjiet. [LD 6127-1]


Lieto mani nu, Laimiņa,
Ja tu vari izlietot,
Es jau biju tā nopelta,
Ka vairs lieti nederēju. [LD 8653]


Lietojiet zobu pastu Colgate ar ārstnieciskajām zālītēm, un jums būs zobi kā bebram!
„Ko, tikpat stipri?!”

„Nē, tikai divi.”

 

Pacients atnāk pie ārsta un stāsta par savu problēmu:

„Dakter, man jau mēnesi sapņos rādās, kā prusaki spēlē futbolu. Ko man darīt?”

Dakteris padomā un iedod pacientam speciālās tabletes, un saka, lai viņš tās lieto katru dienu veselu mēnesi.

Pacients: „Dakter, bet es tās sākšu lietot no pirmdienas.”

Ārsts: „Kāpēc?”

Pacients: „Saprotiet, dakter, sestdien viņiem būs čempionu līgas fināls, man tas obligāti jāredz.”



Traucētāji, kā varēja noprast, bij pēc viesu izsišanas un izklīdināšanas griezušies atpakaļ un izpostījuši visu. Zemē atradās šur un tur cepures, krūmos saplosīti mēteļi un kažoki, kurus bij viesi tanīs pakāruši. Arī mērnieka skaistais revolvers, kuru viņš bij gribējis nestundā lietot, gulēja sadauzītu galdu un krēslu skambās. Pašā tai acumirklī, kur pirmā lode taisījās svilpt kādam uzmācējam krūtīs, rungas sitiens no otras puses pa roku deva lodei citu virzienu, laikam tukšā gaisā, un piespieda revolveri izlaist zemē. Kā pie visa varēja nomanīt, tad uzbrucēji bij aizņēmuši it īpaši lielmaņu galdu un jo vairāk pašus pirmākos pie šā galda. Tomēr Feldhauzens, Raņķis un vēl kādi palīgi bij spējuši caur savu izmanību no smagākiem sitieniem izvairīties un izmukt pa tumsu pašiem uzbrucējiem cauri mežā iekšā, turpretī tiem, kuri devās tūliņ uz muižas pusi, klājās diezgan grūti.
[Kaudzītes 1964 : 273]



Kā visās Eiropas zemēs, tā arī Krievijā tiesas nedrīkst lietot nekādus spīdzināšanas līdzekļus, bet, pateicoties mājas pārmācības varai, muižnieki tos lieto, cik bieži vien grib. Cilvēku, uz kuru krīt aizdomas kādā noziegumā, per, kamēr viņš atzīstas. [Merķelis 1953: 85]


Latviešu literārajā valodā vārdu pielietot nav ieteicams lietot. Tas ir nevēlams sarunvalodas vārds ar nozīmi lietot, izmantot’, tāpēc to var lieliski aizstāt ar lietot vai izmantot.
[Sagatavots pēc: http://www.valoda.lv/]