Tradicionālā transkripcija

[liẽls]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[li͜eːls]


[l] – ’skanenis’.’]

[ie] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[l] – ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



liel-sakne, vārda celms

-s galotne




liel+aug-ļ-u

liel+ceļ-š

Liel+dien-as

liel+form-a

liel+gabal-s

liel+jaud-as

liel+kalibr-a

liel+kņaz-s

liel+krav-as

liel+kriev-i

liel+kung-s

liel+laiv-a

liel+lap-u

liel+lop-s

liel+māt-e

liel+meistar-s

liel+mut-e

liel+pil-sēt-a

liel+raž-o-šan-a

liel+rūp-niek-s

liel+saim-niec-īb-a

liel+tirdz-niec-īb-a

liel+tirg-o-tāj-s

liel+uz-ņēm-ēj-s

liel+uz-ņēm-um-s

liel+valsts

liel+zied-u

brīn-um+liel-s


liel+ac-is, liel+ac+e

liel+ac+ains

liel+galv+ain-s

liel+lap+ain-s

liel+man+is, liel+man+e

liel+zied+ain-s

liel+vēder+is, liel+vēder+e

liel+vēder+ain-s




liels patstāvīgs vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

liel-s

liel-i

liel-a

liel-as

Ģ.

liel-a

liel-u

liel-as

liel-u

D.

liel-am

liel-iem

liel-ai

liel-ām

A.

liel-u

liel-us

liel-u

liel-as

I.

ar liel-u

ar liel-iem

ar liel-u

ar lie-lām

L.

liel-ā

liel-os

liel-ā

liel-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

liel-ais

liel-ie

liel-ā

liel-ās

Ģ.

liel-ā

liel-o

liel-ās

liel-o

D.

liel-ajam

liel-ajiem

liel-ajai

liel-ajām

A.

liel-o

liel-os

liel-o

liel-o

I.

ar liel-o

ar liel-ajiem

ar liel-o

liel-ajām

L.

liel-ajā

liel-ajos

liel-ajā

liel-ajās

V.

liel-o! liel-ais!

liel-ie!

liel-o! liel-ā!

liel-ās!

 

PAKĀPES

 

Pamata
pakāpe

Pārākā
pakāpe

Vispārākā
pakāpe

Vīriešu dzimte

liel-s

liel-ais

liel-āk-s

liel-āk-ais

 

vis-liel-āk-ais

pats liel-āk-ais

liel-āk-ais

Sieviešu dzimte

liel-a

liel-ā

liel-āk-a

liel-āk-ā

 

vis-liel-āk-ā

pati liel-āk-ā

liel-āk-ā


Teikumā var būt:

1) apzīmētājsLiels pārsteigums sagaidīja skolēnus 1. septembrī – skola bija izremontēta.

2) izteicēja daļaUpe ir liela.



lielas acis, lielas ausis, lielas bēdas, liels cilvēks, liels darbs, lieli darbi, lielas dusmas, liela galva, liels gods, liela izvēle, liela kāja, liels kauns, liela laime, liela māja, liels miers, liela nauda, liels nemiers, liels notikums, lieli prieki, liela sirds, liela skola, lieli soļi, liela zeme

 

lielā aizbraukšana, Lielā diena, Lielais Ķīnas mūris, lielais septītnieks



liels

1. Ievērojams pēc apjoma, skaita, ilguma; tāds, kas (pēc izmēriem, skaita, ilguma) pārsniedz parasto, arī vajadzīgo

Liels galds. Liela pilsēta, upe. Liela auguma cilvēks. Iet lieliem soļiem. Liels piena izslaukums. Liels pieprasījums. Liela izvēle (plaša). Lielā mērā, pa lielākai daļai, lielāko tiesu. Lielās smadzeņu puslodes. Liels ātrums. Liels starplaiks. Liels vecums.

Lielais Lācis zvaigznājs.

Samaksāt lielu naudu daudz naudas.

2. Kopā ar laukuma, tilpuma, retāk garuma mērvienību, apzīmē (kā) platību, tilpumu, retāk garumu. 

Lauks ir divi hektāri liels.

3. Ievērojams pēc stipruma, intensitātes. 

Liels prieks, apmierinājums. Lielas sāpes, jūtas. Liela ietekme. Liela steiga. Liels sals. Liela migla, krēsla.

4. Tāds, kam ievērojamā mērā piemīt, tas, ko apzīmē paskaidrojamais lietvārds

Panākt ko ar lielām pūlēm. Liela muļķība. Lielas nepatikšanas. Liels palaidnieks, jokdaris.

Ārā jau liela diena – ir jau vēls rīts.

5. Svarīgs, nozīmīgs. 

Liela uzvara. Lieli sasniegumi. Gaidīt, cerēt lielas lietas. Viņš nekā liela nav padarījis. Tur nekas liels neaug.

Pastāstīt lielos vilcienos pastāstīt svarīgāko, neiedziļinoties sīkumos.

6. Izcils, ievērojams. 

Liels rakstnieks, mākslinieks. Liels talants.

7. Pieaudzis; izaudzis, paaudzies (salīdzinājumā ar citiem). 

Lielas meitas. Bērni jau lieli. Spēlēties kopā ar lielajiem bērniem. Strādāt kopā ar lielajiem.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 595]


liels, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kas pārsniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: mazs.

Liels trauks. Liels cilvēks. Liels dzīvnieks. Lielas rokas. Liels ezers. Liela pilsēta.

Lielais akmens ir Anneles stiprā pils, iemīļotā sapņu un rotaļu vieta .. Brigadere 2, 300.

.. aiz krūmiem un kokiem rāmi plūda upe, pa kuras straumi augšup un lejup peldēja lieli kuģi. Sudrabkalns 5, 88.

.. viņu [kaķi] ieraudzīja liels, melns ganu suns, kurš gāja lopiem nopakaļus .. K. Skalbe 1, 86.

Dzelteni krāsotai pasta mājai galā liels ābeļu un puķu dārzs. Upīts 4, 719.

// Tāds, kas pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).

Kurpes ir par lielām.

Arī man tika nodoti veci rupji saimnieka krekli .. Man viņi bija pārāk lieli. Aproces šļuka līdz pat pirkstu galiem, un bija pavisam neērti strādāt tādā maisā ielīdušam. Jaunsudrabiņš III, 85.

Princese: Saulvedi, tas nav mans gredzens! Tas ir liels, krīt nost no pirksta. Rainis VII, 630.

// ar not. galotni Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.

Lielais kailgliemezis. Lielā smilga. Lielais asinsrites loks. Lielais zobrats.

Lielais lakats – liels, četrstūrains plecu apsegs, parasti no vilnas auduma ar bārkstīm.

Lielais grozītājs anat. – augšstilba kaula augšējais paugurs.

Gaura ir diezgan prāvs ūdens putns .. K. Grigulis 5, 189.

Sirds kala kā muižas kalējs ar lielo āmuru pa cietu tēraudu. Fimbers 1, 58.

// Tāds, kas pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).

Liels atvēziens.

Ernests drīz apķērās, kas darāms: lieliem lēcieniem viņš aizdrāzās uz mājām un atgriezās ar maizes riku. Birznieks-Upītis IV, 175.

.. mudinājums visstiprāk ietekmēja feldšeri. Atgrūdis jērenīcu pakausī, viņš sāka skriet lieliem, smagiem soļiem .. Kalndruva 5, 31.

// Tāds, kas pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).

Liels ātrums. Liels blīvums. Liels spiediens. Liela elektriskā kapacitāte.

Smago akmeni viņš nolika ričā, un tā no lielā svara iečīkstējās. Fimbers 1, 293.

// Savienojumā ar mērvienības un fizikālā lieluma nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība. Savienojumā ar, parasti laukuma, garuma, mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība.

Simt paskalu liels spiediens. Divas tonnas liela masa. Vienu kvadrātmetru liela plāksne. Vienu metru liels diametrs.

.. Andoras Republika atrodas Austrumpirenejos, tās teritorija ir 465 kvadrātkilometrus liela .. Grīva 9, 85.

1078 hektāru lielajā ezerā ir ap piecdesmit salu .. Padomju Latvijas Sieviete 59, 9, 20.

// Tāds, kas pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).

Liels vējš. Liela vētra. Liela krusa. Ļoti liela migla.

Liela gaisma – saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs.

Liela diena – saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.

Uznāca liels sniegs. Sasniga tāda sniega kārta, ka nometņu jumti ar nokvēpušajiem skursteņiem vien rēgojās no kupenām laukā. Berģis 1, 174.

Lielais lietus bija jau pāri, un tikai sīkas lāses krita negaisa brāzmu saviļņotajā ezerā. Dripe 2, 104.

„Skaties, Juri, jau liela gaisma!” iesaucās Olga. Sakse 7, 336.

Pamodos jau lielā dienā. Saules bija pilna istaba. Birznieks-Upītis IV, 211.

// Par skaņu.

.. mašīnu troksnis bija tik liels, ka cilvēku sarunas tikko varēja sadzirdēt. Vilks 1, 89.

Ap bufeti kņada pieauga lielāka, Andrejs pabrīnījās: „No kura laika dīvajieši tā ar alu vien iesilst?” Upīts 4, 724.

// Tāds, kas pārsniedz pēc ilguma ko citu līdzīgu (par laiku, laikposmu).

Ierasties pēc liela laika. Pagājis liels laikposms.

Sestais bērns [ģimenē] nāca pēc liela pārtraukuma, .. un tad arī bija pēdējais. Kurcijs 4, 94.

// sar. Samērā apjomīgs, plašs (par tekstu).

Liels romāns.

2. Tāds, kas sastāv no daudziem (par cilvēku vaļ dzīvnieku grupu).

Liela ģimene. Liela brigāde.

Ļaužu pulks auga ikkatru acumirkli lielāks, bet darīt vēl nedarīja nekā .. Kaudzītes l a, 32.

Lieli bari putnu skrēja pāri atmatai. Brigadere 2, 298.

// Tāds, kas sastāv no samērā daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).

Liels skaits. Liela peļņa.

Liela nauda sar. – liela naudas summa.

.. Ilga skaidrāk nekā jebkad .. atskārta, ka tā nevar tālāk iet, reiz būs jānorēķinās par visu, viņai taču pat nojucis, cik liels šis parāds īsti izaudzis. Ezera 2, 193.

Gājēji ar katru gadu prasīja lielākas algas, un tad vēl bija jāmanās laikā salīgt. Upīts 4, 655.

// Par grupu, sistēmu.

Sakarā ar kibernētikas ideju un praktisko izlietojumu attīstību tagad nozīmīgu vietu ieņēmis lielās sistēmas jēdziens. Strazdiņš 1, 303.

// Tāds, kas atrodas samērā tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).

Liels skaitlis.

3. Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.

Liels piena izslaukums. Liela ražība. Liela taukvielu koncentrācija.

// Tāds, kas ļoti ietekmē, ir stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).

Liels trūkums. Liela nabadzība. Dzīvot lielā pārticībā.

Nelaime bija pārāk liela, un katrs pārmetums tās priekšā sarāvās sīks un niecīgs. Dripe 2, 170.

Viņš .. tauri mīlēja tāpat kā māte savu bērnu un pat vislielākajās briesmās negribēja no tās šķirties. Grīva 7, 87.

// Vērtīgs, dārgs (parasti par priekšmetiem).

Saņemt lielu dāvanu.

4. Tāds, kas ir plaši izvērsts, arī izpaužas spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas izpaužas raksturīgi, tipiski (par stāvokli).

Liels uzbrukums. Liela cīņa. Lieli svētki.

.. Sākas zvejnieku pavasara lielākais notikums – laivas ievešana jūrā. Avotiņa, Peters 1, 137.

.. uguns ar lielām pūlēm bij uzkurta .. Blaumanis 5, 30.

// Saistīts ar izvērstu, nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).

Liels amats.

.. lieli uzdevumi, sarežģītas situācijas cilvēkiem ir jāatrisina dzīvē .. J. Kalniņš 1, 110.

// Saistīts ar plašām rīcības, izvēles iespējām.

Lielas priekšrocības. Liela izvēle.

5. Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējam attiecībām).

Liels uztraukums. Liela sajūsma. Lielas bēdas. Liels nogurums. Liela mīlestība.

Priekšstrādnieks pārbrida pāri [upītei] pie rudzu lauka. .. nekāda liela prieka nebij. Visa nogāze vienos klāņos, tur jau riesās rudzu puķu zelmenis .. Upīts 4, 83.

Grīslim vairs nebija ko teikt. Dusmas bija lielas, bet Līzes klātbūtnē viņš vairs neiedrošinājās ragus rādīt. Sakse 2, 132.

„.. Vajag liela spēka, lai vētrā drāztos uz priekšu, bet vajag divkārša spēka, lai vētrā paliktu uz vietas…” A. Grigulis 9, 114.

.. starp kaujas draugiem izaug cieša un liela draudzība, tāda draudzība, kāda var rasties tikai ložu virpulī, uguns aukā, sprādzienu un šķembu ellē. Muižnieks 1, 54.

6. Tāds, kas prasmīgi, veikli ko dara, labi veic savu darbu, pienākumu.

Liels amatnieks. Liela šuvēja. Liels organizators. Liels palīgs.

Rotšilds bija liels murdu pārlūkotājs. Poruks 3, 262.

// Tāds, kas aizrautīgi kam nododas, nodarbojas ar ko.

Liels grāmatu lasītājs. Liels makšķernieks.

Miķelis liels runātājs nav, bet par to tas klausās acīm, ausīm un paplestu muti. Brigadere 2, 111.

Viņa vispār šovakar daudz nerunāja, lai gan nebija no lielajām klusētājām, pa starpām iemeta tikai dažu vārdu .. Vilks 5, 130.

..Vilnis .. tūlīt aprāvās, jo brālis paskatījās tik bargi, ka vislielākajam jokupēterim būtu jākļūst klusam un nopietnam. Saulītis 12, 164.

// Ievērojams, izcils (par cilvēku).

Liels rakstnieks. Liels gleznotājs. Liels mūziķis.

.. jo lielāks aktieris, jo vairāk viņā izpaužas .. atklātība. Dzene 4, 148.

// Tāds, kam piemīt ļoti pozitīvas vai negatīvas rakstura, personības īpašības.

Liels varonis. Liels drosminieks. Liels nelietis. Liels melis.

.. Ģirts pamazām aptvēra, cik viņa māte liela un īsta, cik viņa daudz spēj dot un cik daudz .. viņš no tās saņēmis. Dripe 2, 170.

Potifers: Ja gribi pilnīgs būt un sevī liels, Tad neprasi, lai dod par darbu algu, Par jūtām baudu un par sāpēm veldzi. Rainis IX, 217.

// Tāds, starp kuriem draudzīgas vai naidīgas attiecības izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā. Tāds, ar kuru ir šādas attiecības.

Noliņš ar Dzintaru jau bija kļuvuši lieli draugi, uzrunājās ar tu un pļāpāja kā vecvecie paziņas. Štrāls 1, 68.

// Bagāts, turīgs.

Liels muižnieks. Liels namīpašnieks.

„.. pat lieli saimnieki plēstin plēšas saviem bērniem dabūt [skolā] brīvu ēdienu un grāmatas.” Sakse 2, 137.

// sar. Tāds, kas jūtas ļoti pašapzinīgs un izrāda to. Arī lielīgs, uzpūtīgs.

„Uz istabu iedami, visi bija lieli. .. Pat meitieši, kuri .. gribēja ar kliegšanu no briesmām glābties, tagad bij daudz drošāki. Jaunsudrabiņš 2, 204.

7. Tāds, kas ir pieaudzis, arī sasniedzis pilngadību.

Silabriedis palika vecāks, Liene ar Juri izauga lieli .. Blaumanis 6, 72.

Lielie ļaudis nav slikti, vismaz tādi kā Ilgas vecmāmiņa .. Zigmonte 1, 263.

Segals ar sievu apdzīvoja divas istabas. Viņu bērni bija jau lieli un aizgājuši savus ceļus. Saulītis 12, 155.

// lietv. nozīmē: lielie, -o, v.; sar. Pieaugušie.

Mēs ar Ingu skraidījām vēl apkārt, kamēr lielie ņēmās vaiga sviedros ap celmiem un akmeņiem. Austriņš 1, 25.

Tumsa un vientulība biedēja zēnu. Viņš sāka raudāt, bet troksnī un skurbumā lielie nedzirdēja viņa žēlo aicinājumu. Lācis 15, 44.

Puisēns aizgāja lielajiem līdz uz pļavu Gaujas .. malā. Lielie ārdīja sienu. Birze 4, 137.

8. Izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs (par parādībām sabiedrībā).

// Par mākslu, zinātni, arī par sportu.

Lielais balets. Lielais hokejs.

Es domāju par to, ka īsta, liela māksla rodas, ja mākslinieks ziedo visus savus spēkus, atdod visu sevi katram akordam, katram otas vilcienam, katram sava darba mirklim. Bērce 5, 72.

.. mūsu laikmeta īstenība izvirza prasību pēc .. lielas dzejas, jūtu un domu audzinātājas. Karogs 60, 1, 124.

// Par laiku, laikposmu.

Tas laiks ir liels, kad cilvēks dzīvo, Ja tikai cilvēks pats nav sīks un mazs. Osmanis 1, 128.

Liels laikmets rada lielu dzeju. Valeinis 2, 279.

// lietv. nozīmē: lielais, -ā, v.; arī liels, -a, v. Tas, kas ir izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.

Dzīve bij strauji aizskrējusi tālāk, .. lielais un mazais, apbrīnojamais un nicināmais nostājās jaunā apskatā un samēros. Upīts 4, 643.

Lielākā (arī lielā) daļa (arī tiesa, puse) – daļa, kas pārsniedz pusi.

Tā [kafejnīca] gandrīz visa veidota no sarkana koka un lielākā daļa atrodas zem klajām debesīm. Grīva 8, 216.

Lielum lielais vairums – gandrīz viss.

Pa lielākai (arī lielākajai) daļai (arī tiesai), arī lielāko daļu (arī tiesu) – galvenokārt.

Naudu Krišus dabūja ne no radiem vien, bet pa lielākai daļai no svešiniekiem. Birznieks-Upītis 6, 77.

Ziedi [ziepenītēm] nekārtni, īpatnēja izveidojuma: 8 putekšņlapas ar kātiņiem pa lielākai tiesai saaugušas stobriņā. Galenieks 2, 258.

Tenis bij arī jau itin sirms, ar pavāju acu gaišumu, un tāpēc mita lielāko daļu uz mūrīša .. Kaudzītes l a, 63.

Tā kā pūra lāde bija smaga, pavasara ceļš dūksnākās vietās vēl nenožuvis, lielāko tiesu nācās braukt soļos. Sakse 2, 10.

Lielās līnijās, arī lielos vilcienos – pamatos, bez atsevišķām detaļām, uzsverot galveno.

.. viss [notikumā] skaidrs. Bet tikai lielās līnijās. Paliek neatminama mīkla – kādēļ neviens neko nav dzirdējis. A. Grigulis 17, 45.

Apriņķa un republikas darbiniekiem jāvada darbs lielos vilcienos .. Sakse 7, 407.

Lielas lietas – plaši pasākumi, darījumi.

„Es jau ar mežiem griežu lielas lietas, un koku fabrika arī man labi strādā,” Nagainis [fabrikants] iesāka .. Rozītis III, 18.

Liels (arī lielais) paldies! – dziļas pateicības teiciens.

Būt lielā cieņā, arī būt cieņā sar. – tikt cienītam.

Sevišķi lielā cieņā dārgakmeņi bija senajā Romā, kur aristokrātiem piederēja milzīgas bagātības. Upīte 1, 65.

Liela kārts sar. – spēļu kārts ar lielu vērtību.

Kas tur liels sar. – saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.

Bezgalīgi liels lielums mat. – mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.

Lielā cezūra literat. – cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.

Lielā ģilde vēst. – tirgotāju organizācija.

Lielā (arī goda) istaba – viesistaba.

Liels cilvēks – pieaugušais. Izcila personība.

.. viņa [meitene] kā liels cilvēks apsver tālākās dzīves iespējas. Liesma 58, 9, 12.

Tas bija liels cilvēks, lielāks par sāpēm, stiprāks par nāvi. Līdz pēdējai asins lāsei, līdz pēdējam sirds pukstienam Pakalns atdeva sevi. Muižnieks 1, 19.

.. ļoti vēlējos, lai dakterim paliktu pārliecība, ka viņš cīnījies par liela cilvēka dzīvību. Salnāja 1, 100. 
[Sagatavots pēc http://www.tezaurs.lv/llvv/]


liels, -a lels, -a; ļoti liels ļūtns 
[Sagatavots pēc http://vuordineica.lv/]


liẽls, –aliẽc, -la.

tùr bĩš liẽc ¥zàrs a kilometrìm.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 224]


liels – prāvs, krietns, labs, kārtīgs, pamatīgs, ievērojams, iespaidīgs, plašs, brangs sar., dižens, varens, pārliecīgs, milzīgs, milzu-, apjomīgs, neizmērojams, neiedomājams, neizsakāms, neizteicams, bezgalīgs


liels mazs


Būt (arī saiet) lielajā sar. – būt dusmīgam.


Kārt (arī likt) pie lielā zvana sar. – darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).


Ņemt lielu galvukļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.


(Sa)taisīt lielas acis sar. – skatienā (iz)paust izbrīnu.


Spert lielo soliizšķirties (par ko svarīgu).


Liela sirdssaka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs; saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.


Liela (arī resna) galvasaka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.


Ņemt lielu galvukļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.


Spert lielo soliizšķirties (par ko svarīgu).


Lielais laimestsļoti izdevīgs ieguvums, pasākums.


Liela dūša sar. – drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.


Liela mute sar. – saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.


Liela muiža (arī lieta, nelaime) sar. – saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.


Lielais rublis sar. ­ – liela peļņa. 
[Sagatavots pēc http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Vides aizsardzībāliels kvēpsārņojums.


Ģeogrāfijāliels mērogs.


Izdevējdarbībāliels metiens.


VēsturēLielais Ziemeļu karš (17001721).


Uzvārdi Lielais, Lielā; Lielkājis, Lielkāja; Lieljuksis, Lieljukse.


VietvārdiLielsesava, Lielsstraupe, mazciemi; Lielais Baltezers, ezers; Lielsloku ezers, Lielais Vipēdes ezers, Lielā Jugla, upe; Lielupe, upe; Lielais prospekts, iela Jelgavā.


liels, mantots vārds. Pamatā ide.*lei- ‘mazināties, zust; tievs, slaids’. Nozīmes attīstība: ‘tievs, slaids’ → ‘garš (liela auguma) → ‘ievērojams apjomā, nozīmē’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 525]


angļu – big; great

baltkrievu – вялікі

franču – grande

grieķu – μεγάλος

igauņu – suur

ivritā – גדול

krievu – большой

latīņu – magnus

lietuviešu  didelis

poļu – wielki

somu – suuri

ukraiņu – великий

vācu – groß

zviedru – stora



Lielam maza dūša. 

 

Lielāks par lielu, mazāks par mazu. 

 

Cik liels, tik gudrs. 

 

Tu tik liels esi kā pundurīts. 

 

Liels kā Goliāts. 



Liela gara tēva josta,

Nevar pūrā salocīt. – Ceļš. 

 

Lielais dievs birzē,

Zaļa cepure galvā. – Ozols. 

 

Liels vanags laižas pa gaisu rūkdams. – Lidmašīna. 

 

Liela, gara māte,

Simtu bērnu. – Koks un zari. 

 

Liela, gara jumprava

Tukšu vēderu. – Laiva. 



Māte meitas man nedeva,
Kad nav lielu tīrumiņu.
Kad, māmiņa, tu redzētu,
Aiz kalniņa liels gabals. [LD 5270]


Krūmiņš liels, krūmiņš mazs,
Bāliņš tautu rājējiņš. [LD 13692-2]


Kundziņš liels, kundziņš mazs,
Priekš man ņēma cepurīti;
Es neņēmu vainadziņu,
Lai nāk paši lieli kungi. [LD 5960-3]


No dēliņa, no kumeļa
Māmiņai lieli prieki:
No kumeļa gara vaga,
No dēliņa arājiņš. [LD 1895-1]

 

Bāliņam(i) lieli prieki,
Ka(d) māsiņas daiļas aug;
Tautiņām(i) liela bēda:
Kā rokā dabūsim? [LD 11678]


Es izaugu liela, gara
Nu briedīšu liela, resna,
Man pašai lieli prieki,
Ļaudīm lieli brīnumiņi. [LD 5328-1]

 

Silā iemu, silā teku,
Silā mani lieli prieki:
Caune guļ siliņā,
Caunes bērni maliņā. [LD 30513]

 

Kūtī iemu, kūtī teku,
Kūtī man lieli prieki:
Kūtī man govis, vērši,
Kūtī baltas villainītes. [LD 28942]

 

Lieli prieki, maza bēda,
Ka nenāca tautu meita;
Sēšu rudzus, sēšu miežus,
Aties pati dziedādama. [LD 15268]


Triju milžu brīnuma lietas

Tēvam bija dēlēns, liels palaidnis un stūrgalvis, bet pie tam arī liels gudrinieks un mutesbajārs. Cūkas viņš nekad labi nenoganījis, katru dienu viņas vai nu izrakņāja rācēņus [kartupeļus], izrušināja pļavas vai novazāja labību. puika dara? Viņš atstāj otrā dienā cūkas pavisam un poš pats prom pa pasauli.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Velna izskats un īpašības

vīrs sargājis par nakti Vircavas Jaunā muižā kuļmašīnu. Mašīna bijusi apsegta ar drēbi. Pulksten divpadsmitos naktī sacēlies liels vējš un pie mašīnas pienācis jaunskungs ar spiciem zābakiem un spīdīgām acim. Jaunskungs izvilcis no azotes lielu dunci un strīpās vien sagriezis drēbi. Jaunskungs esot bijis velns.
[http://valoda.ailab.lv/]


Alsungas tautas tērpa lielie lakati

Lielie pirktie zīda plecu lakati, t. s. kuģenieki, tika rūpnieciski ražoti Eiropā (Francijā, Skotijā) uz žakarda stellēm (Jacquard loom) no 19. gs. 30. gadiem. Latvijā tie ienākuši ap 19. gs. 50.–60. gadiem. Vienkāršajai tautai šie lielie lakati bija kas īpašs, neredzēts, tāpēc ikviens, kas varēja, šos lakatus arī iegādājās. Tos pirka gan poļi, lietuvieši, ungāri, čehi, igauņi, gan arī latvieši.

Attīstoties aušanas tehnikai un kompozīcijas izpratnei, drīz vien pēc pašdarinātās raibenes un pirktā kuģenieka sāka aust un nēsāt arī sarkanīgu krāsu gammā ieturētos lielos vilnas lakatus ar bārkstīm visapkārt. Tos sedza uz pleciem aukstajā laikā pat virs kažokiem. Šādam lakatam kompozīcija bija ļoti vienkārša un lakoniska. Tas parasti bija vienkrāsains lakats ar izteiktu krāsainu rūti lakata stūros. Par to, ka šis lakats pārstāv jaunāko plecu segu grupu, liecina tā kvadrātveida forma, jo 19. gs. nogalē visā Latvijas teritorijā garenās formas villaines nomainīja kantainās villaines (tautā sauktie lielie lakati) ar bārkstīm visapkārt. Kantaino lielo lakatu formu un noformējumu noteica jaunā mode un aušanas tehnikas attīstības līmenis.
[Sagatavots pēc: http://www.suitunovads.lv/]



Lielais slinkums

 

Aš-aši, ašāki
Šurp tekat, bērniņi!
Vai redzējāt brīnumu,
To lielo slinkumu?

Šu, šu, vai dzi!
Šu, šu, vai dzi!
Kur ta viņš i?
Kur ta viņš i?

Zaļā mīkstā zālītē sēd,
Saulgozī izgāzies dēd,
Atšiepis zobus dveš,
Muti kā vārtus pleš –
Ačteles pusmigtas ciet,
Mušas pa degunu vēders un tuš –
Kuš, mani bērniņi, kuš!
[Rainis b.g. : 24]


Kad tomēr darbinieki uz valsts valdības zīmi spiedās viņam apkārt, virves izritinādami, tad Tenis vēl runāja: „Ja nu gribat, bērni, tad arī sienat – sienat manas vecās rociņas, še viņas ir. Pasaulē, kā smejies, tā dara: mazos zagļus kar, lielos ceļ amatos.”

„Ja visus lielos gribētu kārt, kur tad ņemtu tik daudz virvju?” kāds atsaucās no pulka.

„Es darīju pakaļ tik to pašu, ko daudz un paši lielākie darījuši papriekšu,” Tenis vēl sacīja, „bet mazajiem arvienu par lielajo grēkiem jācieš – ko gan lai dara?” [Kaudzītes 1964 : 158]


ALEKSIS. Nezin vai visiem. (Nostājas un skatās šūpulī.) Tev gan laikam liels tas tēva puika… ē, nāc, iedzersim glāzi vīna! (Novēršas no Alekša, izdzer ielieto glāzi.) To es nupat sev ielēju. (Pielej no jauna.) Tā… Un gabaliņš plāceņa tev arī jāuzkož…. (Izņem plāceni un piegriežas atkal Alekšam.) [Blaumanis 1997 : 67]




Ilmārs Blumbergs Lielais kalns.



Nacionālais filmu festivāls Lielais Kristaps ir Latvijas filmu nozares centrālais notikums reizi divos gados – iespēja plašai publikai noskatīties jaunākās latviešu kinoveidotāju filmas, savukārt profesionāļiem būtisks ir žūrijas vērtējums, kas nosaka labākās filmas (7 balvu kategorijas) un labākos kinoprofesiju pārstāvjus (17 balvu kategorijas). Kopumā tie ir latviešu kino svētki nedēļas garumā, kad sabiedrības uzmanība koncentrējas uz Latvijas kino un tā veidotājiem.
[Sagatavots pēc: http://www.latfilma.lv/]


Lielais Kristaps

Leģenda vēsta – Daugavas krastā apmeties kāds izcili spēcīgs vīrs, kas strādājis par pārcēlāju. Reiz tumšā naktī pie viņa atnācis mazs zēns un lūdzis pārnest pāri upei. Kaut gan plosījies negaiss, vīrs nespējis atteikt mazajam, pacēlis viņu uz pleca un nesis pāri trakojošai straumei. Pusceļā nasta kļuvusi tik smaga, ka spēkavīrs tikai ar pūlēm spējis turpināt ceļu. Tomēr viņš saņēmies un pēdējiem spēkiem izlaidis zēnu krastā. Tas esot izrādījies Kristus bērns, tāpēc nesējs ieguvis vārdu Kristaps.

Ap 1510. gadu Rīgā, Daugavas krastā ir uzstādīta koka skulptūra – Lielais Kristaps. Tā bijusi ļoti iemīļota rīdzinieku vidū, kas bieži apmeklējuši Lielo Kristapu, izgreznojot to ar lentēm un puķu vītnēm, aizdedzinot svecītes un izlūdzoties aizsardzību. Pašreiz senā koka skulptūra ir apskatāma Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, bet Daugavas krastā novietota skulptūras kopija.
[Sagatavots pēc: http://www.riga.lv/]

 

Gleznotāja Dace Lielā

„Dace Lielā ir gleznotāja, kurai piemīt spēja jutīgi uztvert dabu, tās vibrācijas un pārraidīt šos iespaidus caur saviem darbiem, izmantojot reālistisku un tajā pašā laikā ļoti laikmetīgu izteiksmes valodu. Tonāli ļoti niansēti un smalki Dace Lielā izsaka sevi lielizmēra figurālajās kompozīcijās un ainavās, radot skatītajā ilūziju, ka viņš piedalās gleznā attēlotajā mirklī. Svarīgākais viņas darbos ir tieši vides tēlojums – cilvēki, figūras vai priekšmeti kalpo tikai kā raksturojoši elementi,” mākslinieci raksturo Ilona Arne. 
[Sagatavots pēc: Arne 2007 : http://www.swedbank.lv/]