Tradicionālā transkripcija

[lazda] 

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[lɑzdɑ] 


[l] – ’skanenis’.’]

[a] – īsais patskanis

[z] – balsīgais troksnenis

[d] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



lazd– – sakne, vārda celms

agalotne




Lazd-u+kaln-s




lazda patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija   

 

 

vsk.

dsk.

N.

lazd-a

lazd-as

Ģ.

lazd-as

lazd-u

D.

lazd-ai

lazd-ām

A.

lazd-u

lazd-as

I.

ar lazd-u

ar lazd-ām

L.

lazd-ā

lazd-ās

V.

lazd-a!

lazd-as!


N. Nauris LazdaD. Naurim Lazdam


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsLazda līkst ziedu ceros.

2) izteicēja daļa – Latvijā vienīgais riekstu koks ir lazda.

3) galvenais loceklisTeiksmainā lazda.

4) papildinātājs – Meitene meklēja lazdu.

5) vietas apstāklisLazdā bija trīs rieksti.

6) apzīmētājsVējā nodrebēja lazdas zars.



lazdu audzes, lazdu rieksti, lazdas skaras, lazdas spurdzes

 

lielaugļu lazda

 

parastā lazda



lazda, s.

Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ēdamiem augļiem – riekstiem.

Lazdu krūmi, puduri.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/lvv]


lazda, -as, s, lagzda, -as, s; retāk

Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ēdamiem augļiem – riekstiem.

Lazdu krūmi, puduri.

[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 584]


lazda – lozda 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


lazdalozda. lozdòm jàu àugusta bàiguôs jìr dasagùojuš rìkśi. 
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 558–559]


Augu aizsardzībābaltā lazdu trupe, lazdu ūsainis, lazdu dzinumu laputs, lazdu lapu brūnplankumainība, lazdu lapu melnkārpas, lazdu laputs, lazdu miltrasa, lazdu pūcīte, lazdu tinējsmecernieks, mainīgais lazdu sprīžmetis.

 

Botānikā un mežsaimniecībālazdu rieksti, kokveida lazda, lielaugļu lazda, parastā lazda.


UzvārdiLazda; Lazdiņš, Lazdiņa; Lazdāns, Lazdāne; Lazdons, Lazdona; Lazdenieks, Lazdeniece; Lagzda; Lagzdiņš, Lagzdiņa; Mazlazdiņš, Mazlazdiņa; Palazda, Palazda; Lazdkalns, Lazdkalna; Lazdukalns, Lazdukalna; Lazdupis, Lazdupe; Lazdups, Lazdupa.


VietvārdiLazdas, viensēta Bārtā, Sakā u. c.; Lazdu dīķis, dīķis Druvienā; Lazdu grava, upe Launkalnē; Lazdu kalni, kalns Ēvelē un Lejasciemā; Lazdu kalniņš, kalns Sēlpilī, Alūksnē u. c.; Lazdu kalns, kalns Nītaurē, Zirņos u. c.; Lazdu krogs, krogs Sēlpilī; Lazdu līcis, ezera līcis Straupē; Lazdu pļava, pļava Jaunalūksnē; Lazdugravas, viensēta Ziemerī; Lazdukalni, viensēta Siguldā, Kauguros u. c.; Lazdukalns, viensēta Galgauskā, Trapenē u. c.; Augšlazdiņas, viensēta Veclaicenē; Ķēču Lazdukalns, viensēta Nītaurē; Lagzdu kalns, kalns Padurē; Lazdenieki, viensēta Laidos; Lazdiešu kalns, kalns Aronā; Lazdiņa purvs, purvs Ilzenē, Lazdiņas, viensēta Durbē, Dunalkā u. c.; Lazdiņi, viensēta Alojā, Skaņkalnē u. c.; Lazdiņkalns, kalns Inešos; Lazdiņu grāvis, grāvis Drabešos; Lazdkalna mežs, mežs Raiskumā; Lazdkalni, viensēta Skaņkalnē, Raiskumā u. c., Lazdupe, upe Rankā; Lazdusala, sala Straupē; Lejaslazdiņi, viensēta Variņos.

 

Ergonīmi – Lazda, SIA; Lazda eko, SIA; Burvju lazda, SIA; Lazdas, dārzkopības kooperatīvā sabiedrība; Lazdas, mednieku un makšķernieku klubs; Dikļu lazdas, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība.

 


lazda, mantots vārds; lš. lazda nūja, koks; lazda’, pr. laxde [lagzde] lazda. Pamatā ide. *lēĝh– : *ləĝhlazda (Pokornijs), kas laikam saistāms ar sakni *lēĝvākt, lasīt; ide. *ləĝh > baltu *laž, no kā *laž> la. lazda. Apv. lagzda no *lazgda (Endzelīns). Citas apv. formas le(g)zda, le(g)zds, lagzds, lazds. Lietuviešu vārdā no izloksnēm neregulārs z (gaidāmā ž vietā).

Pēc cita uzskata (Lidēns), lazda saistāms ar armēņu last plosts, laiva, kuģis.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 511]


angļu – hazel; hazel-tree; nut-tree

baltkrievu – ляшчына; арэшнік

čigānu  pehendín; pehendžín

franču – le noisetier

grieķu  φουντουκιά

igauņu – sarapuu

ivritā – אִלסָר

krievu  орешник; лещина

latīņu  corylus

lietuviešu  lazdynas

lībiešu  tarāb; pēgõpū

poļu – leszczyna

somu – pähkinäpensas

ukraiņu – ліщина

vācu – der Hasel; der Haselnussstrauch; der Haselbusch

zviedru – hassel



Kad lazdām ir daudz riekstu, tad nākamā gadā būs daudz maizes.

 

Ja lazdām daudz ziedu, tad būs kviešu gads.

 

Ja lazdām daudz riekstu, tad tai gadā dziļa ziema.

 

Kad lazdām daudz riekstu, to gadu dzimst daudz bērnu.

 

Ja lazdas tukšas no riekstiem, tad tai rudenī kartupeļu daudz.

 

Ja pavasari lazdām un alkšņiem daudz putekļu ziedu, tad tas ir bagāts labības gads.

 

Lazdas ziedus lasa martā un no tiem vāra tēju visādām vainām.

 

Ja pavasarī sniegs snieg, tad tanī gadā lazdām nebūs daudz riekstu.



Līka greiza grizelīte,

Simtiem bērnu mugurā. – Lazda.

 

Še bij kociņš, te bij kociņš,

Ik kociņā šūpulītis;

Šūpulīšos mazi bērni,

Visiem kaula kažociņi. – Lazda.



Zied ieviņa, ābelīte,

Lazdas zieda nepanāca:

Lazda zied gavēnī,

Cietajā mēnesī. [LD 2782-1]

 

Lazdā kāpu riekstus rauti,

Lazda rāva vainadziņu;

Še, lazdiņa, tavi rieksti,

Atdod manu vainadziņu. [LD 5836-3]

 

Ne zīlīte, ne žubīte

Lazdu lieca krūmiņā:

Pate lazdiņi nolīka

Sīkajiem riekstiņiem. [LD 5836-3]


Gailītis un vistiņa

Kādreiz gailītis teicis vistiņai: Iesim riekstot, uz kalniņa ir pilna lazda ar riekstiem. Vistiņa atteikusi: Iesim!

Un abi aizgājuši. Gailītis uzkāpis lazdā, un vistiņa apakšā gaidījusi. Te rieksts, krizdams zemē, ieskrējis taisni vistiņai acī, un acs ārā. Ko nu? Vistiņa nu iet pie kunga sūdzēt. Kungs sauc gailīti, kādēļ vistiņai aci izsitis. Gailītis saka: Es jau neesmu vainīgs, kāpēc lazda kustējās? Iet pie lazdas, tā saka: Kāpēc kaza manu mizu grauza? Iet pie kazas, tā saka: Kāpēc gans mani neganīja? Iet pie gana, tas saka: Es jau būtu ganījis, bet saimniece apsolīja dot raušus līdzi, bet nedeva! Saimniece saka: Es jau raušus būtu izcepusi, bet pagāna cūka izēda mīklu! Atnāk cūka un sāk stāstīt savas vainas. Kungs vairs nevar noklausīties un kliedz: Ejta ratā ar visām savam vainām! Cūka beidzamā, lai samaksā par aci! 
[http://valoda.ailab.lv/]



Lazda

 

Kas gan ir tā alka,

Liek kas lazdai plaukt

Ziedu drīksnām smalkām,

Laiks kaut vēl tik auksts…

Vai no saules malka

Noreibusi tā

Jeb no vēju šalkām,

Maigi glaust kas nāk?

Nosarkst lazda alkās,

Neatbild nekā…

Ziedu drīksnām smalkām

Mani apbārsta. [Tūters 1944 : 6]

 

 

Pie lazdas

 

Lazdas stiegro zaru

Noliecu zemu,

Brūngano riekstu čemu

Paņēmu priecīgs.

Apaļi vīriņi – rieksti

Mundri izkāpa saujā.

Tikai viens atpakaļ raujas,

Negrib no migas celties.

Izcēlu viņu ar varu.

– Rādi, cik saules tev kaulos! –

Pārkodu. Sabirza čaula –

Tukšs. [Ločmelis 1957 : 18]

 

 

Lazdas zied

 

Lazdas kautri rotājas

Garām zelta drīksnām,

Ziedus pāri šūpojot

Gāļu varavīksnām.

Ziedi, lazda zemīgā,

Aust jau blāzmas dzīlē.

Tavu ziedu kautrīgo

Dievs visvairāk mīlē.

Apbirst zelta putekšņiem

Dievs, gar lazdām iedams,

Un viņš galvu pakrata,

Priecīgs sevī smiedams. [Eglītis 1939 : 518]

 

Vārds lazda izmantots arī Imanta Lasmaņa dzejoļu grāmatas nosaukumā Marts ar lazdas zaru (1968).


Tagad lācēni ievēroja, ka ap katru lazdu lidinās palieli putni, tumšbrūni ar baltiem plankumiņiem. Aste tiem melna ar baltu galu. Plīvojošos spārnos turēdamies, tie riesa no čemuriem riekstus un laiku pa laikam iesaucās: Krek-krek.

– Iesim arī mēs riekstos! – Pinkaine teica, lācēnus kraujas lazdienā vezdama. Kur vien raudzījās, visi zaru zariņi bija kuplu, spurainu čemuru pilni.

Pinkaine apstājās pie pirmās lielākās lazdas.

Viņa pacēlās uz pakaļkājām un, kā cilvēks staigādama, ar priekšķepām nolieca zarus, ar muti plūca riekstus veseliem čemuriem un tūlīt tos arī noēda. [..]

Lācēni uzlasīja un apēda nobirušos riekstus, un tad mēģināja tāpat kā māte plūkt čemurus, bet viņi nevarēja sasniegt nevienu zaru. Ķetaurītis atsēdās kā suns un, uz riekstu čemuriem skatīdamies, īdzīgi rūca. Viņš domāja: “Kā lai sasniedzu riekstus?” Pēkšņi viņš priecīgs sapurināja galvu un palēkdamies devās pie kāda lazdas zara. Viņš tajā rāpās kā kokā, bet apvēlās apkārt un palika atgāzeniski karājoties.

Ko nu iesākt? viņš domāja. Ja atlaidīšos vaļā, iekritīšu sūnās. Būs jāpaliek bez riekstiem. Rāpšos tik uz priekšu. Ķetaurītis, atmuguriski nokarājies un ar ķepām zaru apskāvis, kā pērtiķis virzījis uz galotni. Lazdas zars, lācēna smaguma iekustināts, pasliecās uz leju un pacēlās atkal augšup. Ķetaurītis šūpodamies vien nonāca līdz čemuru pilnajai galotnei. Viņš, ar ķepām cerā turēdamies, plūca riekstu čemurus, meta zemē un sauca Letenītei:

– Ko stāvi lejā? Nāc lazdas šūpolēs pašūpoties! [Jansons 2000 : 110–112]

 

Lazdas arī puskailas. Lapas vien čaukst, kad puisēni lodā zem tām. Grūti lielās noliekt, bet skurināt arī neder: rieksti gan krīt, ka paukš vien, bet pazūd lapās, ka nevar vairs atrast.

Puisēni aizgājuši labi tālu, gandrīz pusceļā starp Staburagu un Liepavotu.

Jancis zina itin labi, kurā vietā visvairāk riekstu uzglabājas, jo dažus pudurus citi tik lēti neatrod.

Turp viņš tagad ved Marču.

Pašlaik viņi pieiet pie kupla pudura, kas aug diezgan stāvā vietā; tajā labi daudz īsti resnu lazdu.

Pudurs nav nemaz aiztikts, un tāpēc tajā riekstu milzums.

Cik var aizsniegt, puisēni nošķin, bet resnākās lazdās tomēr paliek paši lielākie čami.

Vajag pārdomāt, kā tiem piekļūt klāt.

Klau, Marč, Jancis saka, kā būtu, ja tu uzkāptu augšā un raudzītu lazdu noliekt? Es no apakšas arī piepalīdzētu.

Labi, Marčs atsaka, pārkož lielu, brangu riekstu un rāpjas augšā.

Lazda aug ieslīpi krastā. No galotnes līdz zemei kādas trīs vai vairāk asis. Drīz vien Marčs sasniedzis virsotni un taisās svērties lejup.

Bet vai nu aiz bailēm par lielo augstumu, vai arī pārāk ātrā steigā Marčs neieķeras vis galvenā stumbenā, bet zarā.

Zars nobrīkš, lapas nošalc, un Marčs nāk atmuguriski taisni no pašas augšas zemē. Zars vien rokā.
[Valdis 1992 : 133–134]


● 

Vārds lazda izmantots arī Ilzes Indrānes romāna nosaukumā Lazdu laipa (1963).



Lazdai tās lokanības, agrās ziedēšanas dēļ un tādēļ, ka tai nekad nesper zibens, piešķiramas dažādas funkcijas – ar to aizstāvas pret ļaunajiem gariem un čūskām. Ar lazdas zariņa palīdzību meklē zeltu un ūdeni, jo to dzīslas vietās zariņš saliecoties. Lazdu rieksti simbolizē auglību un pārticību.
[Sagatavots pēc: Becker 1996 : 137]


Dziesma Rudacīte. Jāņa Petera vārdi, Raimonda Paula mūzika.

 

Dziesma Riekstojot. Valda Artava vārdi, Raimonda Paula mūzika.

 

Dziesma Tu nāc – tu ej. Vizmas Belševicas vārdi, Raimonda Paula mūzika.


Lazda ir maigs, bet enerģētiski spēcīgs koks. Spēj likt objektīvi paskatīties uz dažādām dzīves situācijām, pastiprina garīgās spējas.

Lazda pirts dziedniecībā:

pret stresu,

pret neauglību,

iekšējās sekrēcijas dziedzeru stimulēšanai,

piena sekrēcijas stimulēšanai,

pret ādas slimībām,

prostatas ārstēšanai,

kosmētikai.
[Sagatavots pēc: http://www.ziedonis.lv/]

 

Latvijā lielākā kokveida lazda atrodas Aizputē, pilsētas ziemeļu daļā, Zvaigžņu ielas 8. nama priekšā.

Apkārtmērs: 0,3 m augstumā – 2,70 m.

Augstums: 12,0 m.

Vainaga projekcija: 140 m2.

Zaru garums: līdz 8 m.
[Sagatavots pēc: http://www.dabasretumi.lv/]