Tradicionālā transkripcija

[laũks]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[lɑ͜uːks]


[l] skanenis

[au] divskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



lauk- sakne, vārda celms

-s galotne




lauk+akmen-s

lauk+aug-i

lauk+egl-īt-e

lauk+irb-e

lauk+mal-a

lauk+saim-niek-s

lauk+saim-niec-īb-a

lauk+strād-niek-s

četr+lauk-u

daudz+lauk-u

div+lauk-u

kartupeļ+lauk-s

las-ām+lauk-s

lid+lauk-s

rudz-u+lauk-s

seš+lauk-u

šau-j+lauk-s

trī-s+lauk-u

ūden-s+lauk-s

zaļ+lauk-u

zāļ+lauk-u


lauk+kop+is, lauk+kop+e

lauk+kop+īb-a

lauk+mal+e

lauk+sardz+e




lauks patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

lauk-s

lauk-i

Ģ.

lauk-a

lauk-u

D.

lauk-am

lauk-iem

A.

lauk-u

lauk-us

I.

ar lauk-u

ar lauk-iem

L.

lauk-ā

lauk-os

V.

lauk-s! lauk!

lauk-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets Milzīgais, nepārredzamais lauks tālumā saplūda ar debessmalu.

2) izteicēja daļa – Zinātne ir piemērotākais darbības lauks jauniem, talantīgiem cilvēkiem.

3) galvenais loceklisNakts bija jāpavada tālu no lielpilsētu ērtībām, un piedāvājumu nebija daudz. Patiesībā tikai viens. Klajš lauks.

4) papildinātājs – Pavasarī lauku apsēja ar kviešiem, diemžēl rudenī novācamas bija galvenokārt nezāles.

5) vietas apstāklis Kartupeļu laukā līkņāja un tupēja pārgurušie talcinieki.

6) apzīmētājsLatvijas ainavai bezgala raksturīgi ir vientuļi ozoli lauka vidū.



lauka aršana, lauka ecēšana, lauka intensitāte, lauka karatiesa

 

āboliņa lauks, biešu lauks, cukurbiešu lauks, izmēģinājumu lauks, kāpostu lauks, kartupeļu lauks, kviešu lauks, labības lauks, linu lauks, miežu lauks, rudzu lauks, zirņu lauks

 

klajš lauks

 

apart lauku, aparts lauks, apsēt lauku, apsēts lauks, apstrādāt lauku, apstrādāts lauks, noecēt lauku, nokopts lauks, novākt lauku, ravēt biešu lauku, sagatavot lauku sējai



lauks

1. Klaja, kokiem neapaugusi platība, laukums

Sniega, ledus lauki.

2. Apsēts (apstādīts) vai sējai (stādīšanai) sagatavots zemes gabals; tīrums. 

Rudzu, kviešu lauks. Kartupeļu, biešu lauks. Strādāt uz lauka. Apsēt, novākt laukus.

3. Norobežota platība, vieta, kurā notiek vai kurā paredzēta kāda darbība. 

Apšaudes lauks. Kaujas lauks.

Operācijas lauks – medicīnā – operējamā vieta.

4. Fizikā matērijas forma, kas izpaužas fizikālu objektu mijiedarbībā. 

Elektriskais lauks. Elektromagnētiskais lauks. Gravitācijas lauks.

5. pārn. Darbības nozare. 

Plašs darba lauks. Darboties zinātnes laukā. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 582]


lauks, -a, v.

1. Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.

Sēklas lauks – lauks, kurā kultūraugus audzē sēklas iegūšanai.

Lauka izmēģinājums – izmēģinājums (piemēram, augu ražīguma pārbaudei) apstākļos, kas tuvi ražošanas apstākļiem.

Lauka (arī lauku) darbi – darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.

Lauku brigāde – laukkopības brigāde.

Pa ežu starp miežu un zirņu laukiem kāds jau aizgājis, rasas pelēkajā zālē notraukta zaļa svītra .. Upīts 4, 82.

Aiz upes smaržo āboliņa lauks .. Kaldupe 1, 18.

Eju pie visiem vieglajiem lauka darbiem. Es grābju sienu un tērzēju ar meitām .. Jaunsudrabiņš 7, 103.

// ģen.: lauka, adj. nozīmē Tāds, ko audzē brīvā dabā (par augiem, parasti dārzeņiem); tāds, kas ir iegūts no augiem, ko audzē brīvā dabā (par augļiem).

Lauka gurķi.

// ģen.: lauku, arī lauka, adj. nozīmē Tāds, kas parasti sastopams laukos, dārzos (par savvaļas augiem, to sugām).

Lauku neaizmirstule. Lauku vībotne. Lauku vijolīte. Lauka magone. Lauka kokalis.

Lauku puķes – savvaļas puķes, kas aug pļavās, laukos vai to tuvumā.

Uz vietas ar mietsaknēm vairojas vēl šādas nezāles: vidējās ceļmalītes, .. lauku pēterenes .. Apsīts 1, 153.

Izšķir vairākas atmateņu sugas. Lauku atmatenei .. ir balta, zīdaina vai nedaudz pārslaina cepurīte. Padomju Jaunatne 67, 182, 4.

.. pašā [galda] vidū zaļa krūze ar lauku puķēm .. Upīts 4, 692.

// ģen.: lauku, adj. nozīmē Tāds, kas parasti sastopams laukos, pļavās, dārzos vai to tuvumā (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).

Lauku kailgliemezis. Lauku lija. Lauku zvirbulis.

Lauku strupastei apmatojums brūni pelēcīgs, vēderpusē gaiši pelēks. Latvijas dzīvnieki 27.

Lauku balodis ir lielāks par mājas balodi .. K. Grigulis 5, 70.

Ļoti derīgs putns ir .. lauku piekūns .. Latvijas dzīvnieki 46.

2. Lielāka platība, kurā kas atrodas, kuru kas veido; arī klajums.

Mīnu lauks – masveidā mīnēta teritorija.

Ledus lauks – teritorija (jūrā vai okeānā), ko klāj ledus.

Kapu lauks – kapulauks.

Uz baltā sniega lauka un arī mežā starp kokiem rāpo un kustas simtiem ievainoto .. Rihters 1, 318.

Sabangotais ūdens lauks nu bija tik tumšs, ka lāga nevarēja vairs saskatīt apvārsni. Lācis 1, 358.

Aizkrauklē pētījām pili un priekšpili, .. vairākus kapu laukus .. Padomju Latvijas Sieviete 77, 4, 25.

3. tikai vsk. Vieta ārpus telpām; ārs.

Ienākt no lauka istabā.

Viņi [bērni] varēja iet rotaļās, skraidīt pa lauku un pēcāk visi kopā ēst vakariņas. Lācis 9, 5.

4. Vide, apstākļi, arī nozare, kur risinās kāda darbība, process, izpaužas kāda

parādība.

Darba lauks – darbalauks.

Kara lauks – karalauks.

Kaujas lauks mil. – rajons, teritorija, kur risinās kauja.

Izstaigāt kauju (arī kara) laukus – piedalīties kaujās daudzās vietās.

Redzes lauks – telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce. Zināšanu, interešu kopums.

[gleznotāja] uzmanības centrā ir cilvēks un ar to saistītais psiholoģisko un sociālo problēmu lauks. Literatūra un Māksla 60, 51, 3.

„Kas tad tie ir, kas kara laukā krīt, taču cilvēkbērni, ne jau akmeņi.” Sakse 7, 10.

Pēc minūtēm desmit šaušana aprima, tikai raķetes pār kaujas lauku nu vairs neapdzisa ne uz mirkli. Lācis 15, 287.

5. ģen.: lauka, adj. nozīmē; mil. Tāds, kas darbojas kaujas vai gājiena apstākļos; tāds, kas ir piemērots kaujas vai gājiena apstākļiem.

Lauka pasts. Lauka hospitālis. Lauka soma.

Lauka lielgabals – lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību un daļu atbalstam kaujas laukā.

.. gandrīz neviens [karavīrs] netika paredzējis, ka ziemas laikā viņus novietos lauka nometnē teltīs zem klajas debess .. Bels 3, 12.

6. fiz. Matērijas forma, kas izpaužas fizikālu objektu mijiedarbībā.

Gravitācijas lauks – lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.

Elektriskais lauks – lauks, ko rada elektriskie lādiņi vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.

Elektromagnētiskais lauks – lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.

Elektrostatiskais lauks – elektriskais lauks, ko rada nekustīgi elektriskie lādiņi.

Magnētiskais lauks – viens no elektromagnētiskā lauka izpausmes veidiem, kas raksturīgs ar savu spēka darbību uz magnētiskiem dipoliem un kustībā esošajiem elektriskajiem lādiņiem.

Strāvas impulsi rada elektrisko lauku, kas izplatās gan iekšā zemes dzīlēs, gan pa zemes virspusi. Zinātne un Tehnika 67, 8, 27.

Mašīnas stators, ko baro ar maiņstrāvu, rada rotējošu magnētisko lauku, kurā atrodas mašīnas kustīgā daļa – rotors. Zinātne un Tehnika 62, 10, 16.

Lauka špati – laukšpati.

Lauka laidars etn. – laidars, kas atrodas atstatu no saimniecības ēkām. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


lauks – teirums; dierva; lauka galā stiepās mežs – teiruma golā leiguojuos mežs 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


lauks 1. Lauksaimnieciskai izmantošanai sagatavots zemes gabals; tīrums. šek i mànc ruñguļu laũks, kàpuôsti ùn bi¡tes. // Klaja vieta, pļava; ārs. es tùr·pat uz laũka slàucu [govi], kùo ta viņu vàr izvadât.

2. dsk. ģen., adj. noz. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi dzīvo laukos. vài dìevĩ, kas tã pa laũku meîtu, kas nemâk gùovis slàukt. viņa tâda li¡la, dũšîga meîtene, kâ laũku meîtene, nàu ne·maz kâ pìls¥tas.

3. dsk. ģen., adj. noz. Tāds, kas dzīvo, uzturas tīrumos, pļavās (par dzīvniekiem, to sugām). tĩrumu peles jàu i savâdâkas, iêt pa tĩrumu ùn, mãjas peles jàu akàl pa mãju. tĩrumu peles, laũku peles, tãs jàu i strĩpaînãm mugurãm.

4. dsk. ģen., adj. noz. Tāds (augs), kas aug pļavās, tīrumos; tāds, kas nav kultivēts. visas laũku puķes jàu pašas ìes¡jas a v¡ju.

5. dsk. Teritorija (kopā ar apdzīvotām vietām) ārpus pilsētas; pretstats: pilsēta. vìņč jàu pìls¥tã vàr tâ mâžuôties, te jàu uz laũkìm tâ nevàr. dsk. ģen., adj. noz. Tāds, kas atrodas šādā teritorijā, ir saistīts ar to. vìņč jàu katru dìenu gãja tamĩ laũku daxbã.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 202]

 

kâ kara làuks – saka par vietu, kur valda liela nekārtība, arī netīrība. nu ìr vi koâ kara làuks, vi issvaîdîc. b*rni pìemàtàŠši visu istabu [dažādiem priekšmetiem] koâ kara làuku.

kâ uz dìeva làuka ‘atklātā, visiem pieejamā vietā’. moàjâ ni·viêna, vistài coàļi, vi koā uz dìeva làuka.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 116]


lauks – tīrums, druva, rieža


Uz klaja lauka, arī klajā laukā ārpus telpām; bez pajumtes, patvēruma. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Celtniecībākrāsu lauks, lapas darba lauks.

 

Enerģētikāenkura lauks, eliptisks lauks, ierosmes lauks, mainīgs lauks, plakanparalēls lauks, potenciālu lauks, rotējošs lauks, temperatūru lauks, traucējumu lauks, trīsdimensionāls lauks.

 

Fizikā aksiālais lauks, aksiālais spēka lauks, akustiskais lauks, ārējais lauks, brīvais lauks, cilindriskais lauks, dipola lauks, efektīvais lauks, elektriskais lauks, elektromagnētiskais lauks, elektronu lauks, elektrostatiskais lauks, gaismas lauks, kodolspēku lauks, kvadrupola lauks, leptonu lauks, lokālais lauks, magnētiskais lauks, mainīgais lauks, mezonu lauks, pseidovektoriālais lauks, pašsaskaņotais lauks, tenzoru lauks, virtuālais lauks.

 

Ģeoloģijā anomāliju lauks, ģeoķīmiskais lauks, ģeomagnētiskais lauks, kliedņu lauks, laukakmeņu lauks, magnetotelūriskais lauks, radioviļņu lauks, rūdu lauks, sandru lauks, tektonisko spriegumu lauks.

 

Hidrometeoroloģijā ­– asimetriskais lauks, ātruma virpuļa lauks, augstuma lauks, deformācijas lauks, diverģences lauks, elektriskais kvazistacionārais lauks okeānā, firna lauks, ģeomagnētiskais stacionārais lauks okeānā, jūras viļņu elektromagnētiskais lauks, kūdras lauks, ledus lauks, negatīvais bāriskais lauks, radiācijas lauks, termobāriskais lauks, vēja lauks, Zemes gravitācijas lauks.

 

Informātikālauks, adresāta lauks, adreses lauks, aktīvais lauks, aprēķinātais lauks, atkārtots lauks, atlases lauks, atribūta lauks, atsauces lauks, atslēgas lauks, atspējots lauks, datu lauks, ekrāna lauks, filtra lauks, funkcijas lauks, hipersaites lauks, ierobežots lauks, ievades lauks, ilguma lauks, kadra vadības lauks, kategorijas lauks, kolonnas lauks, konteksta lauks, lietotāja definētais lauks, neobligātais lauks, rindas lauks, uzmeklēšanas lauks, vairākvērtību lauks.

 

Ķīmijāaprasināšanas lauks.

 

Lauksaimniecībā aprobējams lauks, apūdeņojams lauks, āra platības lauks, ārpusaugsekas lauks, atklāts lauks, augsekas lauks, hibridizācijas lauks, noplicināts lauks, papuves lauks, pavairošanas lauks, pēcpapuves lauks, pielecekšu lauks, rušināmkultūru lauks, uzarts lauks, vasarāju lauks, ziemāju lauks.

 

Mehānikāakustiskais lauks, ārpusdetaļas pielaides lauks, atmagnetizējošs lauks, ātrumu lauks, centrālā spēka lauks, homogēns spēka lauks, izkliedes lauks, līdzstrāvas lauks, maiņstrāvas lauks, toroidālais lauks.

 

Pedagoģijāizmēģinājumu lauks, lasīšanas lauks.

 

Tekstilrūpniecībā dūņu lauks, ķemmīšu lauks.

 

Valodniecībā jēdzienu lauks, semantiskais lauks.


UzvārdiLauks, Lauka; Laucenieks, Lauceniece; Lauciņš, Lauciņa; Laukakmens, Laukakmene; Laukaleja; Laukgalis, Laukgale; Laukleja; Laukroze; Laukšteins, Laukšteina; Laukevics, Laukevica; Laukmanis, Laukmane; Brīvlauks, Brīvlauka; Dzirlauks, Dzirlauka; Ezerlauks, Ezerlauka; Krišlauks, Krišlauka; Mežlauks, Mežlauka; Mierlauks, Mierlauka; Puķulauks, Puķulauka; Rožlauks, Rožlauka; Rožulauks, Rožulauka; Skaistlauks, Skaistlauka; Vasarlauks, Vasarlauka; Zaļlauks, Zaļlauka; Zeltalauks, Zeltalauka.

 

VietvārdiLauks, zemniekmāja; Lauka Buļļi, zemniekmāja; Laukagaļi, zemniekmāja; Lauka Ķīvji, zemniekmāja; Lauka Lapsas, zemniekmāja; Lauka leja, pļava; Laukasargs, zemniekmāja; Lauksargi, zemniekmāja; Lauka starpiņš, pļava; Lauki, zemniekmāja; Kalnlauki, zemniekmāja; Kambarlauki, zemniekmāja; Liellauki, zemniekmāja; Mazlauki, zemniekmāja; Puslauki, zemniekmāja; Lauku Lībji, zemniekmāja; Lauku Meiri, zemniekmāja; Lauku muiža; Lauku muižas ezers; Laukezera kalns; Laukgaļi, zemniekmāja; Laukgalnieki, pagastdaļa; Laukgravas, zemniekmāja; Laukkrogs; Lauklaidariņi, pļava; Laukmalis, mežs; Laukmaļi, zemniekmāja; Laukmaņi, zemniekmāja; Laukmuiža; Laukmuižas, zemniekmāja; Lauknamiķi, zemniekmāja; Laukpļavdanga, līcis (Usmas ezerā); Laukpurvs; Laukrūņi, zemniekmāja; Lauksargdīķis; Lauksargu kalns; Laukupe; Laukaiņi, zemniekmāja; Laukaiši, zemniekmāja; Lauķis, zemniekmāja; Lauķi, zemniekmāja; Lauķu ezers; Lauķelis, ganības; Lauķene, pļava; Lauķenieks, zemniekmāja; Lauķins, zemniekmāja; Lauķini, zemniekmāja.


lauks, mantots vārds, ‘tīrums’; lš. laũkas, pr. laucks ‘t. p.’, sav. lōh (< *lauh-) ‘krūmiem apaudzis meža klajums’, si. lokḸ ‘brīva telpa, laukums; pasaule’, lat. lūcus ‘svētbirze’ (‘izcirtums’ vai ‘izcirtums, laukums pie birzes’). Pamatā ide. *leuk- ‘spīdēt, gaišs; redzēt’, no kā arī adj. lauks ‘gaišs’. Subst. lauks sākotnējā noz. ‘gaiša (klaja) vieta’. Substantivējoties notikusi zilbes intonācijas maiņa.

Apst. laukā ir vārda lauks sens lok.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 508]


angļu – field

baltkrievu  поле

čigānu  felda

franču – champ

grieķu – įćńüņ

igauņu  põld

krievu  поле

latīņu  ager

lietuviešu  laukas

poļu  pole

somu  pelto

ukraiņu – поле

vācu  das Feld; der Acker

zviedru – fält



Te lauks, te lauka gals. 

 

laukā kliedz, tā mežā atskan. 

 

Labāki mežs ar ausīm. 

 

Laukam acis, mežam ausis. 

 

Ej laukā ar acīm, mežā ar ausīm. 


Rudzu lauks lielījās
Locīt manu muguriņu.
Nelielies, rudzu lauks,
Es sajemšu dziedādams.[ LD 28113-2]

 

Lustīgs bija mans brālītis,
Kad apaļa līgaviņa;
Jo lustīgs bāleliņš,
Kad viļņoja rudzu lauks. [LD 1056-1]


Ziedi, ziedi, linu lauks,
Ar ziliemi ziediņiem;
Es rudeni atvedīšu
Skaistu linu plūcējiņu. [LD 28377-1]

 

Puiši, puiši uz manīm,
Man nav puiši prātiņā;
Linu lauks, aitu stallis,
Tie manā prātiņā. [LD 10564-0]

 

Saule brida rudzu lauku, 
Samta svārkus sacēlusi;
Kad nolaida samta svārkus, 
Tad nolīka rudzu lauks. [LD 32542-8]


Man patika miežu lauks
Dzeltenām vārpiņām;
Man patika arājiņis
Dzelteniem matiņiem. [LD 10509-1]

 

Paldies saku, aitu kūte, 
Ne bāliņa linu lauks:
Pilns pūriņš cimdu, zeķu, 
Nav neviena paladziņa. [LD 16604-0]


Jānīts jāja mellu ziergu
Apkārt manu rudzu lauku, 
Samin ušņas, samin dadžus, 
Audzin’ manu rudzu lauku. [LD 32560-3]

 

Laima gāja auzu lauku
Auzu skaru mētelīti;
Dieviņš gāja rudzu lauku
Rudzu rogu cepurīti. [LD 32555-0]

 

Garām gāju pūru lauku,
Rudzu lauku meklēdams;
Garām gāju mātes meitu,
Sērdienīti lūkodams. [LD 5110-0]


Šovakar Dievs gāja
Pa mūsu lauku, 
Zāliņu mīdams, 
Vārpiņas celdams. [LD 32559-5]



Neviens nezina, kā tas gadījies, bet Annele var sasaukt kopā. Vai tā ir grāmata, vai veca avīze, nomests pudeļu papīrs, vai sadzeltējusi papīra strēmele, uzlipināta gar aizsargu logu. Annele saliek burtu pie burta, sasauc kopā un iznāk vārds. Ak to brīnumu! Un kā vārds, tā turpat arī tēls. Tik brīnišķi rādās tas, kā nemaz nav. Izsauc: z-ie-m-a-ziema, un tūdaļ redz baltus laukus, kupenām pienestus dārzus un bērnus pa lauku ar ragutiņām, gluži tā, kā tas bij Kamenēs; bet, kad izlasa p-u-ķ-e-s-puķes, tad tā ir krāšņā Kaltiņu pļava dzelteni sarkana no gundegām un skābenēm; izsauc s-a-u-l-e-saule, un tūlīt viņa stāv dzirkstoši balta pār akas liepu pakāpusies un dedzina sarkanu istabas galu. Kā vārdu izsauc, jauns brīnums. Tāda ir jaukā, neapnicīgā rotaļa, ko nu prot Annele. [Brigadere 1993 : 16]


ALEKSIS (parausta plecus). Tu domā, es esot apskaužams, un es atkal tevi turu par tādu. Kas tev nekaiš siltā istabā sēdēt un strādāt, kamēr citiem jākuļas pa lauku, lai laiks būtu kāds būdams! Tiklīdz tev vienā mājā sāk apnikt, tevi aizved uz otru. Esi brīvs cilvēks, kungs par savu laiku. Un naudas tu arī vairāk ieraus nekā tāds kā es.

DŪDARS. Par to man atkal spēki ātrāk sadilst. Sēdi un sēdi dienu no dienas un vārsti kopā svārkus, vestes un bikses, bikses, vestes un svārkus! Un tad sāc to pašu atkal no gala. Visur tu dzīvo, bet nekur neiedzīvojies. Apnikt neviena vieta neapnīk, bet neviena arī netop mīļa… (Smaidīdams.) Brīvs cilvēks… Pa istabu vien kleknot, sakalst miesa, savīst dvēsele pletīzera tvaikos šim brīvam cilvēkam, un, kad nu vēl Laimiņa ar līkumu aiziet garām, tad… tad vecumā kūkums mugurā un ar to balle beigta! [Blaumanis 1997 : 29]




Ģederts Eliass Zīlēnu kartupeļu lauks.

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]



Ziņas par zīmēm laukos

Arī Latvijā sāk novērot pasaules uzmanību pasen piesaistošos grafiskos zīmējumus – piktogrammas dažādos laukos. 1999. gadā satraukums valdīja Ceraukstē, 2004. gadā – Mālpilī. Apļus, zīmējumus no noliektiem grāmata „Apļi laukos – lielākais mūsdienu noslēpums” (1999, Anglija).  
[Sagatavots pēc: Špats 2004 : http://www.viss.lt/]