Tradicionālā transkripcija

[làipa]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[lɑ͜ipɑ]


[l] – ’skanenis’.’]

[ai] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[p] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



laip-sakne, vārda celms

-agalotne



laip-a

laip+iņ-a

laip+el-e

→laip+aļ-a

→laip+en-is

→laip+e+niec-e

→laip+o-t→laip-o+tāj-s/-a

                 →laip-o+ties

                 →laip-o+šan-a

→aiz+laip-o-t →aiz-laip-o+šan-a

                    ↓ →aiz-laip-o+ties

→ap+laip-o-t  → ap-laip-o+šan-a

→at+laip-o-t → at-laip-o+šan-a

                   ↓ →at-laip-o+ties

→ie+laip-o-t→ ie-laip-o+šan-a

                   ↓ →ie-laip-o+ties

→iz+laip-o-t→iz-laip-o+šan-a

                   ↓ →iz-laip-o+ties

→ne+laip-o-t→ ne-laip-o+šan-a

                    ↓→ne-laip-o+ties

→no+laip-o-t→ no-laip-o+šan-a

→pa+laip-o-t→ pa-laip-o+šan-a

                     ↓ →pa-laip-o+ties

→pār+laip-o-t→ pār-laip-o+šan-a

                      ↓ →pār-laip-o+ties

→pie+laip-o-t→ pie-laip-o+šan-a

                     ↓ →pie-laip-o+ties

→sa+laip-o-t→ sa-laip-o+šan-a

                     ↓→sa-laip-o+ties

→laip+inā-t


laip+veid-a


laip+veid+īg-s, laip+veid+īga




laipapatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

laip-a

laip-as

Ģ.

laip-as

laip-u

D.

laip-ai

laip-ām

A.

laip-u

laip-as

I.

ar laip-u

ar laip-ām

L.

laip-ā

laip-ās

V.

laip-a!

laip-as!


N. Jānis LaipaD. Jānim Laipam


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsLaipa atrodas dīķa ziemeļu pusē.

2) izteicēja daļa Šis dēlis ir vecā laipa.

3) galvenais loceklisKoka laipa.

4) papildinātājs – Dēls uztaisīja laipu pāri graviņai.

5) vietas apstāklisLaipā bija palikušas naglas.

6) apzīmētājsLaipas dēļi bija satrunējuši.



laipas dēļi, laipas gali, laipas koks, laipas malas, laipas sākums, laipas sāni, laipas vidus

 

bērza laipa, ezera laipa, koka laipa, laivu laipa, lazdu laipa, liepas laipa, sastatņu laipas, satiksmes laipas, upes laipa

 

droša laipa, gara laipa, kustīga laipa, liela laipa, maza laipa, nedroša laipa, pelēka laipa, skaista laipa, šaura laipa

 

ieraudzīt laipu, iet pa laipu, likt laipu, mest laipu, pamanīt laipu, pāriet laipu, pārmest laipu, pārnesamās laipas, pārsviest laipu, piesiet pie laipas, skriet pāri laipai, stāvēt uz laipas, stumdāma laipa, taisīt laipu



laipa, s.

Šaura pāreja no dēļiem, kārtīm u. tml. (pār gravu, upi, arī slapju vietu u. c.); tai līdzīgs veidojums, neliela būve ūdenstilpes malā.

Laipa pār strautu, grāvi. Pārmest laipas pāri peļķēm. Laipas dēlis. Piesiet laivu pie laipām.

[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 577]


laipa, -as, s.

Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).

Pār straumi nu bija pārmesta laipa – ne visai plats dēlis, kas, pāri ejot, līgojās vien. Salenieks 2, 145.

Nemanot Strautiņš bija nonācis pie lielā grāvja laipas. Planka, pārmesta no krasta uz krastu, ilgi nebija cilvēka kāju mīta. Fimbers 1, 313.

pārn. Starp tēvu un dēlu ar savu mīlestību izlīdzināšanas laipu grib mest Indrānu māte, bet tas ir mēģinājums pacelt nepaceļamo, un viņas sirds noasiņo aklās sāpēs. Jānis Kalniņš 1, 337.

// parasti dsk. Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piemēram, laivu piestāšanai).

Aiz velkonīša satauvotas, tās stāvēja katra pie savām laipām – divas smagas, melni darvotas liellaivas .. Stankevičs 2, 5.

Ezers ir klāt. Otrā pusē meži, šeit pļava nolaidenā piekalnē, vecas laivas un pelēkas, lietū un saulē izbalojušas laipas. Liesma 77, 7, 18.

 [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


làipa, 1) der Steg über einen Fluss od. Graben: es pārsviedu šauru laipu pār tȩkuošu ūdentiņu BW. 13445, 1; Bretter oder Balken, die das Gehen auf dem kotigen Bauernhof erleichtern und ermöglichen Kand.: vīzdȩgune laipu meta (pagalma dubļuos) Ltd. 1586;

2) eine primitive Treppe, eine Klotz- oder Kerbtreppe, ein Balken mit Kerben zum Hinaufklimmen, z. B. zum Futterboden Autz, Ruj., Biel. H. 130;

3) ein unter den Darrbalken befindliches Gerüst: apakš ārdiem ierīkuota stumdāma laipa, uz kuŗu stāvuot labību uzliek ārduos Etn. III, 103;

4) eine Leiste unterhalb der plauktiņi, darauf sich die Bienen setzen, ehe sie in den Stock hineinkriechen: un lȩpni nuosstas uz truopa laipas Vēr. I, 70;

5) laipiņa, das Trittbrett am Spinnrade Dond.;

6) der Dorn, die Zunge der Spange: sakte, kuŗai laipiņa bijuse izkritusi vai sadilusi. [Sagatavots pēc: ME : 409]


laipa – laipa

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


 

làipa, subst. làipa, –as, –ài, –u, demin. làipĩna.

pãri upm bi làipas ùn baķi pãlikti ùn mìeti ìesisti, titu jàu ne·kâdu nebi./ làipas bi ritîgas, trîsi baḹķi.

[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe 1978 : 189]

 

làipa, s. – làipa.

1.     Dēlis, baļķis u. tml., kas novietots pāriešanai pār dubļainu, staignu vietu. ćîš ìe dubļàiņć pogoûms, navarìe izbriś pa dubĺìm, to pavasarûs lykòm làieńiś. [..]

2.     parasti dsk. No dēļiem, baļķiem izveidota šaura pāreja, piemēram, pāri upei, grāvim. pàr ui tàiśìe làipys èļ pùorîšonys. [..]

3.     Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja kādā ūdenstilpē, piemēram, veļas mazgāšanai, ūdens smalšanai. iz làieńiś izłyka drìeiś i iźeĺìe…

[Sagatavots pēc: Reķēna 1998 : 550]


Celtniecībālaipa, koka laipas, pārnesamās laipas, sastatņu laipas.


VietvārdiLaipas, viensēta Alojas novadā; Laipas, viensēta Daugavpils novadā; Laipas, viensēta Gulbenes novadā; Laipaspurvs, purvs Ventspils novadā; Laipu iela, iela Rīgā; Lazdu Laipas, viensēta Amatas novadā; Maurlaipas, viensēta Talsu novadā; Vilklaipas, mežs Tukuma novadā.

 

 Personvārdi Laipa; Laipiņš, Laipiņa; Laipotājs; Laipotāja.

 

ErgonīmiLaipa SPA, SIA Brocēnos; Laipa, ražošanas komercfirma; Laipa, amatnieku kopa Lizumā; Laipa, deju kolektīvs Jelgavā; Laipa, folkloras kopa Ventspilī; Laipas, brīvdienu māja Raganā; Galerija Laipa, mākslas galerija Valmierā; Laipas, krīzes centrs Ogrē.


laipa, mantots vārds; lš. láipsnis ‘pakāpe’, láiptas ‘pakāpiens’, láipta ‘pakāpiens, laipa’, apv. láipa ‘pakāpiens, pakāpe’. Tās pašas cilmes kā lipt; pamatā ide. *leip- ‘notaukot, lipināt’; skaņumijā *loip > b. *laip-, no kā la. laipa.

Verba lipt noz. ‘kāpt’ atspoguļojas arī vārdā laipa – senāk laipa bija slīpi likts baļķis, dēlis, redeles u. tml., pa ko kāpa kokā vai ēkas augšienē, piemēram, kūtsaugšā. Tālākajā nozīmes attīstībā par laipu sauca kārtis vai dēļus pār dūksnainām vietām un straumēm, pat izveidotu kājceliņu un taciņas lapu segumu.

[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 491]


angļu footbridge; plank

baltkrievu пешаходны мaстok

franču passerelle

grieķu πεζογέφυρα

igauņu purre; laudtee; jalakäijate

krievu мостok

lietuviešu lieptas

poļu kładka

somu jalankulkusilta

ukraiņu пішохідний міст

vācu der Steg

zviedru gångbro



Neej pa laipu, bet labāk brien pa dubļiem.

Kas uzmanīgāk iet pār laipu, tas pāri tiek.

Iet kā pa laipu uz elli.

Ejot pār laipu, sāc tik baidīties – būsi upē kā likts.

Svīd laipeņu, atrasi uz prīkšu.


Pa laipu iedams, neskaties zvaigznēs.

 



Mazs, mazs dīķītis,

Vidū laipiņa. – Sakta.

 

Maza, maza actiņa,

Laipiņa pāri. – Sakta.



Tēvu tēvu laipas mestas,

Bērnu bērni laipotāji;

Tā, bērniņi, laipojiet,

Ka pietika mūžiņam. [LD 442, 168]

 

Laipu laipas galā liku

Laipotāju izturēt;

Laipojat tā, bērniņi,

Ka laipiņa nesalūst. [LD 1379, 4559]

 

Šaura, šaura tautu laipa,
Nedrīksteju pāri iet;
Metīs mani bāleliņi,
Iešu pāri dziedadama.
[LD 18773-2]


Plata upe, šaura laipa,
Pāri gāju raudadama;
Iekrīt mans vaiņadziņš,
Mūžam vaira nedabuju.
[LD 24466-0]


Mēs bijam trīs māsiņas,
Trīs laipiņas laipojam.
Videjai grūts mūžiņš,
Laipa grima dibenā.
[LD 9244-0]


Līcen līka bērza laipa,
Bēdigam staigajot.
Lai ta līka, ka nelūza,
Ka negrima dibenā.
[LD 9234-0]


Brālits māsu mīledams,
Laipā meta zobeniņu;
Ej, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz manu zobeniņu.
[LD 18756-1]


Dzirkstelaiņa tautu meita
Sēž upites maliņā;
Plata upe, šaura laipa,
Nevareju pāri tikt.
[LD 11103-0]


Gudri bija tam laipoti,
Kas laipoja kungu laipu:
Sklida bija kunga laipa,
Dzedra kunga valodiņa.
[LD 31294-0]


Līgoties līgojās
Svešu ļaužu laipa mesta;
Metīs mani bāleliņi,
Iešu pāri dziedadama.
[LD 18773-0]


Bitit, tavu vieglumiņu,
Tev nelīka āboliņš;
Man pārlūza bērza laipa,
Sērst ejot(i) bāliņos.
[LD 26499-0]

 

Kuko, mana dzeguzite,
Zelta laipu laipodama;
Kad pārlūza zelta laipa,
Kuko niedres galiņā.
[LD 2442-0]

 

Skrej, bitite, kur skriedama,
Skrej manāi sētiņā,
Man sētā laipa mesta,
Ķēdēm kārti ozoliņi.
[LD 30401-2]

 

Plata upe, šaura laipa,
Kā bij man pāri tikt (tapt)?
Lielas tautas, mazs pūriņš,
Kā bij man saderēt?
[LD 30401-1]

 

Met, bāliņi, dēļu laipu

Pār upīti ūdenī:

Lai māsai nesamirka

Trīsdālderu tupelītes,

Trīsdālderu tupelītes,

Rīgā pirkti zābaciņi. [LD 32514]

 

Metat laipu, bāleliņi,

Lai nemeta sveši ļauži;

Sveši ļauži laipu meta,

Gaida laipas galiņāi. [LD 18777]

 

Balta augu pie māmiņas,

Pa dubļiem bradādama;

Tautiņās melna tapu,

Pa laipām staigādama. [LD 804, 7480]


Pupa, salms un ogle

Reiz pupa, salms un ogle nolēma ceļot pa pasauli. Ceļodami tie nonāca pie upītes. Kā tikt pāri? Salms pārgūlās upei pāri un teica, lai nu ogle ejot kā pa laipu. Ogle arī gāja, bet, tikko tā tika līdz vidum, salms sāka degt, pārlūza pušu, un ogle iekrita ūdenī.

Pupa stāvēja krastmalā un, to redzēdama, tā smējās, ka aiz lieliem smiekliem, tai pārplīsa vēders. Par laimi, pretim nāca skroderis. Pupa lūdza, lai sašuj viņai vēderu. Un, par piemiņu no oglītes, skroderis sašuva viņu ar melnu diedziņu. No tā laika pupai vienā galā ir melna svītriņa.

[Sagatavots pēc: http://baltuklubs.lv/biblioteka/pasakas.html#1]

Vienradzis iet skrieties ar cilvēku

Vienradzis nav gribēš ticēt, ka cilvēks esot parāks par visim zvērim, un uzaicināš cilvēku skrieties. Cilvēks arī bīš ar mieru skrieties, izracis ceļā, kur abim jāskrien, dziļu bedri un pārlicis tur laipu pāri. Kad nu sākuši skrieties, tad cilvēks pārskrēš par laipu, bet vienradzis iekritis bedrē.

Pēdīgi vienradzis izrāpies no bedres, gribēš cilvēku nobadīt un skrēš viņam ar lielu ātrumu virsū. Cilvēks stāvēš mierīgi pie viena koka; un kad vienradzis daskrēš klāt, tad cilvēks ātri aizslēpies aiz koka. Vienradzis iedūris savu aso ragu kokā un nevarēš vair tik viegli izvilkt laukā. Nu danācis cilvēks un piesitis ragam vēl vadžus klāt. Pēdīgi viņš vēl ar koku labi nomizāš vienradzi un tad tik palaidis viņu vaļā. No tā laika vienradzis vair negribēš ar cilvēku spēkoties.

[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.eu/vienradzis-iet-skrieties-ar-cilveku]


Kāds ļoti sens un primitīvs latviešu kāpņu veids, pa kurām var piekļūt pie lopbarības (arī uz kūtsaugšas), noder tikai uzkāpšanai bez nastas, kad, piem., no augšas jānomet barība. Tas ir vidēja resnuma baļķis, kurā pēdas attālumā cits no cita iecirsti dziļi robi. Šādas bluķa kāpnes jeb laipas ir diezgan stāvi pieslietas pie lūkas, arī pie kūts ārsienas zem izvirzītā jumta un piestiprinātas pie lūkas griestiem. Kāpšana pa tām nav visai ērta, bet ir droša. Šādas kāpnes bērnībā esmu redzējis Auces apvidū. Tādas parasti lieto arī dēļu zāģētāji, lai uzkāptu uz zāģējamā baļķa. Šīs kāpnes ir pazīstamas visā Latvijā. [..]

Takas un celiņi zemnieka lauku sētā, pa kuriem no dzīvojamās mājas uz kūtīm iet lopu kopēja, protams, ne vienmēr ir sausi un tīri. Tauta tad izlīdzas ar garākiem kokiem, klučiem, dēļiem, kurus liek pāri peļķēm vai dubļiem kā laipas (no lipt, lietuviski lipti).

[Bīlenšteins 2001 : 126–130]



Īsā laipa

 

Es gribu laipu pāri likt

Pār nakti, –

No dienas dienā taisni tikt,

Negantos sapņus nesatikt

Pa nakti.

 

Mana laipa negrib sniegt

Pār nakti!

Grib dienām tikties liegt,

Neļauj man acis cieti miegt

Pa nakti. [Rainis 1977 : 334]

 

 

***

 

dievs būvē kontinentus un –

noslēpj galus ūdenī

kur iedami ceļi –

visiem gali ūdenī

skaistas ir laipas un tilti

ja nesasniedz krastus –

ar galiem ūdenī

(vēl skaistāki ir tilti

gareniski upei)

 

rakstu dzejoli – cik grūti –

ir noslēpt galus ūdenī  [Ziedonis 1983 : 170–171]

 

 

***

 

Tai lāsē, kas, vasaru aiznesot,

Dzērvei no spārngala krita,

Tur palika mana mīlestība –

Meklē sev citu.

 

Tai lāsē Lielupe neaizsalst,

Zuz niedres dzeltaini zaļas,

Un nenāc, jo manai mīlestībai

Gar tevi nav daļas. [..]

 

No puteņu brāzumiem noklīdis,

Mazs vējiņš pa niedolu bradā.

Uz laipas stāv viena mīlestība

Un divos atspulgos skatās.

 

Stāv basām kājām un nosirmo,

Un nemana gadus ritam

Tai lāsē, kas, vasaru aiznesot,

Dzērvei no spārna krita. [Belševica 2000 : 49]

 

 

Lapainis

 

liepas lapas uz laipas

vieglas labas un laipnas

 

plivinās dzeltenas lidinās zeltainas

platas kā plauksta un pilnas ar rudeni

lido lapas no liepas ūdenī

 

lielais lapainis laipo

pa liepu takām pa laipu laipām

lapainis lapo pa lapu lapām

 

laipnas latviešu lapas

lasa uz laipas lapainis [Zandere 2015 : 88]

 

 

uzvārdu spēle

 

no kāda kalna nāk Kalniņi

no kāda sila nāk Siliņi

no kādas lapsas Lapsiņi

no kādas apses Apsīši

 

no kāda klaipa Klaipiņi

no kādas laipas Laipiņi

no kāda āža Āzīši

no kāda naža Nazīši [Auseklis 2014 : 22]


 

Sapnī es brīnījos, kāpēc Tavus ūdeņus biju iztēlojusies melnus, melnactiņ, melnupīt. Sapnī es nesapratu, kāpēc agrāk iedomājos, ka mana dvēsele pāries Tev pāri pa mēness atspīdu. Jo sapnī valdīja rožains Jāņu rīts ar spodru sauli, kas meta pār plašumiem ņirbošu atspulgu, kurš šūpojās zem maniem soļiem kā grīļīga laipa. Nomodā tas mani izbaidītu, bet sapnī nebija bail. [Ezera 1994 : 95]

 

Kristīne patiesi ir ļoti nopietna, atrāvusies no bērza stumbra, viņa stāv pretī Paulim un skatās viņā skarbām, melnām acīm. Tas nav lūgums, drīzāk pavēle:

    Apsoli…

    Ko, Krist? Es darīšu visu, ko varēšu… Bet ja nu…

    Neizlokies! Apsoli!

    Labi, Krist!

    Nogrūd mani no šīs laipas, ja es nekļūstu par cilvēku… Pavasarī vai rudenī, kad ūdens dziļāks… Jā?

Paulis gandrīz vai satrūkstas no meitenes spīvā skatiena un sakniebtajām lūpām, no melnajām, kopā saplūdušajām uzacīm, no viņas nežēlīgās neatlaidības. [..]

Valdupe nemitīgi nes uz leju baltus mākoņu atspulgus. Melnās alkšņu saknes veltīgi tvarsta tos un cenšas noturēt. Sveika, Lazdu laipa! Tev apkārt šalc četru ziemu sniegputeņi un triju pavasaru dziesmas. Tev pāri krīt skanīgas bērzu lapas un pirmās zilās vizbulītes. Tev pāri brauc riteņi un motocikli, bet laivas guļ mierīgi kalmēs… Labā, brīnišķīgā, nedrošā laipa! [Indrāne 1974 : 628–629]

 

Kad atbildes par tautas atmodas laikmetu, kurā norisinājās mērīšanas darbi, pārrunātas, mesta laipa arī uz iepriekšējiem posmiem – tautas tradīciju laiku un vācu laiku – tāpat pieminēts nākošais posms ar deviņdesmito gadu centieniem, kuru ieskaņa jau Mērnieku laikos jaušama, Jansons uzdod mājas darbu: katram īsā referātā raksturot kādu no šī romāna tipiem kā attiecīgā laikmeta pārstāvi, apgalvojumus pamatojot ar citātiem un norādījumiem, kur un kā tas daiļdarbā parādās. [Kalniņš 1966 : 208]


 

UKSENS. Te nu viņš ir atkal klāt – jūs domājat. Es vienmēr ierodos akurāti, kad nāk mans laiks. Man ir savi netikumi, jūs varat tos tiesāt, bet tikai ar mēru, lūdzu. Mani gan sauc augļotāju; bet vai tas kāds netikums? Ja jūs gribētu uzklausīt labu padomu, tad es jums teiktu: jel sargieties no tā, kas melo! Pasaulē ir daudz netikumu, bet meli viņu starpā ir tas ļaunākais. Tā ir laipa, kas ved taisni uz elli. Jo: kas melo, tas arī blēdī; kas blēdī, tas arī zog; kas zog, tas arī laupa; un, kas laupa, tas arī slepkavo. Tāpēc sargieties no tā, kas melo! [Zīverts 2003 : 303]

 

Augšas slūžas. Pāri kanālam biezs dēlis kā laipa. Uz tā stāvēdams, var pacelt aizbīdņus. Vēls svētdienas vakars. [..]

UĢIS (laipai kāju uzlicis, šūpo). Lūzīs kā sāls.

MĀRIS (arī pamēģina). Slazds tātad pilnā kārtībā. Kaut nu tikai nācis pats krokodils. [Jaunsudrabiņš 1984 : 403–404]



Druvienas vecajā skolā atjaunota laipa un aka

Druvienas vecās skolas un muzeja apkārtnes kopējo ainavu tagad papildina atjaunotā laipa pie dīķa un aka ar vindu. Šo darbu paveikuši Druvienas pagasta cilvēki. Agrākā laipa muzeja pagalma dīķī jau bija nokalpojusi savu laiku un kļuvusi nedroša muzeja apmeklētājiem.

[Sagatavots pēc: Ilgaža 2011 : http://www.dzirkstele.lv/vietejas-zinas/druvienas-vecaja-skola-atjaunota-laipa-un-aka-9426]

 


 

Latviešu tautasdziesmās nekur tiešā veidā neatradīsim paralēles svēršanai, svariem kā cilvēka likteņa noteicējiem. Taču ir vairāki jēdzieni, kas, šķiet, izsaka līdzīgu darbību. Proti, tā ir Laimes/Nelaimes, arī Dēklas līgošanās, šūpošanās uz laipas, laipošana pa laipu, parasti ūdeņu vidū. [..]

Laima, kas līgo uz laiksnes [ūdensrozes], citos tekstos – uz laipas, simboliskā veidā stāv uz svariem. Ja Laima iekrīt ūdenī, tam, kam viņa lemj, būs grūts mūžs, ja neiekrīt – viegls. [..] Laiva, tāpat kā tilts un laipa līdzīgā kontekstā, simbolizē veiksmīgu pāreju, pārkļūšanu pāri bīstamai vietai. Pati laipas līgošanās, šūpošanās nereti tiek uztverta kā Laimas labvēlības, klātesamības zīme.

[Kursīte 1996 : 208]

 

Tilta un laipas simbolika

Kā viduslaikos bruņinieku pilī varēja nokļūt vienīgi pa nolaižamu un uzvelkamu tiltu, tā arī no novada novadā – sevišķi pavasaros un rudeņos – varēja nokļūt vienīgi pa tiltu vai laipu, turklāt tilts no praktiskās celtniecības viedokļa ir tikai vairāku laipu konstrukcija. Tā kā katra lietus gāze varēja agrāk mesto laipu aizskalot, tad šādu pagaidu ūdensbūvju stāvoklis bija bieži jāpārbauda, ko izdarīja, ciemiņu sagaidot un pavadot līdz sava novada robežām.

Tā no sadzīves praktiskām vajadzībām varēja izaugt viesmīlības ceremonija: iziet pretim iecerētam viesim līdz sava novada robežupei un tur viņu sagaidīt, metot laipu vai grīžot [taisot] tiltu. Līgavu gaidot, šī viesmīlības laipa bij liepas koka:

Skaņi irbe nosakliedza

Aiz upītes kalniņā;

Cērtu liepu, metu laipu,

Tā būs mana līgaviņa. [..]

Protams, bieži vien nama māte sagaidīja viesi nevis pie novada, bet tikai pie sava pagalma robežām, tātad pie vārtiem, kas veda no sētas novadā. Avotainās un zemās vietās – it īpaši rudeņos, tātad īstā kāzu laikā – mājas pagalms bij tik dubļains, ka svētdienas nācēji savās goda drēbēs un apavos varēja nokļūt sētā tikai pa pagalma laipām. Ja ciemiņam gribēja parādīt sevišķu godu un tas bij īpaši ielūgts, tad senie latvieši par uzmanības zīmi viņu ne vien sagaidīja sētsvidū, bet arī meta ceļā laipas, kam bij tāda pati ceremoniāla nozīme, kāda ir vēl tagad segu un paklāju celiņam ne vien austrumos, bet arī Eiropā. Arī latvieši zināja, ka godinājumu var parādīt ne vien ar tilta grīšanas vai laipas mešanas ceremoniju, bet to pašu varēja panākt, metot ceļā dālderus vai klājot villaines. [..]

Mūsu senčiem tiesību un taisnības ideja ir izaugusi no jēdziena par taisnu un drošu ceļu, bet tā darot var klusējot nospraust un nodibināt arī taisnu un nepārprotamu juridisku ceļu, t. i., ar laipas mešanas simbolu var noslēgt tiesiskus darījumus. Ne velti latviešiem vecais tēvs bij „laipas metējs”, ar ko tautasdziesma grib teikt, ka viņš ir nodibinājis savas dzimtas mantu un bagātību un to kā mantojumu nodod bērnu bērniem, lai tie dzīvē varētu iet sausām kājām pa tēva mestām laipām. [..]

Bet vēl lielāka nekā mantojuma tiesībās ir laipas simboliskā nozīme latviešu laulības tiesībās. Mezdams laipu, tautu dēls ne vien palīdzēja tautu meitai nokļūt pārnovadā vai no pagalma istabā, bet arī to formāli bildināja par savu līgavu, jo, ejot pa šauro laipu, meitai jau pusceļā gribot negribot bija puisim jāsniedz pretim sava roka, lai neiekristu ūdenī vai dubļos. Bet mēs zinām, ka „labās rokas devumiņš” šādā gadījumā nodibināja tiesiskas saistības – proti, tā slēdza saderināšanos. Ka tikai šādā nozīmē var iztulkot laipas mešanas ceremoniju, to skaidriem vārdiem pasaka vairākas           tautasdziesmas:

Tautiets manim laipu meta,

Gaida laipas galiņā;

Es tautieti nemīlēju,

Es iebridu upītē. [..]

.. dažreiz latviešu maģiskos un tiesiskos aktos sievieti var atvietot viņas simbols – liepa vai kāda tās daļa (piem., zars, lapa). Tā arī līgavas bildinājumā liepu vai tiltu vispār var atvietot liepu lapas. Kad vairāk liepu laipas ar visiem zariem bij noliktas blakus vai parastie tilta griesti nokaisīti liepu lapām, tad mūsu priekšā acīmredzot ir tautasdziesmu daudzinātais liepu lapu tilts, ko, protams, varēja taisīt ne vien pār upi, bet arī pagalmā, nokaisot ar liepu lapām laipu vai celiņu. [..]

Vismaz tautas dziesmu apdziedātās „dzīpariņu laipas”, kā vispār diega risināšana, nepārprotami norāda uz buršanu, kuras nolūks bij pieburt un valdzināt iecerēto pārnovada tautu dēlu.

Brienu purvus brienamos,

Metu laipas metamās;

Pašā purva galiņā

Dzīpariņu laipu metu. [..]

Šai gadījumā diega vilkšanai pār ezeru, upi vai purvu ir tāda pati maģiska nozīme kā zelta stīgas vilkšanai caur ozolu, kas taču simbolizēja iegūstamo tautu dēlu. [..]

Arī daudzu citu tautu ticējumos zīda pavedienam un vilnas dzīparam piedēvē svarīgu nozīmi mīlestības simbolikā. [..] Tāpēc dzīparu laipas izskaidrojums nevar radīt nekādas grūtības.

Kas attiecas uz dālderu tiltiem, tad [..] tas ir tikai viens no liepu lapu tilta paveidiem, ko lietoja pirkuma laulībās. Laipas vietā nosviestie dālderi simbolizēja kriena [tā, ko līgavainis dod līgavas vecākiem vai draugiem] naudu, kas tautu dēlam un visai viņa dzimtai bij jādod līgavai, viņas vecākiem un visai bāliņu dzimtij par sievas pirkumu (precēšanu). [..]

Vairākās tautasdziesmās bāliņš vai tautietis laipas vietā meta savu zobenu. [..] Ģimenes tiesībās zobens parasti simbolizē vīra varu pār sievu un brāļu varu pār māsām. [..] Diemžēl nav saglabājušies zobena ceremoniju apraksti; tomēr, spriežot no dažām dainām, jādomā, ka dažreiz zobens izlietots laipas vietā. Ja tautu meita noraidīja līgavaiņa bildinājumu, tad viņa uzmina uz šāda ceremoniāla zobena un to salauza, kas nozīmēja, ka priekšlikums nav pieņemts: viņa negrib nodot savu mūžu tautieša rokā, lai tas to pārstāvētu un aizsargātu ar savu zobenu. [..]

Ja turpretim bāliņš meta māsiņai savu zobenu laipā, tad                     acīmredzot tam bij jāsimbolizē, ka bāliņu dzimts atlaiž māsiņu no savas varas un piekrīt viņas nodomātam solim kļūt par svešas dzimts (tautu) locekli. [..]

No šīm liecībām jāsecina, ka māsiņu ne vien uzņēma svešā dzimtī, bet arī atlaida no bāliņu dzimts pa zobena laipu. Abos gadījumos nodoms nevarēja tikt realizēts, ja lūza laipa, kas veda no vienas dzimts uz otru. [Švābe 1931 : 499–506]


Laipas un kāpnes

Laipas ar garenvirziena dēļiem ierīko vietās, kur maz iespējams slīdēšanas risks, t. i., klajās un līdzenās vietās. Laipas ar šķērsvirziena dēlīšiem ierīkojamas mežos, kur uz laipām sakritušās lapas var veicināt paslīdēšanu, kā arī reljefā vidē, kur nokrišņi var samērcēt laipu un kļūt par iemeslu kritienam. Ik pēc zināma laipu posma ieteicams veidot platformas. Tās domātas gan objekta apskatei, gan apmeklētāju atpūtai un tam, lai cilvēki varētu palaist cits citu garām.

Garenvirziena laipas purvos un miklās vietās veido uz gulšņu baļķiem, kuru diametram jābūt vismaz 20 cm. Laipas laidumam starp gulšņiem – ne lielākam par 2 m. Gulšņi jānomizo un jāpiesūcina ar antiseptiskajiem līdzekļiem. Pie gulšņiem garenvirzienā tiek stiprināti 2–4 neēvelēti dēļi, kuru kopējam platumam jābūt vismaz 0,6–1 m. Starp dēļiem nedrīkst būt par 3 cm platākas spraugas, lai starp dēļiem neiesprūstu ratiņu riteņi. Apskates vai bīstamās vietās, t. i., pie akačiem, klinšu kraujām u. tml., laipai obligāti jāpiemontē marga ar šķērskoku vidusdaļā bērnu drošībai.

Šķērsvirziena laipas mežos un reljefās vietās tiek veidotas uz diviem balstiem, pār kuriem šķērsām ir piestiprināti 6–8 cm plati neēvelēti, ar bezkrāsainu antiseptiķi apstrādāti dēlīši. Arī šo laipu spraugām starp dēlīšiem nevajadzētu pārsniegt 3 cm. Margas šīm laipām ir nepieciešamas tieši tādos pašos gadījumos kā garenvirziena laipām.

Reljefā vidē, kura nav tik stāva, lai būvētu kāpnes, taču arī uz šķērsvirziena dēlīšu laipas iespējama slīdēšana, vēlams darināt laipas ar spraislīšiem, t. i., ar 20–25 mm platām līstītēm, kas pienaglotas laipas virspusē ik pēc 15 cm. Ja reljefā vidē tiek izmantotas šķērsvirziena laipas, to balstiem jābūt stiprinātiem zemē vismaz ik pēc 10 m.

Ja laipu garums pārsniedz 100 m, vēlams veidot platformas vismaz ik pēc 50 m, lai apmeklētāji varētu atpūsties, palaist garām citus vai atgriezties atpakaļ. Platformām būtu jābūt ierobežotām ar margām. Ja aizsargājamās teritorijas apsaimniekotāji vēlas, uz platformām var izvietot soliņus, atkritumu tvertnes un informatīvas norādes. Platformas ieteicams veidot uz balstiem, starp kuriem attālums nav lielāks par 1 m.

[..] Neatkarīgi no apstrādes veida vidē izvietoto laipu dēļi mainīgu laika apstākļu ietekmē var deformēties. Koksnes šķiedras blīvums ir lielāks tuvāk baļķa serdei, tāpēc dēļa ārējās malas mainīga mitruma ietekmē lieksies virzienā uz virsmu, kurā šķiedras blīvums ir mazāks. Liekšanās dēļa garumā ir atkarīga no pareizas žāvēšanas un ķīmiskās apstrādes.

Vietās, kur apmeklētāju lokā ir bērni ratiņos vai invalīdi ratiņkrēslos, ieteicams veidot speciālas laipas, kuru platums ir no          1 līdz 1,3 m un kur abas malas sargā drošības dēlīši, lai samazinātu risku ratiņiem nobraukt no laipas. Iekārtojot šādas laipas, jāvairās no spraugām starp dēļiem, veidojot precīzus salaidumus. Ja šo laipu posmi pārsniedz 100 m, vēlams veidot platformas vismaz ik pēc 50 m, lai ar ratiņiem varētu izmainīties vai pagriezties pretējā virzienā.

 [http://www.videsvestis.lv/laipas-un-kapnes/]



A. Sture Ķemeru laipa.

 


Laipa.

[http://www.kokameistars.lv/gallery/koka-buvniecibas-darbi/laipa/]


Līgatne.

[http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/458d4a30498bf25d1f35bd7a5593d5ff/]

 

Lielupe pie Kalnciema.

 

Rīgas jūrmala. Bulduri.

 

Verēmu pagasts. Adamovas ezers.

 

D. Veismane Laipa Latgales pusē 1.

 

 

D. Veismane Laipa Latgales pusē 2.

 



Filma Tēvu tēvi laipas meta (1984). Režisors R. Rikards.


Dziesma Laipa. Grupas „Zeļļi” vārdi un mūzika, izpilda grupa „Zeļļi”.

 

Dziesma Pār mēness tiltu. J. Petera vārdi, R. Paula mūzika, izpilda N. Bumbiere.

 

Dziesma Katrs savu dzīvi dzīvo. P. Brūvera vārdi, J. Lūsēna mūzika.

 

Dziesma Es esmu tev dzīslās. M. Freimaņa vārdi, L. Reinika mūzika, izpilda L. Reiniks un R. Reinika.


Tiltiņi un laipas

Tiltiņus un laipas izmanto, lai pār tiem varētu mērķtiecīgi pārvietoties, pa ceļam izbaudot skaistu ainavu. Koka tiltiņus vai laipas bieži vien izveido privātmāju dārzos pāri dekoratīviem dīķiem vai strautiem. Laipas būvē pie dīķiem, kas paredzēti peldēšanai.

Ezeru un upju krastos ērtākas ir laipas uz pontoniem. Ūdens līmenim paaugstinoties vai samazinoties, laipas pielāgosies, tās būs izmantojamas visos gadalaikos.

[Sagatavots pēc: http://www.jaunberzi.lv/darzu-buve/arhitekturas-mazas-formas/tiltini-un-laipas]

 

Pontoni

Pontonu kubu sistēma sastāv no dažādām plastmasas detaļām, kuras kopā ļauj savienot universāla saskrūvēšanas/satapošanas tehnoloģija. Izmantojot šo sistēmu, iespējams iegūt bezgalīgi daudz dažādu izmēru vieglo peldošo konstrukciju, piemēram, laivu laipas, pontonu laipas. [Sagatavots pēc: http://www.logimpex.lv/]

 

Kā pagatavot laipu pie dīķa

Piemājas dīķīšos var izveidot speciālas peldēšanas laipas, kas noder arī makšķerējot. Laipas var gatavot pašu spēkiem, iedzenot ūdenī mietus un sanaglojot dēļu klāju, bet palīgā var nākt arī profesionāļi. Viņi piedāvā laipas galā zem seguma ierīkot izturīgu plastmasas pontonu (120 x 80 x 26 cm) un profesionāli gatavotas laipas margas, tauvošanās polleri un kāpnes izkļūšanai no ūdens. Posmu ar laipu savieno eņģes, kuras ziemas laikā atbrīvo, aizstājot ar virvi. [Sagatavots pēc: Ozoliņš 2012 : http://www.la.lv/ka-pagatavot-laipu-pie-dika/]

 

Lai koka laipa neslīdētu. Skotijā noskatīta ideja

Koka laipas mēdz būt ļoti slidenas, it sevišķi, ja tās jau ir kādu laiku kalpojušas. Skotijā redzēts interesants variants – uz koka laipas pienaglots stiepļu pinums, lai uz tā nevarētu paslīdēt. Konstrukcijas izskats atkarīgs no katra saimnieka gaumes un meistarības. [Sagatavots pēc: http://www.la.lv/labs-risinajums/]

 

Latvijas vide ar katru gadu kļūst sakoptāka un cilvēkam draudzīgāka. Gandrīz katrā dabas rezervātā, pie lielākās daļas ezeru, purvu, upju ir izveidotas laipas, pa kurām cilvēki var pastaigāties un vērot dabu, makšķerēt.

 

Moricsalas Dabas rezervāts

2011. gadā apritēja 100 gadi, kopš dibināts Moricsalas Dabas rezervāts. Kā skaists ieguvums usmeniekiem un Usmas viesiem tai gadā tapusi laipa un nojume ar skatu platformu iepretī Moricsalai. Te paveras brīnišķīgs skats uz Usmas ezera gleznainajiem līčiem (dangām) un iespaidīgajiem plašumiem (ērtēm). Ūdenstūristu, makšķernieku un burātāju ērtībām ir izveidota piestātne ar 70 m garu laipu, lai varētu „izlocīt kājas” un izstaigāt dabas taku „Mūsu Moricsala”, apskatīt Moricsalas rezervāta ekspozīcijas zāli, mājīgo Usmas baznīcu, veco cara laika skolu un pārnakšņot interesantajā tautas skolas viesnīcā turpat pretī Moricsalai. Laipa ir tapusi projektā „Domāts – darīts”. Projekta Vizuālā Latvija” filmā „Moricsalas Dabas rezervāts” var gūt priekšstatu par Moricsalu un tās laipu.

[Sagatavots pēc: http://nacunredzi.lv/jaunumi/moricsalas-dabas-rezervats/]

 

Laipa Lielajā Ķemeru tīrelī

 

Skats uz laipu no skatu torņa. Foto: I. Vanaga

Lielā Ķemeru tīreļa laipa ir populārākais apskates objekts Ķemeru Nacionālajā parkā. Tā ļauj iepazīt cilvēka darbības neskartu augsto sūnu purvu. Tīreļa laipa ir būvēta no koka dēļiem. Tās kopējais garums ir 3,4 km. Taku veido divi apļi, kas izvietoti līdzīgi astotniekam. Līdz ar to ir iespēja izvēlēties tuvāko, „mazo”, apli               (1,4 km) vai iet visu maršrutu pilnībā – 3,4 km. Lielākajā aplī ir izbūvēts skatu tornis. Ejot pa laipu, parasti izdodas ieraudzīt arī dažādus putnus. Pirmā laipa Lielajā Ķemeru tīrelī tika izbūvēta jau 2000. gadā, tā veda uz purva meteoroloģisko staciju. Ļoti intensīvās slodzes dēļ laipa tika nolietota tā, ka to vairs nebija iespējams saremontēt un bija jāmeklē līdzekļi laipas dēļu pilnīgai nomaiņai. Laipa tika rekonstruēta Eiropas Savienības finansētā projektā un oficiāli atklāta 2013. gadā.

[Sagatavots pēc: http://www.kemerunacionalaisparks.lv/?r=26]

 

Video: Saullēkts Ķemeru Nacionālajā parkā

Filmu uzņēmis Arvīds Barānovs no Eaglewood Films, kurš kādu dienu gluži vienkārši iepakojis savu guļammaisu un devies uz trim dienām Ķemeru Nacionālajā parkā filmēt saullēktu. Vispopulārākais apskates objekts ir Lielā tīreļa laipa – tā ir dabas taka, kas vijas cauri purvājiem.

[Sagatavots pēc: https://www.fenikssfun.com/video/fantastisks-video-saullekts-kemeru-nacionalaja-parka-269]

 

Video: Cenas tīrelī jauna laipa un skatu tornis

Cenas tīreļa teritorijā, kas pazīstama gan kā pastaigu, gan kūdras ieguves vieta, 2013. gadā ir izbūvēta jauna laipa, kā arī skatu tornis, ierīkoti informatīvie stendi, soliņi un labierīcības. Laipa ir ierīkota tā, lai pa to varētu pārvietoties arī cilvēki ar invalīdu ratiņiem.

Staigājot pa laipu, cilvēki var redzēt, kā vienuviet dabu var gan aizsargāt, gan arī saprātīgi izmantot.

 [Sagatavots pēc: https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/video-cenas-tireli-jauna-laipa-un-skatu-tornis-14023001]

 

Sildu taka

Teiču Dabas rezervāts – viens no lielākajiem Baltijas purvu masīviem, kur ir neskarta teritorija, purvi un putni. Tā ir nozīmīga putnu atpūtas vieta pirms sezonālajām migrācijām. Šeit vienkopus iespējams ieraudzīt līdz 1500 dzērvju un līdz 8000 zosu. Purvā piemērotu vietu saviem riestiem atraduši arī rubeņi.
Iepazīt šo unikālo dabas nostūri iespējams kopā ar gidu no 1. jūnija līdz 31. oktobrim, dodoties ekskursijā pa Sildu taku, kas 2013. gadā renovēta. Veicot aptuveni 3 km garu maršrutu pa labiekārtotām koka laipām, paveras brīnišķīgas neskarta purva ainavas. [Sagatavots pēc: https://daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/taka/sildu_taka/]

 

Katvaru ezerā atklāj atjaunoto laipu

2013. gadā laivu nomā „Purmaļi-1” oficiāli atklāja biedrības „Katvaru ezers” projektā „Makšķerēšanas sacensības Katvaru ezerā” izbūvēto laipu, kā arī rīkoja makšķerēšanas sacensības. Biedrības projekta mērķis bija piesaistīt makšķerēšanas aktivitātēm jaunus dalībniekus un vairot Limbažu novada iedzīvotāju iniciatīvu atpūtai pie dabas un veselības veicināšanai.

[Sagatavots pēc: http://limbazi.pilseta24.lv/zina?slug=katvaru-ezera-atklaj-atjaunoto-laipu]

Lielais Lubānas ezers

Lubāns ir lielākais ezers Latvijā; tas ietilpst Daugavas baseinā un atrodas uz Rēzeknes un Madonas novadu robežas. Tam ir lēzens krasts, un ezers ir stipri aizaudzis.

Ezerā sastopamas 14 zivju sugas, un no bioloģiskās daudzveidības viedokļa Lubāns ir unikāla vieta ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā mērogā – te reģistrētas 225 putnu sugas, no kurām 51 ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Putnu vērošanai ezera apkārtnē ierīkoti 9 putnu novērošanas torņi. Tūristiem tiek piedāvāts arī pārgājiens pa netālu esošo Teirumnieku purvu, kur ir uzbūvētas 800 m garas laipas.

[Sagatavots pēc: http://celoju.draugiem.lv/celojums/3380870/lielais-lubanas-ezers]

 

Uz Liepājas ezeru vērot putnus

Liepājas ezerā 2013. gadā atklāta laipa, pa kuru iespējams ieiet ezerā, bet tās galā – putnu vērošanas tornis. Starp Liepājas ezeru un jūru veidojas tāda kā piltuve, kuru šķērso putni, dodoties uz siltajām zemēm. Tādēļ arī pavasaros un rudeņos te iespējams vērot simtiem putnu. Laipas garums ir 420 m, savukārt platums – 1,2 m, pa to iespējams pārvietoties gan ar bērnu, gan invalīdu ratiņiem. No laipas īpaši skaistas ainavas paveras ap saulrieta laiku, kad ezerā spoguļojas zeltainie mākoņi.

[Sagatavots pēc: http://www.maminuklubs.lv/mazulis/uz-liepajas-ezeru-verot-putnus-229788/]

 

Melnezerā top jauna, peldētājiem droša laipa

2017. gada februārī biedrība „Dabas atmoda” sadarbībā ar sporta klubu „Tukuma brāļi” un Latvijas Zemnieku savienības Tukuma nodaļu rīkoja lielo talku, lai sakoptu Melnezera apkārtni un uzbūvētu jaunās, galvenās laipas pamatkonstrukciju.

[Sagatavots pēc: Stulpiņš 2017 : http://tukumabrali.lv/2017/02/melnezera-top-jauna-peldetajiem-drosa-laipa/]

 

Pēc iedzīvotāju iniciatīvas Svētes pagastā pār Svētes upi tika būvēta jauna gājēju laipa. Iepriekš šajā vietā pāri Svētes upei daudzus gadu desmitus bijis koka tiltiņš, kurš stipri nolietojies, līdz aiznests pavisam, apgrūtinot pārvietošanās iespējas vairāku daudzstāvu un privāto māju iedzīvotājiem.

[Sagatavots pēc: http://www.zz.lv/vietejas-zinas/svete-buves-gajeju-laipu-16619]

 

Laipas


Rūjienieši savu pilsētiņu sadalījuši četrās daļās un katrai devuši nosaukumu: Kalnkrogs, Centrs, Pārupe un Augšpilsēta. Pārupi ar Centru savieno Valdemāra ielas stabilais dzelzsbetona tilts, bet, lai ceļš uz skolu, baznīcu un Kalnkrogu būtu īsāks, iedzīvotāju ērtībām kalpo trošu tilts – Laipas.

[Sagatavots pēc: http://www.rujiena.lv/public/request.php?navi=23&l=lv&p2=6]

 

Atzīmē Starptautisko augu aizsardzības dienu un NATURA 2000 dienu

Projekta „Mitrāji” komanda 2016. gadā piedalījās Starptautiskās augu aizsardzības dienas un Natura 2000 dienas atzīmēšanā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Eksperti interesentiem stāstīja par sfagnu īpašībām, iepazīstināja ar augstajos purvos visbiežāk sastopamajām sīkkrūmu sugām. Mazāko pasākuma apmeklētāju vidū neviltotu sajūsmu izpelnījās pārgājiens pa purva laipu, tas uz brīdi ļāva iejusties īsta purvu pētnieka ādā.

[Sagatavots pēc: http://www.mitraji.lv/atzime-starptautisko-augu-aizsardzibas-dienu-un-natura-2000-dienu/]

 


Laipa – latviešu ģimeņu un bērnu kopiena Hamburgā, kuras nosaukums tiek skaidrots tā: laipa no jauna uz vecu, no pagātnes uz tagadni, no tagadnes uz nākotni. Laipa no Vācijas uz Latviju.

[Sagatavots pēc: https://www.laipa.de/laipa/par-laipa/]

 

Noskaties Deju svētku lieluzvedumu „Tēvu laipas”

2013. gadā deju svētku lieluzvedumā „Tēvu laipas” piedalījās 603 visu paaudžu deju kolektīvi no Latvijas un tautieši no ārvalstīm, kopīgi veidojot rekordlielu dalībnieku skaitu – 15 000 dejotāju. Viņi četrās deju „laipās” atklāja latviešu tautas vēstures pagriezienus un latviskās dzīvesziņas vērtības. Svētku vēstījums – no svešām laipām, par kurām nav zināms, kurp tās ved, ir jānokāpj. Jāiet savas tautas ceļš, saglabājot latvisko un nododot to nākamajām paaudzēm.
Deju svētku koncepcijas autori un mākslinieciskie vadītāji – horeogrāfi Jānis Ērglis un Jānis Purviņš. Divu Jāņu radošais tandēms bija sevi apliecinājis jau 2003. un 2008. gada deju svētkos. 2013. gada konkursā par deju svētku māksliniecisko ideju viņi uzvarēja ar savu dejā atainoto stāstu par laipām – par saikni ar pagātni un nākotni, par tautas vēsturisko atmiņu, dzimtas saknēm un vērtību pārmantojamību.

[Sagatavots pēc: http://apollo.tvnet.lv/zinas/noskaties-deju-svetku-lieluzvedumu-tevu-laipas/576618]

 

Video deju lieluzvedumam„Tēvu laipas”:tūkstošiem dejotāju no putna lidojuma

[http://apollo.tvnet.lv/zinas/video-tukstosiem-dejotaju-no-putna-lidojuma/575712]

 

1988. gadā dibinātā folkloras kopa „Laipa” popularizē savas tautas un sava novada tradīcijas, aicinot kopā sagaidīt gan saulgriežu svētkus – Lielo dienu, Zāļu dienu, Bluķa vakaru –, gan atzīmēt citus nozīmīgus notikumus: Krišjāņa Barona piemiņas svētdienu, Lāčplēša dienas ugunis. „Laipa” uzstājusies daudzviet Latvijā un ārzemēs – Zviedrijā, Vācijā, Lietuvā.

Laipas” repertuārā ir dziesmas, rotaļas, dejas, stāsti. Iemīļotas tēmas – zvejnieki, karavīri, cilvēku savstarpējās attiecības, ģimenes tradīcijas un godi.

Folkloras grupa 2014. gadā izdevusi kompaktdisku „Laipa. Ventspils”, kas ir 25 darbības gados paveiktā apkopojums. Diskā ieskaņotajās 19 dziesmās atspoguļota „Laipas” misija – saglabāt nemateriālās kultūras nacionālās vērtības.

[Sagatavots pēc: https://ventspils.lv/lat/kultura/58384-folkloras-kopa-laipa-prezentes-pirmo-kompaktdisku-laipa.-ventspils]

 

Tēvu laipa šaizemē

 „Tēvu laipa šaizemē” ir radioraidījums, ko no 1994. līdz                                2000. gadam ik sestdienu vadīja Ingrīda Stroda.

Latvijas Radio pagastu kultūrvides programma viesojās pagastos visā Latvijā un stāstīja par ievērojamiem apskates objektiem un īpašiem cilvēkiem, par viņu dzīvi.

[Sagatavots pēc: http://www.diva.lv/audio/tevu-laipa-saizeme]

 

Lazdu laipas jaunā dzīve

Madonā 2013. gadā par godu Ilzes Indrānes romāna „Lazdu laipa” pirmā izdevuma 50 gadu jubilejai atjaunots tiltiņš Mīlestības graviņā pāri Madonītei, kas uzskatāms par prototipu romānā minētajam. Tiltiņš veidots, ņemot vērā autores ieteikumus, kādai vajadzētu izskatīties Lazdu laipai, proti, dabiskai kā mīlestība un riskantai kā drosme.

Madonas muzeja speciāliste Dace Zvirgzdiņa pastāstīja, ka Ilzes Indrānes tēlotā Valdupe gan ir straujāka, platāka un dziļāka nekā Madonīte, arī līkums uz skolu, to nešķērsojot, nevienam nebūs jāmēro pāris kilometru garumā, bet ar to rakstnieks atšķiras no ikdienas vērotāja – viņš realitāti paceļ savas iztēles mērogā. Ieklausoties Ilzes Indrānes viedoklī par laipas izskatu, arhitekts Jānis Liepiņš laipu projektējis un Jānis Vilciņš šo projektu īstenojis. Par pamatu laipai izmantoti laukakmeņi, bet konstrukcija veidota no zarotiem koku stumbriem un ozola dēļiem.

[Sagatavots pēc: Elsiņa 2013 : http://www.madona.lv/lat/?ct=pasakumu_kalendars&fu=arch_read&id=331]

 

Sasatikšona iz siržu laipys – dzejūļu kruojuma prezentaceja

 


 

Latgolys Centraluos bibliotekys skaiteitovā beja Daugovpiļs žurnalistis Egitys Terēzys Jonānis gruomotys „Tikšanās uz siržu laipas” prezentaceja.

Jaunajam dzejūļu kruojumam ir treis nūdalis – „Esot Dievtuvībā”, „Esot divtuvībā” i „Pašas sirds motīvs”. Kruojumam īvadvuordus rakstejuse dzejneica Anna Rancāne.

[Sagatavots pēc: http://www.lakuga.lv/2012/06/04/sasatiksona-iz-sirzu-laipys-dzejulu-kruojuma-prezentaceja/]

  • 26.10.2010