Tradicionālā transkripcija

[laĩks]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[lɑ͜͜iːks]


[l] – ’skanenis’.’]

[ai] ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[k] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



laik- sakne, vārda celms

-s galotne




laik-a+biedr-s

laik-a+griež-i

laik+ie-tilp-īg-s

laik+kav-ē-kl-is

laik+met-s

laik-a+posm-s

laik+rakst-s

laik-a+rat-s

laik+sprīd-is

laik+telp-a

laik-a+zob-s

brīv+laik-s

brokast+laik-s

ēd-am+laik-s

gad-a+laik-s

kar-a+laik-s

launag+laik-s

pamat+laik-s

papild+laik-s

pus+laik-s

pus-dien+laik-s

rekord+laik-s

sen+laik-i

starp+laik-s

vidus+laik-i

jaun+laik+u

mier+laik+a

mūs+laik+u

sav+laik+us

sen+laik+us

vec+laik+u


laik+met+īb-a

laik+met+īg-s/a

laik+met+isk-s/a

laik+rād+is

gar+laik+o+ties

vien+laik+us

gar+laic+īb-a

gar+laic+īg-s/a

ilg+laic+īg-s/a

īs+laic+īg-s/a

sav+laic+īg-s/a

sen+laic+īg-s/a

vec+laic+īg-s/a

vien+laic+īb-a

vien+laic+īg-s/a


laikā

laikam

laikiem

laikus

nelaikā

palaikam




laiks patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

laik-s

laik-i

Ģ.

laik-a

laik-u

D.

laik-am

laik-iem

A.

laik-u

laik-us

I.

ar laik-u

ar laik-iem

L.

laik-ā

laik-os

V.

laik! laik-s!

laik-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets Laiks pazuda kā pludmales smiltīs izlieta glāze ūdens.

2) izteicēja daļa – Galvenās grūtības tālajā braucienā bija ceļā pavadāmais laiks.

3) galvenais loceklisKas ir visdārgākā prece, ko nevar nopirkt nevienā veikalā? Laiks

4) papildinātājs – Mācoties neklātienē, vienmēr grūti atrast laiku patstāvīgajam mācību darbam.

5) laika apstāklisPalīgspēki ieradās īstajā laikā.

6) apzīmētājsApdomas laika trūkumā Latvijas šahists neatrada ceļu uz uzvaru.



laika bezgalība, laika diskrētums, laika izjūta, laika mērīšana, laika mērvienības, laika neatgriezeniskums, laika neierobežotība, laika nepārtrauktība, laika pārtrauktība, laika plūdums, laika plūsma, laika ritums, laika skaitīšana

 

laiks rit

 

noteikt laiku, pagājis laiks



laiks, -a, v.

1. parasti vsk. Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar telpu), kas izpaužas likumsakarīgā koordinācijā, kādā parādības nomaina cita citu.

Laika un telpas savstarpējais sakars. Laika bezgalība. Laika neierobežotība. Laika neatgriezeniskums. Laika nepārtrauktība. Laika diskrētums. Laika pārtrauktība. Laika plūsma. Laika plūdums. Laika ritums. Laiks rit. Laika mērīšana. Laika mērvienības. Laika skaitīšana.

Laika moments – parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā.

Laika sprīdis – posms šajā matērijas eksistēšanas formā starp diviem laika momentiem.

Laika posms – laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.

Laika intervāls – laika sprīdis.

Ģeoloģiskais laiks – nosacīts laika apzīmējums ģeoloģijā.

Dialektiskais materiālisms māca, ka telpa un laiks nav patstāvīgas realitātes, bet gan matērijas objektīvās esamības formas. Tas nozīmē, ka nav matērijas ārpus laika vai ārpus telpas, jo matērijas eksistences veids ir kustība, bet kustība ir pārmaiņa telpā un laikā. Karpovics 1, 36.

„Laiks ir secība, .. šī diena vienmēr aizskalo vakardienu.” A. Grigulis 10, 143.

.. tā ir vienīgā mūzika, kura spēj saturēt laiku un telpu un mūs šajā laikā un telpā .. Čaklais 3, 120.

Pirmo nedēļu pēc avārijas Ģirts nogulēja uz gultas. To laika sprīdi viņš gandrīz neatcerējās. Dripe 2, 169.

Septiņpadsmit gadi .. nav ilgs laika posms. Zvaigzne 53, 23, 1.

2. Posms šajā matērijas eksistēšanas formā starp diviem momentiem. Laika sprīdis.

Noteikt laiku. Stunda laika. Minūtes laikā. Laika izjūta. Pagājis ilgs laiks.

Pareizs (arī precīzs) laiks – laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.

Civilā laika skaitīšana – stundu skaitīšana diennaktī no 0 līdz 24.

Joslu laiks astr. – laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.

Dekrēta laiks – ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.

Vietējais laiks – attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.

Patiesais laiks – laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.

Pasaules laiks astr. – Griničas meridiāna laiks.

Zvaigžņu laiks astr. – laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Zemes diennakts rotācijas attiecība pret zvaigznēm.

Laika pārvēršana astr. – pāreja no vienas laika skaitīšanas sistēmas uz citu.

Efemerīdu laiks astr. – teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību.

Aberācijas laiks astr. – laiks, kurā gaisma no debess spīdekļa nonāk līdz Zemei.

Laika dienests – dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.

Atmaksāšanās laiks ekon. – kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu.

Laika darbs ekon. – darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.

Darba laiks – darbalaiks.

Laika deglis – deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.

Gada laiks – gadalaiks.

Garantijas laiks – laiks, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš izstrādājuma defektus vai apmaina izstrādājumu pret citu.

Tīrais laiks – norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts to pārtraukumu ilgums.

Ar laiku – laika gaitā.

Iegūt laiku – izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).

Visu laiku – nepārtraukti.

Laika pārbaude – prasības, kurām (kas) atbilst attiecīgajā laikposmā.

Laika grāmata novec. – hronika. Kalendārs.

Uz laiku – kādā laika sprīdī. Pagaidām.

Uz ilgiem laikiem – uz samērā ilgu laiku.

Pēc ilgiem laikiem – pēc samērā ilga laika.

Vienu laiku sar. – kādu laiku.

Līdz maiņas sākumam vēl trīs stundas laika. Preilis 1, 100.

Četru gadu laikā .. iespiests vairāk nekā 223 miljoni eksemplāru [grāmatu]. Literatūra un Māksla 57, 3, 4.

Frunzē iebraucām pulksten 17 pēc vietējā laika. Rīgas Balss 58, 199, 2.

.. darba laiks no zvana līdz zvanam .. Upīts 4, 706.

Divkārt palielināts garantijas laiks tagad ir veļas mazgājamajām mašīnām. Rīgas Balss 63, 151, 2.

Spēles laikā [hokejā] skaita tikai tīro laiku, visus spēles pārtraukumus izskaita. A. Pētersons 1, 9.

Nevienu es nemīlu skaistuma dēļ, Jo skaistums ar laiku izkvēl un drūp. Ķempe 7, 87.

.. Sēlis [partizāns] novilcināja pretinieka nodomāto ekspedīciju pret partizāniem, un partizāni ieguva laiku sagatavoties. Bērnība 50, 12, 28.

Kārlēns visu laiku sēdēja ratos, un neviens viņam nepievērsa uzmanību. Lācis 15, 215.

.. feodālajā sabiedrībā .. priesteri rakstīja laika grāmatas – hronikas .. Niedre 8, 22.

Nu jau krietni pāri diviem gadu simtiem, kopš „laika grāmatas”, kalendāri sāka iznākt latviski. Padomju Jaunatne 70, 229, 2.

Pirmais gājējs uz laiku pilnīgi saplūst ar lielo, melno [šķūņa] siluetu. Salenieks 5, 152.

.. celtniekiem palīgos viņš piekomandēts tikai uz laiku .. Krūmiņš 1, 66.

Vārdi mēdz būt dažādi. Daži skan skaļi, bet tā arī neskar klausītāju apziņu, citi paliek dvēselē uz ilgiem laikiem. Horizonts 76, 3, 16.

Sarunas šķetinājās .. par ziemu, kas šogad pēc ilgiem laikiem atkal bija īsta ziema. Brīdaka 2, 147.

.. stāvēju pie spoguļa un pētīju savu augumu. Vienu laiku es to gandrīz ienīdu .. Zālīte 5, 284.

// Šāds posms, šādu posmu grupa, to mija subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās. Šāda posma, šādu posmu grupas, to mijas ietekme subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās.

Laiks velkas lēni. Laiks rit ātri.

Garš laiks – saka, ja ir garlaicīgi.

Aiz gara laika, arī gara laika dēļ – aiz garlaicības (ko darīt).

Īss laiks – saka, ja laiks paiet nemanot.

Kavēt (arī īsināt) laiku – izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi.

Laika kavēklis – tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi.

Laiks aizskrien neiedomājami ātri. Diena aizlido pēc dienas kā putni – nemaz nejūti, ka pagājusi nedēļa, mēnesis, gads .. Purs 1, 7.

„Manu nabaga bārenīt, vai nu nezinu, ka tev pa vakariem tik garš laiks…” Meitene noraidoši papurina galvu: „Tante Dārta, es nekad negarlaikojos: man ir grāmatas.” Salenieks 5, 297.

Īstās krēslas stundas bija ziemā, kad aiz gara laika ļaudis nezināja, ko iesākt. Jaunsudrabiņš 3, 410.

Kalnu ietvertajā mazapdzīvotajā vietā karavīri garlaikojās .. Gara laika dēļ arī izveidojās paradums pieradināt un dresēt dzīvniekus. K. Grigulis 2, 46.

Un tā stundas aizrit drīz, Rotaļās laiks kļuvis īss. Sils 8, 24.

Bieži, laiku kavēdams, nosēdos uz grīdas pie riekstu kaudzes, grābu tos saujā, bārstīju un grūstīju .. Plūdonis 3, 58.

.. vecāku ļoti nozīmīgs uzdevums ir panākt, lai viņu meita vai dēls jau agrā bērnībā izprastu, ka grāmata nav laika kavēklis .. Padomju Latvijas Sieviete 77, 7, 18.

// savienojumā ar apzīmētāju Šāds (parasti neilgs) posms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.

Sējas laiks. Ganību laiks. Siena laiks. Atvaļinājumu laiks. Brīvs laiks. Vakariņu laiks. Nārsta laiks. Riesta laiks. Palu laiks.

Karsts laiks – laiks, kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi.

Tukšs laiks – laiks, kad nav derīgu, lietderīgu darbību, darbu.

Gaiļu laiks – laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.

Veļu laiks mit. – laiks (parasti novembris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.

Ložu laiks vēst. – rudens periods, kad notika iesaukšana karadienestā.

Bija pavasara laiks, pati Jura diena. Apsīšu J. 3, 36.

Augusts ir .. dārzeņu un augļu laiks. Rīgas Balss 66, 193, 1.

Meistars, sestdienās naudu izmaksājot, sūkstās zeļļiem par grūtiem laikiem. Sēlis 4 a, 40.

„Nupat sācies karsts laiks,” Emīls pasmaidīja, „vēlēšanu kampaņa iet vaļā pilnā spēkā.” Sakse 6, 27.

Dažudien pļavas aplaidās ar miglu, kā jau veļu laikam tuvojoties. Austriņš 1, 219.

// parasti dsk.; savienojumā ar apzīmētāju Šāds posms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (parasti sabiedrības dzīvē). Arī laikmets.

Zviedru laiki. Baronu laiki.

Vecie (arī agrākie) laiki – pagātne. Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.

Mūsu laiki (arī laiks), arī tagadējie laiki – mūsdienas.

Tēvu tēvu (arī tēvutēvu, tēvtēvu) laiki, arī seni laiki – tāla pagātne.

Jaunie laiki hist. – vispārīgās vēstures periods (parasti no 1640. gada līdz 1917. gadam).

Senie laiki hist. – vispārīgās vēstures periods līdz viduslaikiem.

Miera laiki sar. – laikposms pirms kāda kara vai starp diviem kariem.

Dzīvot līdzi (savam) laikam – dzīvot atbilstoši laikmeta prasībām.

Laika biedrs – laikabiedrs.

Pāršķirstu veca, no kara laikiem saglabāta piezīmju bloka lapas. Bērce 5, 32.

Kurzemes hercogiste ir samērā rets piemērs vēsturē tai ziņā, ka dzimtcilvēku stāvokli feodālos apstākļos te regulēja romiešu vergu laiku noteikumi .. V. Kalniņš 1, 153.

Grāmatu ar melnām lapām Nēsāšu uz savām krūtīm, Līdz ar jauna laika jūtīm Kvēlot sāks ir melnās lapas. Rainis I, 295.

Reiz vecos laikos, kad tie labie gadi bij, vienam kaķītim bij dzirnavas. K. Skalbe 1, 82.

Sazvērniekus apcietināja .., kā jau tas parasts no Sokrāta un vēl agrākiem laikiem, kamēr vien pastāv valsts kā sabiedrisks institūts. Kurcijs 4, 114.

.. viņu interesēja .., cik [pagastā] to, kas varētu skumt par veciem laikiem. Sakse 7, 129.

.. latviešiem kopš seniem laikiem piemitusi nosliece uz dekoratīvo mākslu .. Māksla 72, 1, 7.

// savienojumā ar apzīmētāju Šāds posms, kas saistīts ar (cilvēka, cilvēku grupas) aktīvas darbības, arī dzīves periodu.

.. arī atzītam māksliniekam var paiet viņa laiks, un, ja tas noticis, tad pašam vajag to zināt. Dzene 2, 74.

.. to, ko Musorgska laiks viņa kompozīcijās kvalificēja kā nepilnīgu, „kļūdainu”, pēclaiks atzina tikai par pāragru. Vītoliņš 2, 45.

„.. kas tā tagad par modi – bērnu triekt no stundām vecākiem pakaļ. Manā laikā tā nedarīja.” Brīdaka 2, 182.

„Salīdzinājumā ar mana tēva laikiem katrā braucienā es ietaupu vismaz trīs stundas.” Birze 5, 63.

// ģeol. Ģeohronoloģiskā vienība laikmeta daļa.

Atlantiskais laiks.

Ģeoloģiskais periods ir Zemes ģeoloģiskās vēstures iedalījuma pamatvienība. Periodus iedala epohās, bet epohas – laikmetos, laikmetus – laikos. Maldavs 1, 172.

3. Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.

Vilciena atiešanas laiks. Laiks beigt sarunu. Pienācis laiks doties ceļā. No šī laika. Līdz šim laikam.

Pēdējais laiks – brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.

Laiks iepazīstināt ar manu pavadoni. Auziņš 1, 125.

„Ej vien, tev jau laiks.” Zigmonte 4, 166.

Arī Minka zināja, ka tēvam drīz jābūt malā un tāpēc laiks iet uz liedagu saņemt zivi. Lācis 9, 10.

Annele redz, ka ir pats pēdējais laiks pamest savus tīrumus un bēgt. Brigadere 2, 114.

// lok.: laikā, apst. nozīmē Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā.

Vilciens pienācis laikā.

Dežurētājam tiek pieteikts laikā modināt .. Birznieks-Upītis 6, 277.

.. sagatavošanās darbi iesākti laikā. J. Plotnieks 2, 56.

Gājēji ar katru gadu prasīja lielākas algas, un tad vēl bij jāmanās laikā salīgt. Upīts 4, 655.

4. val. Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.

Laika kā gramatiskas kategorijas nozīme ir tā, ka darbība vai stāvoklis, izejot no runas momenta, var tikt attiecināts gan uz tagadni, gan pagātni, gan nākotni. Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika I, 583.

// ģen.: laika, adj. nozīmē Tāds, kura nozīmē ir ietverts laika nojēgums (parasti par gramatiskajām formām).

Laika lokatīvs. Laika apstāklis. Laika saiklis.

Laika grieži – laikagrieži.

Katrā (arī kurā katra) laikā – jebkurā laikā.

Redaktors ir nevaļīgs .. Bet Pumpuru viņš ar mieru uzklausīt katrā laikā. J. Kalniņš 3,149.

Pašā (arī tieši) laikā – vajadzīgajā brīdī, momentā. Tā, ka ir piemērots, atbilstošs pēc lieluma (par apģērbu).

Ceļmalā Ēvalds nokļūst pašā laikā, lai vēl pagūtu sarīties tikko aizbraukušas automašīnas riteņu uzvirpuļotos putekļus. Krūmiņš 1, 113.

Sedliniece gan resnāka, bet taisni tāpēc jaka tagad varēja iznākt pašā laikā. Upīts 4, 225.

Pie laika sar. – savlaicīgi.

Tik jāpaskubinās Pie laika uzlikt mājai jaunu jumtu .. Plūdonis 1, 65.

Savu laiku novec. – nekad.

.. Ievai bij jāapsolās uz citu svētdienu nākt pie Trīnes, ja negribēja, ka Trīne savu laiku ne kājas nespēra Zvirgzdēnos. Apsīšu J. 2, 99.

Vienā laikā – vienā un tajā pašā laika momentā, laika sprīdī.

Pēkšņi priekšā vienā laikā izšāva trīs gaismas raķetes. A. Grigulis 9, 112.

Man vajag kopā un vienā laikā: šīs jūras, laivas un tevis vēl. Auziņš 3, 82.

Pirms (arī bez) laika – par agru, nelaikā.

Nevar koks pirms laika lapas atraisīt .. A. Bārda 1, 259.

„Postā un nabadzībā lauzu savas rokas, bez laika esmu sirms palicis, bez laika mani spēki zuduši ..” Blaumanis 6, 107.

Pirmajā laikā – sākotnēji, sākumā.

Visos (arī laiku) laikos – vienmēr.

Laiku pa laikam (arī laiku no laika), arī pa laikam – šad un tad.

Čūskas un ķirzakas laiku pa laikam visu virsējo ādas raga slāni nomaina. Sloka 1, 36.

Melnais suns pa laikam Norūc, paceļ galvu .. Rainis I, 40.

Uzņemt laiku – konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā).

Laiks ir dārgs, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga – saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).

Nav laiku kur likt – saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.

„.. tev jau sieva komandējumā, skaidrs, tev nav savu laiku kur likt. ..” Zigmonte 4, 142.

Nosist (arī notriekt) laiku – bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.

Ārpus laika un telpas – neievērojot reālos apstākļus.

Laika upe (arī straume, rats) poēt. – laika ritums, plūsma.

Laika upe plūst, Krakstot kokiem zari lūst. A. Grigulis 14, 118.

.. te, pie avota apstājoties, liekas, ka nekas nebūtu mainījies, kaut arī vienmērīgā un neapturamā laika straume jau ieritējusi septiņdesmito gadu krastos. Kalndruva 7, 16.

Ar zobiem un nagiem tas [pagājušais] turas pretim, grib apturēt laika ratu, kas nepielūdzami rit uz priekšu .. Sakse 7, 478.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


laiks laiks; visu laiku vysod; vysulaik; vys; nūtaļ; nanūstuodams (nanūstuodama); bez nūstuošonys; jau kādu (zināmu) laiku jau kurs laiks; tai pašā laikā vīnulaik; rudens laikā pa rudiņa laiku; pa rudiņam; laika zoba atstātās pēdas laika zūba grauzīni; pļaujas laiks pļuovis laiks; pēc kāda laika par kaidu laiku; par laiku; pēc neilga laika na par ilgu; par nagaru laiku; atradis (atradusi) laiku, kad jautāt iron. (par nelaikā veiktu darbību) atroda laiku vaicuot; pulkstenis rāda laiku stuņdinīks ruoda laiku; no laika gala fraz. nu myuža laiku; (meteoroloģiskie apstākļi) laiks; gaisalaiks; labs laiks lobs laiks; slikts laiks nalobs laiks; silts laiks sylts laiks; auksts laiks solts laiks; laika apstākļi gaisalaiks
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


laiks 1. Likumsakarīga secība, kādā parādības nomaina cita citu; šāda secība, ko mērī ar sekundēm, minūtēm, stundām u. tml. .. tâ tas laĩks iêt, ùn v¥cùms nãk vìrsũ.

2. Posms šādā secībā (piemēram, gadalaiks, diennakts daļa), kuram raksturīgi noteikti meteoroloģiskie apstākļi, debess spīdekļu stāvoklis. kùo tu tùr darîsi aũkstã zìemas laĩkã. r¥gavu (arī snìega) laĩks – gadalaika posms, kad zemi klāj sniegs. zìemã veda laũkã badķus [no meža], r¥gavu laĩkã. Gada vai diennakts posms, kas saistīts ar noteiktu darbu veikšanu. agrâk tâ nùo Miķ¡ļìm sâkâs kaxpèļlasãmàis laĩks. sìena laĩkã citreĩz gul¡ja pļavã pa nakti. Gada vai diennakts posms, kas saistīts ar noteiktiem notikumiem, paražām. desmituôs sàimi¡ks sàuca puĩšus nùo meža mãjã, kam¥r dìevvàdu laĩks pagãja. Gada posms, kas saistīts ar noteiktām parādībām augu valstī. ap âbèļziêdamuõ laĩku bi tã s¡šana. Gada posms, kas saistīts ar noteiktām parādībām dzīvnieku valstī. briêža t¡vĩni a nàstra laĩkã ¥suõt nikni.

3. Posms šādā secībā starp diviem notikumiem, starp kā sākumu un beigām. i`ks laĩks pagãjis, kam¥r es viņu nàu redz¡š. savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu. Norāda uz šāda posma noteiktu ilgumu. ka sàuss i nùopļaũc, ta pa ned¡ļu laĩka laîd mašĩnã [labību].

4. savienojumā ar bût formām. Posms šādā secībā, kuram raksturīga (kā) realizēšanas iespējamība. kàm ta bi laĩka tâ dzext, viņìm tak bi savas dìenas jànùoiêt muĩžã. Šāds posms, kas ir aizņemts ar ko (piemēram, ar darbu). tagad jàu tâc nevaļîks laĩks.

5. Posms, arī moments šādā secībā, kad kas jādara, arī, kad ir izdevīgi ko darīt. nu·pat i pi`làis m¡nesis, nu·pat i ritîks laĩks taĩsît kàpuôstus. Šāds posms, arī moments, kad kam jānotiek, jānorisinās. ka laĩks ciê iêt, ta gùos nùoraû pi¡nu.

6. parasti dsk. Tautas, sabiedrības vēstures posms. ti¡ laĩki ne·maz nàu àis ka`nìm, ka a spriguli kũla. Šāds posms, kas saistīts ar (piemēram, personas, tautas) vadošo stāvokli. labĩbas pļãv¡š jàu gàn i sèn, tas i vêl cara laĩkã. / [senāk] a kàkli sastĩpãja iskapti. Ũlmaņa laĩkã jàu ìegãdãjâs tãs acsl¥gas. tài i divas skrũves. // Posms (atsevišķa cilvēka, arī cilvēku grupas dzīvē), kuram raksturīgi kādi noteikti apstākļi. šitàis laĩks jàu viņàm ìr ârk*rtîgi grũc, e`pa iê trũkst.

7. vsk. lok., adv. noz., savienojumā ar apzīmētāju. Kāda cilvēka mūža vai aktīvās darbības posmā. v¥cãsmãtes laĩkã bi gari bruñči.

8. vsk. lok., adv. noz. Vajadzīgajā brīdī, momentā. nu·pat nãk gùove slàucama, a tùo nevàr tâ juõkuôtiês, tã i jàslàuc laĩkã.

bez laĩka – pirms laika; nelaikā. ka viņi [lini] izaûguši, ta viņi ziêd zilìm ziêdìm; bez laĩka jàu nevàr ziêdêt. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 185–187]


 

laiks 1. Laika sprīdis. maped jìr stùņä làika èļ apsadareîšonys. kùr tys làiks – saka par ko sen notikušu. kùr tys làiks, kuô jùo nàu. Laikposms, laika sprīdis subjektīvā uztverē. strups làiks – saka, ja nav garlaicīgi, ja visu laiku ir ar ko nodarbināts. ka jìr kù dareî, to i strups làiks. 2. Laikmets. sajuk làiìm – norisināties pārmaiņām valdībā, valsts iekārtā. sajuka làiì t@ukstùša eeńi śìmi śepèņpacmytajâ godâ, i adbâgu da sàtài nu etragradys. 3. Laikposms, kas ir saistīts ar cilvēka, vilvēku grupas darbības, arī dzīves periodu. jùos làikâ iśi pakši cadi. 4. Laikposms, kam ir raksturīgi noteikti meteoroloģiski apstākļi (piemēram, diennakts daļa). pavasara laikâ i m@usu tuôi dub`i, ka nàvar pùorbriśt.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998, 549–550]

 

laiks 1. (karsts) kâ sìena làikâ – saka, ja valda liels karstums, sausums, tveice: nu gòn ìr tik koxsc koâ sìena làikâ.

2. (nepastāvīgs, mainīgs u. tml.) kâ pavasara làiks iron. – saka par nenoteiktu, svārstīgu cilvēku: cìlvàks napastàvîks koâ pavasara làiks.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 112]


No (retāk kopš) laika (retāk sākta) gala no paša sākuma.


No mūža laika novec. – no ļoti seniem laikiem.


Uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem, arī uz laiku laikiem uz ļoti ilgu laiku.


Kur tas laiks sen, ļoti sen.


Laika jautājums saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.


Atgriezt laika (arī vēstures) ratu atpakaļ panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.


Gaišā dienas laikā klaji, atklāti, neslēpjoties.


Laika zobs novecošanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.


Ziedu laiki (arī laiks) laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību.


Zelta laiki (arī laiks)laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Arheoloģijāagro metālu laiks.


Astronomijāaberācijas laiks, efemerīdu laiks, gaismas laiks.


Celtniecībāūdens kāpuma laiks.


Enerģētikāaiztures laiks.


Hidrometeoroloģijāaizmugures laiks.


Informātikāadministratīvais laiks, aizkavēšanās laiks.


Valodniecībāabsolūtais laiks.


Politiskās partijas nosaukumsJaunais laiks.


Periodisko izdevumu nosaukumi ­– Laiks, Jaunais Laiks, Rīgas Laiks, Kursas Laiks, Latgales Laiks.


ErgonīmiLaiks, pulksteņu veikals; Kāzu Laiks, veikals; Laiks Sev, veikals.


laiks; mantots vārds; lš. laĩkas (tikai ilguma nozīmē). Atv. no verba likt saknes. Par nozīmes izveidošanos ir dažādi uzskati. Tradicionāli uzskata, ka laiks sākumā bijis adjektīvs, kas formas un nozīmes ziņā atbildis vārdam lieks ‘tāds, kas ir pāri par vajadzīgo, kas paliek pāri’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 487–488]


angļu  time

baltkrievu  час

čigānu  laikos; voļa; doba; ciros

franču  temps

grieķu  χρόνος

igauņu  aeg

krievu  время

latīņu  tempus

lietuviešu  laikas

poļu – czas

somu – aika

ukraiņu  час

vācu – die Zeit

zviedru  tid



Ir labi, ja laiks mūs skolo, bet ne pārmāca. 

 

Laiks nes gudrību. 

 

Apdomā pie laika un pēc tam cieti klusu. 

 

Ko dari, to dari pie laika, pēc jācieš klusu. 

 

Laiks paiet un teiktais vārds paliek. 

 

Bez laika nekā nevar padarīt. 

 

Nekas, ārā labs laiks

 

Savu laiku to neesmu redzējis. 

 

Nelielies priekš laika

 

Čakli strādājot, laiks aizskrien ātri. 

 

Lobi laiki nikod naizamērst. 

 

Laika līdz jaunam mēnesim. 

 

Grūti laiki ir, lai cilvēks tos padara labus. 

 

Laika zobs sagrauž un saēd visu. 

 

Kāds laiks, tāda diena. 

 

Laiks un jaunība aizsteidzās ar vēja spārniem. 

 

Mācies pie laika, būs panākumi. 

 

Tāds laiks, ka debess ar zemi griežas kopā. 

 

Laiks aizvien īsāks, ja divi kopīgi brauc. 

 

Kas savu laiku nevar lietā likt, tas apzog pats sevi. 

 

Bez laika rozes nezied. 

 

Laiks nemīl notikumus mērīt ar šīsdienas olekti. 

 

Kas vēl priekšā, tas gan savā laikā nāks. 

 

Dzer un dzīvo, kamēr laiks, kas zin rīt, vai būsi vairs. 

 

Ar laiku un uzticību – ir daudz kas iespējams. 

 

Laiks gan soļo pamazām, dzīve aiziet aumaļām, ilgi gaidīt velti būs, tiklam laime rokā

kļūs. 

 

Laiks na začs. 

 

Laiks nuoceja nagaida. 

 

Pēc skaidra laika borguoks pārkyuns. [LSP 1263 997]

 

Pēc laika laika nav. 

 

Tagad tikai drusku aizkod, vēlāk, kad būs laiks, tad ij nokod. 

 

Laiks skrien ātrāki par vēju. 

 

No gara laika nezin ko darīt. 

 

Netērē velti laiku savā mājā. 

 

Katram laikam ir savi grūtumi un savi prieki. 

 

Grūti laiki, kas to tic; izcep siļķi, apēd cits. 

 

Apdomā pie laika, kā varēsi izlocīties no nepatikšanām. 

 

Šajos laikos ar taisnību tālu netiks. 

 

Laiki labi – tik māki dzīvot! 

 

Trakos laikos netrako līdz. 

 

Kas vienmēr žēlojas par grūtiem laikiem, tas labus laikus nesagaidīs. 

 

Ar laiku un uzticību ir daudz kas iespējams. 

 

Laiks pienācis mosties no miega. 

 

Nekad neatgūsi zaudēto laiku

 

Nav laika dzīrot, kad agri jāceļas. 

 

Laiks nav zaķis, saimnieks nav kaķis! 

 

Slikti laiki, kā lai dzīvot māk.

 

Laiks īss, bet mūžība gara. 

 

Taupi laiku, tad tev būs turība. 

 

Vislabākais laiks būt laipnam un pieklājīgam ir katra diena. 

 

Kur nu skriesi, pagaidi laika

 

Bez laika rozes nezied. 

 

Laiks negaida. 

 

Mācies, kamēr vēl laiks

 

Bez laika nepamet darbu. 

 

Pagājuši laiki neatgriežas. 

 

Katram pienāk savs laiks

 

Laiki priekos paiet ātri. 

 

Laiks un prieki aizsteidzas ātri. 

 

Apdomā pie laika, tad pēc nebūs žēl. 

 

Pēc laika visi gudri. 

 

Laiks ir nauda. 

 

Laiks ir dārgāks par naudu. 

 

Veci laiki, labi laiki

 

Nāks laiks, nāks padoms. 

 

Laiks ir putns. 

 

Laiks aizskrien kā ar spārniem. 

 

Labāk lai trūkst laika divreiz, nekā darba vienreiz. 

 

Laiks visu dziedē. 

 

Laiks dziedē visas brūces. 

 

Jauni laiki, jauna pasaule. 


Senāk laika noteicēji bija: gailis un zvaigznes naktī, bet dienā ēnas garums.

 

Augšāmceļamo laiku aprēķinājuši pēc gaiļa dziedāšanas. Kad gaili nav dzirdējuši dziedam, tad pēc zvaigznēm. Tā noskaitījuši, cik augstu jau sietiņš uznācis, kā stāv greizie vāģi un politars.

 

Dienā vērojuši laiku pēc paša pakrēšļa.


Nu ir laiks, nu ir laiks,
Laiks brāļam sievu ņemt:
Nu uzauga tīrumā
Divi vārpi galiņā.
[LD 12181-1]


Laiks jau bija gaigalam
Skriet no sila ezerā;
Laiks jau bija tev, māsiņa,
Atstāt savus bāleliņus. [
LD 11997-0]


Vēl nav laiks sniegam snigt,
Zaļa zāle tīrumā;
Vēl nav laiks tautām nākt,
Vēl māsiņa brāļiem klausa.
[LD 12454-1]


Nāk rudens lapu laiks,
Nāk meitām baiļu laiks:
Krīt lapiņa čakstēdama,
Skrien meitiņa drebēdama. [
LD 13771-0]


Ceļaties, ceļa vīri,
Nu ir laiks ceļu braukt,
Nu dziedāja ciema gaiļi,
Nu ezera gaigaliņi.
[LD 31850-0]


Cīrulītis agri dzied,
Pieguļniekus modināja:
Nu jau laiks piecelties,
Ganamos apraudzīt!
[LD 30208-0]


Zinu, zinu, nesacīju,
Gan mācēju, nedarīju,
Laiks visā mūžiņā,
Ne pirmā dieniņā.
[LD 22651-0]


Vaj jūs trakas, vecas meitas,
Vaj man miera neliksit?
Es vēl jauns, man vēl laiks,
Jaunu meitu nolūkot.
[LD 13127-2]


Savu laiku ieva zied,
Savu laiku ābelīte;
Savu laiku es valkāju
Brāļa pirktu vainadziņu.
[LD 5947-1]


Ej, māte, gulēt,
Neraugi meitas;
Vēl nav meitām
Guļams laiks. [
LD 6713-0]



***

Tad apstājās laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.

Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi –
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais –
Ka mīlestība neprot skaitīt.
[Ziedonis 1983 : 321]

 

 

Kāzu dienā

 

Un atkal laimes vēl. Tas laiks ir klāt.
Lai dzīvē jaunā viņiem labi sokas!
Nu tavi bērni atstāj ligzdu, māt,
Un atstāj tavas piegurušās rokas.

 

Un tad būs mazbērni. Un svarīgi nav tas,
Vai viņi piedzimst decembrī vai maijā,
Bet katrs ķipars sākumā ir mazs
Un lūdz, lai tavas rokas viņu aijā.


Un viņš grib ēst un dzert, un viņš ir mazs,
Viņš nāk un ķeras tavu svārku krokās,
Lūdz: – Vecmāt, nes! – Un viņam tas nekas,
Ka dažreiz nogurušas tavas rokas.


Tā bērnu mūžs ir mūsu rokām lemts
No baltiem autiņiem līdz „kāzu štātei”.
Un tālāk vēl. Tik žēl, ka to, kas ņemts,
Mēs visu nevaram vairs atdot mātei.


Bij arī viņai diena, sauca: – Rūgts! –
Bij arī viņai rožu ziedi saldi.
Viss radu raksts uz kāzām tika lūgts.
Kaut jau aiz kalniem viņas kāzu galdi, –


Kad šodien viesi atkal durvis ver,
Rads blakus radam sēž un brāļi māsām,
Mums tomēr viena glāze jāiedzer
Par mātes, katram savas mātes kāzām.
[Ziedonis 1983 : 188–189]

 

 

***

No ezera skatienā manā

ielēca zivs ­

dzīva,

lunkana, vēsa un sveša.

 

No skatiena mana ezerā

ielēca zivs ­

dzīva.

Nekad to vairs neredzēšu.

 

Aplis apvelkas apkārt

Un pielaiko mani laikam.

Laiks pieder mums?

Mēs piederam laikam?

Laikam. [Zālīte 2003 : 47]

 

 

***

Kāds savāds laiks

klīst atbalsis no kādreiz mežā sauktā,

un neaizmirstamais uz kruķiem lec,

un nākotnē – kāds solists korī jauktā,

jau pieteikts, bet vēl nedzirdēts.

 

Kāds savāds laiks

ir cirvis uzasināts spožs, bet piets

jau vārus asnus dzen un klausās,

ko saule teiks, bet tā jau pati riet

bez pārliecības, ka rīt ausīs. [Zālīte 2003: 181]

 

Vārds laiks izmantots Vizmas Belševicas dzejas krājuma nosaukumā Dzeltu laiks (1987).





Ieva Iltnere Zudušo laiku meklējot.


Autore K. Sergejeva.

 

Autore K. Sergejeva.

 

Autors G. Vasiļjevs.



Visi tagad jau klasiskie laika skaitīšanas cikli – diena, nedēļa, mēnesis, gads –, kas saistīti ar Zemes un Mēness kustību Visuma telpā, ir laika skaitliskie mēri, kuri raksturo laiku kā matērijas eksistences formu ar kvantitatīviem rādītājiem. Šie laika mēri ļauj izdalīt no apkārtējās pasaules notikumu haosa vienu atsevišķu notikumu un to hronoloģiski raksturot. Laiks ir kā plūsma, kas sakārto telpas objektīvās parādības to secībā un atspoguļo tās cilvēka apziņā. Mūsu planēta Zeme kalpo šim mērķim kā milzīgs laika etalons.

Pieņemot patieso dienu par laika mēru, kas noteikts starp divām viena otrai sekojošām Saules centra augšējām kulminācijām, faktiski tiek ieviests nevienmērīgs laiks. Patiesās dienas garums gadalaikā nedaudz izmainās atkarībā no Zemes orbitālās kustības ātruma maiņas un no ekvatora plaknes slīpuma pret ekliptiku.

Zemei apriņķojot Sauli pa elipsi, orbitālās kustības ātrums nepārtraukti mainās līdz ar Zemes attāluma izmaiņu līdz Saulei. Ziemā, kad Zeme uz orbītas atrodas tuvāk Saulei nekā vasarā, tā kustas ātrāk. Šī iemesla dēļ rudenī un ziemā patiesā diena ir nedaudz garāka nekā pavasarī vai vasarā. Savukārt ekliptikas slīpuma dēļ pret ekvatora plakni patiesās dienas garums vasaras un ziemas saulgriežu laikā nedaudz palielinās, bet pavasara un rudens ekvinokcijas tuvumā – samazinās.

Tik niecīgu diennakts laika izmaiņas kļūdu ar saules pulksteņiem konstatēt nevar. Tāpēc patiesā diena kā laika mērs apmierināja ikdienas dzīves prasības līdz pat 18. gs. beigām. Tikai 19. gs. sākumā, kad mehāniskie pulksteņi kļuva tik precīzi, ka ar tiem varēja jau mērīt sekundes, patiesā laika nevienmērību vairs nedrīkstēja neievērot, vienmērīga laika problēma astronomijā 18. gs. otrajā pusē tika sekmīgi atrisināta. Astronomijā ieviesa fiktīvā punkta – vidējās ekvatoriālās Saules – jēdzienu. Vidējā Saule pārvietojas pa debess ekvatoru ar vienmērīgu ātrumu un vienlaikus ar patiesās Saules centru šķērso pavasara punktu. Vidējā diena tika definēta kā laika intervāls starp divām vidējās ekvatoriālās Saules augšējām kulminācijām. Tāpēc iznāk, ka vidējās dienas ir vienāda garuma.

Patiesā un vidējā laika starpību sauc par laika vienādojumu, un tas ir jāzina, lai no patiesā laika iegūtu vidējo laiku vai arī otrādi. Laika vienādojumu aprēķina, balstoties uz Zemes kustības teoriju. Laika vienādojuma vērtības no gada gadā mainās tikai par dažām sekundēm.

Vienmērīgo vidējo laiku oficiāli ieviesa vispirms Šveicē 1780. gadā, bet 19. gs. sākumā arī citās valstīs. Rīgā par vidējā laika ieviešanu pilsoniskajā dzīvē pirmais rūpējās Rīgas guberņas ģimnāzijas virsskolotājs, astronoms un matemātiķis Vilhelms Frīdrihs Keislers (1777–1828), kas 1818. gadā Rīgas pils tornī iekārtoja astronomisko observatoriju.

Tomēr dažādiem iedzīvotāju slāņiem domātos tautas kalendāros, kuros parasti atzīmēja Saules lēkta un rieta momentus, laika vienādojums netika ņemts vērā līdz pat 19. gs. vidum.
[Sagatavots pēc: Klētnieks 1983 : 12–16]