Tradicionālā transkripcija

[laps]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[lɑps]


[l] – ’skanenis’.’]

[a] – īsais patskanis

[p] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma bs.



lab- sakne, vārda celms

-s galotne




lab+dien!

lab+dien-as

lab-as+dien-as

lab-um+guv-ēj-s

lab+ie-kārt-o-j-um-s

lab+ie-rīk-o-j-um-s

lab+pa-tik-a

lab+prāt

lab+rīt!

lab-s+rīt-s

lab+sa-jūt-a

lab+skaņ-a

lab+vakar!

lab-s+vakar-s

lab+vakar-s

paš+lab-um-s

pat+lab-an


lab+dab+īg-s, lab+dab+īg-a

lab+dar+is, lab+dar+e

lab+dar+īb-a

lab+dar+īg-s, lab+dar+īg-a

lab+dzim-t+īb-a

lab+dzim-t+īg-s, lab+dzim-t+īg-a

lab+klā-j+īb-a

lab+skan+īb-a

lab+sird+īb-a

lab+sird+īg-s, lab+sird+īg-a

lab+sird+is, lab+sird+e

lab+vēl+is, lab+vēl+e

lab+vēl+īb-a

lab+vēl+īg-s, lab+vēl+īg-a


nelabais




labs – patstāvīgs vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk

dsk.

vsk.

dsk.

N.

lab-s

lab-i

lab-a

lab-as

Ģ.

lab-a

lab-u

lab-as

lab-u

D.

lab-am

lab-iem

lab-ai

lab-ām

A.

lab-u

lab-us

lab-u

lab-as

I.

ar lab-u

ar lab-iem

ar lab-u

ar lab-ām

L.

lab-ā

lab-os

lab-ā

lab-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

lab-ais

lab-ie

lab-ā

lab-ās

Ģ.

lab-ā

lab-o

lab-ās

lab-o

D.

lab-ajam

lab-ajiem

lab-ajai

lab-ajām

A.

lab-o

lab-os

lab-o

lab-ās

I.

ar lab-o

ar lab-ajiem

ar lab-o

ar lab-ajām

L.

lab-ajā

lab-ajos

lab-ajā

lab-ajās

V.

lab-ais! lab-o!

lab-ie!

lab-ā! lab-o!

lab-ās!

 

PAKĀPES

 

Pamata
pakāpe

Pārākā
pakāpe

Vispārākā
pakāpe

Vīriešu dzimte

lab-s, lab-ais

lab-āk-s, lab-āk-ais

vis-lab-āk-ais

pats lab-āk-ais

lab-āk-ais

Sieviešu dzimte

lab-a, lab-ā

lab-āk-a, lab-āk-ā

vis-lab-āk-ā

pati lab-āk-ā

lab-āk-ā


Teikumā var būt:

1) izteicēja daļa Itālijā ražotie apavi no Latvijas klimata prasību viedokļa nav labi.

2) apzīmētājs Labā zemē uzzied arī slotaskāts.



labs amatnieks, labs basketbolists, labs grāmata, labs instruments, labs jautājums, labs kalējs, labs laiks, laba mācība, labs meistars, labs pavārs, labs priekšnesums, labi rezultāti, labs romāns, labs sasniegums, labs skolnieks, laba spēle, labs suns



labs, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir iejūtīga, labsirdīga, labvēlīga.

Labs jaunietis. Laba sieviete.

Cilvēks, kam tīk rozes un kas priecājas par bērniem, ir labs cilvēks. Vējāns 5, 219.

Jūs esat labs cilvēks, un es esmu tā audzināta, ka labus cilvēkus atceros. Vilks 5, 128.

Ansis bija labs dēls savai mātei. Nekad viņš neļāva tai nest smagos ūdens nēšus no akas vai celt mugurā zāļu nastas. Viņš pats apdarīja visus grūtākos darbus .. Zvaigzne 57, 19, 17.

// Tāds, kas atbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas iejūtība, labsirdība, labvēlība.

Laba uzvedība. Laba audzināšana.

Labais tonis – pieklājības, uzvedības normas.

Puisis sveicināja. Ēbars atņēma. Šim jaunajam bija labs smaids – silts un kautrīgs. Lāms 2, 9.

Zēns un sirmais vīrs Dzīvē tālu vērās acīm labām. Sudrabkalns 1, 52.

.. Birutai šodien ir tāds dīvaini labvēlīgs garastāvoklis, viņā kaut kas prasīties prasās pateikt, izdarīt ko labu .. Zigmonte 4, 139.

Visi augstie vīri taču sākumā lauzīja galvas un studēja labā toņa .. leksikonus .. Rozītis 3, 311.

// lietv. nozīmē: labais, -ā, v.; arī labs, -a, v. Tas, kas atbilst morāles normām, ideālam; šī ideāla īstenojums.

.. teātrim vajag stiprināt cilvēka ticību labajam. Tāpēc mēs mīlam teātri, tāpēc tas mums ir nepieciešams. Teātris 75, 15.

Ļauno jau cilvēki drīz aizmirst, bet labais paliek atmiņā .. Saulītis 13, 123.

2. Tāds, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu); tāds, ar kuru ir šādas attiecības.

Labas draudzenes. Labi darba biedri. Labs kolektīvs. Laba ģimene.

No mājas viņš paņēma līdz portfeli ar grāmatām. Ar šīm grāmatām viņam līdzi uz slimnīcu atnāca labu draugu un paziņu pulks. Birze 5, 191.

Tomēr arī šinī brīdī viņš domāja par Zigi. Ēvalds bija labs draugs, varbūt pat pārāk labs. Saulītis 12, 258.

Ar māti man ir tā – reizēm mēs ar viņu esam ļoti labas, tas ir tad, kad viņa mani saprot un neuzmācas ar savām morālajām pamācībām. Brodele 17, 46.

// Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

Laba saprašanās. Laba saticība.

Viņam ļoti labas attiecības ar saviem kaimiņiem, ne ar vienu nestrīdas, par ko ieguvis visas apkārtnes iedzīvotāju cieņu. Arājs-Bērce 1, 69.

// lietv. nozīmē: labais, -ā, v.; labā, -ās, s. Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.

„Guli, mana labā,” Laura neskanīgi teica, pārlaidusi ar delnu pāri meitas gaišajiem, uz spilvena izklīdušajiem matiem .. Ezera 7, 230.

Viņš pats ir ieradies pie manis .. Negaidīja, kamēr zvanīšu, bet atnāca! Mīļais, labais! Kā es varēju par viņu kaut mirkli domāt slikti!? Brodele 17, 164.

// Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvnieku).

Šis suns ir labs, nekož nevienam.

3. Tāds, kas prasmīgi, apzinīgi veic savu darbu, pienākumu.

Labs arhitekts. Laba studente. Labi skolotāji.

Katram redzams, ka labākā pļāvēja slava Upīšu Mārtiņam nebij velti dota. .. Griezums līdzens, kā ar nazi .. Upīts 4, 202.

.. organizators viņš bija labs un parasti prata pareizi uztvert, kas ir galvenais kārtējo uzdevumu virknē .. Bērce 3, 504.

„Elza būs laba ārste. Kas mums tad nekaitēs!” māte nebeidza jūsmot. Purs 4, 120.

4. Tāds, kas atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).

Labs galds. Laba istaba. Laba maize. Labs siltums. Labs vēja stiprums.

Labi zābaki .. Stipra āda, maz valkāti. Lēmanis 9, 25.

Kupčas ir labas mājas, skaistā vietā .., viegla zeme, grantskalns, kādu pa pieciem pagastiem neatradīsi. Upīts 4, 108.

Labiem miltiem jābūt irdeniem, bez kunkuļiem, ar patīkamu aromātu, bez rūgtas vai skābas garšas .. Pavāru grāmata 158.

Drīz tika līdzenāks un tā arī ceļš labāks. Laicens I, 413.

„Roc drošāk, podniek! Roc sparīgāk! Redzi, laba māla zeme pati gaida meistaru un liesmas pretī sviež.” Kaldupe 8, 24.

// Par dzīvniekiem, augiem.

Labs medību suns. Labas dējējvistas. Labi rudzi. Laba ābeļu šķirne.

Pati atkal to labāko govi un pērnējo teli Vulpim – kūts lai paliek tukša, klēts lai izslaucīta, bet rente lielkungam jāmaksā. Upīts 4, 156.

„Lini gan mums šogad labi. Gari un mīksti, augstākā labuma ..” Jauno vārds 56, 15.

// Tāds, kurā ir noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi (piemēram, par uzņēmumu, iestādi).

Laba augstskola.

// Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām izmantošanas prasībām, tāds, kas izraisa patiku (piemēram, par priekšmeta, telpas, vietas, parādības īpašībām).

Labs krāsas tonis. Labs papīra biezums. Ceriņiem ir laba smarža.

.. sviestam labu garšu dod īpašs ieraugs. Cīņa 75, 93, 2.

// lietv. nozīmē: labs, -a, v.; arī labais, -ā, v. Tas, kas atbilst, ir piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām (parasti drēbes, ēdieni); arī labums.

Ģērbt tikai labu. Ēst labu.

„Kādu labu tad tie radi tev iedeva? Andris jau trešo gadu pie svešiem gandrīz par vēderu…” Apsīšu J. 3, 31.

5. Tāds, kas veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).

Laba dzirde. Laba asinsrite. Labs miegs. Labas uztveres spējas. Labas dotības mūzikā.

.. komisāram ir laba atmiņa. .. reiz dzirdētais vai redzētais tam cieši iegūlās atmiņā. Grants 5, 29.

Ēstgriba man vienmēr bija laba arī ceļojumā .. Zālīte 5, 229.

Vilmai laba balss. Kad viņa dzied, atbalso abi [upes] krasti. Vanags 8, 99.

// Tāds, kas ir normāli attīstīts (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.

Labs augums. Laba muskulatūra. Labi zobi. Laba gaita. Laba stāja.

// Tāds, kas normāli funkcionē (parasti par maņu orgāniem).

Labas ausis. Vanagam ir labas acis.

6. Tāds, kas atbilst, ir piemērots noteiktām prasībām (par norisi, stāvokli, apstākļiem).

Laba braukšana. Laba skriešana. Laba pastaiga. Labi veģetācijas apstākļi.

Līdaks labprāt pastūma kušķīti siena, lai meistaram [ratu] priekšā labāka tupēšana. Upīts 4, 233.

Dārzu Anna vienmēr turēja labā kārtībā. Neredzēja ne nātru, ne balandu, ne ciesas, ne citādu nezāļu. Kalndruva 8, 25.

Diena bija saulaina un bezvējaina, redzamība laba .. Cīrulis 1, 178.

// Par laiku, laika apstākļiem.

Labs pļaujas laiks.

.. siena laiks rādījās labs, saimnieks licis tūliņ pēc brokastīm izārdīt vālus .. Upīts 4, 251.

Bij iestājies labs laiks – sauss, kluss un silts. Kadiķis-Groznijs 1, 289.

Saule cēlās aizvien augstāk, dienai vajadzēja būt labai – bija jau arī tieši pats vasaras vidus. Ezera 5, 222.

7. Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (par parādībām sabiedrībā).

Viņš atgriezās no māsas izlaiduma lauksaimniecības tehnikumā. Labs izlaidums esot bijis, nopietni puiši un meitenes. Auziņš 1, 191.

„.. kas viņam, skolotājam, var būt labāks par bērnu apciemojumu?” Zigmonte 2, 116.

Kas Janku labi pazīst, tie zina, ka šī rieva viņa pierē ierodas tad, kad sarežģītā situācijā jāatrod vislabākā izeja. Kalndruva 5, 78.

.. [mākslinieciskās pašdarbības dalībnieki] gūst labus panākumus, pirmās vietas .. Literatūra un Māksla 57, 11, 4.

// Par dzīvi, darbu, sabiedrībā ieņemamo stāvokli.

Labs amats. Laba nodarbošanās.

Dzīvot labas dienas – dzīvot labi.

Daudzreiz Made nodomāja, cik laba dzīve būtu ar tādu vīru kā Pīteru. Sakse 2, 71.

„Darbs man labs, ļoti labs,” Ieva klusi atbild. Zigmonte 2, 113.

// Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī patīkams, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.

Labs referāts. Laba glezna. Laba opera. Dot labu padomu. Labs iespaids.

Laba slava – atzinīgs, labvēlīgs vērtējums.

Logā bija izliktas grāmatas – dažas biezas, citas pavisam plānas. Daudzās bija kaut kas labs, patiesība, atspoguļota dzīve, bet citās – nieki. Lukjanskis 1, 52.

Viņa allaž bija jautra un smaidīga, katram zināja pateikt kādu labu vārdu – slimniekiem novēlēja krietnu veselību, saķildojušos vīru un sievu samierināja .. Sakse 14, 31.

.. Un mūzika man šķita dziļa, laba. Sudrabkalns 1, 48.

Rūpnīcā to ievēroja, Ēvaldam bija laba slava, uz viņu varēja paļauties. Saulītis 12, 306.

8. Samērā apjomīgs, liels; krietns.

Labs maizes rieciens. Labs krājums labības. Laba kartupeļu raža.

Atsevišķi krusas graudi labu riekstu lielumā. Auziņš 1, 17.

Mēs gājām labs pulciņš: vecāmāte, vectēvs, krusttēvs, saimniece un Katre. Jaunsudrabiņš l a, 130.

.. sākumā laba daļa mājinieku bija diezgan neapmierināti ar jauno iemītnieku [ezi] .. Sakse 8, 25.

// Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).

Laba alga.

Švauksts, kurš teicās atbraucis pagājušu nakti no pilsētas, runāja pilnā mutē, ka cena liniem esot laba .. Kaudzītes l a, 104.

.. Kutuzovs par barona uzraudzību saņēma labu atlīdzību no radiem. Rozītis 2, 49.

// Samērā garš, tāls (piemēram, par attālumu, ceļa posmu).

Labs ceļa gabals vēl ko iet.

.. jaunā priežu koka mājiņa labu gabaliņu no lielceļa, un tajā reti iemaldās kāds gājējs. Salenieks 5, 294.

Priedulājs ir labas verstes garumā, biezi pieaudzis kadiķiem .. Upīts 18, 42.

Izmetis vēl labu riņķi pa ezeru, Ģirts pagriezās atpakaļ uz salu. Dripe 2, 104.

// Samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds, kura ilgums pilnīgi atbilst noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu.

Ierasties pēc laba brīža. Krusttēvs jau labā pusmūžā.

Jaunzemju pirts ar istabiņu otrā galā stāvēja jau tur labu laiku: mazās rūtiņas jau bija norūsējušas, .. pakši un pamati vietām aizbāzti lupatām. Birznieks-Upītis 1, 7.

Arvīds Lejnieks atgriezās pēc labas stundas, kad viesi jau atkal sēdēja pie galda. Lubējs 1, 10.

Tantes māja bija labas minūtes gājiena attālumā. Zigmonte 4, 7.

// Tāds, kas jau ir iestājies (par diennakts posmu).

Ja motociklista ceļa mērķis būtu Priežusila ciems, to sasniegtu labā dienā .. A. Grigulis 13, 598.

// Tāds, kas izpaužas samērā pilnīgi (par parādībām dabā).

Atnākt labā tumsā.

.. Podziņa labā krēslā šķīrās no Gusta .. Apsīšu J. 2, 97.

9. ar not. galotni Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kas ir pretēja kreisajai (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: kreisais.

Labā acs. Labais sāns.

Kreisās rokas padusē tam bija vijole, un labajā viņš turēja melnu platmali. Jaunsudrabiņš 7, 19.

Ar labo roku turēdams koferi, kreiso izstiepis sev priekšā, lai tumsā kur neuzgrūstos, Ambainis uzmanīgi sekoja sievietei. Skujiņš 5, 102.

Kāda šķemba noskrēja Kristam gar labo vaigu .. A. Grigulis 9, 124.

// Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).

Putna labā acs. Suņa labā auss. Apkalt zirgam labo priekškāju. Lidmašīnas labais spārns. Autobusa priekšējais labais ritenis.

// Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmetiem, telpas daļām).

Rakstāmgalda augšējā labā atvilktne. Grāmatas labā lappuse. Skatuves labā mala. Zāles labā puse.

Barons soļoja pa ēdamistabu divreiz uz labo un divreiz uz kreiso pusi un palika tad pie bufetes stāvam .. Blaumanis 2, 132.

// Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).

Upes labais krasts. Novadgrāvja labā mala. Strauta labā puse.

// Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.

Iet pa ielas labo pusi. Strādāt lauka labajā malā.

Priekšā, šosejas labajā pusē varēja redzēt kādu sievieti. Vilks 5, 30.

.. viņš ātri pagriezās uz labo pusi, aizsteidzās ceļam pāri un nozuda aiz krūmiem. Blaumanis 2, 138.

// Savienojumā „pa labi”: tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu; tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.

Upe ir pa labi. Nogriezties pa labi.

Pa labi mežs atkāpās, apiedams līkumu ap plašu meža pļavu .. Brigadere 2, 22.

Pa labi bija dzeltēt iesācis rudzu lauks, pa kreisi bija tāds pats rudzu lauks… Vilks 5, 51.

Ģirts ar visu spēku sagrieza stūres ratu pa labi. Dripe 2, 141.

10. ar not. galotni Savienojumā ar „puse”: iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: kreisā puse.

Lakata labā puse. Gludināt audumu no labās puses.

11. lok.: labā, priev. nozīmē (aiz pārvaldāmā vārda) ar vsk. vai dsk. ģen. Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.

Strādāt tautas labā.

.. vecākais dēls Jānis bija gatavs pat uzupurēties brāļa labā .. Lācis 15, 97.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


labs, -a 1. lobs, -a; labu ēstgribu (apetīti)! Dīvs gaus!; labu labais loblobais; vērst par labu pagrīzt iz lobu; lobuot; visu labu! (visu gaišu!) vysa loba! vasali! (atsavasalojūt); ko tas labu dod? kū loba tys nas?; 2. (ar not. gal. (~ais), pretstatā kreisajam) lobais, -ā; labā roka lobuo rūka; pagriezties pa labi  pasagrīzt pa lobai; labajā pusē pa lobai pusei
[Sagatavots pēc:
http://vuordineica.lv/]


labs – nevainojams, teicams; pirmā numura sar., uz goda vienk.


labs – slikts

labais – kreisais


Laba (arī viegla, vērīga) galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.


Labā roka sar. – vislabākais un visuzticamākais palīgs.


Dažs labs ne viens vien.


Dažs labs cits kāds (no visiem, daudziem).


Labas gribas cilvēks – cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.


Pēc labākās sirdsapziņas – godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).


Labākās aprindas, arī labākā sabiedrība – bagātie, privileģētie pilsoņi.


Uz labu laimi – bez noteikta pamatojuma, labi nezinot.


Iet (retāk mainīties, griezties u. tml.) uz labo pusi – uzlaboties.


Ar labu, retāk ar labu prātu – labprātīgi;miermīlīgi, saprašanās ceļā.


Pa labam sar. – draudzīgi, bez konfliktiem.


Labs ir! sar. – lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.


Pa labai rokai (arī pa labi roki, retāk pa labo roku) – pa labi.


Labu ēstgribu (arī apetīti)! – novēlējums ēdējiem.


Labu ceļa vēju! – veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.


Visu labu! – novēlējums atvadoties.


Labu veiksmi! – saka, novēlot veiksmi, panākumus.


Labs rīts! novec. – sveicinājums „labrīt!”.


Laba diena! novec. – sveicinājums „labdien!”.


Labas dienas novec. – sveicieni, ko sūta kādam.


Labs vakars! novec. – sveicinājums „labvakar!”.


Ar labu vakaru! novec. – sveicinājums „arlabvakar!”.


Labu nakti, arī ar labu nakti! – sveicinājums „arlabunakti!”.


Laba sirds – labsirdība.


Labs prāts – labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis; labvēlīga attieksme (pret kādu).


Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) – būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).


No (arī aiz) laba prāta – labprātīgi.


Pa labi (un) pa kreisi – devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).


Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā – būt tādam, ko ar patiku atceras.


Griezt (arī vērst) par (arī uz) labu – ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).


Būt (arī griezties, vērsties u. tml.) uz labu – saka, ja kas uzlabojas.


Ņemt par labu – būt mierā, samierināties (ar ko).


Nākt par labu – saka, ja gūst kādu labumu.


Par labu (kādam) – saka, ja kā interesēs, arī kā labā kas notiek vai tiek darīts.


Aizmest (arī aizlikt) kādu labu vārdu – teikt ko kāda labā.


Labu galu neņemt, arī nelabu galu ņemt – mirt traģiskā nāvē; beigties traģiski.


Labāk par labu – ļoti labi.


Labais (arī labs) gals sar. – labi.


Būt (retāk nākt) labā (arī varenā, biežāk krietnā) dūšā sar. – būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.


Labs (arī smalks) deguns sar. – saka par labu ožas spēju. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Celtniecībālabais griezes virziens, labais vīšanas virziens.


Jūrniecībālabais borts.


Ķīmijālabais antipods.


Mašīnbūvēatliektais labais rupjgrieznis, labais grieznis.


Sporta spēlēslabais aizsargs, labais uzbrucējs.


Vingrošanā ­– labais flangs.


UzvārdiLabalaiks, Labalaika; Lablaiks, Lablaika; Labdarbs, Labdarbe; Labdaris, Labdare; Labsvārdis, Labsvārde.


labs, mantots vārds; lš. lãbas ‘t. p.’, lobùs ‘turīgs, bagāts’, pr. labs ‘labs’, si. lábhate ‘iegūst, saņem, atrod’, gr. láphAron ‘laupījums, ieguvums’. Pamatā ide. *labh– ‘(sa)tvert, (sa)grābt’. Ide *labh-os > b. *lab-as > la. labs. Nozīmes attīstība: ‘satverts’ → ‘iegūts (par īpašumu)’ → ‘vērtīgs’. No šejienes abstrahēta noz. ‘kvalitatīvs’. Nozīmes ‘iegūts (par īpašumu)’ refleksu vēl saglabājis no nek. dzimtes izveidotais subst. labs ‘vērtība, īpašums’. Šajā nozīmē vārdu labs aizstājis liter. valodā biežāk lietotais atv. labums ‘īpašums, manta’; vārdam gan ir vēl plašāka semantika (‘vērtība, kvalitāte’).

Pārnesot vārda labs nozīmi ‘vērtīgs’ uz cilvēku, izveidojusies noz. ‘tāds, kam pieder vērtības; turīgs, bagāts’ (lš. lobùs) un attiecīga subst. nozīme ‘bagātais; (turīgs) saimnieks’. No šejienes arī subst. labietis ‘turīgais, bagātais’, dsk. labieši kārtas nozīmē.

Savienojums „dažs labs” senāk ‘dažs turīgs, bagāts (cilvēks)’ (Endzelīns).

Savienojumā „labā roka” adj. labā sākotnēji ‘(sa)tvērēja’, tātad ‘ieguvēja, stiprā’, no tā arī ‘tiesīgā’: ar labo roku apstiprināja līgumus un citus tiesiskus darījumus, kamēr kreisās rokas devums saistības neradīja.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 480]


angļu  good

baltkrievu  добры

čigānu  lačho; mišto

franču  bon

grieķu  καλός

igauņu – hea

krievu – хороший

latīņu – bonus

lībiešu – juvà

lietuviešu – geras

poļu – dobry

somu – hyvä

ukraiņu – добрийгарнийхороший

vācu – gut

zviedru – god



Labs mudinātājs ir pusdarba darītājs.

 

Labs spīd vairāk nekā nelabs. 

 

Kas dzenas pēc laba, tas ir patīkams, bet kas meklē ļaunu, tam tas arī nāk. 

 

Kad nevar ar labu, tad ar ļaunu. 

 

Viss ir labs, kas labi darās. 

 

Ne viss labs, kas skaists. 

 

Labs iet pa ceļu, slikts pa ceļa malu.

 

Na pret lobu vuška škaudoj.   

 

Lēts nekad nav labs

 

Labs labam laimes vēlē. 

 

Ja laba nav ko runāt, tad ļauna nerunā. 

 

Laba nekad nav par daudz. 

 

Labu darīdams, ciet klusu, lai citi to izpauž. 

 

Labam īss mūžs. 

 

Labs ir labs bez lielīšanās. 

 

Kas labu ar ļaunu atmaksā, tas labu lai negaida. 

 

No tā iznāks labs lietas koks. 

 

Priekšā labs, aiz mugur ļauns. 

 

Kad es pats labs biju, visi man labi bija; kad es pats slikts biju, visi man slikti bija. 

 

Obi lobi, bōz maisā. 

 

Labs padoms labāks par zeltu.

 

Labs tikums spīd vairāk nekā zelts. 

 

Nav viss labs, kas skaists.

 

Lobok ar lobu, nakai ar ļaunu. 

 

Esi pats labs, tad citi ari būs labi

 

Cita laba nekāro, sava slikta nepel. 

 

Laba daudz nevajaga. (Populārs mūsdienu pārfrazējums: Laba daudz vajag.)

 

Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu. 

 

Labs nav bez ļauna. 

 

Dari tu viņam labu, viņš tev atdarīs ļaunu. 

 

Labs atmaksā ar labu, ļauns ar ļaunu. 

 

Labu meklē, ļaunums pats atnāk. 


Stāvu slējās, nozviedzās

Mans labais kumeliņš.

To tam dara tīras auzas,

Mans labais kopumiņš. [LD 29972-1]

 

Ej, Ūsiņ, labais vīrs,

Baro manus kumeliņus;

Sukādams, barodams,

Sēsties siles galiņā. [LD 30053-3]

 

Es ar sliktu nerunāju,

Labais mani nebildena;

Lej stāv mana valodiņa

I nelaista klajumā. [LD 9616-0]

 

Ēna laba, ēna laba,

Kas ēnāi maizi dos?

Māte laba, māte laba,

Kas mūžam māti dos? [LD 3167-0]

 

Laba, laba, ne tik laba

Tuvu vesta līgaviņa:

Ik dieniņas pie māmiņas,

Kā kaziņa žagaros. [LD 22412-0]

 

Līka liepa, līks ozolis,

Tur būs laba līgošana;

Laba mārša, labs brālītis,

Tur būs laba dzīvošana. [LD 26641-6]

 

Kur jau laba papuvīte,

Tur jau labi rudzi būs;

Kur jau laba meita bija,

Tur būs laba līgaviņa. [LD 11971-0]

 

Laba, laba rupa malka,

Vēl labāki žagariņi,

Vēl labāki žagariņi,

Paši pūta, paši dega.

Laba, laba mātes meita,

Vēl labāka kalponīte,

Vēl labāka kalponīte,

Paša rēda, paša dara. [LD 4731-0]



Laba meitiņa

 

Meitiņai māmiņa

Sasirga gauži,

Gultā gulēja,

Vārgi vaidot.

 

Jādzer bij māmiņai

Rūgtrūgtas zāles,

Kratījās māmiņa,

Zāles dzerot.

 

Meitiņai māmiņas

Žēlžēli bija:

„Dod, māmiņ, izdzeršu

Tavā vietā!” [Rainis 1978 : 118]

 

 

Labā ziema

 

Nāk ziema saltajā gadskārtā –

Sniegbalti mirdzošā uzvalkā,

Man ziema patīk, man viņa laba,

Vai tiešām tik barga ir viņas daba?

 

Gan sniegi snieg un putina,

Gan sals aiz ausīm plucina

Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri,

Vai paļājot tai nedarāt pāri?

 

Lai salst, kā sprakst, tas man tik nieks,

Braukt ragutiņām jo lielāks prieks.

Kad puteņu putenīšus tā kaisa,

Tā bērniem sudraba taciņas taisa.

 

Tik ārā visi, un laisties, ko māk!

Kas pirmais nobrauc, to nepanāk, –

Kā tur iet kūleņus, rāpus un skriešus,

Kā tur sauc kliegšus un nosmejas smiešus.

 

Nē, mīļā ziema, es neļaušu,

Ka tevi par bargu kāds nopeltu;

Un, ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida,

Nāc atkal! uz tevi bērniņi gaida. [Rainis 1978 : 204]



Dziesma Laba, laba ir. Guntara Rača vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Harijs Spanovskis.

 

Dziesma Tev, mana labā. Ziedoņa Purva vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Ojārs Grīnbergs.