Tradicionālā transkripcija
[kuxpes]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[kurːpĕs]
[k] – nebalsīgais troksnenis
[u] – īsais patskanis
[r] – skanenis
[p] – nebalsīgais troksnenis
[e] – īsais, šaurais patskanis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Divzilbju vārds.
kurp- – sakne, vārda celms
-es – galotne

rīt-a+kurp-es
skrit-uļ+kurp-es
kurpes – patstāvīgs vārds, sieviešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija
|
vsk. |
dsk. |
N. |
kurp-e |
kurp-es |
Ģ. |
kurp-es |
kurpj-u |
D. |
kurp-ei |
kurp-ēm |
A. |
kurp-i |
kurp-es |
I. |
ar kurp-i |
ar kurp-ēm |
L. |
kurp-ē |
kurp-ēs |
V. |
kurp-e! |
kurp-es! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Lakādas kurpes nekādi nespēja atrast kopīgu valodu ar nodriskātajiem džinsiem.
2) izteicēja daļa – Kājas noberzumu cēlonis bieži vien ir jaunas kurpes.
3) galvenais loceklis – Apavu veikals. Zābaki, kurpes, sandales, kedas, čībiņas.
4) papildinātājs – Dažam labam pārlieku korpulentam cilvēkam nav viegli aizsiet kurpes.
5) vietas apstāklis – Kurpēs iebiris akmentiņš padarīja ceļa posmu līdz pirmajai apstāšanās reizei itin mokošu.
6) apzīmētājs – Kurpju aukla pārtrūka visnepiemērotākajā brīdī.
kurpju auklas, kurpju papēži, kurpes purngals, kurpes ar sprādzi, kurpju ziede, kurpju zoles
kurpes berž, kurpes spiež
ādas kurpes, augstpapēžu kurpes, bērnu kurpes, ielas kurpes, lakādas kurpes, sieviešu kurpes, vasaras kurpes, vīriešu kurpes
brūnas kurpes, ciešas kurpes, kreisā kurpe, melnas kurpes, vaļīgas kurpes, vieglas kurpes
nopirkt kurpes, novalkāt kurpes, novilkt kurpes, spodrināt kurpes, staigāt kurpēs, uzvilkt kurpes
kurpes, -pju, vsk. kurpe, -es, s.
1. Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
Rīta (arī istabas) kurpes – rītakurpes.
Baleta kurpes – speciāli baletdejotāju apavi ar cietu purngalu.
Naglu kurpes – speciāli sportistu apavi ar naglām, kas iestiprinātas zolē ar aso galu uz ārpusi.
Lakas kurpes – lakādas kurpes.
Un tagad Kristīne Dziesma dzirdēja arī, kā, jaunajām kurpēm čīkstot, pāri lielajai istabai pāriet pats jubilārs .. Zigmonte 2, 73.
Žuburam sāka spiest kreisā kurpe. Viņš uzmeklēja klusāku vietu aiz kāpu vaļņa un noāva kājas. Lācis 6, 11.
Kumuru ciema kurpniekam Mednītim nācās taisīt vairākus pārus kurpju .. Sakse 2, 56.
sal. Cik lēni vilkās, Kā svina kurpēm, Šī kūtrā nakts! Rainis I, 117.
pārn. .. Minka [kaķis] – šis lepnais jaunskungs, kas par visu vairāk baidījās saslapināt savas baltās kurpes – negāja tuvāk jūrai kā līdz augstajam kāpu valnim. Lācis 9, 8.
Viņš pavadīja vairākas naktis, šļūcot rīta kurpēs no viena istabas kakta otrā .. A. Grigulis 10, 97.
Mātei viņš atnesa siltas, mīkstas istabas kurpes .. Lukjanskis 1, 48.
.. meitenes priekšā atvērts koferis, kurā sarindotas grāmatas, notis, baleta kurpes .. Padomju Jaunatne 64, 120, 4.
.. spartakiādes devušas ierosmi daudzām meitenēm un zēniem uzaut naglu kurpes, kedas, iemīļot skrejceļu, sporta spēles. Sports 66, 93, 2.
2. tehn. Detaļas, kurās kas balstās.
Balsta iekšējā kurpe.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
kurpe – kūrpe; sporta kurpes – sporta kūrpis; kurpju šņore – šņūrks
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
kuxpe 1. kuxpes jàu bi visâdas, bet nebi naûdas, kùo tu pìrcîsi. Vãnã bi buõde, tùr bi kuxpes a aûkstìm papêžìm, ta visi klaji brĩnijâs, kâ a tâdìm papêžìm varuõt iêt. rîta kuxpes – mājas apavi. màn bi reĩz tā nùob¥xzušâs kãjas, ši¡ ìedeva màn rîta kuxpes. kuxpe spiêž – saka, ja kādam ir trūkums, ja kas jādara trūkuma, nepieciešamības dēļ. ka slikti i kas, ta tâ saka – kuxpe spiêž. ka kâc naûdas trũkùms, jàpàduô kas, ta tâ saka – ne·kà nevàr darît, jàpàduô viê i, kuxpe spiêž. ne·kâda kuxpe nespiêž, kùo ta tùr taĩsîs mãju.
2. Uzmaucama spīļarkla lemeša augšējā daļa. lemesis a kuxpi, tùo aûkšgalu pa kuxpi sàuca, uzmàucami lemeši bi.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 152]
●
kùrpe – kErṕä. kùorpòm bìe aûkśi, puszahi i zahi paṕiêžy. guheļaśipiś kErṕiś – gumijas kurpes. àr guheļaśiņòm kErpòm stàigava vysu pavasaru, vosoru i ruipi. drìebipiś kErṕiś – audekla kurpes. àr drìebiņòm kùorpòm b*rpi stàigava, i `elùos maîtys, i bùobys nosava drìebipeîiś kùorṕiś. laka (arī ļaka) kErṕiś – lakādas kurpes. maîtòm i pùišỳm bìe i ļaka kErṕiś. šņErku kErṕiś – saišu kurpes. b*rpi i pùišy nosava šņErku kErṕiś ploìm puxpìm. kErṕiś àr àu`epìm – puszābaki; saišu zābaki. kErṕiś àr àu`epìm nosava pùišy i b*rpi. garajìm àu`ìm kErṕiś – priekšā saitējami sieviešu puszābaki, kam stulmu garums ir līdz puslieliem. ṕiêć treîzdasmytùo goc mùiê bìe kErṕiś garajìm àu`ìm, prìškâ àr šņErḱìm àissaja.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 536]
●
kuxpe – kuxp, kuxpe. Metāla uzmava ar āķi galā (ilkss piekabināšanai pie ratiem). i`ks: kuxp ix tâdz dze`z tũtexs ax ãķ gala. iêdz¥p i`ks: iêkša, ax d¥dzeka izd¥dzina i`kse coũruh, iêbâž skrũO iêkša up uzgri¡ž mutux vixsa.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine 1 2000 : 427]
Kurpe spiež sar. – saka, ja kādam ir materiālas grūtības.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Lauksaimniecības tehnikā – ārējā kurpe, atsperu kurpe, iekšējā kurpe, pola kurpe, savācēja kurpe.
Celtniecībā – kurpe, kurpes bloks, bremzes kurpe, iespīlēšanas kurpe, kolonnas kurpe, laktas kurpe, metāla kurpe, pāļa kurpe, pamata kurpe, pamata pola kurpe, pola kurpes mala, sliedes kurpe, vadošā kurpe.
Arheoloģijā – kurpe, dziļā kurpe, dziļā kurpe ar iegriezumiem, mīkstā kurpe, seklā kurpe.
Enerģētikā – kurpe, pola kurpe.
Sportā – naglu kurpes.
Tekstilrūpniecībā – triecēja kurpes balsts jeb triecēja kurpes turētājs.
Uzvārdi – Kurpe; Kurpnieks, Kurpniece; Kurpeniks, Kurpenika.
Vietvārdi – Kazu Kurpe, pļava; Kurpes grāvis; Kurpju lauks; Kurpieleja, nora; Kurpkalns; Kurpeniškas, ciems; Kurpītes purvs.
kurpe, mantots vārds; lš. kùrpė ‘kurpe, puszābaks, (koka) tupele; pēda (mērs)’, pr. kurpe ‘kurpe’, kr. apv. корпàть ‘lāpīt drēbes’, bulg. кърпа ‘lupata, ielāps’, senīru cairem (< carpjamos) ‘kurpnieks’, gr. karbátinos ‘(no) ādas’, karbátinai ‘jēlādas kurpes’, karpátinon ‘no viena ādas gabala taisīta vienkārša kurpe’. Pamatā ide. *kerp- ‘ādas gabals, kurpe’ no saknes *ker- ‘griêzt’.
Nozīmes attīstība: ‘griezt’ → ‘nogriezts ādas gabals’ → ‘kurpe’. Izteikts uzskats (Frisks), ka vārds līdz ar apzīmējamo priekšmetu (apavu) izplatījies ide. valodās kā ceļojoša kultūras parādība.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 447]
angļu – shoes
baltkrievu – туфлi
čigānu – (vsk.) čhivika
franču – souliers
grieķu – παπούτσια
igauņu – kingad
krievu – туфли; ботинки
latīņu – calceī
lietuviešu – batai
poļu – obuwie, buty
somu – kengät
ukraiņu – черевики
vācu – die Schuhe
zviedru – kängor
Ne kurpniekam lāga kurpes kājā, ne skroderam veselas bikses gurnos.
Kurpe nav zābaks.
Neaizsviedi vecās kurpes, kamēr jaunās nav vietā.
Kādā kurpē iekāpis, tādā jāstaigā.
Katrs pats zina, kura kurpe visvairāk spiež.
Katram sava kurpes spiež.
Tas tā var runāt, kam kurpe nespiež.
Cits nezina, kur man tā kurpe spiež.
Kam kurpe spiež, tas vaid.
Kam tā kurpe spiež, tas kliedz.
Kad kurpe spiež, tad klibo.
Kad kurpe kāju spiež, tad ir jāstrādā.
Ja nopērk jaunas kurpes, tad tūlīt vajaga ievalkāt, citādi velns tās ievalkājot.
Ja kādam kurpēm papēži šķobās, tad tas ir slikts cilvēks.
Kurpes vispirms jāauj kreisā kājā, tad klāsies labi.
Ja staigājot kurpe čīkst, tad par to vēl nav samaksāts.
Ja grib, lai kāds cilvēks aizietu, tad vajaga tam dāvināt kurpes jeb naudu kurpēm; tad viņš aizies.
Kurpes nedrīkst dāvināt ne brūtei, ne brūtgānam, tad saņēmējs aizbēg.
Ja brūtgāns pērk brūtei kurpes, tad viņš neapprecēsies.
Ja kurpei šņore atraisoties, tad kāds aprunājot.
Ja kurpes šņore attaisās, tad saka, ka kāds daudzina: ja labās kājas šņore atraisās, tad runā labu, ja kreisās, tad – sliktu.
Ja, ejot pa durvīm, kurpe nokrīt, tad dzird pazīstamu vīrieti mirušu.
Kurpes nevajagot uz galda likt vai citur uz augstākas vietas, jo tad esot strīdi sagaidāmi.
Jaunas kurpes nedrīkst pirmoreiz aut kailās kājās, jo kurpes tad ātri plīstot.
Jaunas kurpes pirmoreiz jāaun ar zeķi, citādi spiež.
Kad pa sapņiem uzvelk jaunas kurpes, tad būs jāaizceļo.
Ja pa sapņiem dabūn dāvāt kurpes, būs jauna vieta.
Ja sapņos redz sev jaunas kurpes, tad noplucinās kājas.
Ne mūžam es neāvu
Mātes kurpes kājiņā:
Mātes kurpes slaidas bija,
Drīz slīdēja tautiņās. [LD 16970-6]
Saules meita jūru brida,
Zelta kurpes kājiņā;
Cauri spīd zelta kurpes
Caur sudraba ūdentiņu. [LD 33966-0]
Domājam(i), gādājam(i),
Ko tie mūsu kaķi ņaud:
Panāksnieku meitiņām
Peļu kurpes kājiņā. [LD 20463-3]
Pēterīti bāleliņ,
Kam siliņu dedzināji?
Rubenīša gaspažai
Vaska kurpes sadegušas. [LD 2687-3]
Svēta, svēta tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne runā.
Tā ar savu svētumiņu
Vellam kurpes šūdināja.
Kad pašuva vellam kurpes,
Brauc ellē grabēdama. [LD 843-0]
Sudrabiņa upi bridu,
Zelta kurpes kājiņā.
Sudrabs tek tekamo,
Zelts pa virsu lidināja. [LD 31012-3]
Tā māmiņa priecājas:
Nu būs labas kurpes pirkt;
Vēl naudiņas nesameta,
Ko nopirkt pastaliņas. [LD 1850-0]
Viena kūma kalniņā,
Otra kūma lejiņā,
Man noplīsa šūtas kurpes,
Kūmu starpu staigājot. [LD 1283-0]
Skaista, skaista meitenīte
Siliņā ogas lasa;
Melnas kurpes kājiņā,
Pērļu vaiņags galviņā. [LD 5400-6]
Kā būs man purvu brist,
Jaunas kurpes kājiņā!
Kā būs manim atsacīt
Patīkamu tēva dēlu! [LD 15307-0]
Jauni puiši nezināja,
Kā vajaga meitiņām:
Zīda zeķes, melnas kurpes,
Tās vajaga meitiņām. [LD 12319-1]
Nāc, tautieti, nebīsties,
Ka man mazs augumiņš:
Aušu kurpes, likš’ vaiņagu,
Būsim vienu lielumiņu. [LD 21460-1]
Zoss un dzērve
Katrai zosij par sevi prieks,
Neko tā nemīl kā sevi pati,
„Nu, nāc un skati: –
Es visa kā princese, balta kā sniegs.
Kurpes un knābis man sarkans kā guns,
Un balss tik skaidra un skaļa,
Klust katra paļa,
Un baidās no manis ij bērni, pat suns.
Un ko es visu protu, lūk vien!
Pa zemi staigāju un ūdenī eju,
I gaisā skreju, –
Neviens to nespēj, ko es, nudien!”
Dzērve noklausījusies teic:
„Bet vai kā līdaka peldi arī?
Kā ērglis laisties vari?
Un vai zaķi tu skriešanā veic?” [Rainis 1978 : 234]
Vārds kurpes izmantots arī Sandras Kalnietes atmiņu grāmatas nosaukumā Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos (2001).
Ievas Puķes intervija ar Sandru Kalnieti Pārdzīvojumu kulminācija (2001) par viņas grāmatu Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos – http://vip.latnet.lv/.

Ģederts Eliass Sieviete ar grāmatu.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]
Sandras Kalnietes romāns Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos ir visvairāk tulkotais latviešu mūsdienu literatūras darbs. Tas jau iznācis Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē, Itālijā, Somijā, Čehijā, ASV, Ēģiptē un Maķedonijā (tulkojumi franču, zviedru, vācu, holandiešu, itāļu, somu, čehu, angļu, arābu, albāņu un krievu valodā). Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos ietver autores ģimenes vēstures traģiskāko stāstu, mātes un tēva, viņu senču izsūtījumu uz Sibīriju.
[Sagatavots pēc: http://kalniete.lv/]