Tradicionālā transkripcija

[kuxmis]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[kurːmis] 


[k] – nebalsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[r] – ’skanenis’.’]

[m] – ’skanenis’.’]

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



kurm– – sakne, vārda celms

-isgalotne




kurm-j+ād-a




kurmispatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

kurm-is

kurmj-i

Ģ.

kurmj-a

kurmj-u

D.

kurm-im

kurmj-iem

A.

kurm-i

kurmj-us

I.

ar kurm-i

ar kurmj-iem

L.

kurm-ī

kurmj-os

V.

kurm-i!

kurmj-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsDarbīgs kurmis padara vairāk nekā slinks eņģelis.

2) izteicēja daļa – Lielais kāpuru iznīcinātājs bija kurmis.

3) galvenais loceklisDarbīgais kurmis.

4) papildinātājs – Stārķis paķēra kurmi aiz astes un pacēla gaisā.

5) vietas apstāklisBurvis iemiesojās kurmī un skaitīja buramvārdus.

6) apzīmētājsNo kurmja rakuma sēri spīd divas acis.



kurmja ala, kurmja cēlums, kurmju dzimta, kurmja rakums, kurmju slazds

 

kurmis rok



kurmis, -mja, v.

Neliels kukaiņēdājs dzīvnieks ar cilndrisku, masīvu ķermeni, mīkstu, tumšu apmatojumu un  lāpstas veida priekškāju pēdām (dzīvo augsnē)

Kurmju alas, kurmju rakumi.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 561]


kurmis, -mja, v.

Neliels, pelēcīgi melns kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas.

.. saimnieks kurmi apskata tuvāk. Viņa īsā melnā spalva ir kā samts un turas stāvus .. Asais snuķis viņam pavisam apaļš, .. nāsis kurmim ir snuķa apakšā. Austiņas mazas un pavisam mīkstas, bet actiņas sīciņas un paslēptas spalvā .. Toties kājas viņam stipri attīstītas, ar pieciem gariem pirkstiem un cietiem nagiem. Birznieks-Upītis VI, 126.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


kurmis – kūrmuļs 
[Sagatavots pēc:http://vuordineica.lv]


kuxmis dzîvā kâ kuxmis alā.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine I 2000 : 427]

 

kùrmiskErh. Kurmis. pa smo`ku źehí kErhi hek`èi ś`îkys i rùk dùorss.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 536]


(Dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) savā alāsaka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Kā kurmju rakumi – ļoti nelīdzens, izvandīts, nekārtīgs, nesakopts.
[Sagatavots pēc: LFV I 2000 : 576–577, LFV II 2000 : 220]


Lauksaimniecībākurmis.

 

Būvniecībā kurmju drena, seklā kurmju drena, kurmju drenu mašīna.


UzvārdiKurmisKurme; Kurmītis, Kurmīte; Kurms, Kurma; Kormis, Korme.


VietvārdiKurmji, viensēta Vilcē un Lēdurgā; Kurmju mežs, mežs Ukros; Kurmju purvs, purvs Raiskumā; Kurmu dīķis, dīķis Zosēnos; Kurmu kalns, kalns Dzērbenē; Kurmu purvs, purvs Amatā; Kurmi, viensēta Straupē, Amatā u. c.; Kurmupīte, upe Straupē; Kurmīši, viensēta Krimuldā un Valkā.

 

Ergonīmi – Kurmis, dārzkopības biedrība.

 

Prese – Kurmis, laikraksts.


kurmis, mantots vārds; lš. kurmis t. p., pr. girmis [kirmis] kāpurs, v. Wurm tārps. Tās pašas cilmes kā cērme, tikai no ide. saknes redukcijas pakāpē vai ar kO labiālās pazīmes vokalizāciju: ide. *kOerm- tārps, kāpurs > baltu *kurm-, no kā la. kurmis tārpu ēdējs. Noticis laikam nozīmes pārnesums no tārps → ‘tārpu ēdējs. Vārda senāko nozīmi ‘tārps, kāpurs atspoguļo s. kurmu briežu dunduru kāpurs un atbilstošie citu somugru valodu vārdi. Tie var būt aizguvumi no baltu valodām.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 446–447]


angļu  mole

baltkrievu – крот

čigānu – kúrmis

franču – taupe

grieķu – τυφλοπόντικας

igauņu – mutt

ivritā – חפרפרת

krievu – крот

latīņu – talpa

lietuviešu – kurmis

lībiešu – migriki

poļu – kret

somu – maamyyrä

ukraiņu – кріт

vācu – der Maulwurf

zviedru – mullvad



Ja kurmis pārejot pāri ceļam vai taciņam, tad viņš nomirstot, jo viņš neesot gājis ceļu taisīt, kad visi citi zvēri un putni taisījuši ceļu.

 

Ja kurmim gadās priekš saules lēkšanas pār ceļu iet, tad tas netiek pāri, bet tur nobeidzas.

 

Ja no rīta uz ceļa atrod beigtu kurmi, tad redzētājam labi neklāsies.

 

Gaļas cepamie iesmi un žāvējamie šautri jāiesprauž dārzos, lai tos kurmji neizceļ.

 

Lai kurmis neraktu dārzājus, tie jāstāda piektdienā.

 

Uz pīlādžu stibas jāizcep cūkas gaļa un jāapēd, tad ar šo stibu jāizbada laukiem apkārt, tad kurmji neraks.

 

Ja negrib, lai kāpostu dārzā vai kur citur tīrumā kurmji ceļ zemi, tad arot lemeši jāapsmērē ar cūkas taukiem, vai arī dzīvs vēzis jāiebāž kurmja alā. Ja kurmis rok pļavā, tad tai vietā jāiesprauž bērza lapu kronis, tad vairs neraks.

 

Kurmjus var aizdzīt, pieliekot vistu mēslus viņu rakumos.

 

Ja kurmis cilājot sakņu dārzu, tad kurmja alā vajagot iebāzt sērmūkša zaru; tad kurmis aizbēgot.

 

Ja grib iznīdēt no lauka kurmjus, tad vajag Lielajā piektdienā mežā nogriezt pīlādžu bozīti; vienu galu nodrāzt, uzbāzt uz tā cūkas gaļas gabaliņu, apcepināt, apiet laukam trīs reiz riņķī un pēdīgi iespraust bozīti lauka vidū.

 

Ja kurmis puķu dobi bieži izceļ, tad tās kopēja tiks tai gadā izprecēta.

 

Kad kurmja alā ieliek dzīvu vēzi, tad kurmis aizbēg.

 

Kad ierauga kurmi, tad vajag šo kurmi trīs reiz noglaudīt, tad tam cilvēkam ir laimīga roka.

 

Kad dzīvu kurmi ar roku spiež, tam rokas netirpst.

 

Ja kurmim ļauj nomirt rokās, tad pāriet reimatisms.

 

Ja kurmji pie mājas sadzen rakumus, tad kādam tās mājas cilvēkam esot jāmirst. 

 

Ja pavasarī kurmis dārzā saceļ daudz rakumus, tad tas norāda, ka būs sausa vasara.

 

Kad kurmis ziemā ceļ zemes, tad drīz sniegs laidīsies.

 

Ja kurmji ceļ vēlā rudenī rakumus pļavās un dārzos, tad gaidāms vēls pavasaris.

 

Ja kurmji savus rakumus ceļ augstāk nekā parasts, tad būs lietus.



Mazs mazs vīriņš,

Samta kažociņš. – Kurmis.

 

Arājs ara tīrumā,

Samta svārki mugurā. – Kurmis.

 

Kas ar bez arkla? – Kurmis.

 

Kaudzi samet, metēja neredz. – Kurmis.

 

Māja ceļas, cēlējs neredzams. – Kurmis.

 

Melna cūka zemi rauš. – Kurmis.

 

Pazemes lielskungs samta svārkiem, bet lāpsta rokā. – Kurmis.

 

Melns kungs zem zemes brauc. – Kurmis.



Kaķīts kurmi dancināja,

Siksniņā turēdams.

Kad zinātu kurma radi,

Kaķim labi neklātos. [LD 2247-0]

 

Cirslīts kurmi ai nokoda,

Pats uzskrēja eglītē.

Visi kundziņ ai raudāja

Aiz zemītes arājiņa. [LD 2250-1]

 

Kaķis kurmi spīdzināja,

Aukliņā piesiedams:

Vaj būs laba šī vasara?

Vaj būs labi kvieši, rudzi?

Vaj būs labi mieži, auzas?

Vaj būs labas dzeltanītes? [LD 2246-1]


Daugavas racēji

Toreiz, tas ir, sen, sen, visi dzīvnieki sapulcējušies Daugavu rakt, tikai lietus putns vien nenācis, sacīdams, ka šis varot iztikt bez tāda ūdens, kas pa zemes virsu tek. No gaisa vien ūdens esot diezgan. Tad citi racēji sapiktojušies, nolemdami lietus putnam bargu sodu: tam pavisam nebūs dzert no zemes ūdens, lietus piles varot lakt, ja gribot.

Tādēļ lietus putns – vālodze – vēl tagad sausā laikā izslāpis klaigājot: Kur līts, kur līts?

Kad bija pabeiguši spriest, visi ķērušies pie darba: zaķis bijis pirmais, kas tecējis pa priekšu, norādīdams Daugavai vietu; bet, tā kā zaķim paraža līkumu līkumiem skriet, tad arī Daugava gadījusies tāda palīkumaina. Kurmis atkal tūliņ zaķim pakaļ dzinis pirmo vagu, par ko esot nopelnījis glītos, melnos samta svārkus.
[Sagatavots pēc: https://www.riga.lv/]

 

Zvēri taisa ceļu

Dievs pavēlēja visiem ceļu taisīt, jo neviens pats nevarot iztikt bez ceļa. Visi strādāja, cik jaudāja, tikai kurmis un čūska nē. Kurmis nelīda no zemes apakšas laukā, un čūska gulēja lielā krūšņā saritinājusies, nelikdamās ne zinām, ko Dievs pavēlējis.

Kad citi ceļu taisīja, tad kurmis, pa zemes apakšu līzdams, postīja ceļu laukā, zemes uz augšu celdams. Kad citi strādāja, tad čūska gulēja; kad citi dienvidu svētīja, tad čūska izlīda saulītē sildīties; un, kad citi pie darba gāja, tad čūska līda gulēt.

Dievs nāca ceļu atņemt, uzteica visus, bet par visiem vairāk cilvēku. Viņš arī prasīja, kur tad kurmis ar čūsku esot? Citi pastāstīja, ka viņi nemaz neesot strādājuši, bet kurmis vēl ceļu postījis.

Dievs sauca kurmi un čūsku priekšā un prasīja: par ko šie neesot ceļa taisījuši?

Mums ceļa nevajaga! abi atbildēja.

Par to, ka manas pavēles neesat klausījuši, es jums nospriežu sodu. Kurmi, par to, ka man neklausīji un vēl spītēji, tu nedrīksti dzīvs pār ceļu pāriet. Un tu, čūska, ja tu uz ceļa uzvilksies, tad nedrīksti ne kustēt pakustēties, kamēr cilvēks tevis nav redzējis.

Šis nosacījums vēl tagad stāv spēkā. Daudz kurmju un čūsku var atrast uz ceļa, bet, tiklīdz kā cilvēks ierauga, tūliņ sāk kustēties un virzīties no ceļa nost.
[http://valoda.ailab.lv/]



***

 

Rīt piedzims kurmis. Cīrulītis šķilsies.

Man šodien jāpaspēj

gan šaubīties, gan vilties.

Rīt divās dzīrēs gaišās uzdzīvošu.

Es cīrulim un kurmim

vienlaik vārdus došu.

Man debesis un zeme

visu mūžu prātā.

Reiz tikšu cīruļa

vai kurmja sveicināta. [Misiņa 1999 : 14]

 

 

Kad kurmis dzied

 

Brien briedis pāri jūrai,

peld pļavā siļķu bars,

dzied bērza zarā kurmis

tik spožs kā saules stars.

 

Dzied bērza zarā kurmis

tik līksmi, cik vien var,

es arī dziedu līdzi:

klāt atkal pavasars! [Baltvilks 2010 : 291]


Kā? Tev nav neviena dzintara? Ieplēta acis kurmis tik platas kā kniepadatas galviņa. Tas nozīmē, ka kurmis bija ļoti izbrīnīts, jo acis kurmjiem ir ļoti maziņas, tikpat kā nemaz nav. Kā? Un tev nav neviena dzintara?

Nav, es teicu.

Tad nāc man līdzi, teica kurmis. Tev gan tādas šķidras uzacis, viņš paskatījās manī. Piesien zobbirstītes virs plakstiņiem, citādi smiltis birst acīs. Un, pamājis man ar ķepu, pazuda alā. Tad izlīda atkal ārā: Nu, ko tu nenāc? Es piesēju zobbirstītes sev virs acīm un līdu. [Ziedonis 1997 : 48]

 

Vārds kurmis izmantots Valda Rūmnieka bērnu stāstu krājuma nosaukumā Murjāņu Kurmītis un viņa draugi (2011).




Helēnas Heinrihsones personālizstāde Sveiks, kurmi! (2007).


Boriss Bērziņš Ainava ar kurmju rakumiem.



Dziesma Ceļojums. Ievas Akurateres vārdi un mūzika.

 

Dziesma Kad gaida. Ulda Ausekļa vārdi, Gunāra Freidenfelda mūzika.

 

Dziesma Svētvakars. Imanta Ziedoņa vārdi, Raimonda Paula mūzika.


Pavasarī vērojama īpaša kurmju aktivitāte, viņi palielina savu alu sistēmu. Vasarā kurmis rok diezgan maz. Kurmju rakumi neliecina par kurmju skaitu noteiktā teritorijā, jo viens kurmis mēnesī var izrakt aptuveni 50 līdz 100 kaudzes.

Kurmja alu sistēma sazarojas neskaitāmās alās, kas ved uz barības krātuvēm, ūdenstilpni un medību laukiem. Gada laikā kurmji zemes virspusē iznes centneriem zemes, tādējādi bagātinot ar kalciju, magniju un citiem vērtīgiem minerāliem. Kurmji augsni neuzlabo, bet to irdina.

Kurmis urbj augsni ar savu degunu, bet izgrābj zemi ar ķepām, turklāt dara to ļoti ātri. Interesanti, ka ķepas kurmim ir vērstas uz āru un ir gandrīz baltas.

Alas kurmis rok 5–60 cm dziļas, bet ziemā ierokas līdz pat 2 metriem. Kurmja ligzda atrodas no 30 cm līdz 2 m dziļumā un ir izklāta ar mīkstām lapām un zāli.

Kurmis savā ēdienkartē iekļāvis galvenokārt sliekas. Pievilināt sliekas kurmjiem izdodas ar savu dziedzeru īpatnējo smaržu. Slieku kurmis iespiež starp ķepām un gluži kā spageti makaronu pamazām iesūc iekšā, izspiežot uz āru sliekas saturu. Kurmis ir ļoti ēdelīgs un barojas 5–6 reizes dienā ar nelieliem pārtraukumiem gulēšanai. Kurmis neatsakās arī no alā iekritušas vardes, čūskas vai peles. Kurmjiem raksturīgs arī kanibālisms – tie var apēst savus mazuļus vai mātīti. Kurmis būtībā ir vienpatis un nemīl ciltsbrāļu kompāniju.

Apkārtnē kurmis orientējas, izmantojot savu lielisko ožu, jo redze tam nav attīstīta. Iespējams, kurmis tikai spēj atšķirt gaismu no tumsas. Kurmja deguns vienmēr ir mikls, un to ieskauj matiņi, kas ļoti jutīgi reaģē uz vismazākajām vibrācijām. Kurmim nav arī auss gliemežnīcu, iespējams, lai nenodiltu, rokoties zemē. Toties dzirde kurmim ir lieliski attīstīta.

Kurmis savu otru pusīti atrod pēc ožas. Pārojas kurmji reizi gadā, parasti agrā pavasarī. Pēc 40 dienu grūtniecības pasaulē nāk divi līdz deviņi mazuļi, kuri aug ļoti ātri un jau mēneša vecumā vairs neatšķiras no vecākiem. Pastāvīgu dzīvi jaunais kurmis sāk jau pusotra mēneša vecumā. Mazie kurmīši dzīvo draudzīgi un čiepst līdzīgi cāļiem.

Kurmis izceļas ar savu samtaino kažoku. Interesanti, ka kurmi var glaudīt gan pa spalvai, gan pret spalvu, atšķirību nevar just. Spalvu viņš maina vairākas reizes gadā. Tieši zīdaini melnā kažoka dēļ agrāk kurmji tika nežēlīgi medīti: kurmju ādās labprāt tērpās kažokādu cienītājas. Interesanti, ka kurmju ādas dāmas izmantojušas arī kosmētikā, proti, no sīkām ādiņu strēmelītēm izgatavojušas sev mākslīgās uzacis, kuras līmējušas pašu noskūto uzacu vietā.

Cīnīties ar kurmjiem esot ļoti grūti. Viņi var pazust no viena dārza gala un atgriezties tad, kad to vismazāk gaida. Vienā vietā ilgāk par nedēļu kurmis neuzturas, jo meklē barību. Daudzas tautā ieteiktās metodes uz kurmjiem neiedarbojas, dažādi tarkšķi un uz metāla stieplēm uzkārtas alus bundžas spēj iebiedēt tikai jaunos kurmjus. Tā kā kurmis ir jutīgs uz dažādām smaržām, var mēģināt viņa alās likt sapuvušas siļķes galvas, šo smaku kurmis nevar ciest un aiziet. Taču viena no efektīvākajām cīņas metodēm ir kurmju lamatas, kuras jāievieto aktīvā alā. To, vai ala ir aktīva, var noteikt, piespiežot alu ar kāju. Ja kurmis diennakts laikā rakumu atjauno, tātad eja ir aktīva. Galvenās ejas parasti kurmis rok gar celiņiem, žogiem un citiem cilvēka veidotiem šķēršļiem.

Daži fakti par kurmjiem:

  • aptuveni 100 g smags kurmis gadā apēd 20–23 kg slieku;
  • kurmis var rakt virspusējo tuneli ar ātrumu 5,5 m stundā (metru 10 minūtēs);
  • pa tuneļiem kurmis pārvietojas ar ātrumu 25 metri minūtē;
  • salīdzinājumā ar citiem līdzīga izmēra dzīvniekiem kurmjiem ir divreiz vairāk asiņu un hemoglobīna tajās, kas ļauj kurmjiem viegli elpot pazemē, kur ir maz skābekļa;
  • kurmji neguļ ziemas miegu un ir aktīvi cauru gadu. Pēc aukstām ziemām ar kailsaliem vērojama kurmju masveida bojāeja;
  • kurmja mūžs ilgst vidēji 4–5 gadus.
    [Sagatavots pēc: http://www.latgaleslaiks.lv/]